Nu tā ir ļoti vienpusēja un daudziem pieņēmumiem balstīta pieeja. Apgriežot pretēji:
- Svarīgāks ar to ka lielāka atbildība. Kā bīstamāks, ātrāks un citiem redzamāks tieši es nosaku, kā drošāk veidot situāciju uz ceļu.
- Automašīna var lietderīgi aizņemt vietu (pārvadāt kko), kad riteņbraucējs var vienkārši braukāties.
- Autovadītājs rēķinās ar ātruma ierobežojumiem, sastrēgumiem un godprātīgu lēnāko transportlīdzekļu pārvietošanos (traktori nebrauc pa vidējo joslu,
jo piemēram tur ir vairāk vietas lāpstai, vai labāk redz). - Var uzskatīt, ka velosipēdists ierobežojot ātrumu mazina automašīnai projektētā seguma ekonomisko atdevi, palielina benzīna patēriņu bremzējot/uzsākot un izraisa lieku vides piesārņojumu.
- Velosipēdistiem bieži rodas avārijas situācijas, par kurām izraisītāji pat nenojauš. Cik bieži notiek otrādi, piem. iebraucot lapām klātā līkumā kur pretim ir fūra un joslas vidū tūrists ar 20km/h un austiņām. Mašīna rauj malā, notriec gājēju, bet tūrists aizelsies neko nepamana un aizbrauc savās gaitās.
Neviens no minētajiem punktiem gan nedod kādam no satiksmes dalībniekiem ekskluzīvu priekšroku, vai lielākas tiesības, jo visi satiksmes dalībnieki kopā var saprātīgi novērtēt savu stāvokli uz ceļa, lai rīkotos droši, racionāli un pieklājīgi.
Un katrā ziņā nekādā gadījumā, vai situācijā par pamatu rīcībai uz ceļa nedrīkst būt kaitinājums.
P.S. Ceru ka manus absurdos punktus kāds autovadītājs neņems nopietni un vēl man pašam pēc tam necitēs :D.