Forumā apspriestas daudzas tēmas par mūsu, velosipēdistu braukšanas kultūru, un šajā sakarā gribu padalīties novērojumos:
Braucot no Pārdaugavas pār Vanšu tilta velosipēdistu celiņu, pa labo pusi, kurš sadalīts velosipēdisti/gājēji, daudzi mūsu amata brāļi, neievērojot ceļa zīmes, brauc pa labo pusi pretīm zīmju norādēm, jo viņiem ir slinkums, pie “PAREX” Citadeles nodaļas, pārbraukt pāri pretējā pusē. Vakarā, ir analoģiska situācija, braucot no centra, pa labo pusi, pretīm gāžas vesela čupa braucēju, ar VELOKURJERIEM priekšgalā, kaut gan zīmes norāda ceļa virzienu…
Ja mēs paši sevi un citus nerespektēsim, tad…atvainojos, cieņas nebūs pat no autovadītāju puses…lūk, tā…
Ja esi braucis pats tai virzienā no Vecrīgas puses tad drošvien esi pamanījis ka vakara stundā ir pagrūti nokļūt otrā, ‘pareizā’ virziena pusē pāri ielai kur ir neregulēta un intensīva satiksme.
Aiz Citadeles, vai otrā virzienā pirms, ir luksofors. Nevajag slinkot.
tas ir mazs absurds, ka mēs, kas visu laiku propogandējam satiksmes noteikumus un pareizu un “tīru” braukšanu, paši tam uzliekam vienu lielu, siltu… kūku. vēl visādīgi interesanti novērojumi ir, braucot pa vanšu tiltu ar auto. Lai gan barjeras otrā pusē, tas ir, uz trotuāra, velosipēdistiem vietas pietiek, daži brauc pa brauktuvi - ceļa pusē. Atļautais ātrums uz tilta, braucot ārā no centra, ir 70 km/h, un lielākais vairums no autovadītājiem nu gluži tā kā neievēro šo iereobežojumu, paša ātrums ar auto tur ir ap 80 - 85 km/h. Braucot garām riteņbraucējam, automašīnai nākas ieturēt attālumu, iespējams, daļēji pārkārtojoties kreisajā joslā. Vai šī viena riteņbraucēja subjektīvās vajadzības/ego/plānprātība ir lielāka, nekā vajadzības tiem 5 šoferiem, kuri, atrodoties intensīvā satiksmē, tiek šādi traucēti? Turklāt, raugoties no drošības viedokļa - vai tiešām riteņbraucējs lolo ilūzijas, ka gadījumā, ja kāds auto nedoddies nepamana viņu, tad viņam būs laiks… pārlekt pāri barjerai, vai kā? Protams, ar velosipēdu uzbraucot uz tilta uzreiz aiz pēdējā krustojuma ir šaurā bezizeja, kur mājas siena un barjera atrodas labi ja 70 cm viena no otras, un, ja pretī nāk gājējs, tad ir vhoģit, oi, ņevihoģit - bet apbraucot to kvartālu apkārt, ir skaistas kāpnītes, pa kurām mierīgi savu velosipēdu var uznest. protams - tā ir neērtība, bet visi mēs rēķināmies ar tādām, vai ne? Autobraucēji lej degvielu, maina bremžu klučus, ievēro noteikumus, maksā sodus, akcīzes un ceļu nodokļus, stāv sastrēgumos - toties mūsu izvēle ir pārvietoties ar velosipēdiem, un - vai tas nozīmē, ka kādam augstākam visugādīgam spēkam būtu mūs maigi jāpasargā no mazākās neērtības???
