Zelta vārdi! Ar Alpe D’Huez svētību vismaz diskusijās izskan tas, ko dažā labā citā populārā sporta veidā var lasīt publicētajos rakstos. Piemēram šis izvilkums: http://www.marathon.lv/news.php?readmore=55
“Par pasaules līmeņa sportisti Jeļenu Prokopčuku uzaudzinājis Leonīds Strekalovskis, kas ir pazīstamākais garo distanču skrējēju treneris Latvijā. Strekalovska darbībā ir viens nopietns mīnuss – saviem audzēkņiem viņš jau agrā bērnībā liek izturēt pamatīgas slodzes, kas uz skrējēju rezultātiem atstāj divējādu iespaidu. Jauniešu un junioru sacensībās Strekalovska audzēkņi plūc laurus Eiropas un pasaules čempionātos, bet vēlāk nomocītais organisms nespēj pretoties traumām un talantīgais sportists spiests pamest skatuvi. Prokopčukai izdevās sevi pietaupīt karjeras otrajai pusei – jauniešu vecumā viņa ar lieliem panākumiem neizcēlās, toties brieduma gados (Jeļena nesen nosvinēja 30. dzimšanas dienu – aut.) viņa ir viena no labākajām garo distanču skrējējām pasaulē.”
Nekādi pretargumenti no Strekalovska nometnes puses par tik tiešiem vārdiem “bet vēlāk nomocītais organisms nespēj pretoties traumām un talantīgais sportists spiests pamest skatuvi” nav dzirdēti, un skaidrs, kāpēc - jo tā ir pārāk labi redzama patiesība.
Vārdi “Prokopčukai izdevās sevi pietaupīt” ir jāsaprot tā, ka viņa bija treniņu sačkotāja ‘pēc pārliecības’, kad juta, ka ir pārāk nomocīta - ko pati neslēpj savās intervijās.[/quote]
Treniņu slodze pie Strekalovska ir ievērojami lielāka kā pie Krišlauka vai agrāk pie Smirnova (varu to apgalvot, jo meita no Krišlauka riteņbraukšanā pārgāja pie Strekalovska uz garajām distancēm skriešanā).
BET … NEVIENS NAV TEICIS, KA LIELAIS SPORTS IR PRIEKŠ VISIEM!!!
UZVAR TIKAI TIE, KAS IZTUR!!
Starp citu - Prokopčuka savus pirmos izcilos rezultātus sasniedza vēl jaunietes vecumā!
Informācija riteņbraucēju sabiedrībai - pasaules elites gargabalnieces Poluškina, Jeļizarova, Fetcere - tās visas ir Strekalovska audzēknes, diemžēl pasaulē populārākas kā Latvijā, ātrāk par viņām skrien (gandrīz) tikai tumšādainās sportistes.
[quote=Anda]aizejiet pie sporta ārsta (piem., Noveičukas) un tad arī zināsi ko Tev vajag un cik daudz :)
protams, iet ir jēga, ja esi gatavs par izrakstītajīem uztura bagātinātājiem attiecīgi maksāt un tos lietot.[/quote]
Vai Noveičuka joprojām piedāvā iegādāties Coral club produkciju?
Manuprāt tā pati shēma, kas FitLine, Herbalife, Vision un citiem MLM tipa uztura bagātinātāju izplatītājiem. Vienkārši personīga nepatika pret šīm kompānijām un to darbības principiem, kā arī neadekvāta pārmaksāšana par attiecīgo produkciju.
[quote=Rolis][quote=Anda]aizejiet pie sporta ārsta (piem., Noveičukas) un tad arī zināsi ko Tev vajag un cik daudz :)
protams, iet ir jēga, ja esi gatavs par izrakstītajīem uztura bagātinātājiem attiecīgi maksāt un tos lietot.[/quote]
Vai Noveičuka joprojām piedāvā iegādāties Coral club produkciju?
…[/quote]
Galvenais ticēt - NOTEIKTI būs izcili rezultāti!!
