Visa ziņa šeit:
http://rus.tvnet.lv/novosti/obschjestvo/137986-vjelosipjedi_priravnjajut_k_avtomobiljam
Un kas notiks ar tiem, kas velo paši liek un restaurē? Numurs nav… modelis nav… Ierakstīs super-puper-custom-karboninieks melnā krāsā bez uzraksta?
Tam jau nav jēga, ja vien tāda spīdiga bļamba kā apdrošināšanai netiks ieviesta. Braukā bez uzlīmes? Sods… vai tiec turēts aizdomās. Tāpat kā ar auto, ja nav teh. pase/tiesības un citi doki.
Bet tad velo pirkšana bez pārreģistrācijas nav iespējama (visi iepriekšējie zagtie un nezagtie tiks legalizēti)
Un kustomizētai versijai gan jau ka vajadzēs visus papīrus (detaļu pirkšanas čekus un t.t.)
Vajadzēs pārbūves projektu, ja piemēram vēlies pāriet no Shimano uz SRAM vai no amortdakšas uz cietdakšu :)
Pie viena vajadzētu reģistrēt arī zandales - 20Ls par labo un 20Ls par kreiso.
It kā zagtus riteņus nevarētu detaļās palaist.
Atzīšos, ka mani personīgi šī informācija nesaista, tāpat kā visas citas tēmas par pilsētas braukšanu.
Domāju, ka viņi tur reģistrēs tikai rāmja numuru, datus par īpašnieku un citas atsevišķas pazīmes, kā, piemēram, “krāsa”, “amortizators”, “bagāžnieks” utt. Varbūt vēl citas detaļas, kurām ir S/N. Domāju, ka nekādu uzlīmju nebūs. Domāju, ka tas nebūs obligāts pasākums.
Man gan patiktu, ja tiktu reģistrēti pilnīgi visi velo rāmji, kuri pārvietojas pa ielu. Protams maksa varētu būt simboliska, bet tas ievērojami ierobežotu zagļu iespējas. Un arī pašu spēkiem uzbūvēts velo būtu reģistrējams, zaglis tak to nedarīs. Reģistrs ar piešķirtiem Nr ir vienīgais puslīdz nopietnais solis tirgus sakārtošanai. Agrāk tas viss bija, tikai atmira neaktualitātes dēļ (nezaga riteņus tādos apmēros).
Ja reģistrēs visus, tad tikai viens solis paliks līdz valsts numuru zīmju piešķiršanai.
Kādā veidā? Manuprāt tas tikai veicinātu… Cilvēki pa dullo domās, ka reģistrs tagad visu “nokārtos” un atstās vēl vairāk velo un zagļiem būs lielāks sortiments pie velostāvvietas.
Cita lieta, ka pircējs vienmēr prasīs dokus. Bet tādu nebūs daudz. Resp. melnais tirgus vienmēr būs. Tāpat kā benzīnam un cigaretēm.
Business as usual
Nu un, būs reģistrs? Kurš kontrolēs? Pieņemsim, uztaisīs šmonu, kādā rajonā, atņems puišelim riteni, saplūks aiz auss un viss. No saviem aizgā’jušajiem neviens pat tieši tāds nav redzēts uz ielas. Dārgais gals, kuri uz pasūtījuma, tiek sadalīti un izvesti no LV.
Protams, reidos atsavinātie velo varētu nonākt atpakaļ pie saimnieka, kas viennozīmīgi ir pluss. Par pēdējo nosperto pat negājām tērēt savu laiku rakstīt iesniegumu.
Demagoģija nevietā. Reģistrs viennozīmīgi ir ceļš uz sakārtotību, taču vai valsts ir gatava to uzņemties. Vai tad slikti ka autotransportam var uzzināt tā vēsturi. Turpretīm 90to sākumā visādi tumšie autiņi pa rokām ceļoja relatīvi brīvi. Ja kāds negrib reģistrēt savu velo, tas lai paliek viņa ziņā. Taču ja gribi piedalīties satiksmē, esi tik laipns un piereģistrē savu braucamo. Starp citu ja puišelim nav velovadītāja apliecība, viņam uz ielas nav jāparādās, viņš ar savu velo var vizināties pa pagalmu un reģistrācija var viņu neskart.
Manuprāt, ja būs kopējais reģistrs, īpašniekam būs vieglāk atgūt nozagto velo.
Katrā ziņā es esmu par tādu reģistru. Ar kaut ko ir jāsāk
Reģistra izstrāde pietuvinātā kantorī: 100 000 Ls vai vairāk
Reģistrācijas maksas: ~5 Ls utt.
Soda naudas godprātīgiem velosipēdistiem par veloreģistra pārkāpumiem: xx Ls
Neesiet naivi… ja velo reģistrs strādātu tik labi, tad tas jau sen būtu ieviests citur. Automašīnas taču tāpat zog un reizēm pat kaimiņvalstu policija aiztur Latvijas policistu, kurš transportē zagtu auto. Velo reģistrs tikai radīs papildus izmaksas, sarežģīs parasto iedzīvotāju dzīvi un atvieglos zagļiem darbu, kas domās, ka var droši atstāt savu velo. Vai kāds ir dzirdējis ko vairāk par policijas solījumu izlikt ēsmas velozagļiem? Ir kāds noķerts?