ir gan spams, un maz ticams, ka cilvēki, uz kuriem tas varētu attiekties, šeit lasa - bet tas pats vērojams uz Buļļu ielas, kur tieši uz trotuāra ir īpaši atzīmēts sarkans veloceliņš, par kura kvalitāti nevarētu sūdzēties lielākā komforta vai/un plānāko riepiņu mīļotājs - tomēr daudzi no tā sauktajiem mums brauc pa brauktuves daļu. tā vien gribās izkāpt un paskaidrot šiem kolēģiem, ka simbols ar diviem apļiem apakšā, kuru centrus savieno no diviem trīsstūriem salikts rombs, ar tāu kā cilvēciņu virsū nozīmē, ka šī vieta īpaši domāta riteņbraucējiem. savādāk sanāk tā dīvaini - kad braucu ar riteni, braucu pa veloceliņu, un ievēroju tur esošos (lielākoties nerakstītos) likumus. Kad braucu ar auto, braucu pa ceļu. Bet daļai no sabiedrības tas, laikam, nav skaidrs - bet vai ir kaut kāds sabiedrisks mērs vai sods, ko iespējams likt lietā? Nē, viss uz pašu atbildību…
Nesaprotu ko var cepties. Izlasiet KĀRTĪGI vienreiz satiksmes noteikumus un šitā tēma vienkārši atmirst.
Ā un vēl…man tā vien’ izskatās ka te daži nesen no pieredzējušiem velobraucējiem pārtapuši par nepieredzējušiem autobraucējiem…:)))) Saudzējiet sevi un mazāk cepieties, paliks vairāk smadzeņu resursu uzmanībai uz ceļa:)
Uz vanšu tilta tā velovirziena iedalīšana ir stulbums, nav tu TIK daudz ne cilvēku ne velobraucēju lai dalītu joslās. Pats braucu kur ērtāk. Pārsvarā itkā nejauši sanāk pareizi, bet ir arī otrādi varianti, nedomāju ka šinī jomā vajadzētu baigo likumu ievērot (cilvēkus gan pie šaurās mājas jāpalaiž). A braukt pa vanšinieku - jā nav no labākajiem variantiem, lai arī ir krietni ātrāk - esmu pārs gadus diendienā uz darbu braucis, ~ līdz botāniskajam dārzam. Galugalā pārgāju uz celiņu un šaurajām pārdaugavas ieliņām, lai arī tur slēpjas visādi veloceliņa tenterētāji un traki veci audi… :/
Vēl ir forši braukt gar “Olimpiju”, sevišķi tanī posmā, kur atrodas trolejbusa/autobusa pietura “Ķīpsala”, jo pienākot sabiedriskajam transportam, jebkurš sevi cienošs gājējs, cenšas lāčot pa sarkano celiņu un paspēj tevi vēl nodirst, ka nav te ko braukāt…:)
Un burkanbeinam taisnība, daudzi brauc pāri vanšu tiltam pa braucamo daļu…
a jūs pamēģiniet uzbraukt uz vantinieka pie citadeles… tik šaurs, ka pat gājēji piespiežas pie sienas.
Turklāt uz vantinieka vienmēr ~1m plata josla pa labi brīva… neviens tur nebrauc tik tuvu, jo ir netīrs (mums dažiem pa nelaimi, kas brauc pa ceļu)
Braucot pa veloceliņu tai posmā ir daudz vairāk iespējas norauties, nekā uz braucamās daļas - pie stabiem asie pagriezieni, lejā, krustojumos.
Pa veloceļu braucu tikai tad, kad ir stiprs sānu vējš, jo tad velo vnk nevar normāli pastūrēt.
Es par to, lai tiktu ievēroti virzieni veloceloņiem pāri Vanšu tiltam. Tiešām nav grūti pareizā virzienā braukt. Ja kājām gājējs rēķinās, ka viņam velosipēdisti brauks, piem., tikai no priekšpuses, tad pēkšņi kāds vēl no mugurpuses… visādi var sanākt. Un tajā šaurajā vietā arī mazak problēmu.
Imantā, kur sadalīti veloceliņi virzienos, tas gan, manuprāt, ir lieki.
Pats braucu tikai pa Vanšu tilta brauktuvi, jo tas nav veloceliņš, kas atrodas uz trotuāra. Tur nav atdalīti gājēji no velosipēdiem. Braukt pa turieni ir tāpat kā braukt pa parastu trotuāru- vienīgā atšķirība,ka uz Vanšu tiltair vienlīdzīgas tiesības gan mums (velobraucējiem) gan gājējiem. Mums tur nav priekšrokas!
