ēka smuka, man patīk, industriāls, šitās vecās ēkas apčubinot sanāk smuki, takā Sapņu fabrika, te tādu pamatīgu reivu var uzrīkot :D
Tieši tā. Ēkas tehniskais stāvoklis ir teicams. Lai gan dabiskā grunts šajā rajonā ir smiltis ar dūņām, mūrim visā ēkas garumā nav plaisu. Jumts ir svaigs, grīda svaiga. Ņemsim vērā arī to, ka ēka bija paredzēta dzelzceļa transporta remontam, uzturēšanai. Tātad, viss ir uzbūvēts stingrs un pamatīgs.
Kosmētika? - štrunts. Vedu ekskursijā paziņas, un tieši sievietes ierosināja kosmētiku nemainīt, saglabājot šarmu. Bet ja visu attīra, tad paraugi patiešām ir “Sapņu fabrika” un dzelzceļa muzejs. Jāteic, ka mūsu budžetā ir iekļauta arī uzpucēšana. Tāka - kosmētika nav problēma.
naiss ēka, piedāmājot pie pareizas kosmētikas izvēles, sanāks jauks skats ;)
Ēkai nav vainas. Logi jumtā nozīmē labāku apgaismojumu un mazākus elektrības reķinus (ja kāds ķiķina, pajautājiet Jelgavas ledus halles direktoram par elektrības cipariem).
Viena nianse: Kolonnas plānots laist aplima pa vidu? Divas no tām san’ak bīstami tuvu treka iekšmalai… Kritiena gadījumā, diez kas nav:(
Ej šķūrēt sniegu ja nav ko teikt!
Treka aplis ietilpst starp kolonnām ar visām drošības joslām. Rēķinies, ka treka centru no treka celiņa šķir norobežojuma drošības sēta (caurspīdīga) noteikumos definētā attālumā, tāpēc ar ķirbi pa kolonnu iebliest būs neiespējami. Vienīgais kolonnu mīnuss varētu būt redzamības ierobežojums taktiskas cīņas laikā, bet tas reālajā situācijā varētu būt tikai teorētisks traucējums.
Ēka ir ļoti piemērota.
Tiem, kuri par kosmētiku uztraucas - treka segums būs galvenais dizaina elements un sienas no treka centra būs redzamas tikai fragmentāri. Citādi tas industriālais stils ir pat ļoti efektīvs. Katrā ziņā daudz personīgāks nekā jebkādi reģipša butaforijas veidojumi. Kā jau Jānis norādīja, grīda ir ar pamatīgu mehāniskās slodzes rezervi, metāla fermas ir labā stāvoklī un kalpos gadiem ilgi. Jāņem vērā, ka CCCP laikos materiālus īpaši neekonomēja, bet projektētājus cietumā gan lika, ja būve sabruka, tāpēc konstrukcijām ir pamatīga izturības rezerve. Jumta logi tiešām ir liela veiksme mūsu gadījumā. Ir plānots treka publiskajās telpās izvietot treka riteņbraukšanai veltītu ekspozīciju - gan vēstures liecībām, gan šodienas varoņiem veltītu. Tā kā kačājiet cisku nejēgā un jūsu portretam uz kādas no kolonnām vieta jau rezervēta. Tas saucās - izdekorē treku pats (vēlams ar pasaules čempionu krekliem).
Kas tur notiek ar griestu augstumu, pēc bildēm izskatās, ka līdz tām metāla zirnekļu konstrukcijām ir tikai kādi 6m, vai nav par maz? Vizualizācija kautkā neiet kopā ar bildēm no dabas.
Paņevežā ir 24m, kas protams ir ļoti grezni, varbūt pat par daudz.
Piekrītu, ka variants ir labs ar vairākiem plusiem. Tomēr rajons kafejnīcu biznesam gan ne visai pateicīgs, bakusbiznesiem būs jāorientējas tīri uz treka apmeklētājiem.
Kā ar ieejas tuneļa ierīošanu uz centru - nekādu šķēršļu tam nav?
[quote=eagle]Kas tur notiek ar griestu augstumu, pēc bildēm izskatās, ka līdz tām metāla zirnekļu konstrukcijām ir tikai kādi 6m, vai nav par maz? Vizualizācija kautkā neiet kopā ar bildēm no dabas.
Paņevežā ir 24m, kas protams ir ļoti grezni, varbūt pat par daudz.[/quote]
Ja konstrukcijas būtu tik zemas, tad šīs ēkas variants nemaz netiktu izskatīts. Augstums no grīdas līdz konstrukcijai lielā joma vidū ir 8,3m. laikam tas, ka attēlos, interjera fonā nestāv cilvēki, traucē novērtēt mērogus.