Paldies par atbildēm!
Droši vien, ka neesmu lielajā sportā :) Bet aktīvākajā periodā kādas 15… 20h sanāk nedēļā nobraukt. Tā, ka kautkas laikam ir organismam nepieciešams. Jāatzīst, ka neesmu bijis nekādos specializētos veikalos (izņemot zzk, protams). Būs kādreiz jāaiziet uz Kurjera un Andersona ieteikto.
Pie sporta ārsta iet un pirkt dārgas lietas pagaidām nevēlos. Jātaupa līdzekļi un uzskatu, ka TIK ĻOTI jau nu netrennējos. Vienīgais eju katru gadu kardiogrammu pārbaudīt pie slodzes. Tas gan.
[quote=pauls]NEVIENS NAV TEICIS, KA LIELAIS SPORTS IR PRIEKŠ VISIEM!!!
UZVAR TIKAI TIE, KAS IZTUR!![/quote]
Tev, paul, nu gan vajadzētu zināt par paradoksu, ka “aprakt” talatntīgu bērnu ir daudz vieglāk nekā ne tik ļoti talantīgu. Runa ir par muskuļu šķiedras uzbūvi.
Vidēji bērni sāk trenēties 11-12 gadu vecumā, sirds vēl ir kārtībā, tad sākas pubertātes periods, muskuļi ātri aug, bet sirds līdzi netiek. Ja šis bērns ir tiešām talantīgs, tad viņam ir ļoti daudz “lēno” muskuļu, bet “ātro” nav vispār. Lūk tas ir TALANTS. Sirds pagaidām ir maziņa, bet muskuļi ir ar lielisku potenciālu. Tāds bērns stundām var braukt (skriet, slēpot un t.d.) ar pulsu tuvu 200. Un kas notiek?? Notiek tas ka sirds oksidējas, un dabū tā saucāmo diastoles defektu, bet muskuļi neoksidējas. Lūk kas notiek. Pēc dažiem gadiem puikam miokārds jau ir novājināts (distrofija), bet viņš ir LV labākais zēns, jaunietis… Brauc 25h nedēļā un individuālajos braucienos ar vid. ātrumu tuvu profu līmenim. Bet kad paliek 18-19g. un ir jāpalielina slodzes un jāvīrzas tālāk- viņš nevar, sirds jau ir beigta. Vienkārši nevelk.
[quote=pauls][quote=Rolis][quote=Anda]aizejiet pie sporta ārsta (piem., Noveičukas) un tad arī zināsi ko Tev vajag un cik daudz :)
protams, iet ir jēga, ja esi gatavs par izrakstītajīem uztura bagātinātājiem attiecīgi maksāt un tos lietot.[/quote]
Vai Noveičuka joprojām piedāvā iegādāties Coral club produkciju?
…[/quote]
Galvenais ticēt - NOTEIKTI būs izcili rezultāti!![/quote]
Lai spētu noticēt manis nosauktajām kompānijām, man būtu nepieciešama smadzeņu transplantācija! :)
Esmu par sabalansētu un pareizu uzturu, tādēļ priekšroku dotu dietologa konsultācijai. Sporta ārsts jau būtu tiešām vajadzīgs sportistiem, kuri sevi regulāri testē uz slodzēm, plāno un pārplāno treniņu plānus, mērķtiecīgi gatavojas izšķirošajiem mačiem u.ml.
