Priekš tam ēka būtu jāpiesilda :)
Zinošāks cilveks saka, ka jānoskaidro kādi ir pieejami siltuma avoti. Rīgas siltums, Latvijas gāze? Kāds ir elektrības pieslēgums, cik liels?
Lētākais no infrasarkanajiem esot gāzes infrasarkanais. No tā varam secināt, ka izdevīgākais variants būtu pierunāt Latvijas Gāzi par ģenerālsponsoru. Visas sienas jānolīmē ar LG reklāmām.
Bet, tāpat kā es, saka, ka jumts jāsiltina. Vislabāk uztaisīt termogrāfiju. Ja atstāj logus, tad būšot vasarā karsts, t.i. jādomā kā to atdzesēt, ja vispār vasarā ir plānots to treku izmantot.
Un vispār esot vajadzīgs projekts.
No siltuma ekonomijas viedokļa būtu labi, ja jumts būtu siltināts un bez logiem, bet situācija ir tāda kāda tā ir. Mēģināšu paskaidrot vēlreiz, kāpēc es par IR (infrared) sildītājiem tik ļoti iestājos. Sildīts netiek gaiss, kurš šajā ēkā ir 50000 m3, bet gan priekšmeti, tajā skaitā cilvēki. (sorry, ja kāds nejūtas kā priekšmets). Siltais gaiss jebkurā gadījumā koncentrēsies pie jumta. Ja pie grīdas telpas temperatūra būs 18 grādi, tad 10 m augstumā tā būs 35 grādi!!! Kam tas ir vajadzīgs? Tā ir bezjēdzīga enerģijas un līdzekļu šķiešana. Ar IR uzsilst priekšmeti un tikai tad tie atdod siltumu gaisam. Prakse ir pierādījusi: ja IR tiek izmantoti ofisā, tad var gadīties tā, ka viens vaigs cepās, bet otrs salst, ja siltuma avoti nav izvietoti vienmērīgi. Arī kājas zem galda var salt, jo galds uztver starojumu. Treka gadījumā ir atklāta telpa bez šķēršļiem, dalībnieki daudz maz aktīvi kustās - nesēž vienā nekustīgā pozīcijā. Nepieciešams atpūsties - lūdzu speciāli aprīkota teritorija, kur nodrošināta sasvīdušam cilvēkam droša temperatūra. Savukārt treka virsmu var sildīt lokāli 24 stundas dienā, lai novērstu tempratūras svārstības. Ar citiem apsildīšanas variantiem nav iespējams tik lokāli dozēt temperatūras režīmus. Gāzes pieslēguma ēkai nav. Sarunās noskaidrojām, ka pieslēgums iespējams ir. Ja mēs noorganizējam gāzes pieslēgumu teritorijai vai nu par pašu rīcībā esošiem desmitiem tūkstošu, vai ar kāda mērķziedojuma palīdzību, tad mēs būtiski uzlabojam visa ēku kompleksa vērtību. Tas nozīmē, ka ēkas īpašniekam esam devuši lielu pienesumu un varam prasīt līgumos nostiprināt mums nepieciešamo noteikumu garantēšanu. Abpusēji izdevīgs darījums un skaidrāki nākotnes nosacījumi. Es vispār uzskatu, ka ilgtermiņa noma veiksmīga ir tajos gadījumos, ja visas puses ir apmierinātas un vēlas turpināt sadarbību. Piemēram, šobrīd īpašnieks maksā samērā lielu nekustamā īpašuma nodokli par faktiski dīkā stāvošu īpašumu. Iebūvējam treku un mainām būvei lietošanas mērķi uz sporta būvi un nodoklis samazinās vairākas reizes. Rīgas dome, ja gribētu, tad vispār varētu atbrīvot no šī nodokļa un tas būtu tikai loģiski. Visiem šiem pasākumiem būtu jāatspoguļojas nomas maksā un par ietaupīto mēs varētu uzlabot komfortu lietotājiem vai veicināt jaunatnes nodarbības.
[quote=Atis]Zinošāks cilveks saka, ka jānoskaidro kādi ir pieejami siltuma avoti. Rīgas siltums, Latvijas gāze? Kāds ir elektrības pieslēgums, cik liels?
Lētākais no infrasarkanajiem esot gāzes infrasarkanais. No tā varam secināt, ka izdevīgākais variants būtu pierunāt Latvijas Gāzi par ģenerālsponsoru. Visas sienas jānolīmē ar LG reklāmām.
Bet, tāpat kā es, saka, ka jumts jāsiltina. Vislabāk uztaisīt termogrāfiju. Ja atstāj logus, tad būšot vasarā karsts, t.i. jādomā kā to atdzesēt, ja vispār vasarā ir plānots to treku izmantot.
