[quote=QQ]Nu gan nokaitināji, mister Loģika!!!
Vai Tu esi viens no tiem idiotiem, kurš iet pāri gājēju pārejai strauji tuvojošās mašīnas priekšā ar pārliecību : “šoferis būs tik un tā vainīgs”?
Visās Tavās teorijās ir demagoģija. Piemēram, mājās notiek 2x vairāk negadījumu nekā uz ceļiem un no tā var secināt, ka uz ielas var 2x mazāk uzmanīties nekā mājās, tātad ķivere mājās ir 2x reizes vairāk nepieciešama. Tālāk - vai jūs mājās ejot pie ledusskapja vai kāpjot dušā nēsājat ķiveri? Nē! Tad nafig tā jums uz ielas vajadzīga? Secinājums: ķivere ir kaitīga uz ielas, jo šoferi kļūst neuzmanīgi. Dzelzs loģika: šoferis tevi visdrīzāk notrieks, ja galvā tev būs ķivere. Vai Tev viss iepriekš rakstītais neliekas murgs? Bet tieši tādi ir Tavi “statistikā” balstītie secinājumi un pamācības. Tu savā stūrgalvībā esi aizgājis jau tik tālu, ka nespēj saskatīt loģiku lietās.
Ja Tev draudētu nošaušana, tad bruņuvestes valkāšana būtu normāla rīcība un nebūtu pretējais jāargumentē ar to, ka ar ēdienu aizrijoties cilvēki iet bojā 250x biežāk nekā viņus nošauj uz ielas.
Ja es brauktu ar auto un Tu pēķšni izbrauktu man priekšā ar velo, es Tevi notriektu, Tu atsistos ar savu bezķiveraino pakausi pret asfaltu un atlikušo mūžu šī gadījuma dēļ savas vajadzības izteiktu ar bezsakarīgu īdēšanu caur zobiem un mamma Tev mainītu čuru maisiņus pie katetra, tici man, es justos briesmīgi draņķīgi, ka notikumam ir tik traģiskas sekas. Un šo sajūtu nemazinātu apziņa, ka Tu esi bijis pats 100% vainīgs, gan negadījuma izraisīšanā, gan tā sekās. Visi saprātīgi cilvēki pārdzīvo šādas lietas un tās viņus pavada visu dzīvi.[/quote]
Ja es esmu stūrgalvīgs, tad Tu es tikpat.
Un nepiedēvē man to, ko neesmu teicis.
Vienmēr esmu bijis par normālām attiecībām starp satiksmes dalībniekiem.
Tas nozīmē arī pārliecināšanos par savu drošību pirms manevra, jo , protams, veselība ir dārgāka pat taisnību uz ielas.
Kādēļ gan uz ielas būtu jābūt 2x mazāk uzmanīgam? Vienkārši jābūt uzmanīgam un jānovērtē situācija.
Tas salīdzinājums ir par to, ka cilvēki iespringst uz ķiveri kā panaceju, bet pat nenojauš, ka ķivere ļoti noder arī mājā.
Un pēc pēdējo gadu notikumiem nošaušana nav nemaz tik nereāla …
Ceru, ka Tu mani nenotrieksi, vismaz es braucu tā, lai nerastos vajadzība mani notriekt.