Zelta vārdi! Ar Alpe D’Huez svētību vismaz diskusijās izskan tas, ko dažā labā citā populārā sporta veidā var lasīt publicētajos rakstos. Piemēram šis izvilkums: http://www.marathon.lv/news.php?readmore=55
“Par pasaules līmeņa sportisti Jeļenu Prokopčuku uzaudzinājis Leonīds Strekalovskis, kas ir pazīstamākais garo distanču skrējēju treneris Latvijā. Strekalovska darbībā ir viens nopietns mīnuss – saviem audzēkņiem viņš jau agrā bērnībā liek izturēt pamatīgas slodzes, kas uz skrējēju rezultātiem atstāj divējādu iespaidu. Jauniešu un junioru sacensībās Strekalovska audzēkņi plūc laurus Eiropas un pasaules čempionātos, bet vēlāk nomocītais organisms nespēj pretoties traumām un talantīgais sportists spiests pamest skatuvi. Prokopčukai izdevās sevi pietaupīt karjeras otrajai pusei – jauniešu vecumā viņa ar lieliem panākumiem neizcēlās, toties brieduma gados (Jeļena nesen nosvinēja 30. dzimšanas dienu – aut.) viņa ir viena no labākajām garo distanču skrējējām pasaulē.”
Nekādi pretargumenti no Strekalovska nometnes puses par tik tiešiem vārdiem “bet vēlāk nomocītais organisms nespēj pretoties traumām un talantīgais sportists spiests pamest skatuvi” nav dzirdēti, un skaidrs, kāpēc - jo tā ir pārāk labi redzama patiesība.
Vārdi “Prokopčukai izdevās sevi pietaupīt” ir jāsaprot tā, ka viņa bija treniņu sačkotāja ‘pēc pārliecības’, kad juta, ka ir pārāk nomocīta - ko pati neslēpj savās intervijās.[/quote]
maratonaa labaakie rezultaati peec statistikas ir ap 32 gadu vecumu.
un prokopchuka jau 96 gadaa (20 gadu vecumaa) bija olimpiskaa sportiste(piedaliijaas olimpiaadee).
Logjiski, ka arii vinja savus labaakos rezultaatus maratonaa uzraada tieshi tagad. Ja vinja buutu sataupiijusies vinja nebuutu olimpiete jau 20 gadu vecumaa. Taa slodze bija vajadziiga lai vinja buutu tas kas vinja ir tagad.
Ar to es gribu teikt ka tas raksts nau jaasaprot taa(ka visi kas nesporto peec taadaam slodzeem to nedara taapeec, ka ir invaliidi). Lielas slodzes iztureet ir gruuti arii psihologjiski. jauniibaa tas ir iipashi gruuti. liela dalja no tiem, kas taadaa vecumaa ir treneejushies nopietni nesporto tieshi deelj shiis psihologjiskaas slodzes.
[quote=Alpe D’Huez][quote=pauls]NEVIENS NAV TEICIS, KA LIELAIS SPORTS IR PRIEKŠ VISIEM!!!
UZVAR TIKAI TIE, KAS IZTUR!![/quote]
Tev, paul, nu gan vajadzētu zināt par paradoksu, ka “aprakt” talatntīgu bērnu ir daudz vieglāk nekā ne tik ļoti talantīgu. Runa ir par muskuļu šķiedras uzbūvi.
Vidēji bērni sāk trenēties 11-12 gadu vecumā, sirds vēl ir kārtībā, tad sākas pubertātes periods, muskuļi ātri aug, bet sirds līdzi netiek. Ja šis bērns ir tiešām talantīgs, tad viņam ir ļoti daudz “lēno” muskuļu, bet “ātro” nav vispār. Lūk tas ir TALANTS. Sirds pagaidām ir maziņa, bet muskuļi ir ar lielisku potenciālu. Tāds bērns stundām var braukt (skriet, slēpot un t.d.) ar pulsu tuvu 200. Un kas notiek?? Notiek tas ka sirds oksidējas, un dabū tā saucāmo diastoles defektu, bet muskuļi neoksidējas. Lūk kas notiek. Pēc dažiem gadiem puikam miokārds jau ir novājināts (distrofija), bet viņš ir LV labākais zēns, jaunietis… Brauc 25h nedēļā un individuālajos braucienos ar vid. ātrumu tuvu profu līmenim. Bet kad paliek 18-19g. un ir jāpalielina slodzes un jāvīrzas tālāk- viņš nevar, sirds jau ir beigta. Vienkārši nevelk.[/quote]
laikam runaajam par dazhaadaam lietaam un jebkuraa gadiijumaa offtopiks…
[quote=Alpe D’Huez]Tev, paul, nu gan vajadzētu zināt par paradoksu, ka “aprakt” jaunu talatntīgu sportistu ir daudz vieglāk nekā ne tik ļoti talantīgu. Runa ir par muskuļu šķiedras uzbūvi.
