Veloinfrastruktūras nākotne Rīgā

[quote=Jorgo]Man patīk, ka īstenībā ir daudz vērtīgu domu sarakstīts. Sākotnējais mērķis postam arī ir padomāt, ka esam atšķirīgi pat tajā kā pārvietojamies ar velo un mums ir atšķirīgas vēlmes. Tiem kas brauc pa brauktuvi, apmales nav prioritāras, bet joslas uz tiltiem gan, un otrādi tiem, kas uz ietves visu laiku jādomā, kā uzlekt kaut kur. Nekādas negācijas nebija domātas, tikai ilustratīva nozīme tāpat kā braucēju profiliem, lai parādītu divus spektra galus. Talantīgs rakstnieks droši vien varētu sarakstīt, ja ne komēdiju grāmatu, tad blogu noteikti, par dažādu velosipēdistu profiliem un to īpatnībām. Vieniem īsti velojoslas nevajag, citam vajag uz lielām ielām, citam uz mazām. Kaut kā jāceļ tā kultūra, nosviestie skūteri, braukšana pa pretējo, vai arī bez lampiņām melnā jakā pa nakti, kā arī neadekvāti velobraucēji ir tikai kultūras trūkuma jautājums, un vai es mēdzu padomāt par citiem jautājums. Negācijas nerakstam, arī tie, kas pa Rīgu nepārvietojas nav mērķauditorija.
0. profils: tu piederi pie šīs grupas, ja kāds uzslēdz Eurosportu un tur rāda riteņbraukšanu un tu esi vienīgai istabā, kurš saka: O![/quote]

95% esošo velosipēdistu priecātos par normāliem celiņiem. 5% tāpat iekļaujas satiksmes plūsmā, jo ir ciska. Un uzrastos vēl kaudze braucēju, kas pašlaik baidās. Iedomājies vienam 12gadniekam braukt no purčika uz centra skolu ar ričuku??? Normālā pilsētā tas ir ok

Esmu tas pirmais tips. Es labāk un drošāk jūtos uz platām brauktuves joslām, nekā uz veloceļiem. Veloceliņus Rīgā būvē ļoti neapdomāti. Tur kur viņi ir, parasti māmiņas stumda savus ratus, neuzmanīgi bērni skraida, cilvēki pastaigājas aizņemot visu platumu, tantiņas ved pastaigā suni, nostiepjot pavadu pār veloceļu. No teritorijām vai pagalmiem izbraucošie nemaz neskatās vai kāds pa viņu brauc. Autovadītāji mūs labāk pamana uz brauktuves. Jo vairāk Jūs cīnaties par saviem veloceliņiem Rīgā, jo grūtāk pa viņu paliek pārvietoties. Arī naidu starp autovadītājiem un velobraucējiem esat sakurinājuši. Veloceliņus vajag starp pilsētām, nevis pašā pilsētā.

Varētu piekrist ja tipiska josla būtu tik plata lai ietilptu gan velo gan autobuss. Uz šosejām ar fūrām gan īpašu problēmu nekad nav bijis pat uz šaurām šosejām. Pieņemu ka vidējais fūras vadītājs ir krietni profesionālāks braucējs par tiem kas autobusus pa Rīgu vada. Pamuļķu kas ar velo brauc pretējā virzienā arī pa pilno. Bet nav vēl bijis gadījums kad ieraudzījuši manu draudzīgo seju neaizvākotos prom no ceļa.

Rīgā nav gandrīz neviena normāla velojosla, skolas iela un gar IKEA, no nokrāsotas ietves tiešām nav nekādas jēgas, jo riski un ātruma režīmi tāpat kā pa ietvi

Veloceliņiem ir jānodrošina, lai var bērnu piekabītē uz dārziņu aizvest un parasti ceilvēki uz darbu un veikalu aizbraukt. Veloceliņi nekad nebūs tādi, lai varētu ar vidējo 30+ braukt.
Un nav arī tik traki veloceliņos - Bŗīvības ielas maršrutā ar ratiņiem blakus ejošo jauno māmiņu jau vairs nav. Kādreiz bija vairāk, lēnām arī gājēji pierod.

