Kas tur aplocei tiek čakarēts? Karbona ratus treniņos braucot 2 gadu laikā tikai spēju nobraukt.
Aspms, Tev jau ir pieredze ar pirkstu iebāšanu spieķos, kritiena laikā :D Tagad skaties, ka krītot nesagriezies uz citu (speciāli priekš Tevis) uzasinātajiem rotoriem.
Principā, rotori ir bīstami, jo bremzējot tie sakarst, un uzkrītot uz tā piemēram ar pieri, var iededzināt uz pieres diska nospiedumu :D
Tur vispirms bija elkonis iekšā, ja būtu uzreiz pirksti pa priekšu, tad būtu bijis bēdīgāk :D
[quote=Ansis][quote=Vaskis]Ansim no 2min:
https://youtu.be/2iYYLhtDHpg[/quote]
Paldies, bet nevarētu teikt, ka tajā klipā tiek apskatīta rotoru drošība…
DZ pareizi raksta, ja bremzē ar rotoru, tas nozīmē bremzēt rumbu, un bremzēšanas laikā spieķi tiek pakļauti vērpes spēkam, jo saķere ir riepai ar asfaltu. Cik tur, 12-16 radiālie tievie spieķīši pr. ratam savērpsies, ja masīvs kuilis strauji bremzēs. Vai arī materiāls nogurs, un pēc kāda laika plīsīs nost spieķu galvas.[/quote]
Te tas ir tikai brutāls salīdzinājums, par pieminēto rotoru vs pirksti spieķos. Kritiena gadījumā rotors ir vēl viens objekts uz kura savainoties- sagriezties, apdedzināties, taču diez vai vairāk. Nav stāts par to, ka objekts pats par sevi būtu vairāk vai mazāk drošs. Bet drīzāk par to, ka, ja pro ar tiem sāks braukt un veiksmīgi, tad industrija uz to vienkārši pāries jau 2017. Un te vērts padomāt tālāk, ja UCI var atļaut braukt ar DB, tad var arī aizliegt braukt ar, piemēram, aploku bremzēm!?
Aspam’a pieminētie daži DB braucēji vai tad drīkstēja piedalīties VB sportā?
DZ pieminētie daži punkti no industrijas puses vienkarši ir medusmaize, jo uz jaunajiem DB velo derēs tikai sēdeklis un pedāļi. Ierindas braucējam kartējie izdevumi, $. Jo vairums citu šosejas jaunievedumu vairāk vai mazāk bija lietojami jau uz esošo velo bāzes. Neskaitot, protams, direct mount bremzes jau bija progress šosejā. Vēl, protams, hydro aploku bremzes, starp citu uz TT velo redz šad tad.
Svars nav pilnīgi nekāda problēma, jau šobrīd peletonā atsvariņus karina un uz sīkumiem neiespringst, utt. Pieļauju, ka tieši UCI MIN svara ierobežojums attīstīja AERO virzienu tik ekstrēmi kā S5, AR un Aeroroad. Pirms 10 gadiem droši vien daļa TT velo nebija tik attīstīti. Tajā pat laikā visi pieminētie brauc ar bremzi priekšā, visdrīzāk ērtības labad pāris vati izšķiesti:) Par VIAS interesanti, ka tā arī nebija cieņā šogad starp braucējiem, runā, ka tieši bremžu dēļ.
DZ tad gribi teikt, ka C bremžu aploki neizbremzējas- neizčakarējas? Mūsdienu šosejas velo bez 50mm C aploka grūti iedomāties, tas tad attiecīgi sastāda lielu daļu cenas šim ratam, tad kādēļ, gan to nobremzēt divos gados:)
http://www.zipp.com/wheels/303-firecrest—carbon-clincher-disc-brake/# 303 clincher 1645gr. Parastā versija 1625gr. 20gr uz pāri nav daudz, taču tas ir bez pašam bremzēm un rotoriem.
aploks nevaid miris
http://www.chainreactioncycles.com/lv/en/magura-rt8-tt-hydraulic-road-brakes/rp-prod107705
Man pašam ir CX ričuks ar disku bremzēm, kā arī, bez šaubām, ir gana braukts ar “parastiem šosejniekiem”.
Protams, šādā variantā CX (ar teju šosejas ģeometriju, 35mm riepām plus dubļusargu opcijām) ir ideāls Latvijas teju permanentajam rudenim.