Vidēji bērni sāk trenēties 11-12 gadu vecumā, sirds vēl ir kārtībā, tad sākas pubertātes periods, muskuļi ātri aug, bet sirds līdzi netiek. Ja šis bērns ir tiešām talantīgs, tad viņam ir ļoti daudz “lēno” muskuļu, bet “ātro” nav vispār. Lūk tas ir TALANTS. Sirds pagaidām ir maziņa, bet muskuļi ir ar lielisku potenciālu. Tāds bērns stundām var braukt (skriet, slēpot un t.d.) pie pulsa 200. Un kas notiek?? Notiek tas ka sirds oksidējas, un dabūtā saucāmo diastoles defektu, bet muskuļi neoksidējas. Lūk kas notiek. Pēc dažiem gadiem puikam miokārds jau ir novājināts (distrofija), bet viņš ir LV labākais zēns, jaunietis… Brauc 25h nedēļā un individuālajos braucienos ar vid. ātrumu tuvu profu līmenim. Bet kad paliek 18-19g. un ir jāpalielina slodzes un jāvīrzas tālāk- viņš nevar, sirds jau ir baigta. Vienkārši nevelk.[/quote]
’
Izklāsta ideju sapratu, lai gan sarežģīti atbildēt, jo Tu lieto netradicionālu terminoloģiju.
…"Tāds bērns stundām var braukt (skriet, slēpot un t.d.) pie pulsa 200. " - tas ir ļoti slikti, jo sākotnēji izraisa sirds muskuļa šķiedru hipertrofiju, kas, turpinoties neadekvātām slodzēm vēlākajā periodā, izsauc sirds muskuļa šķiedru sklerotizēšanos. eksistē neof. normas, kas nosaka,kādos vecumos kādos pulsu režīmos bērns var trenēties. TĀ IT KĀ BŪTU VISPĀRZINĀMA PATIESĪBA. Īstenībā viss nav tik vienkārši. Paradokss ir tas, ka Lielajā sportā vairāk ir izņēmumu kā likumsakarību. Jau zēna un jaunieša vecumā liela nozīme ir ne tikai trenera spējām un drosmei, bet arī sporta medicīnas sasniegumu pieejamībai - rezultāti būs redzami tikai pēc ilgāka laika.
Ir grūti ieskaidrot tādas lietas cilvēkiem, kuri nav bijuši tur iekšā un spriež par to, ar ko paši nav saskarušies.
BET
Ceru, ka [varbūt] šo diskusiju lasa vai nu paši jaunieši, vai nu viņu vecāki, un tas liks viņiem aizdomāties pie tā. Jo katra jaunieša gala mērķis un sapnis ir pro sports [vai tad pa šiem gadiem kaut kas ir mainījies? :) ] nevis lepns Ventspils/Kuldīgas/Smiltenes/Rīgas pilSĒTAS čempiona tituls. Kaut gan, visi ir gudri un visi visu zin, vai ne :) “Neu4ite zhiķ- lu4she pamagite materialjna” :D
Piekrītu, bet tas nan likums… Vēl jo vairāk, kā Tu pats saki, tas pat nav OFICIĀLI. Treneri nenes nekādu atbildību par savu “darbu”.
Bet pagaidām viss turpinās un bērni jāj savas sirsniņas ar viņu vecumam raksturīgu entuziasmu.[/quote]
Mēs esam aizsākuši ļoti sarežģītu un ietilpīgu tēmu. Neesmu pārliecināts, ka tā ir interesanta xc auditorijai, nav arī laika, lai sniegtu izvērstu skaidrojumu savai pozīcijai. Varu piebilst, ka lielā mērā Tev piekrītu, bet ir nianses, kurās mans viedoklis būtiski atšķirās. Lietderīgāk, droši vien, būtu kādreiz tikties un izrunāties.
