[quote=Devil_Inside]Kopīgais tiek apzīmēts ar 415. zīmi. https://dbs.lv/wp-content/uploads/2015/04/word-image451.png
Principā, gandrīz kā parasta ietve, bet braucot ar velo drikst uzbļaut gājējiem, kas divatā/tijatā blakus iedami aizņem visu ceļu.
IMHO, no visiem variantiem visriebīgākais veidojums ir uz Brīvības ielas. Tas nav veloceliņš. Tie ir simtiem mazu veloceliņu, kas beidzas teju pie katras iebrauktuves.[/quote]
Jau piecus gadus šai zīmei ir 417. Nr., bet 415. ir gājēju ceļš. Bet nu tas tā, nianses.
Veloceļš (teorētiski) beidzas tur, kur ir uzstādīta attiecīgā zīme (414, 420, 422), Brīvības ielā tādu pie katras iebrauktuves nav, un nav arī pie katra krustojuma, kā dažviet ir redzēts. Tātad, ja vien nav velosipēdistu luksofora, tur visur velosipēdistiem ir priekšroka pret auto, kas brauc iekšā vai ārā. Cita lieta, ka tas ir uz papīra un vienmēr ir jārēķinās ar to, ka kāds var izlīst priekšā.
Par velo luksoforiem uz Brīvības ielas gan varētu pacepties. Mega īsie luksofora zaļie periodi, tikai lai neapgrūtinātu labo pagriezienu autovadītājiem, ko veic katrs 200-tais… Atzīšos, ja tur pa Brīvībani braucošajiem ir zaļais, tad tikai nočekokju vai kāds negriež pa labi un bliežu pāri, pie sarkanā velo signāla, jo nu tas ir stulbums. Tad vēl idiotiskā poga G.Zemgala gatves un pāris citos krustojumos, pēc kuras nav absolūti nekādas vajadzības, kā to lieliski nodemonstrēja covid laika pogas pastāvīgi iedarbinātais stāvoklis, kas nekādi neietekmēja auto satiksmi krustojumā. Ko gan tās max 10 sekundes tur var ietekmēt? Nē, nu ja tiešām tā labā pagrieziena intensitāte ir liela, tad ir jātaisa tam papildsekcija ar atsevišķu lukosofora fāzi un miers.
Tā arī tā infrastruktūras nauda aizies stabiņu tirgotājiem un stabiņu spraudējiem.
Vakar tādiem mietiņiem izveidotu saliņu ieraudzīju arī Mazajā Krasta ielā. Nodomāju, kādi gan gājējiīem tur ielas vidū vajadzība apstāties. Tagad skaidrs - tāpat vien, lai ielas nebūtu. Lai sniegu grūtāk tīrītu, lai vairāk bremzētu un gāzētu. Bet patiesībā - lai naudu apgūtu :(
[quote=Inars]
2. Velobraucēji novērtē situāciju un kad sev un citiem briesmas nerada, dur pāri (varbūt ir kāds dulls, bet tas ir mazākums). Personīgi, pa dienu stāvu pie tukša krustojuma, vakaros, pa nakti gan bliežu pāri. Kanādā autiņi arī drīkst braukt pie sarkanā, ja viss tukšs.[/quote]
Tas mums nekā nepalīdz, bet, ja nemaldos, tad bija valstis/ štati, kur tieši ar velo ‘drīkst’ braukt pie sarkanā, ja viss ir tuks. Kaut kā tā.
Tā arī tā infrastruktūras nauda aizies stabiņu tirgotājiem un stabiņu spraudējiem.
Vakar tādiem mietiņiem izveidotu saliņu ieraudzīju arī Mazajā Krasta ielā. Nodomāju, kādi gan gājējiīem tur ielas vidū vajadzība apstāties. Tagad skaidrs - tāpat vien, lai ielas nebūtu. Lai sniegu grūtāk tīrītu, lai vairāk bremzētu un gāzētu. Bet patiesībā - lai naudu apgūtu :([/quote]
Nu, laikam konkrētais izpildījums nav tas veiksmīgākais, bet kaut kas ir jādara lai samazinātu auto ātrumu uz šāda tipa ielām -kur nav gājēju ietvju , un vajadzētu būt ātruma ierobežojumam uz 30 km/h vai vispār dzīvojamai zonai (20 km./h). Radaru visur neuzliksi, atliek gulošie policisti vai kaut kas šāds?