Un vispār esot vajadzīgs projekts.[/quote]
Protams, ka būs arī jāprojektē. Bet līdz tam jātiek, jo joprojām īrēt ēku nevaram atļauties. Tāpēc, varam tikai plānot un sapņot par iespējamām darbībām. Vasarā var veikt dabīgu vēdināšanu. Tomēr, diez vai mēs aizrausimies ar to, kas mums pašiem nepieder. Jumts, ēkas pamatkonstrukcijas ir tomēr ēkas īpašnieka kompetence… un jau minēju, ka uzlabojoties ēkas īpašībām, var sākt pieaugt arī maksa. Ar to gribu teikt, ka ja mēs vēlētos visu idēali, tad mēs sāktu fantazēt par jaunas ēkas būvi ar visām klimata regulēšanas iespējām… bet tas ir cits projekts, nesalīdzināmas izmaksas un pat pavisam cita iniciatīva līdz kurai mums visiem jāaizcīnās, pierādot, ka treks Latvijā ir vajadzīgs de Facto, nevis tikai teorētiski.
Tātad pamatsecinājums: ja projekts tiek realizēts konkrētajā nekustamajā īpašumā, tad cenšamies maksimāli izmantot esošo ēkas stāvokli un situāciju dabā, koncentrējamies uz to, lai treka būves un uzturēšanas izmaksas šo projektu ļautu realizēt šajos ekonomiskajos apstākļos un treks būtu labs pirmssākums treka riteņbraukšanas atdzimšanai. Tas nozīmē, ka galvenais būs treka pieejamība lietotājam gan finansiāli, gan funkcionāli. No tā tad arī vajadzētu vadīties spriežot par prioritātēm.
Domāju, ka pa punktiem ir jāsaliek reāli nepieciešanās lietas šai dotajai ēkai. Bez siltumu zudumu aprēķiniem, pagaidām tā visa ir tikai runāšana. No vienas puses te izskanēja, ka noma samazinās, ja ir spota būves statuss. No otras puses, ka palielināsies, ja saimnieks nosiltinās jutu. Tad varbūt izteikt priekšlikumu ēkas īpašniekam?
No kurienes ir tie 100 000? Vajadzētu salikt visas izmaksas kopā: Jumta siltināšana, gāzes vada izbūve (ārējais + iekšējais), apkures iekārtu izmaksas (varbūt tās sponsorē LG), dušas WC, tunelis, tribīnes, un visbeidzot pats treks. Cik tad tas īsti kopā varētu sanākt?!
Treks vispirms, pārējais pēc nepieciešamības un iespējām. Komunisms.
Nu kā virzās lietas??
Šobrīd var teikt, ka siksnas buksē. Variants Ganību dambī aizgāja gar degunu, bet varbūt ka tā arī labāk, jo ēkas īpašnieks bija samērā odioza personība un man nebija nevienu minūti pārliecība, ka iespējami slēgtās vienošanās un līgumi tiks ievēroti ilgtermiņā. Otkārt riskus pastiprināja lielā neziņa, kā tiks nodrošināta treka finansēšana konkrētajā īpašumā. Pašvaldība atrakstījās uzreiz, ka tai nav tiesību ieguldīt privātīpašumā, kaut arī pats projekts esot ļoti labs.
Līdz ar to izveidojās apburtais loks - ēkas īpašnieks steidzina sākt maksāt īri par tukšu 3500 m2 ēku, pašvaldība iesaka attīstīt projektu, bet ņemt dalību finansēšanā atsaka, arī no speciālistu puses varēja just lielu skepsi. Sportistu abonementu maksas to projektu pavilkt nevarētu, tāpēc arī viss beidzās pat nesācies.
Jautājumam ir politisks fons, jo parakstu zem konkrēta projekta atbalstīšanu liks tieši Mr.Politiķis, ja treks tiek darbināts kā sabiedriska sporta iestāde. Ja izdodas pārliecināt privātu investoru un saskaņotas sportistu, treneru un būves īpašnieka intereses, tad tāds pasākums būtu daudz dzīvotspējīgāks un nebūtu sakumpušu muguru jālūdzas kaut kādai mēsluvabolei, kura šobrīd ir tikusi pie sabiedrības interešu “aistāvēšanas” sviras.
Es joprojām redzu divus ceļus. Viens ir ekonomiskais - tiek būvēts normālu izmēru treks par iespējami minimāliem izdevumiem un ar mazām ekspluatācijas izmaksām. Sākumā tas būtu vienīgais, bet vēlāk, kad kungi būs uzcēluši pasaulē dārgāko treku (to taču gan pie mums māk), tad šis pionieris paliktu kā treniņu un zemāka līmeņa sacensību treks.