Kādā pētījumā atklājies, ka sintētisko vitamīnu lietošana ne tikai neuzlabo dzīves ilgumu un veselību, bet var to pat saīsināt, ziņo BBC. 67 pētījumu analīzes rezultātā zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka nav nekādu pārliecinošu pierādījumu, ka vitamīni tiešām spēj pagarināt cilvēku dzīvi un uzlabot veselību. Kopenhāgenas universitātes speciālisti norāda, ka A un E vitamīni var izraisīt arī pretēju efektu, traucējot organisma dabiskās norises. Ja šie vitamīni tiek uzņemti par daudz, tas var palielināt agrākas nāves risku. Ārsti iesaka ēst pilnvērtīgu pārtiku, lai nevajadzētu uzturu uzlabot ar aptiekā nopērkamajiem vitamīniem.
Iespējams, ka ilgstoša vitamīnu pārmērība ir kaitīga. Noteikti pierādīts tas ir attiecībā uz A, D, K un PP vitamīniem. Varbūt turpmākie pētījumi to apstiprinās arī attiecībā uz citiem vitamīniem. Ir zināms, ka baltā lāča aknas, kurās ir daudz A vitamīna, ir toksiskas; lielu A vitamīna devu ilgstoša lietošana dzīvniekiem rada deģerenatīvas izmaiņas aknās un apmatojuma noiešanu. Bez tam ir pierādīts, ka organisms līdz noteiktai robežai spēj aizturēt vitamīnus audos. Arī viena vitamīna pārmērīgs daudzums organismā var radīt citu vitamīnu maiņas traucējumus, ja tos neuzņem attiecīgi palielinātās devās.
Galvenais vitamīnu avots ir uzturlīdzekļi, kuros vitamīnu daudzums ir dažāds.
Saņemot vitamīnus ar uzturlīdzekļiem, vitamīnu pārdozēšana praktiski ir neiespējama. Tiesa, ir aprakstīta A hipervitaminoze ekspedīcijas dalībniekiem ziemeļos, kuri bija lietojuši uzturā baltā lāča aknas.
Latvijā galvenie vitamīnu avoti ir rupju miltu maize, rupji putraimi, piens un piena produkti, sviests, dārzeņi, augļi, kartupeļi, liesa gaļa, olas. Pētot Latvijas lauku iedzīvotāju organismā vairāku svarīgāko vitamīnu rādītājus, B1, B6, PP vitamīna deficītu neatrada, toties konstatēja B2 vitamīna trūkumu piejūras rajonu iedzīvotājiem. Tas izskaidrojams ar relatīvi mazāku piena un lielāku zivju patēriņu uzturā. Gandrīz pusei (43%) izmeklēto piejūras rajona iedzīvotāju C vitamīna rezerves organismā bija samazinātas. Arī pārējo pārbaudīto rajonu iedzīvotāji jūnijā ar uzturu saņēma maz C vitamīna – 20 – 30 mg dienā. C vitamīna deficīts izskaidrojams ar dārzeņu un augļu nepietiekamu lietošanu. Apsekotajos rajonos pieaugušie iedzīvotāji lietoja vidēji 110 g dārzeņu un augļu uz 400 g kartupeļu dienā.