Te redzama pasena vizualizācja https://plus.google.com/photos/117573686591166232869/albums/5666262145993002385/5697530737038540418 , kurā vēl nav redzams tunelis, apgaismošana. Bet priekšstatam jāveidojas.
[quote=Papuass]Piekrītu, ka variants ir labs ar vairākiem plusiem. Tomēr rajons kafejnīcu biznesam gan ne visai pateicīgs, bakusbiznesiem būs jāorientējas tīri uz treka apmeklētājiem.
Kā ar ieejas tuneļa ierīošanu uz centru - nekādu šķēršļu tam nav?[/quote]
Tunelim nekādu šķēršļu. Skaidrs, ka kafeijnīcu, jeb es drīzāk redzu bāru nevar veidot ar domu, ka tagad visi, kas nejauši staigā pa Ganību gatvi, iegriezīsies velotreka telpās lai iedzertu kafiju. Par braucējiem uz velosipēdiem varētu vēl domāt… ja ganību ielas malā stāvētu reklāma, plus - spots kā tāds kļūtu tradicionāls… domāju, ka visai reāli darboties pusslodzes ritmā. Darbs priekš strādājošiem studentiem.
Provizoriskā plānā redzamas blakus esošas lielas telpas, kurās, mēs gribētu redzēt aktivitātes, kas saistītas ar riteņbraukšanu un arī citiem sporta veidiem. Tur var atrasties gan vairumtirdzniecības bāze-veikals, gan darbnīca, gan skeitparks, gan klinšu kāpšana, gan vis-kaut-kas cits…pat ražotne. Bet par to vajadzētu fantazēt šiem potenciālajiem partneriem, piedāvāt, štukot, galvenais - komunicēt. Pilnīgi droši, ka realizējoties trekam, šī vieta kļūs par svarīgāko spotu dažāda veida riteņbraucējiem. Mēs centīsimies atrast vietu arī, gan minitrekam, gan polo spēlētājiem lai tas tā patiešām būtu. Arī īpašas oficiālās un neoficiālas balles riteņbraucējiem… kur vēl tas varētu notikt? Pareizi! - Šeit.
Par virsgaismām. Tur būs vislielākie siltuma zudumi. Un nevar zināt kādā teniskajā stāvoķlī viņas ir.
Noteikti vajadzētu parēķināt:
- Cik lieli ir siltuma zudumi pie nenomainītām virsgaismām. Cik būs apkures rēķins, un kāda būs temperatūra telpās. Varbūt, ka daudzi te nestādās priekšā kā tur būs ziemā?!
- Cik maksātu virsgaismu nomaiņa / aiztaisīšana + jumta siltināšana. Un kāds tad būs apkures rēķins. Varbūt ir vērts samazināt virsgaismu apjomu + nomainīt dažas + nosltināt visu jumtu. Pirms tam, protams, jāveic apsekošana, lai novērtētu konstrukciju tehnisko stāvokli, iespējamos lētākos risinājumus un ar to sastītās izmaksas.
Par tām sienām. Ja tur ir tas 640mm ķieģeļu mūris, tad salīdznot ar jumtu viņas vēl ir ļoti slitas.
Par kolonnām. Dmāju, ja izdosies projetu realizēt, tad vēl daudzas reizes nāksies dzirdēt, ka kādam kolonnas traucē - ka nevar normālus mačus uzrīkot, jo apgrūtināta redzamība. Būs tur neapmierinātība. Bet nu treniņiem jau būtu ļoti labi.
