[quote=Papuass]Nu ko, Japiņš ievēlēts par LRF vadītāju, sekosim, kā notiks darbības 9. plāna punkta vispārīgi definētā apakšpunkta (Radīt visus apstākļus velotreka celtniecībai Rīgā) realizācija.
http://www.lrf.lv/images/stories/jaunumi/soseja/Kopsapulce_2012/LRF_darbibas%20plans_2013_Japins.pdf[/quote]
Otra kandidāta plāns pirmkārt bija krietni detalizētāks, otrkārt, vairāk bija darīsim to un to, naudu ņemot tur un tur, nevis vienkārši darīsim to un to.
Tikai tad, kad saprata, ka amata iegūšanas plāns nav izdevies, tad pēkšņi tā arī pateica : “Es biju nācis vai nu visu, vai neko”. Kā to saprast? Ja neiegūst kontroli un varu, tad federācijas jautājumi ir pie kājas? Viņu tak mēģināja pierunāt, lai strādā tandēmā ar Igo. Atteicās. Piedāvāja kļūt par viceprezidentu konkrēti treka būvniecības realizēšanai. Arī atteicās.
Par to “darīsim to un to” Tu esi pareizi ievērojis. Otrs gan varēja ziņot, ka “darām to un to”.
Bet šī nav tēma, kur apspriest aizgājušu vilcienu. Jāvirzās uz priekšu!
Jā, problēma tikai tāda, ka riteņbraukšana Igo ir tiešais naudas peļņas avots, savukārt Laurim tā ir tikai sirdslieta un bizness ir pavisam cits.
Neesi naivs.
“Sadarbībā ar pašvaldībām veidot un iezīmēt jaunas MTB trases, tādejādi veicinot arī velo tūrismu
Latvijā.”
Tikai nezin kāpēc SEB jau kuro gadu notiek vienās un tajās pašās pilsētās, kaut gan šeit un IJSA mājas lapā ir izskanējuši n-tie varianti rīkot sacensības arī citur un es domāju ne bez reāla pamata no šo priekšlikumu autoriem
Runāsim par treku tomēr, par vēlēšanām tomēr vairāk šeit: http://www.xc.lv/mtb/forums/viewtopic.php?id=28296
Paldies QQ par papildus informāciju.
Nevajag pārāk ieciklēties uz prezidentu vien. Par to kā darbosies federācija nākotnē rūpēsies un atbildēs visa padome(ar viceprezidentiem) kopumā. Japiņš noteikti ir atpazīstamākais vārds Latvijas riteņbraukšanas dīdīšanā. Tas ir fakts un prezidenta statuss ir likumsakarīgs. Skaidrs, ka tiešā interešu konflikta dēļ Igo vairs nevar darboties kā LRF kalendāro sacensību un UCI kategorijas sacensību organizators. Civilizētā sabiedrībā tas pat nav apspriežams. Tātad, tas nozīmē, ka visas iespējas paveras citiem - arī Špilleram. Katram sava tuvākā lieta. Igo ir kritizējis federāciju un vainojis to riteņbraukšanas pagrimumā, kurš nekur nav izsīcis, jo ritaņbraukšana kā jaunatnes sports ir galvenais kritērijs sporta attīstībā, pat ne zelta medaļas vai pro komandu vergi. Daudzās vietās, kur riteņbraukšana ir bijusi tradicionāla, tā ir vai nu iznīkusi pavisam, jeb nīkuļo. Tā ka, pie kā strādat un domāt ir ļoti daudz. Ir jāstrādā arī ar jauno izglītības ministu pa tiešo. Jasakārto arī beidzot licenžu jautājums. Kalendārās sacensības nedrīkst piedalities nelicencēti braucēji, bet licencētie nedrīkts piedalities nekalendarās. Tādi ir noteikumi un visiem tie jāievēro, nemaz nerunājot par to, ka licences ir viens no stabilajiem ieņēmumu avotiem pasas federācijas(visā pasaulē) administratīvā darba izdevumiem, kuru līdz šim ir pietrūcis un tas ir bijis par atrunu daudzām federācijas nespējām. Mans uzskats, ka ģen.sekretāres atlūgums ir lielākais zaudējums pēdējā laikā. Katram jaunam sekretāram būs nepieciešams ilgstošs laiks lai ielauztos visās niansēs.