Otrs reālais veids būtu izgatavot saliekamu treku, kuru varētu ielikt kaut vai Arēnā Rīga uz sacensību brīdi, bet ikdienā tam mājas būtu kādā angārā. Starp citu mēs Rumbulā vienu tādu šķūni apskatījām. Ar nelielām viltībām (četri balsti būtu jāpārprojektē un jāpārbūvē) treka apli tur varētu dabūt iekšā. Tur tad arī jaunie Ķikši un Bērziņi dzītu ciskas ikdienā.
Varbūt tuvākajā laikā federācijā notiek kādas revolucionāras izmaiņas un tiek atrasta iespēja piesaistīt naudas un turpmāk ziemās riteņbraucēji varēs krāt nobraukto apļu tūkstošus.
Par politiku - laiks nepateicīgs. It kā būtu īstais brīdis, politiķi zvejo balsis nākošā gada pašvaldību vēlēšanām, un gatavi sasolīt ta jebko.
No otras puses, šajā periodā neviens riskantus lēmumus nepieņems, un par naudas tērēšanu negribēs lemt, ka tik opozīcijas pirms vēlēšanām neizvelk gaismā…
Varu ieteikt (saprotu ka ieteikt jau viegli :) ), tomēr runāt ar pie-Rīgas pašvaldībām - Ādaži, Salaspils, Ikšķile, Ogre, Jūrmala, Ķekava, Jelgava. Mazās pašvaldības varētu būt ieinteresētākas projektos, un dārsnākas ar zemi/telpām… Laikā, kad ledus halles ir dārga,s tās sevi neatpelna, un faktiski ir visur, kāda no pilsētām tieši var izcelties ar to ka uzņemas veidot ko savādāku. Cisnu ka Ikšķile/Ogre nespēj sadalīt kurš uzturēs Ogres ledus halli. Savukārt Jelgavā Sporta centrā ieuldīta milzu naudua, halle arī daudz maz velk dzīvību…
Interesanti ko mūsu riteņbraukšanas ilgadējais atīstītājs Japiņš teica, par treka ideju.
Trekam neaz vai varēs atrast biznesa pamatojumu. Tā tomēr tāda ļoti specifiksa lieta, tīri arī interesenti cik tad savāksies? Celtne tomēr arī paliela, padārga, it sevišķi, ja taisa visām sezonām.
Te tikai vals vai ES nauda var līdzēt, tai skaitā, ja kāda pašvaldība arī iedod zemi. Pie tam 100% apmērā.
Var jau būt, ka kādu fanātu atrod.
Uzturēšanas maksu varbūt varētu arī nosegt no lietotāju abonentmaksas vai tml.
Reālākais tiešām meklēt kādu saliekamu treku, kuru var kaut kur uzstādīt laikā, kad tur nenotiek pamatbizness.
Trekam jau pa vidu var kaut ko ielikt. Ledu jau laikam nē :) ja nu vienīgi mākslīgo? Un tas tādu apvienotu variantu veidot. Moš kādus tenisa kortus, tas tāds populārs pasākums.
Tuvākās Rīgas pašvaldības visu laiku ir padomā kā alternatīvas, bet pagaidām no Rīgas nav saņemts kategorisks noraidījums. Gluži otrādi - tiek zīmēti grandiozi plāni, ka tur un tur tiks būvētas mega sporta būves uz kaut kādā nākotnē treks tur būs noteikti, bet vai tas der šībrīža risinājumam? Rīgas domē opozīcijā, bet valdībā pozīcijā esošie ideju atzina kā ļoti atbalstāmu un solīja šo jautājumu ņemt savā paspārnē. Arī pie šprices esošie atzina, ka ideja ir laba un situācija jārisina, bet tika sauktas gaistošas lietas - jautājuma iekļaušanu darba kārtībā līdz … padsmitajam gadam, iekļaušanu plānos līdz … gadam.
No otras puses, ir bīstami ar kādu politisko grupējumu saaugt kopā, jo cīņa pie siles notiek visu laiku, ja projektu būs atbalstījis viens spēks, tad otram tiekot pie varas projekts var tikt nīdēts visādos veidos. Diemžēl šobrīd nepamet sajūta, ka bada laikos tiek attīstītas tikai tādas lietas, kuras nes ienākumus konkrētām barotnēm. Uz visu pārējo skatās kā uz kaut ko aizdomīgu un bīstamu.
Lai gan nevar izslēgt to, ka esam pārāk nepacietīgi un gribam lai šī inertā sistēma sāk strādāt zibens ātrumā.