Par virsgaismām runājot, nevajadzētu tomēr izskatīt variantu tās likvidēt. Mēs bijām citos angāros bez jebkādām virsgaismām un iespaids bija nomācošs un drūms. Apzināmies, ka ziemas sezonā virsgaismu pienesums būs tikai īsu diennakts periodu (īsākajā variantā no 9.00 līdz 16.00) un arī tad būs, tuvojoties krēslai, jāpastiprina ar elektrības gaismekļiem. Vēl esam ņēmuši vērā faktu, ka sniegs nosegs jumta logus un virsgaisma būs nulle. Ja salīdzina jumta tīrīšanas izmaksas un apgaismojuma ar elektrību izmaksas, tad jumtu tīrīt nav jēgas - tā ir milzīga platība vairāk kā 4000m2 un starta cipars jumta tīrīšanai būtu ap 1000 LVL. Tomēr ir variants sniegu tīrīt izmanojot roku darbu un speciālu (ar jumta segumam draudzīgām kāpurķēdēm) sniega pūtēju Es arī domāju par to, vai siltuma zudumi nebūs graujoši, bet šobrīd par veiksmīgāko esam izvēlējušies kombinētu apkures sistēmu, kuras pamatā būtu gāzes infrasarkano staru sildītāju izvietošana virs ikdienā lietojamās platības - tātad velotreka. Centrs un malas netiek sildītas. Granulu katls ar ūdens radiatoru sistēmu silda palīgtelpas un silto ūdeni apkures sezonas laikā. Vasarā silto ūdeni nodrošina caurteces 3-fāzu elektrosildītāji. Papildus visam būtu siltā gaisa pūtēji, kuru ļautu sasildīt halli tieši uz pasākumiem, kad tas ir nepieciešams. Mīnuss šajā variantā ir tas, ka treka koka konstrukcijas tiktu pakļautas nemitīgām temperatūras svārstībām un mainīgam mitruma režīmam. Uzzinājām, ka Pēterburgā realizētais finiera seguma treks visu laiku mokās ar šo problēmu, tāpēc mūsu variantā ir plānots koka konstrukciju, uz kuru balstās finieris, veidot tā, lai nekāda jūtama finiera deformēšanās nebūtu fiziski iespējama. Ja kādam ir derīga informācija vai padoms šajos jautājumos, lūdzu dodiet ziņu - iespējamo risku apzināšana un novēršana būvniecības laikā ļaus izvairīties no kļūdu labošanas jau gatavā trekā.
Mums ir materiāli angļu valodā par infrasarkano staru sildītāju pielietošanu, nepieciešamās jaudas un reflektoru pielietošanu utml. Ja ir kāds šajos jautājumos zinošs censonis, tad mēs labprāt saņemtu palīdzību šajā jautājumā. Jo precīzāk mēs zināsim nepieciešamības un izmaksas šajā pozīcijā, jo lielāka cerība ir atrast finansējumu šajā jautājumā. Tā varētu būt laba tēma kursa darbam kādam podu rūķim (siltumtehnika un kanalizācija specialitātes studentam). Konkrēts objekts, konkrētas problēmas, konkrēti risinājumi.
Mēs bijām Rumbulā vienā angārā, kurā reāli darbojas šāda infrasarkano staru apkure un izmaksas, kuras tika mums liktas priekšā, bija tiešām zemas. Piesildīt 35000 m3 gaisa nebūs iespējami nekādā ziņā, tāpēc virsgaismas nav tik nozīmīgs šķerslis apkures risinājumam.
Sūd* ar kosmētiku, galvenais ir treku uzbūvēt! Es taču ietu braukt, nevis uz sienām skatīties. Ja naudas ir daudz tad var visu “kosmetizēt”, bet ja nav tad vispirms jānodrošina galvenās projekta idejas un pēc tam var sākt špaktelēt caurumus sienās.
Man patīk! Vienmēr var būt arī daudz sliktāk.
Uz jumta bijām pat ātrāk nekā kāds atslēdza mums telpas apskatei. Ruberoīda jumta segums ir nesen atjaunots un jumts ir siltināts. Es gan tam neredzu īsti lielu efektu, jo tie CCCP laika jumta logi ir gluži kā skursteņi siltuma izvadīšanai. Lai nu kā, jumtam nevajadzētu tuvākajā laikā sagādāt īpašas problēmas. Vājākā vieta ir jumta seguma un logu konstrukcijas salaiduma vieta, tās būs jāčeko visu laiku, jo brīnumi nenotiek un tehniskais risinājums ir slikts.
Par pārbūvi un citiem kapitāliem ieguldījumiem vajadzētu plānot piesardzīgi, jo telpas tiks īrētas un jācenšas izmantot esošais telpu risinājums. Būtu labi, ja tunelis uz treka centru būtu lielākā ķirurģiskā iejaukšanās šajā būvē. Tas dotu sirdsmieru telpu īpašniekam un arī nomnieks nebūtu ķīlnieks saviem ieguldījumiem, kuri pagarinot nomas līgumu varētu kļūt par apgrūtinājumu līdzvērtīgām sarunām. Vienmēr jāpieļauj varbūtība, ka zvaigznēm nostājoties nelabvēlīgi (nomas izmaksu kāpums, citi nepieņemami apstākļi), var nākties meklēt citas telpas vai būvēt esošajam trekam savu ēku. Darām visu, lai šāds pavērsiens nebūtu iespējams, bet 100% garantijas nevar dot neviens.
[quote=Uldis17]Sūd* ar kosmētiku, galvenais ir treku uzbūvēt! Es taču ietu braukt, nevis uz sienām skatīties. Ja naudas ir daudz tad var visu “kosmetizēt”, bet ja nav tad vispirms jānodrošina galvenās projekta idejas un pēc tam var sākt špaktelēt caurumus sienās.