Bet visus riteņbraucejus es aicinu mest pie malas padomisko modi būt pasīviem plašās aktivitatēs un visu velt uz vadību. Ir ierosinājumi - sniedziet, diskutejiet, pārrunājiet. Arī savu klubu, komandu iekšiene komunicējiet biežāk. Tas ir viens no stūrakmeņiem straujai un veiksmīgai attīstībai. Apsveicu jaunās Federācijas amatpersonas ar jaunu izaicinājumu un atbildību. Velu neaizmirst par sabiedrības informēšanu, absolūtu caurspīdību, un protams, par kritiku un solījumiem.
Tieši tā - iet, cīnīties, pierādīt savu taisnību, apzināt domu biedrus, apvienoties ap ideju un mērķtiecīgi darboties tās realizācijai. “ebike” komandā arī bija interesanta diskusija par to, ko gaidām no federācijas, ko varam paši izdarīt. Secinājums bija tāds, ka visiem virs junioru vecuma neko no federācijas personīgi nevajag, jo esam patstāvīgi cilvēki, amatieri un savā līmenī varam darboties ar esošo sponsoru atbalstu un pašu spēkiem. Ja gribam lielāku atbalstu, tad papildus sponsori jāmeklē. Tas, kas būtu federācijas lauciņš, ir darbs ar jaunatni. Šajā sakarā treks noderētu ļoti lielā mērā, jo tieši treks ļautu drošos apstākļos sportistiem un treneriem darboties arī ziemas periodā. Mani iedrošina tas, ka tiklīdz Igo tiek izteikta kritika vai pasviesta ideja, tā viņš uzreiz pieraksta un pie šā jautājuma atgriežas jau citā kvalitātē.
Man pirms vēlēšanām sanāca vairākas tikšanās ar Igo. Es zināju, ka viņš ir zinošs, bet tik un tā viņš pārsteidza ar kompetenci kaut vai treka sakarā. Sākot ar to, ka pats ir braucis pa Ķelnes treku , kurš šobrīd Murjāņos atrodas un zin tā virāžu stāvumu, beidzot ar viedokli, ka pasaules līmeņa sprinteri Latvijā atradīsies uz rokas pirkstiem skaitāmi, bet labi vienkilometrinieki šeit būšot biezā slānī. Tā ģenētiski noteikts. Riteņbraukšana ir viņa stihija. Vai labāk būtu, ja riteņbraucēju sabiedrību vadītu kāds, kuram ir labi gali politikā un sportistus uztvertu kā savus dzimtcilvēkus? Te es nekādā veidā nedomāju Špillera kungu, bet gan tos daudzos federāciju piemērus, kurās pie šprices ir salikti svarīgi vīri, bet kuriem ir tāls sakars ar pašu sporta veidu.
To, ka federāciju vēl kāds līdz šim uzskata par banku vai vismaz fondu, arī ir PSRS mantojums. Kapitālisma apstākļos kaut kadus projektus var bīdīt caur federāciju tieši sponsori, atbalstot izlasi, jaunatnes sportu, kalendārās sacensības. Tā tas notiek civilizēta pasaulē, tikai antiņi vēl pie tā nav raduši un tik taisa visādus unikālus pigorus, kas sporta attīstību tikai turpina bremzēt. Jāteic, ka arī valsts likumdošana nav sakārtota tieši sakara ar sporta sacensību un pasākumu norises un dalības kartību. Brīžiem šķiet, ka daudziem organizatoriem sporta sistēma un pasaulē pieņemtie noteikumi nav nemaz vajadzīgi. Sakūda tautu, uztaisa kaut kādas sacensības, ņem naudu, reklamējas un visi dzīvo laimīgi, kamēr sporta saknes turpina nīkt, bet svarīgas lietas nemaz nav iespējams kustināt, jo cilvēkresursi, kas to darītu, prasa naudu. Kaut vai elementārās sab.attiecibas.