Vispār jau pēc noteikumiem ir tā: “230.6 elosipēdu vai mopēdu vadītājiem aizliegts braukt pa ceļu, ja tam blakus atrodas velosipēdu ceļš”
Ati, nu un ja visi ievēros šo punktu, tad gājēju ceļš pārvertīsies par velobāni…
Tādā gadījumā es izmantošu Akmenstiltu… jo man nav nekādu problēmu nobraukt papildus 2km, jo nav nekādas vēlēšanas vispirms rāpties! līdz veloceļam un pēctam kratīties… un vēl jāuzmana gājēji… :/
Nezinu, kurš ir pārtapis no viena braucēja par citu, ar auto braucu 8 gadus - ar riteni 12. Kaitina mūsu pašu bezatbildība un idiotisms, kā arī nelaimes izaicināšana, ja var - un faktiski VAJAG - darīt savādāk. Pietiktu šeit esošajiem gudriniekiem vienreiz redzēt, kas notiek ar velosipēdistu, kad nelaimīgas sagadīšanās rezultātā to notriec pie maza ātruma, kā gudrība būtu no galvas laukā, un kājās iekšā - un netraucētu ne šaurā bezizeja, ne Citadeles ielas sastrēgums, kurā 15 minūtes stāv tie, kas mūs tik un tā visā Vanšu tilta garumā pēc tam neapdzen, ne gājēji, ne stabi, ne slinkums. Par laimi, nav man nācies piedzīvot šādas lietas ne no acu liecinieka, ne vienā vai otrā pusē iesaistītā puses, un cerams, nebūs jāpiedzīvo. Tomēr pats, n-tās reizes braucot pa Vanšu tilta VELOCELIŅU, varu tikai apbrīnot kolēģu uzdrīkstēšanos (vai varbūt ko citu), atrodoties mazāk kā pusmetra attālumā no potenciāli nāvējošiem traucēkļiem, un pašiem esot par traucēkļiem. Varbūt atcerēsimies un izdomāsim, ka Vanšu tilta beigās abās puses ir diezgan strauji jābremzē, kas arī ir neērtība, dilst bremžu kluči, riepas,… un kas tik vēl ne. Kā jau teicu, katrs no mums izdara savas izvēles un rēķinās ar savām priekš un ne tik priekš rocībām. Atvainojos, ja kādu aizskāru, vai, ja kādam mana uzstājība un kategoriskums šķiet nevietā… iemesls tam ir vienkāršs - šo cilvēku neizpratne no manas puses.
Bet tas nav velosipēdu ceļš. Tā ir vieta kur VAR BRAUKT VELOSIPĒDI UN IET GĀJĒJI.
Vispār pa Vanšu tiltu Pārdaugavas virzienā var braukt tikai velosipēdi un iet gājēji,jo tā ceļa zīme ir uzstādīta brauktuves labajā malā (nevis ietves labajā malā)
jā - par Olimpijas sab. transporta pieturu ir taisnība, es parasti, braucot no centra, paņemu pēc iespējas pa labi, pēc iespējas talāk aiz pieturas muguras sienas - un, ja tur kāds stāv vai iet, mēģinu nohipnotizēt ;) un saprasties, kurš pa kuru pusi brauc/iet/stāv. Tur ir pagrūtāk, piekrītu! Bet par pašu tiltu runājot - tad taču mēs gonkās arī nekad nepabrauksim - puiši, tāda burzma, uiiiiii!!!
Es bieži braucu ārpus Rīgas pa tā sauktiem lielceļiem (šauriem) un it īpaši pa daugavpils žoseju… Tici man - Vantinieks ir saldais ēdiens…
Tur jau tā lieta, ka visas problēmas sākas no tā, ka nav respekta vienam pret otru - auto NEGRIB/NEVĒLĀS/IENĪST redzēt velo uz ceļa. Tas viņiem ir tīri personiski! - Velopēdists ātrāk tiek uz darbu, un jo redz viņš iztērēja naudu 1 dzīvokļa vērtībā uz mašīnu ar 3L un viņam neļauj pagonkot pa rīgu un izrādīt savu krānu.