Man patīk! Vienmēr var būt arī daudz sliktāk.[/quote]
Konkrēti šī treka pamatmisija būs iespēja braukt (trenēties, sacensties, gūt baudu no darāmā) trekā. Es domāju, ka tiklīdz radīsies iespēja atdzimt treka riteņbraukšanai, tā tās popularitāte noteikti būs TOP 10 Latvijā. Tas nozīmē, ka arī citās vietās tiks būvēti lielāki un mazāki velotreki, jo katra treka kapacitāte ir tāda, kāda tā ir un visiem brauktgribētājiem ar vienu treku noteikti būs par maz. Tāpēc mūsu pieredze šī projekta realizācijas laikā būs ļoti noderīga turpmāk.
Kolonnas treka apļa vidū (patiesībā apļa centra daļas vienā malā) ir nepatīkams moments, bet šādu neērtību būs jāpieciešs. Salīdzinot ar citiem angāros iebūvētajiem trekiem, šīs kolonnas ir pat interesantas no dizaina viedokļa. Treniņiem tas netraucēs nemaz, sacensībām tas būs faktors, ar kuru jārēķinās visiem dalībniekiem. Televīzijas kameras varētu izvietot tā, ka kolonnas nemaz netraucētu.
Par tām sienām Tev taisnība - braucējam nemaz nebūs laika pētīt to nelielo redzamo sienas fragmentu, kurš būs redzams treka taisnē. Vēl jo vairāk, ka reklāmām un jūsu sasniegumu cildināšanai tiks atvēlēts arī šis sienas fragments.
Par to kosmētisko man bija komentārs - skat lai nenokrīt kaut kas uz treka. Pēc bildēm spriežot…
Protams, ka jebkas, kas apdraud jebko, tiks noņemts, nostiprināts utml. Piemēram, zem visiem jumta logiem ir metāla režģis, lai, stiklam plīstot, stikla gabali nekristu lejā. Par pārējo varat būt mierīgi - ēka ir stabila, sausa un stāvēs vēl 100 gadus. Tikai nekustamā īpašuma nodoklis to varētu sagraut :)
Ieteiktu parēķināt siltuma zudumus ar esošajām aukstajām virsgaismām, un ar jaunām, kurām ir normāla siltumtretestība (laikam jau atkārtojos…)
Varbūt pats īpašnieks vēlas ieguldīt naudu jaunu virsgaismu izbūvēšanai, tādejādi palielinot vērtību savai ēkai ?? Tas gan nebūtu lēts pasākums. Mēs jau tāpat nomāsim… Un, teiksim, palielinot dēļ tā nomas maksu. Tad arī nebūtu tās problēmas ar koksnes samešanos, deformēšanos dēļ mitruma. Jebkurā gadījumā vasarā tur būs sausāks, ziemā, ja domājat bez pastāvīgas apkures, mitrāks - un būs slikti apstākļi jebkuriem koka izstrādājumiem.
Lētāk, protams, būtu tās gaismas aiztaisīt ciet ar jaunu, siltinātu jumtu. Paši jau sakat, ka ziemā tās gaismas jau tā maz, un sniegs būs priekšā…
Caurspīdīgajā gadījumā varētu kā lētāku varinatu salīdzinot ar stiklu izskatīt strukturēto polikarbonātu. Būtu kādi 20Ls/kv.m materiāls ar siltumvadītspēju 1.6.
[quote=Atis]Ieteiktu parēķināt siltuma zudumus ar esošajām aukstajām virsgaismām, un ar jaunām, kurām ir normāla siltumtretestība (laikam jau atkārtojos…)
Varbūt pats īpašnieks vēlas ieguldīt naudu jaunu virsgaismu izbūvēšanai, tādejādi palielinot vērtību savai ēkai ?? Tas gan nebūtu lēts pasākums. Mēs jau tāpat nomāsim… Un, teiksim, palielinot dēļ tā nomas maksu. Tad arī nebūtu tās problēmas ar koksnes samešanos, deformēšanos dēļ mitruma. Jebkurā gadījumā vasarā tur būs sausāks, ziemā, ja domājat bez pastāvīgas apkures, mitrāks - un būs slikti apstākļi jebkuriem koka izstrādājumiem.