Tāpēc, ja valstij nav pietiekami resursi ar ko atbalstīt sportu, tad vajag sakārtot normatīvus sacensību organizēšanas sakarā. Nekādi pasākumi bez licencēm. Neviens sporta vai aktīvas atpūtas pasākums ar aktīvu iesaisti un vai ar pastiprinātu bīstamību nevar būt nepiesaistīts sporta pārvaldes atzītai sporta veidu pārvaldošai organizācijai/federācijai. Tātad, tam jābūt kadas federācijas kalendārā. Komerc-bardaks un anarhija jābeidz. Jasak domāt par sporta ciklu kopumā.
Federācijas primārais uzdevums ir koordinēt. Pie tam tā, lai tiešām notiek sabalansēta virzība. Nevis, jaunatnes sportā nabadzība, panīkums, bet lielākie resursi, kas nāk no sporta, nevis privātajiem atbalstītājiem, aiziet šaurās lietās. Ko tur runāt. Sporta akademija nav vairs pat riteņbrauksanas katedras. Kur tālāk? Par Rīgu runājot… nu kada te šoseja vai MTB? Divi varianti…pat 3: BMX, Treks, Ciklokross, kaut kur pie Bābelīša, Dreiliņos, Mežaparkā…kaut kādus paugurus vajag…viss. Tā ņemšanās ar ruļļiem un pakļaušana briesmām smirdīga satiksmē - tas ir noziedzīgi un nenopietni. Aizmirstiet! Un vispār, tik cik mums to braucēju sobrid Rīgā, pilnīgi pietiks trekam 40km riņķot, skrečot, eliminet un omniumnot uz nebēdu ar daudz lielāku prieku un drošību. Šoseja un MTB, tā pat kā visā pasaulē ir priekš laukiem, svaigam gaisam un plašumiem.
Par jaunatnes sportu jārūpējas pašvaldībām. Diemžēl, nauda joprojām neseko skolēnam un dažādas pašvaldibās vieni sporta veidi tiek balstīti mākslīgi, bet citi mērķtiecīgi kavēti. Var jau teikt, ka nabadzības sekas. Bet tā jau mums viss sabiedrībā veidojas ta, ka no malas izskatās pēc dīvainībām vai pat idiotisma un brīnāmies, ka netīstās. Kā var nosaukt situāciju, kad tradicionālā treka riteņbraukšanas zemē nav neviena treka, bet aktīvs treka treneris strāda Krievijā, Grieķijā?
Galvenais, nedot atbildīgus amatus sportistiem bez organizatoriskās un strategiskas pieredzes, kuriem ir pilns ar varoņ-kompleksiem, bet absolūti nav plaša skatījuma, stratēģijas un loģikas, bet galvenais - nespēja elementāri sadarboties un uzklausīt. Ceru, ka šis etaps mums pamazām iet garam un Antiņu sindroms varetu pamest arī riteņbraukšanas sportu.
Es šaubos, ka reāla sadarbība starp Igo un Lauri vispār būtu iespējama. Tāpēc pēc zaudējuma prezidenta vēlēšanās Laura paiešana malā manuprāt bija pareizs solis. Es arī šaubos, ka jaunievēlētā LRF vadība uzcels velotreku. Igo darbojas kā sporta pasākumu organizators no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigām. Ja jau līdz šim šie cilvēki treku nav uzcēluši, tad diez vai tas pēkšņi notiks tagad. Tas, protams, mums visiem neliedz ticēt brīnumam, jo brīnumi, kā zināms, dažreiz notiek. Igo kontrolē tagad būs šaurās naudas straumītes, kas ienāk riteņbraukšanā no Olimpiskās komitejas, no Izglītības ministrijas, no Rīgas domes, bet es šaubos, ka ar to kopējais naudas daudzums riteņbraukšanā palielināsies. Vispār nesaprtau, ko īsti janix gribēja pateikt ar saviem garajiem postiem?