Vispār pateikt, ka velo ir traucēklis ir pilnīgs murgs… paši autovadītāji ir sev traucēklis, jo ir pārmerīga visatļautība un vieglprātība, kā arī egoistiskums. Tā ir sava veida mentalitāte. Tā ir jāarstē!
…Delfin, vai šeit drīzāk nav velosipēdista egoisms, ka, pieradis pie šīm ērtībām, un kā Tu saki, 3 reiz ātrākas nokļūšanas itin visur par septiņpadsmit miljonus mazākiem izdevumiem, mēs kļūstam tik nekaunīgi, ka sākam traucēt tiem, kas vēl joprojām pārvietojas ar citiem līdzekļiem?
nekad neesmu uzskatījis, ka auto - vai kas cits ārējs - varētu kalpot par kaut kāda veida pašapliecināšanās līdzekli. Braucu ar vienkāršu auto, un smejos par tiem, kas santīmu atdos, lai brauktu ar kaut ko, kas viņiem ļaus justies parākiem - bet vai mūsu, tb, Latvijas mentalitātē - kaut kad ir bijis kā pārvietošanās līdzekli pilsētā izmantot velosipēdu? Nebūsim smieklīgi, un, pirms atbildēsim, paraudzīsimies uz tā sauktajām attīstītajām rietumvalstīm - Vāciju, Dāniju, Norvēģiju, Holandi, Angliju, utt. Vislabākais piemērs Dānija - riteņbraucēju celiņi ir visur, riteņbraucēji ir visur, un neviens nedomā, ka viņš pēkšņi var baudīt gan auto, gan velo priekšrocības, pārvietojoties pa visurieni. Savukārt mūsu mentalitātē vēl nav iegājies, ka gan autobraucējam, gan riteņbraucējam ir savas priekšrocības - bet galvenais, pienākumi. Pat vietās, kur mūsu valsts mums nāk pretī, un izveido veloceliņus, mēs joprojām sevi uztveram par pārcilvēkiem, kas, spītējot briesmām un CSN, pārvietojas tur, kur pašam tīk - jo, redz, uz veloceliņa ir cilvēki, stabi, apmales, šauras bezizejas, slidens un bedrains asfalts… Tomēr atcerēsimies, ka autovadītājam ir tieši tik pat - ja ne vairāk - pienākumu un problēmu. Bedres, krustojumi, tie paši pieminētie sastrēgumi, sasmacis gaiss automašīnā (nu jau gan subjektīvs arguments, daži teiks - bet kādreiz vismaz tika uzskatīts, ka svaigā gaisā atrodas tas, kurš uz velo), ceļa zīmes (17 0000000 reizes vairāk, nekā velosipēdistiem), ātrums un atbildība, koncentrēšanās un spēja pārvaldīt situāciju uz ceļa pie 4 reizes lielāka ātruma (lasi - bīstamības), nekā riteņbraucējam. Šeit arī rodas (ne-)cieņa vienam pret otru, ka ar velosipēdu niecīga sabiedrības daļa ir sākusi pārvietoties pēdējos 15 gadus, bet uzskati, principi un uzvedība ir iesūnojuši tajos laikos, kad nebija ne veloceliņu, ne atbilstošu zīmju, kad termins “velobraucējs” Ceļu satiksmes noteikumos bija tik pat liels retums, kā vārīta desa veikalu plauktos…
Runājot par Daugavpils šoseju, esmu vairākas reizes braucis no Ogres uz Rīgu un atpakaļ, bet bērnībā, ar savu pimo Kilimanjaro :D :D - no Ikšķiles uz Ogri braucu vairākus gadus. Tagad, par to domājot, šermuļi skrien pa muguru.
Pārvietoju uz Poligonu, lai tēma var pa īstam izvērsties ;)