*cik zināms daudzi vairumnieki likvidējuši vai būtiski samazinājuši uzkrājumus vietējās noliktavās. Noteikti kādas ir tukšas un labi aprīkotas. Cita lieta, ka tās bieži vien nav labās vietās, tipa lauka vidū.
Ogre un Jelgava jau izklausās pa tālu, tā teikt pēdējais punkts uz kuru no Rīgas vispār gribētos braukt, taču tas jau ir organizācijas jautājums.
Cita lieta, ka uz Ogri var vismaz ar vilcienu aizbraukt.
*A kas ar sporta manēžu vēl pastāv? Tā gan varētu būt pašvaldības īpašums, kā reiz varētu nākt pretī.
Cita lieta izjaukt un salikt tādu konstrukciju vairāk kā dazas
*Kāds pamests pelbaseins?
Nesen bija atklāta vieglatlētu vēstule… tur stāsts ir tāds pats, ja ne vēl bēdīgāks.
Palasiet.
Skaidrs, ko apm. Igo teiktu- tas jau bija gaidāms…
Cik zinu, ap gadsimtu miju Igo kopā ar Aigaru Bāreni bīdīja treka projektu. Varianti bija Murjāņi, Mežaparks, Matīsa tirgus (tur Aigars pat rādīja tirgus noliktavas ēku kā jau praktiski izlemtu faktu) etc. Viss beidzās ar to pašu neko… Kāds vēlāk izteica līdz smieklīgumam un bezcerībai pazīstamo frāzi- ne tiem cilvēkiem ne to summu pasolīja otkatā.
Treka ideju varētu un vajadzētu lobēt Nacionālā attīstības plāna kontekstā un šeit pieminētie vieglatlēti tā jau ir izdarījuši. Iespējams plašāk nezināma ir NAP būtība - tas lielos vilcienos varētu kalpot par vadlīnijām kohēzijas (ES fondu) izlietošanai nākamajā finanšu plānošanas periodā. Ja salīdzina šeit pieminētās summas tad tās tiešām ir marginālas salīdzinot ar tām ko ministrijas ir sacepušas pirmajam NAP projektam (17miljardi LVL). Ir dzirdēts ka to superdārgo Daugavas stadiona projektu iesniedza EM, nosaucot to par sporta tūrisma aktivitāti.
Ieteiktu ka arī velotrekam tiek sagatavots līdzīgs pieteikums un ar LRF vai kādu citu organziāciju tiek iesniegts PKC. Būtiskākais ir pamatot izmaksu/ieguvumu priekšrocības, piem LVL/treniņstundas gadā, energoefektivitātes un citas OPEX pozīcijas, tūristi (gan jau arī velotrekā var rīkot starptautiskas sacensības vai izmantot nometnēm).
Nu ko, Japiņš ievēlēts par LRF vadītāju, sekosim, kā notiks darbības 9. plāna punkta vispārīgi definētā apakšpunkta (Radīt visus apstākļus velotreka celtniecībai Rīgā) realizācija.
http://www.lrf.lv/images/stories/jaunumi/soseja/Kopsapulce_2012/LRF_darbibas%20plans_2013_Japins.pdf
ja izlasa vienu teikumu augšā (strādāt pie jaunām trasēm) un lejā (veidot jaunas trases), tad … komentāri lieki.
Vēlēšanas vēroja un debatēs piedalījās Rīgas Domes deputāts Raimonds Timma. Privātā sarunā viņš informēja, ka Aldermanes kundze ir turējusi vārdu un velotreks ir iekļauts Rīgas attīstības plānā līdz xxxx.gadam. Pati par sevi tā nav nekāda dižā prieka vēsts, bet visnotaļ nepieciešams solis, lai par treka būvniecību Rīgā varētu veidot projektus pārskatāmā nākotnē. Apsolīja ap jauno gadu vai ātrāk organizēt tikšanos ar Rīgas domes vadību un šo jautājumu izrunāt konkrētāk. 2013.gadā tā celtniecība nevar būt realizēta, bet sākot ar 2014.gadu mēgināsim piespiest pasākumam iegūt reālas aprises. No federācijas puses Igo Japiņa personā ir nodrošināts maksimālais atbalsts, jo tieši viņš un Aigars Bārenis uzreiz pēc Japiņa ievēlēšanas iepazīstināja ar Raimondu Timmu un virzīja lietas uz konkrētu tikšanos un velotreka būvniecības jautājuma risināšanu Rīgas domē visaugstākajā līmenī. Turēsim īkšķus, darbosimies un, domāju, ka viss izdosies. Igo nostāja ir tāda, ka velotreks ir vitāli nepieciešams riteņbraukšanas tālākai attīstībai Latvijā.