Trenēšanās lai uzlabotu braukšanu pa saknēm.

Sveiki!

Šī opcija man iet ļoti slikti. Vai tas saistīts ar manu tizlumu vai to ka ritenis ar cieto dakšu, vai vēl ko citu. Pameklēju nedaudz ieteikumus kā trenēt braukšanu pa saknēm, un neko jēdzīgu neatradu. Padalieties, ja ziniet kādu metodi labāk izmantot. Vienīgais kas nāk man prātā, ir atrast pieRīgā kādus pāris km taisnas sakņainas takas un braukt tik ilgi kamēr vainu sāks uzlaboties vidējais ātrums, vai apriebsies MTB.
Nojaušu, ka braucot pa saknēm muskuļiem ir kā īpaši ātri jāreaģē uz nepārtraukto kratīšanos, un man tas nav un es strauji nogurstu.

Trenēt var braucot. Kamēr nebrauksi pa saknēm, nekas labāk nebūs.

Tas ta skaidrs. Cerēju kādu super puper metodi atrast.

Man arī nepatīk braukt pa saknēm, tāpēc tās apbraucu.

čoms ar fullīti pa tām saknēm šodien vai nu atpūtās vai gāja visiem garām… ) Cenubit, kāda dakša - alu, cro/mo, karbonniece? Principā, karbonniecei jāstrādā labāk

Ne vienmēr tas ir iespējams. Jo īpaši sacensībās.

Pierīgas meži ir pilni ar sakņainām takām. Cik man zināms, tad mugura un rokas mazāk sāp, ja ceļas kājās uz sakņainām vietām (brauc pussēdus).

var tikai piekrist Velomenam, ja gribi labi un ātri braukt pa saknēm, tad Tev pa viņām ir jābrauc tik daudz kamēr tās sāc mīlēt. ja vienkārši domāji kā justies komfortablāk, tad protams skatiens uz velo amortizāciju, riepu spiedienu un centieniem atrast piemērotāko ķermeņa pozīciju, lai apsorbētu triecienus/vibrāciju. arī plecu un roku papildus trenēšana tikai to visu atvieglos.

Izbaudīt saknes iesaku aizbraukt uz Lietuvu, Viļņu. Tur rudenī ir XC sezonas noslēgums ap Zaļajiem ezeriem, nu TĀDAS saknes un TĀDU pieredzi dabūsi, ka maz neliekas. :)

Galvenais neiekrampēties stūrē, strādāt ar visu ķermeni, lai amortizētu, vieglāk to darīt ar trenētu presīti, muguru, rokām un visu pārējo. Vietās, kur iespējams pārripot pāri, reizēm palaižu velo “brīvi”. Grūti aprakstīt, kā tas notiek, bet doma ir, ka rokas ir tik brīvas, ka liekas ir no gumijas, dupsis no beņķa atrauts, kājas diezgan stingras, ceļos ieliektas. Stūrēšana notiek vairāk ar līdzsvaru, balstoties uz kājām, ar rokām minimāli.
Paeksperimentē, kā labāk.

Neesmu MTB braucējs jau ilgu laiku, bet par vienu:

Nogurums sākas galvā un lielākoties notiek galvā. Kamēr domāsi “man tas nav” tikmēr ātrā noguršana būs. “Kareivīguma” prāta treniņš ir ne mazāk svarīgs kā ķermeņa sagatavošana.

Karbona dakša.
Rokas ,prese, mugura man ļoti labi trenēti. Domājams pussēdus stāvoklis uz riteņa atpaliek, un tās saknes beidz nost.
Par to galvas lietu gan neesmu pārliecināts. Uz riteņa ne jau pirmo dienu un novālēt 100 km (pa gludu virsmu) man nav nekādu problēmu. Un es jau jūtu vai ir reāls nogurums vai organisms tik mēģina iestāstīt ka spēki izsīkst.

Muļķības, ja cīpslas/muskuļi ir noguruši, tad reakcijas laiks daudz lielāks un saknēs/tehniskajos posmos būs kritiens.

Pabrauc pa grantenes trepi :)

Par sakneem visprieciigaakais bija dzeks ar DH riteni, vieniigi pilnajaa DH kjiveree vareeja buut par karstu…

Man liekas, ka autoram runa bija par ļoti ātru nogurumu, nevis par “normālu” nogurumu.

  1. Ar saknēm ir tā ka Latvijā (atšķirībā no Polijas, Čehijas, Slovakijas) tās drīz vien beidzās. Ok, citreiz beidzās pēc kilometra, citreiz pēc 50 metriem. Respektīvi - labākais ietekums ir to momentu vienkārši pārciest, un necerēt uz kaut kādu izšķirošo izrāvienu sakņainā takā.
  2. Ieteikums- skatīties uz priekšu, un filmēt notiekošo - 30% sakņu var mazināt tās apbraucot (taka ir pus metru plata, ir iespēja braukt pa vienu vai otru malu, un izlavierēt starp asākajām saknēm). Maukt pāri pa taisno ar spēku jau katrs prot.
  3. CENUBITa rakstītais ir tiesa: Roku, preses un muguras musīši riteņbraukšanā ir svarīgi. Īpaši MTB, tāpēc iesaku trenēt ne tikai cisku, bet arī paņemt hanteli, svaru stieni vai svaru zāli, neaizmirst par presi un tieši muguru (vislabāk to darīt jau laicīgi ziemā).
  4. Bez trenēšanās pa reljefu neiztikt - tātad ņem un mauc pa sakņu takām līdz nelabumam. Izmēģini visādus variantus (lēnāk, ātrāk, pa taisno, apbraucot, sēžot, kājā stāvot, palecoties … visu kas ienķa prātā) atradīsi sev labāko risinājumu - tad saknes nepārsteigs Tevi trasē nesagatavotu.

hantele neko nedos, tā trenē spēku, nevis izturību. Vienkārši daudz jābrauc ziemā pa tīrītiem grantiniekiem/takām, kur daudz kratīšanas un spēcīgas stūrēšanas.

hantele neko nedos, tā trenē spēku, nevis izturību. Vienkārši daudz jābrauc ziemā pa tīrītiem grantiniekiem/takām, kur daudz kratīšanas un spēcīgas stūrēšanas.[/quote]

Negribu piekrist. Ar hantelēm var trenēt gan spēku, gan izturību. Un taisnība Raiter, jātrenē viss korpuss: gan prese, gan mugura. Jātrenē ķermeņa dziļie muskuļi, būs stabils core. Vakar SEBā braucu pirmo velogonku mūžā, pa mežiem līdz tam maz biju braucis, bet savos 40+ un 90+ kg jutos komfortabli pat ar savu veco V-breiku cieto alu dakšu. Taisnība par pareizās trajektorijas meklēšanu, visu laiku jāstādā ar ķermeni, vajag raustīt stūri pareizajā brīdī, cilāt dibuā līdz ar sēdekli, un taisīt “ottjažkas”.

hantele neko nedos, tā trenē spēku, nevis izturību. Vienkārši daudz jābrauc ziemā pa tīrītiem grantiniekiem/takām, kur daudz kratīšanas un spēcīgas stūrēšanas.[/quote]
Bet es jau tieši saku par spēku vēdera un muguras un rokas muskuļos, lai varētu pa tām saknēm ķermeni un riteni noturēt.