To, ka federāciju vēl kāds līdz šim uzskata par banku vai vismaz fondu, arī ir PSRS mantojums. Kapitālisma apstākļos kaut kadus projektus var bīdīt caur federāciju tieši sponsori, atbalstot izlasi, jaunatnes sportu, kalendārās sacensības. Tā tas notiek civilizēta pasaulē, tikai antiņi vēl pie tā nav raduši un tik taisa visādus unikālus pigorus, kas sporta attīstību tikai turpina bremzēt. Jāteic, ka arī valsts likumdošana nav sakārtota tieši sakara ar sporta sacensību un pasākumu norises un dalības kartību. Brīžiem šķiet, ka daudziem organizatoriem sporta sistēma un pasaulē pieņemtie noteikumi nav nemaz vajadzīgi. Sakūda tautu, uztaisa kaut kādas sacensības, ņem naudu, reklamējas un visi dzīvo laimīgi, kamēr sporta saknes turpina nīkt, bet svarīgas lietas nemaz nav iespējams kustināt, jo cilvēkresursi, kas to darītu, prasa naudu. Kaut vai elementārās sab.attiecibas.
Tāpēc, ja valstij nav pietiekami resursi ar ko atbalstīt sportu, tad vajag sakārtot normatīvus sacensību organizēšanas sakarā. Nekādi pasākumi bez licencēm. Neviens sporta vai aktīvas atpūtas pasākums ar aktīvu iesaisti un vai ar pastiprinātu bīstamību nevar būt nepiesaistīts sporta pārvaldes atzītai sporta veidu pārvaldošai organizācijai/federācijai. Tātad, tam jābūt kadas federācijas kalendārā. Komerc-bardaks un anarhija jābeidz. Jasak domāt par sporta ciklu kopumā.
Federācijas primārais uzdevums ir koordinēt. Pie tam tā, lai tiešām notiek sabalansēta virzība. Nevis, jaunatnes sportā nabadzība, panīkums, bet lielākie resursi, kas nāk no sporta, nevis privātajiem atbalstītājiem, aiziet šaurās lietās. Ko tur runāt. Sporta akademija nav vairs pat riteņbrauksanas katedras. Kur tālāk? Par Rīgu runājot… nu kada te šoseja vai MTB? Divi varianti…pat 3: BMX, Treks, Ciklokross, kaut kur pie Bābelīša, Dreiliņos, Mežaparkā…kaut kādus paugurus vajag…viss. Tā ņemšanās ar ruļļiem un pakļaušana briesmām smirdīga satiksmē - tas ir noziedzīgi un nenopietni. Aizmirstiet! Un vispār, tik cik mums to braucēju sobrid Rīgā, pilnīgi pietiks trekam 40km riņķot, skrečot, eliminet un omniumnot uz nebēdu ar daudz lielāku prieku un drošību. Šoseja un MTB, tā pat kā visā pasaulē ir priekš laukiem, svaigam gaisam un plašumiem.
Par jaunatnes sportu jārūpējas pašvaldībām. Diemžēl, nauda joprojām neseko skolēnam un dažādas pašvaldibās vieni sporta veidi tiek balstīti mākslīgi, bet citi mērķtiecīgi kavēti. Var jau teikt, ka nabadzības sekas. Bet tā jau mums viss sabiedrībā veidojas ta, ka no malas izskatās pēc dīvainībām vai pat idiotisma un brīnāmies, ka netīstās. Kā var nosaukt situāciju, kad tradicionālā treka riteņbraukšanas zemē nav neviena treka, bet aktīvs treka treneris strāda Krievijā, Grieķijā?
Galvenais, nedot atbildīgus amatus sportistiem bez organizatoriskās un strategiskas pieredzes, kuriem ir pilns ar varoņ-kompleksiem, bet absolūti nav plaša skatījuma, stratēģijas un loģikas, bet galvenais - nespēja elementāri sadarboties un uzklausīt. Ceru, ka šis etaps mums pamazām iet garam un Antiņu sindroms varetu pamest arī riteņbraukšanas sportu.