Lētāk, protams, būtu tās gaismas aiztaisīt ciet ar jaunu, siltinātu jumtu. Paši jau sakat, ka ziemā tās gaismas jau tā maz, un sniegs būs priekšā…
Caurspīdīgajā gadījumā varētu kā lētāku varinatu salīdzinot ar stiklu izskatīt strukturēto polikarbonātu. Būtu kādi 20Ls/kv.m materiāls ar siltumvadītspēju 1.6.[/quote]
Man ir iespēja stikla paketes dabūt pa labāko teorētisko cenu, tomēr es pat neesmu veicis aprēķinus šajā virzienā. Protams, tās nāk no Polijas, bet tā nav problēma - tur izgatavos tādas, kādas nepieciešams. Pērk logu rūpnīca un tālāk no tās logu vairumtirgotāji. Logu kopējā platība ir ļoti liela un vājākais posms gan ūdensnoturībai, gan siltumizolācijai ir šo logu balsta konstrukcijām. Logi ir slīpi, nelietderīgi zaudētais siltums pie griestiem kausēs uzkritušo sniegu un tas slīdēs nost no loga stikliem. Tumsa varētu iestāties tāda sniega daudzuma gadījumā, kāds bija pagājušajā ziemā.Treka virsmai var apkures sezonas laikā nodrošināt vienmērīgu sildīšanas režīmu. Es tiešām neticu, ka ir iespējams sasildīt par kaut cik saprātīgiem cipariem tik lielas kubatūras ēku, pat, ja jumta izolācija būtu ideāla. Tas būs kosmoss jebkurā gadījumā. Tāpēc tā infrasarkano staru apsilde ir reālāka. Daudz lielāka angāra apsilde ar neizolētu skārda jumtu izmaksājusi ap 420 Ls. Pieņemu, ka sildījušies ļoti taupīgi, bet viņi apsildīja visu angāra platību. Ar veiksmīgu reflektoru izvietojumu sildošo starojumu varētu novirzīt precīzi uz aktīvi izmantojamo. Ir tikai viena būtiska lieta. Infrasarkanais starojums ir kaitīgs cilvēkiem ar infekcijas slimībām. Viņi nedrīkst iet infrasarkano staru pirtī. Tomēr tas ir studējams jautājums un apstākļi pirtī un 7m attālumā no starojuma avota ir atšķirīgi.
Ja būtu kāds spēcīgs arguments, kāpēc mums būtu jādomā citā apsildīšanas varianta virzienā, es būtu ar mieru mainīt koncepciju, bet šobrīd manis minētais kombinētais variants ir reālākais un izvēle ir balstīta uz vairāku gadu pieredzi dažādu apkures sistēmu darbināšanā.
[quote=Atis]Ieteiktu parēķināt siltuma zudumus ar esošajām aukstajām virsgaismām, un ar jaunām, kurām ir normāla siltumtretestība (laikam jau atkārtojos…)
Varbūt pats īpašnieks vēlas ieguldīt naudu jaunu virsgaismu izbūvēšanai, tādejādi palielinot vērtību savai ēkai ?? Tas gan nebūtu lēts pasākums. Mēs jau tāpat nomāsim… Un, teiksim, palielinot dēļ tā nomas maksu. Tad arī nebūtu tās problēmas ar koksnes samešanos, deformēšanos dēļ mitruma. Jebkurā gadījumā vasarā tur būs sausāks, ziemā, ja domājat bez pastāvīgas apkures, mitrāks - un būs slikti apstākļi jebkuriem koka izstrādājumiem.
Lētāk, protams, būtu tās gaismas aiztaisīt ciet ar jaunu, siltinātu jumtu. Paši jau sakat, ka ziemā tās gaismas jau tā maz, un sniegs būs priekšā…
Caurspīdīgajā gadījumā varētu kā lētāku varinatu salīdzinot ar stiklu izskatīt strukturēto polikarbonātu. Būtu kādi 20Ls/kv.m materiāls ar siltumvadītspēju 1.6.[/quote]
Nojaušu, ka pavisam droši, ar jumta rekonstrukciju mums īres maksa pacelsies par saviem pusotriem tūkstošiem… jāskatās - vai rupji rēķinot mēs tos pašus pusotrus tūkstošus dabūsim atpakaļ. Jāņem vēl vērā, ka starpsezonā(pavasaris, rudens) šīs virsgaismas varētu pat sildīt - ne tikai apgaismot… tāpēc - diez vai virsgaismu likvidācija ir izskatāma. Mēģināsim tikt telpās iekšā nākamnedēļ un novērtēt iekšējo temperatūru salīdzinot ar āru. Rēķini - nerēķini, bet reālā temperatūras starpība varētu par daudz ko pateikt. Tas ko varētu izdarīt noteikti - ar infrasarkano kameru novērtēt visakūtākās siltumzuduma vietas un likt saimniekam šīs nepilnības novērst.