Tak izlasi vēlreiz - lielo projektu bīdīšana bez priv sponsoriem nav iespējama. Tas nozīmē attiecīgs purns federācijā ar attiecīgiem kontaktiem. Treks diez vai būs, jo visticamāk nenesīs peļņu un (mūsu) sponsoriem “neinteresants” diezgan lielas naudas ieguldījums. Daugavas stadions un maskačkas manēža ir spilgts piemērs.
Tas nekas. Saprašana nāk ar pieredzi.
Laura atteikšanas no dalības padomē liecina par ļoti kategoriskām pretenzijām vienam pret otru. Kā jau rakstīju, prezidents, jeb priekšsēdētājs ir tikai oficiāls federācijas(padomes un biedru) pārstāvis viena personā, nevis lēmējs. No otras puses, ja abi būtu padomē, tad mums vairs nepaliktu lielo sacensību organizētāju, jo tiešā interešu konflikta novēršanai abiem būtu jāatsakās no sacensību organizēšanas. Tā paliek vismaz Lauris, pie tam, viņam kā biedra pārstāvim ir pilntiesīgas iespējas stimulēt federācijas procesus. Interesanti, kā tagad sauksies aģentūra bez Japiņa?
Federācijai treks nav obligāti jāceļ, ja vien tā nevēlas uzņemties papildus saistības, nosedzot apsaimniekošanu un organizējot noslogotību. Federācijai, ja reiz tādu plānu prezidenta kandidāts izvēlējies, tagad ir ar visiem iespējamiem resursiem jāsadarbojas un jāveicina treka tapšana jebkurā no (jau) daudziem iespējamiem mērogiem un izvietojuma vietām, ņemot vērā arī to, ka viens no federācijas biedriem ir dibināts tieši šim nolūkam. Tātad, ir vismaz viena organizācija, kura šo lietu jau ir iniciējusi un stimulēs/atspoguļos federācijas turpmāko aktivitāti treka sakarā augstākajos līmeņos. No tā izvairīties nav iespējams. Bet taisnība vien ir. Darboties pie treka(ja jau riteņbraucēju izaugsmei un sporta attīstībai tāds patiesām nepieciešams) bija iespēja visu šo laiku, arī vienojoties kadā pulkā un visi laiku šo karsto kartupeli viļat pa kabinetiem, kamēr uzceļ. Domāju, ka viss apstājies pie apvienošanās pulkā.
Igo uzdevums būs nevis kontrolēt, bet gan veicināt straumītes. Bet biedru uzdevums, ņemot vērā mūsu ēdelīgās tautas mentalitātes īpatnības, sekot līdz procesiem un pieprasīt atspoguļojumu un atskaites federācijas finanšu plūsmai, nevis noskatīties uz visu un vēlāk no malas burkšķēt. Tas ir tas, ko latvji pēdējos 700 gadus dara. Jābeidz!