Lūdzu, nejaucam terminus. Ir velojosla, veloceliņš (velosipēdu ceļš), ir gājēju un velosipēdu ceļš, un ir kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš.
Velojosla atrodas uz brauktuves, atdalīta ar līniju vai ideālā variantā arī ar kādu fizisku šķērsli. Piemēri - Skolas iela, Elizabetes, Lāčplēša, Dzirnavu ielu posmi.
Velosipēdu ceļš atrodas uz atsevišķas klātnes, atdalīts gan no brauktuves, gan no ietves. Piemēri - Juglas iela no Biķernieku ielas līdz Deglava ielai (aplim), Deglava iela no apļa līdz Saharova ielai, atsevišķi īsi posmi dažviet citur, piemēram, Jūrmalas gatvē pie Botāniskā dārza.
Gājēju un velosipēdu ceļš - kopēja klātne, bet atdalītas gājēju un velosipēdu plūsmas, vai nu ar marķējumu, vai, optimālā variantā, ar augstuma starpību vai fizisku šķērsli. Piemēri - Brīvības iela, Ķengaraga promenāde, Jūrmalas veloceliņš.
Kopīgais gājēju un veloceļš - visbiežāk sastopamais variants; parasti tā ir ietve ar vienādām tiesībām gājējiem un velosipēdistiem, bez nodalītām plūsmām. Mēdz būt arī ielas, piemēram, Kaļķu iela Vecrīgā. Pa šo, atšķirībā no iepriekšējiem trim, velosipēdistam nav obligāti pārvietoties. (Mans uzskats, ka šāds variants der tikai kā autotransportam slēgta iela, vai arī starppilsētu savienojums, kur zema satiksmes intensitāte, un pilsētās vispār nav lietojams).

Vēl eksistē arī t.s. rekomendējošā velojosla, kā Barona ielā, taču tāda ceļu satiksmes noteikumos nav definēta un nevienam satiksmes dalībnieku veidam nekādas priekšrocības vai ierobežojumus neuzliek, citiem vārdiem sakot, ir bezjēdzīga.

Insanti kas tas tāds par Kopīgais gājēju un veloceļš. Cik noprotu tas ir kā speciāli marķēts? Kā?

https://www.celuaprikojums.lv/wp-content/uploads/2018/10/417.jpg[/quote]

Ar ko tas funkcionāli atšķiras no ietves?

Funkcionāli gandrīz nekādas atšķirības, bet neliela ir:

271.17. 417. zīme “Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš”. Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, kā arī pārvietoties gājējiem. Velosipēdu vadītājiem un gājējiem jārīkojas tā, lai tie savstarpēji viens otru neapdraudētu un netraucētu. Gājējiem jāņem vērā velosipēdu klātbūtne uz šā ceļa, bet velosipēdu vadītājiem, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu;

Un vēl autovadītājiem patīk taurēt un braukt virsū, ja tu brauc ar velo pa brauktuvi, kur ir šāda veloietves zīme. Taču pēc CSN nav obligāti jāizmanto šīs veloietves.

[quote=averza]Funkcionāli gandrīz nekādas atšķirības, bet neliela ir:

271.17. 417. zīme “Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš”. Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, kā arī pārvietoties gājējiem. Velosipēdu vadītājiem un gājējiem jārīkojas tā, lai tie savstarpēji viens otru neapdraudētu un netraucētu. Gājējiem jāņem vērā velosipēdu klātbūtne uz šā ceļa, bet velosipēdu vadītājiem, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu;

Un vēl autovadītājiem patīk taurēt un braukt virsū, ja tu brauc ar velo pa brauktuvi, kur ir šāda veloietves zīme. Taču pēc CSN nav obligāti jāizmanto šīs veloietves.[/quote]

T.i. zīmi var likvidēt un nekas reāli nemainītos, izņemot csn grāmatiņas apjoms

Ļoti dīvaini apgalvojumi. Velosipēdisti nav vainīgi pie tā, ka autovadītāji selektīvi izvēlas ieraudzīt tikai velosipēdistu pārkāpumus un attaisnot savus pārkāpumus. Piemēram, autovadītāji tipiski pārkāpj noteikumus A, B, C, D. Bet velosipēdisti - ārprāts - pārkāpj noteikumus E un F. Autovadītāji nekad nepārkāpj E un F. Bet A, B, C, D pārkāpumi ir sīkums, tos pārkāpt ir normāli, tāda ir satiksme! Bet vot E un F pārkāpt - nu tie ir velodarasti! Cilvēkiem patīk kaut ko ienīst. Autovadītāji tā vietā, lai ienīstu nekaunīgus, agresīvus, bīstamus satiksmes dalībniekus, kuri izraisa avārijas situācijas, vai ienīstu korķus vai nekvalitatīvos ceļus, izvēlējušies ienīst velosipēdistus. Tas ir vēl jo smieklīgāk, ja padomā mazliet dziļāk - tie autovadītāji, kuri visvairāk raud par velosipēdistiem-noteikumu-neievērotājiem, ja paši pārsēstos uz velo, brauktu tieši tikpat tizli un vēl tizlāk. Varu saderēt uz kāpostu.