Kopš Waze iemācījis autopbraucējus izmantot shortcutus, intensīvs trafiks ar ātruma ierobežojuma pārkāpumiem uz šādām mazām ielām ir problēma.
[quote]
Nu, laikam konkrētais izpildījums nav tas veiksmīgākais, bet kaut kas ir jādara lai samazinātu auto ātrumu uz šāda tipa ielām -kur nav gājēju ietvju , un vajadzētu būt ātruma ierobežojumam uz 30 km/h vai vispār dzīvojamai zonai (20 km./h). Radaru visur neuzliksi, atliek gulošie policisti vai kaut kas šāds?
Kopš Waze iemācījis autopbraucējus izmantot shortcutus, intensīvs trafiks ar ātruma ierobežojuma pārkāpumiem uz šādām mazām ielām ir problēma.[/quote]
Vnk vajag mazās ielas uztaisīt necaurbraucamas. 4 betona puķupodi un zīme
Sorry, nezinu zīmes pēc numuriem un tas bija pirmais links, kurā atradu.
Par Brīvības ielas celiņiem, Tev arī varbūt taisnība, bet man iespaids bija sabojāts jau sen atpakaļ un kopš tā laika izvairos no tiem.
Dažas reizes, kad ir bijusi nepieciešamība tiešām ātri nokļūt no viena Rīgas gala uz otru braucu pa brauktuvi. Pārējā laikā, man nav grūti izvēlēties maršrutu, kurā nav tādas “infrastruktūras”.
Tiem nav nekāda jēga, jo paralēli velo pārbrauktuvei ir regulēta gājēju pāreja, pa kuru arī pie zaļā drīkst šķērsot brauktuvi.[/quote]
Tīri teorētiski laikam doma ir tāda, ka velo luksofors deg zaļš, kamēr auto vēl ir sarkans - lai nekonfliktētu velo un labo pagriezienu veicošie auto. Pa gājēju pāreju minot, pēc noteikumiem ir ātrums jāsamazina līdz gājēju ātrumam, tipa lai autovadītājs paspētu velosipēdistu ieraudzīt un noreaģēt - pa velo ceļu šķērsojot brauktuvi, prasības samazināt ātrumu nav. Taču to jau var atrisināt arī citādi, piemēram, izveidojot pirms brauktuves šķērsojuma šķēršļus, kas liktu samazināt ātrumu.
Tiem nav nekāda jēga, jo paralēli velo pārbrauktuvei ir regulēta gājēju pāreja, pa kuru arī pie zaļā drīkst šķērsot brauktuvi.[/quote]
Tīri teorētiski laikam doma ir tāda, ka velo luksofors deg zaļš, kamēr auto vēl ir sarkans - lai nekonfliktētu velo un labo pagriezienu veicošie auto. Pa gājēju pāreju minot, pēc noteikumiem ir ātrums jāsamazina līdz gājēju ātrumam, tipa lai autovadītājs paspētu velosipēdistu ieraudzīt un noreaģēt - pa velo ceļu šķērsojot brauktuvi, prasības samazināt ātrumu nav. Taču to jau var atrisināt arī citādi, piemēram, izveidojot pirms brauktuves šķērsojuma šķēršļus, kas liktu samazināt ātrumu.[/quote]
un, ja brauc ar velopiekabi, tad ar tiem šķēršļiem kā tieši jādara? Jāpārceļ velo pāri? :D Pie sliedēm jau vismaz agrāk bija šādu 'šķēršļu" piemēri… :/ Ne tie labākie.
[quote=sursurs]
un, ja brauc ar velopiekabi, tad ar tiem šķēršļiem kā tieši jādara? Jāpārceļ velo pāri? :D Pie sliedēm jau vismaz agrāk bija šādu 'šķēršļu" piemēri… :/ Ne tie labākie.[/quote]
Pie sliedēm uzstādītie labirinti ir paredzēti gājējiem, tādēļ ar velo mēdz būt sarežģīti izbraucami. Priekš velo var tak uztaisīt parocīgāku trajektoriju, ko var mierīgi izbraukt, bet ne ātrumā. Lielākā problēma būtu nodrošināt, ka tie nav apbraucami.
Tas nav nekāds ideālais risinājums, bet grūti arī pārmest autovadītājam, ka tas nogriežoties nav pamanījis kādu džigitu, kurš ar 30 km/h plēš pāri brauktuvei.