Par “it kā veloreģistru” - http://mosties.org/ieraksti/1268/
Ir vēl tāds veloregistrs.lv, bet arī nav reģistrēts DVI un WHOIS nevieš uzticību.
Gan jau drīz vēl kāds līdzīgs saits uzradīsies. Zagļiem (labākajā gadījumā spameriem) kāds ir pametis oriģinālu ideju kā tikt pie noderīgas informācijas.
Neesmu saistīts ne ar vienu no .lv esošajiem veloreģistriem, taču vairākas reizes knapi, knapi atturējos no domas pašam mēģināt veidot šādu veloreģistru. Tikko atgriezos no Zviedrijas, kur veloreģistrs strādā uz urrā. Lielbritānijā, starp citu, arī. Problēma Latvijā ir publikas vēlme ‘noriet’ jaunas idejas un ideju autoru nespēja savas idejas publikai izskaidrot.
Pirmkārt, par ideju kā tādu.
a) Neviens (pie pilna prāta esošs indivīds) neapgalvo, ka Latvijas policija ies uz ielām un kaut ko kontrolēs. Taču pilnīgi reāls scenārijs ir gadījumi, kad policija aiztur narikus ar pārdesmit riteņiem garāžā. Bez reģistra riteņu bijušajiem īpašniekiem nav nekādas cerības riteņus kādreiz dabūt atpakaļ. Ja riteņi būtu reģistrēti, viņi pa tiešo varētu atgriezties pie īpašniekiem, pie reizes, īpašnieku iesniegumiem palīdzot narikiem atrasties aiz restēm krietni ilgāku laiku.
b) Otra iespēja ir piedāvāt pārbaudīt rāmja numuru pircējiem, kas pērk lietotus riteņus. Daļai no publikas, protams, fakts, ka ritenis ir zagts, ir pie kājas, taču dažiem noteikti negribēsies kļūt par zagtas mantas uzpircējiem ar iespēju dabūt attiecīgo pantu un sasmērēt papīrus.
c) Treškārt, veloservisi var gluži vienkārši atteikties no zagtu velosipēdu remontēšanas. Cik zinu, tad servisos regulāri ir gadījumi, kad džekiņš trenūzenēs, šļirču pēdām uz rokām un miglainām actiņām atnāk nomainīt bremžu klucīšus pilnīgi jaunam Specialized S-Works. Patreiz servisi neko nevar izdarīt, pat ja izskatās totāli aizdomīgi. Ja būtu reģistrs, domāju, ka meistari pacenstos noziedot 20 sekundes laika, lai pārbaudītu, vai šis ritenis nav kādam pazudis.
Otrkārt, par biznesa modeli. Es nevaru galvot par esošajiem reģistriem, taču mērķis visticamāk nav personas kodu zvejošana internetā. Tam ir daudz labākas metodes, kaut vai slavenie ‘reģistrējies un laimē iPhone 3G’ sludinājumi. Veloreģistriem biznesa modelis ir gluži vienkārši uzlīmju tirdzniecība. Ja ritenim ir uzlīme, tātad tas ir reģistrēts, tātad viņu nozogot var vai nu dabūt klapatas, ja piesienas policija, vai arī var būt grūtāk viņu notirgot, pārdodot riteni tālāk. Attiecīgi, ja zaglim ir iespēja, tiks izvēlēts ritenis, kurš nav marķēts. (Uzlīmi var noplēst, taču rāmja numuru jāizgravē tāpat. Zogot riteņus komerciālos apmēros, zagļiem nāktos investēt ne vienā vien vīlē, kas gluži vienkārši nav tā vērts). Protams, sistēma darbojas tikai tad, ja visi - riteņbraucēji, policija, zagļi - zina par to, kā tā strādā. Kā jau rakstīju, tieši šāda pati sistēma lieliski strādā Skandināvijā - pēdējo 15 gadu laikā notikušas par 48% mazāk zādzības, 1/4 no nozagtajiem riteņiem tiek atrasti, izmantojot reģistru (Zviedrijas dati).
Probēmas, tātad ir divas - publikas attieksme, un tas, ka līdz šim veloreģistru ieviesējiem nav veicies ar idejas mārketingu.
10 gadus brīnos par divām lietām:
- to, ka velo meistariem nav datubāzīte ar spertajiem velo
- to, ka sacensībās un tautas pasākumos netiek veikta velo autentiskuma kontrole
jau tas vien, ka jebkad nākotnē var rasties problēmas, piesakoties kādā tautas pasākumā, atturēs no nezināmas izcelsmes velo iegādes t.s. “labticīgos” pircējus, līdz ar to - samazināsies pieprasījums.
Domā, kamēr izdomā. Prognozēju, ka pēc laika šis pasākums būs obligāts. Un ne jau zagļu dēļ.