Savukārt, par veloceliņiem pilnīgas muļķības. Valstīs, kurās ir attīstīta velo infrastruktūra - Nīderlande, Dānija, kaut vai Vācija - ir pa pilnam veloceļu gan pilsētās, gan starp tām. Un ieguvēji no tā ir pilnīgi visi. Tas, ka Latvijā viss tiek darīts caur pēcpusi - to mēs visi zinām, taču tas nenozīmē, ka tā arī jāturpina.

Turpiniet, turpiniet, es te bingo uzraus.

Ar auto braukt pie sarkanās gaismas ar šķiet normāli, kad velobraucējs brauc pie sarkanā, tad to pielīdzina pasaules galam.

Ļoti dīvaini apgalvojumi. Velosipēdisti nav vainīgi pie tā, ka autovadītāji selektīvi izvēlas ieraudzīt tikai velosipēdistu pārkāpumus un attaisnot savus pārkāpumus. Piemēram, autovadītāji tipiski pārkāpj noteikumus A, B, C, D. Bet velosipēdisti - ārprāts - pārkāpj noteikumus E un F. Autovadītāji nekad nepārkāpj E un F. Bet A, B, C, D pārkāpumi ir sīkums, tos pārkāpt ir normāli, tāda ir satiksme! Bet vot E un F pārkāpt - nu tie ir velodarasti! Cilvēkiem patīk kaut ko ienīst. Autovadītāji tā vietā, lai ienīstu nekaunīgus, agresīvus, bīstamus satiksmes dalībniekus, kuri izraisa avārijas situācijas, vai ienīstu korķus vai nekvalitatīvos ceļus, izvēlējušies ienīst velosipēdistus. Tas ir vēl jo smieklīgāk, ja padomā mazliet dziļāk - tie autovadītāji, kuri visvairāk raud par velosipēdistiem-noteikumu-neievērotājiem, ja paši pārsēstos uz velo, brauktu tieši tikpat tizli un vēl tizlāk. Varu saderēt uz kāpostu.

Savukārt, par veloceliņiem pilnīgas muļķības. Valstīs, kurās ir attīstīta velo infrastruktūra - Nīderlande, Dānija, kaut vai Vācija - ir pa pilnam veloceļu gan pilsētās, gan starp tām. Un ieguvēji no tā ir pilnīgi visi. Tas, ka Latvijā viss tiek darīts caur pēcpusi - to mēs visi zinām, taču tas nenozīmē, ka tā arī jāturpina.[/quote]

[quote=agns]Ar auto braukt pie sarkanās gaismas ar šķiet normāli, kad velobraucējs brauc pie sarkanā, tad to pielīdzina pasaules galam.
[/quote]
Te ir liela atšķirība kā to abi dara.

  1. Autovadītājs cietu seju pirms krustojuma neizvēlas samazināt ātrumu, bet pie dzeltenā apzināti dod ručkā, jo zin, ka visos 4 brīdi deg sarkanais.
  2. Velobraucēji novērtē situāciju un kad sev un citiem briesmas nerada, dur pāri (varbūt ir kāds dulls, bet tas ir mazākums). Personīgi, pa dienu stāvu pie tukša krustojuma, vakaros, pa nakti gan bliežu pāri. Kanādā autiņi arī drīkst braukt pie sarkanā, ja viss tukšs.

Vo, vo. Tas ir vispār cilvēka, ne tikai autobraucēja dabā, vai satiksmē, vai politikā utt. Mums Jēkabpilī ir “velo nelegālais” tilts (https://goo.gl/maps/Hb4bqJVri56ctwy46), kas ir 60 gadus vecs ar mega šaurām ietvēm, kur gājējiem dažreiz patīk rādīt ar pirkstiem uz zīmēm un kasīties par to, kāpēc brauc pa ietvi ar velo, tā vietā, lai pajautātu pilsētas tēviem, kā tur var samainīties divi bērnu ratiņi vai divi ratiņkrēsli.

Diezgan skaidri saprotams, ka zīme attiecas uz ietvi tilta R pusē. Tikai, kādēļ otrā tilta galā R puses ietvei nav tādas zīmes?

Tikmēr, otrā tilta galā, ceļa A pusē…
https://www.google.com/maps/@56.498397,25.8784959,3a,75y,0.64h,86.85t/data=!3m9!1e1!3m7!1sU_dMl_xWGoXStxrzadNxXw!2e0!7i13312!8i6656!9m2!1b1!2i41
…rodas iespaids, ka šeit zīme attiecas uz brauktuvi, nevis ietvi:

Varbūt vietējiem ir skaidrojums? :D
Pāris reizes gadā sanāk tur t zīlēt :D

Uz “ietves parastās” gājējs ir kings un velosipēda vadītājam ir jādara viss, lai gājējs netiktu traucēts vai apdraudēts.
Uz “veloietves” jeb Kopīgā gājēju un velosipēdu ceļa gājējs un velosipēda vadītājs ir vienlīdzīgi - abiem jādara viss, lai otrs netiktu traucēts vai apdraudēts.