Saprotu, ka tiek jaukts “investora” jēdziens ar “sponsoru”. Sponsori negūst peļņu no atbalstāmā projekta tiešā veidā. Viņam gan ir iespēja gūt dažādas ekskluzīvas iespējas bonusā un priekšrokas, bet sponsorēšanas pamatjēga ir:
janx laiks no bezjēdzīgas postošanas pāriet vai nu pie treka būvniecības, vai vispaz pie federācijas vadīšanas, jo ir redzams, ka vismaz vārdos janx varētu būt īstais cilvēks, kurš beidzot izskustinās šo pīļu dīķi :)
Nebezjēdziga nepostosana mums ir notikusi divas desmitgades vismaz. Sabiedrības (kuru pārstavu ARĪ es) viedoklis ir tik pat svarīgs ka federācijas darbs. Tas attiecas uz jebkuru labo pārvaldību. Sabiedrībai sakuma jādod “wishlist”, jāizrāda attieksme, kritika, ieteikumi, un tikai tad federacijai vai jebkurai pārvaldes struktūrai ir tiesības veidot plānus, prioritāro darbu sarakstus un veikt lēmumus. Mēs šo sabiedrības darbu neesam raduši veikt, bet tikai neapmierināti purpināt. Process jau notiek. Ir jau visai daudzsološi kontakti un potenciālas tiksanās. Tas ir liels process. Tas prasa laiku, iesaistīšanu. Tad, kad mēs aicinājam sanākt visus tos, kurus interese velotreks, lai papildinātu mūsu biedru sarakstu, atnāca 2 cilvēki… vai tas ir labs signāls tiem, kas no malas lems par labu velotrekam? Tāpēc vajadzīga arī sab. aktivitāte, nevis “ievēlējam federāciju” un varam atkal atpūsties - lai strādā… kaut ko tur.
Es federācijas līmenim neesmu nobriedis. Mani gan interesētu tur darboties PR un sac.projektu jomā… ir vēl daži sīkumi, kuri “normālās” valstīs tiek apkopti, bet pie mums aizmirsti. - To varētu…tā teikt, melno darbu, lai pie viena iepazītu virtuvi. Bet šādām pozīcijām līdz šim nav bijuši nekādi resursi. Neesmu vēl tik bagāts lai ziedotu tik daudz nepieciešamā laika un prasmju par brīvu. Ta ka šim varetu piekrist. Laiks ir jau sen… un šis patiesām būs atkarīgs no “straumītēm” un labās gribas veikt visu pa īstam.
Nav bezjēdzīgi. Velotreks kā temats mani īpaši neaizrauj, ar visu to informācija ir ļoti interesanta un prieks, ka ir arī cilvēki ar argumentētu un detalizētu viedokli.
ām, šeit atzīmētas valstis kurās ir velotreki, pa brīnumu sarakstā ieraudziju Latviju, izjaukts velotreks skaitās velotreks ? vai kāds kādam ir baigi melojis ? vai viņš ir, pa kluso ,nevienam nezinot, slepena trenniņprogramma ? http://www.fixedgearfever.com/modules.php?name=Velodromes
ja izlasa liidz galam tad viss top skaidrs.
ko dod skaidrojums ka diezvai būs, ja viņa nav :) tad tikpat labi var pieminēt bijušo marsa treku, viņa betona pamatiņš vēl palicis, starp citu atšķirībā no murjāņu treka, pa to vēl var izbraukt :)
pārvietojams treks, kuru var uzstādīt pa 2 dienām.
Super video. Tas ir tieši tas, ko cenšamies pierādīt, ka paša treka segums un konstrukcijas nav nedz miljoniem dārgi, nedz pus gadu būvējami. Galvenā problēma ir būve, kurā treks ietilptu un būtu ikdienā lietojams. Rīgas domes deputāts Raimonds Timma aktīvi ir iesaistījies šajā jautājumā. Diemžēl viens no variantiem, manuprāt, ir nonācis, ja ne strupceļā, tad neprognozējamas attīstības stadijā pagaidām noteikti. Ar Igo, Timmu tikās velotreku būvētāji Schürmann un prezentēja savus piedāvājumus un aprēķinus. Astoņi miljoni par 200m treniņu treku ar nelielām tribīnēm. Tas šobrīd neliekas īpaši reāli.
Labākais būtu Rīgas domei nopirkt ēku (ir variants) un iebūvēt tajā treku. Izdevumi pat sliktākajā gadījumā būtu zem miljona.
Starp citu, video vāciešiem labs darba apģērbs : balts kreks, melna veste. Pusdienās desiņas ar kartupeļiem un alu. Vēl kas iekrita acīs - vācieši ir kā traki uz naglošanu. Diez kā viņi jauc pēc tam arā?