Kā jau rakstīju: “AMATIERIEM PIETIEK AR NORMĀLU ĒDIENKARTI UN POLIVITAMĪNU KURSU PĀRIS REIZES GADĀ” (ideāla uztura gadījumā nemaz nav nepieciešams)
un
“VESELĪGA ĒDIENKARTE UN “SPĒCĪGI” VITAMINI REZULTĀTUS NEUZTAISA, BET TIE IR NEPIECIEŠAMI, LAI BŪTU IESPĒJAMS IZTURĒT ZVĒRĪGAS TRENIŅSLODZES”
… šeit varētu papildināt - un, lai novērstu negatīvu funkcionālu un, nedod dies, paliekošu - organisku izmaiņu iestāšanos sportista organismā
Tēmas nosaukums taču ir “vitamīni sportistiem”
Akcents uz vitamīniem vispār nav īsti pareizs - lai organisms "normāli " funkcionētu, ir nepieciešamas ļoti daudzas vielas, kuras nedēvē par vitamīniem
Droši vien, galveno atšķirību mūsu viedokļos ar Alpe D’Huez nosaka atieksme pret jēdzienu “NORMA” vai “NORMĀLS” sportā.
Normu parametram parasti nosaka aprēķinot vidējo aritmētisko rādītāju kādai indivīdu grupai, nosakot pieļaujamās novirzes robežas. Uzskatu, ka sportā jēdzienu “NORMA” pielietot nav lietderīgi.
Piemērs: 1)P - 28x1’ normālam cilvēkam - AV blokāde (rīta pulss daudziem izciliem sportistiem)
2) P - 240x1’ normālam cilvēkam - ventrikulāra tahikardija - dzīvībai bīstams stāvoklis (max pulss vairākiem izciliem sportistiem)
3) Normāls cilvēks pēc 3.infarkta parasti ir invalīds (ja izdzīvo), bet peldētājs S. pēc 3.infarkta kļuva par Olimpisko čempionu - jāpiebilst, gan - pateicoties medicīnas sasniegumu pieejamībai;
4) Normālam cilvēkam ikdienā nepieciešams 2000 - 4500kcal, bet riteņbraucējam - 7000 - 8000;
5) Normāls cilvēks nevar ar riteni uzbraukt Alpe D’Huez pat dienas laikā, bet cik laika tam nepieciešams Rasmusenam vai Contadoram? :)
… u.t.t…
Viņa 14-17 gados IR sataupījusies, kā ir pati rakstījusi savās intervijās (pēc panākumiem NYC maratonā to bija daudz), un kā to pārpublicē arī sporta žurnālisti.
Tā slodze, kādai viņa reāli izgāja cauri, bija ‘trenera uzliktā slodze’ - ‘apzinātā sačkošana’. Ar pirmo faktoru vien viss būtu sačakarēts līdz 30 gadu vecumam.
Viņa 14-17 gados IR sataupījusies, kā ir pati rakstījusi savās intervijās (pēc panākumiem NYC maratonā to bija daudz), un kā to pārpublicē arī sporta žurnālisti.
Tā slodze, kādai viņa reāli izgāja cauri, bija ‘trenera uzliktā slodze’ - ‘apzinātā sačkošana’. Ar pirmo faktoru vien viss būtu sačakarēts līdz 30 gadu vecumam.[/quote]
Tam gan laikam jāpiekrīt - treneri, uzliekot slodzes grupai, veic korekciju, jau paredzot šo “sačkošanas” momentu. Tādēļ izpildīgie un apzinīgie biežāk cieš no pārtrenēšanās un gūst traumas.
Paul, tās jau ir nianses! Tas, ka visi diendienā vienā barā nedrīkst braukt- ir pavisam cits stāsts. Te ir runa par, kā Tu raksti, “slodzes uzlikšanu”. Visam [katrai slodzei] jau ir savs mērķis, un, ja šis mērķis ir tāds kāds tas ir LV treneriem [tiesa gan ne visiem], tad dabū to, ko dabū- spīdošus rezultātus jauniešu gados un tad čau.
Tici vai nē, bet trenēšanas metodes trenējot jaunieti “uz perspektīvu” vai tuvākajiem mačiem koordināli atšķiras. Pavisam cita pieeja treniņu procesam. Bet izejot cauri mūsu sporta skolām bērnu salauž vai nu fiziski, vai nu morāli, vai gan gan. Un tad uzņem jaunus. Konvejers.