Lieliska doma - šķēršļi, kas liktu auto samazināt ātrumu, piemēram - gulošie policisti, iebrauktuves ietves augstumā, stabiņi, puķu podi utmldz., būtu noderīgi lielā skaitā.
Tiem nav nekāda jēga, jo paralēli velo pārbrauktuvei ir regulēta gājēju pāreja, pa kuru arī pie zaļā drīkst šķērsot brauktuvi.[/quote]
Nu viennozīmīgi CSN tas uzrakstīts nav, bet pēc loģikas nedrīkstētu gan. Gājēju pāreja ir ietves turpinājums, bet pa ietvi braukt nedrīkst, ja ir ierīkots velosipēdu ceļš vai gājēju un velosipēdu ceļš.
Tiem nav nekāda jēga, jo paralēli velo pārbrauktuvei ir regulēta gājēju pāreja, pa kuru arī pie zaļā drīkst šķērsot brauktuvi.[/quote]
Nu viennozīmīgi CSN tas uzrakstīts nav, bet pēc loģikas nedrīkstētu gan. Gājēju pāreja ir ietves turpinājums, bet pa ietvi braukt nedrīkst, ja ir ierīkots velosipēdu ceļš vai gājēju un velosipēdu ceļš.[/quote]
CSN:
2. Noteikumos lietotie termini:
2.16. gājēju pāreja – brauktuves daļa, kas apzīmēta ar 535. un 536. ceļa zīmi un (vai) 931. ceļa apzīmējumu un paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei;
2.8. brauktuve – ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām;
2.18. ietve – ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās;
Svaigājakos CSN nekas tāds vairs nav rakstīts.
Un gājēju pāreja ir gājēju pāreja (atsevišķs termins), nevis ietves turpinājums. Ietves turpinājums ir tā vieta, kur mēs gribētu, lai tiktu ierīkota gājēju pāreja, taču tā nav ierīkota :D
Visstulbākais CSN punkts ir tas, kurš liek braukt pa velo"infrastruktūru". Ir miljons iemeslu neizmantot to infrastruktūru. Varbūt es pēc 100m vēlos nogriezties prom no tās. Varbūt tur ir bedres, apmales, peļķes, šaurs, varbūt tur brauc bērni vai svētdienas braucēji visā platumā vai iet gājēji, bērni, vecāki ar bērnu ratiņiem un es nevēlos izraisīt bīstamas situācijas. Varbūt tur nav apgaismojuma (piemēram, Rīga-Jūrmala veloceļš vs. šoseja diennakts tumšajā laikā). Varbūt tur ir saparkotas automašīnas, varbūt tur ir nevajadzīgi daudz luksoforu un jādod ceļš katrā mazākajā krustojumā vai jāuzmanās pie katras iebrauktuves blakusteritorijā, jāspiež kaut kādas pogas un tad 2 minūtes jāgaida zaļais, kurš deg 7 sekundes - un tā vairākas reizes ik pēc 1-2 minūtēm. Un, ja es braucu 100km pa brauktuvi un man pa ceļam ir 4 veloietves, katra 500m gara - nu kāda velna pēc man tajos niecīgajos posmos jāpārlien uz veloietves un pēc tam atkal jādod ceļš, lai tiktu atpakaļ uz brauktuves. Ko tas maina, ja 98 pārējos kilometrus es tik un tā braucu pa brauktuvi? Nemaz nerunājot par to, ka šādas veloietves bieži maina braukšanas pusi un atkal jādod visiem ceļš, lai tiktu otrā pusē. Turklāt bieži vien tu pamani to veloietvi mazliet par vēlu un nemaz netiec uz tās, jo pa vidu ir grāvis, barjera u.tml.
Ja veloinfrastruktūra būs laba, pa to brauks pat bez piespiešanas. Ja tā būs slikta - pa to nebrauks pat tad, ja tas būs nelikumīgi. Cilvēki izvēlas ātrāko, drošāko, ērtāko maršrutu. Nepazīstu nevienu, kurš izvēlas nebraukt pa veloietvi aiz neko darīt - tāpat vien, prikola pēc. Ja autovadītājs var nokļūt no A uz B pa taisnu, kvalitatīvu, drošu šoseju, viņš neizvēlēsies alternatīvu ceļu, kurā ir korķi, guļošie policisti, dzīvojamās zonas, bedres, luksofori utt.