Kā arī…
Šī brīža CSN paredz, ka velosipēda vadītājam ir jāpārvietojas primāri pa “velo infrastruktūru” un brauktuvi. Tikai izņēmuma gadījumos drīkst braukt pa “ietvi parasto” (200.3).
Pieņemu, ka Kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš no “ietves parastās” atšķiras ar to, ka velosipēda vadītājs drīkst braukt pa to jebkurā gadījumā, nevis tikai izņēmuma gadījumos (lai gan 200. punkts šo neapstiprina :( ).

Kopīgais tiek apzīmēts ar 415. zīmi.

Principā, gandrīz kā parasta ietve, bet braucot ar velo drikst uzbļaut gājējiem, kas divatā/tijatā blakus iedami aizņem visu ceļu.

IMHO, no visiem variantiem visriebīgākais veidojums ir uz Brīvības ielas. Tas nav veloceliņš. Tie ir simtiem mazu veloceliņu, kas beidzas teju pie katras iebrauktuves.

Par sākotnējo topiku: nu es agrāk varbūt arī biju pa vdam starp 1o un otro, vairāk sliecoties uz pirmo tipu, bet nu kopš ieviesās bērns, ir radušās korekcijas un te nu mans rezumē ir tāds, ka sakarīga, droša veloinfrastruktūra ir tāda,pa kuru var DROŠI braukt 3-4gadīgs bērns, kurš PROT braukt taisni un turēties kaut kādā aptuvenā joslā.
Un tas, ka es pati braukāju un biju/esmu pieradusi pie tā, ka mani 3x dienā kkur cenšas nonest,nogriezt ceļu, nepamana (par spīti lampiņām un vēl nekaunos arī vesti vilkt braucot tur kur vairāk/ātrāk auto brauc), tas NENOZĪMĒ, ka tas ir ok. Respektīvi, atbildam uz jautājumu - kāda būtu tā infrastruktūra, pa kuru mēs paši kopā ar bērniem varētu braukt un vēlāk palaist savus bērnus pašus braukt uz/no skolas (no 10g laikam ar tiesībām drīkst jau pats).
Un TĀDAi jābūt infrastruktūrai. Lai bērns, kurš spēj nobraukt normāli taisni, nezigzagojot, varētu darīt vecāku virsvadībā un bērns, kurš zina un ievēro CSN varētu droši braukt pats.
Attiecīgi tam ir jābūt pietiekami nodalītam visam no auto (ja ir atļautais ātrums tur auto virs 20-30km/h), pietiekami platam, lai varētu normāli samainīties divi velo, nespiežoties malā - respektīvi tā - ar pamatīgu rezervi). Nav problēmu ar 100m līkumu līdz blakus ielai, bet 1+km līkums jau gan vairs nav interesanti. Diemžēl jāatzīst, ka centrā arī normālās velojoslas nekam no šī visa neatbilst. Man ir vairākkārt nācies veikt kaut kādus asus manevrus, lai uz velojoslas esot, izvairītos no auto, ka griež virsū, utt. Par ielu malām, tur noteikti viss visiem skaidrs. Vai veloceļam ir jāiet CAURI pieturai? Ja ir veloceļa un gājēju ceļa zīme kaut kur, tad tai ietvei jābūt būtu pietiekami platai, lai tur normāli izmainītos divi velo un blakus vēl divi gājēji. Citādi tā ir ietve (i to sūdīga).

Šobrīd teiksim, mani interesē kā es varu iekļaujoties 9km vienā virzienā aizbraukt ar bērnu līdz Čiekurkalnam no Ķengaraga. Laikam variants pa Piedrujas un tālāk Braslas ielā gar fūrēm nebūs baigi interesants. :D Vai kaut vai uz centru - ja nevajag Vecrīgas pusi, bet teiksim Tallinas, utt, ielas, tad tur visur ir daži sakarīgi posmi (plata ietve - nav problēmu), bet arī pietiekami daudz tizlu krustojumu, kur bērns viens pats nekad pāri nevarēs tikt, šauru ietvju, utt… Nevajag velocliņu līdz durvīm, bet tā kā Rīga ir pietiekami plata visos virzienos, visām blakus apkaimēm būtu jābūt normāli savienotām…