Bet visos citos gadījumos piekrītu vairumam DZ minēto argumentu pret disku bremzēm.
Par sagriešanos kritienā līdz šim arī īpaši neuztraucos, līdz Vienības velobrauciena lielajā zavalā man kaut kas (pieņemu, ka zobrata zobs?) pāršķēla īkšķi tā, ka rēta, šķiet, paliks uz mūžu.
Un, ņemot vērā to, cik vieglie rotori vienkārši lokās, pēc kritiena sacensības būs beigušās 90%+ gadījumu, kamēr ar aploka bremzēm, ja vien rats nav pilnīgs astotnieks, var mierīgi braukt tālāk, palaižot vaļā bremzes, ja nu ļoti nepieciešams.
Atļaušos izteikt savādāku viedokli.
Pārmaiņas vienmēr izraisa diskusijas. Bet attīstību nevar apturēt.
Jautājums par disku bremzēm ir parādījies pēc pārejas uz karbona aplokiem. Bremzēšanas kvalitāte ir sliktāka nekā alu aplokiem, ko mēs visi zinām. Latvijā tas var būt nav tik būtiski, bet kas ir braucis kalnos lietū - tas zin.
Noņemt problēmas ar karbona aploku bremzēm var tikai ar diskiem, neskatoties uz citiem mīnusiem, kurus ar laiku atrisinās tehnoloģiski.
Plus, ātrumi visu laiku aug, tehnika, aerodinamika un t.t. Līdz ar to šī problēma būs tikai lielāka.
Domāju, ka aploku bremzes paliks vēl ilgu laiku, bet ne pro pelotonā.
Atrisinās svara, savietojamības un citus jautājumus, tā ir tikai tehnika.
Un vēl, disku bremzes dod ceļu bezkameru riepām, jo aplokam vairs nevajag bremžu celiņu, kas ir pretrunā ar bezkameru aploka prasībām.
Būs interesanti pavērot, kā tas attīstīsies.
Jau iezīmējas, kā tas attīstīsies Latvijā - Look šosejas karbona rāmjiem lipinās klāt DB ķepiņas:)
visi xc komentētāji tādi pro-peletona braucēji, ka psc psc… nedodies lieki 30gr vai 1gr air-drag… kur nu vēl paspēt gonka 10x prokolu un 20x nokrešot, beigās finišējot tikai #4 dēļ DB “ne-spējas” … ahahah.
Pa lielam DB+tubeless=future
[quote=vitamiins_xc]
Pa lielam DB+tubeless=future[/quote]
Nē.
Jau iezīmējas, kā tas attīstīsies Latvijā - Look šosejas karbona rāmjiem lipinās klāt DB ķepiņas:)[/quote]
Rāmjiem vēl to var kaut kā iedomāties, bet dakšām diez vai ir izredzes.
[quote=DZ][quote=vitamiins_xc]
Pa lielam DB+tubeless=future[/quote]
Nē.[/quote]
Futūristu cīņas.
Kādas tur cīņas, uzvarētājs jau sen apbalvots ;)
- Paris -Roubaix Liquigas brauca Canondale ar disku bremzēm:
Bildes:
http://cdn.media.cyclingnews.com/2012/04/08/2/liq_superx_disc_full_view_600.jpg
http://cdn.media.cyclingnews.com/2012/04/13/1/22_liquigas_super_x_disc_bike_1_600.jpg
http://cdn.media.cyclingnews.com/2012/04/08/2/liq_superx_disc_rear_brake_600.jpg
Bilde no šīs reportāžas: http://www.cyclingnews.com/features/start-line-tech-gallery-from-paris-roubaix/
Roubaix ar disku bremzēm ir braukuši arī senāk ;)
kāpēc gan bezkameru aplokiem nevar būt bremžu celiņi? Jau tagad ir vairāki karbona rati pieejami ar TLR opciju.
Ja attīsta drūmako vīziju par DB, dakša, rāmis, rati, bremzes, rokturi jauni principā, izskatās, ka pie viena mainās asis, kas ieslēdz iespēju, ka nepieciešams cits chainline-> citi platāki klaņi, kas neitralizē esošos šosejas PM klaņus:/
Iepriekšējo gadu izteiktā informatīvā telpa nemitīgi atgādināja, ka platākas riepas ir ātrākas un komfortablākas, tādejādi ielejot pamatus platākam aplokam.
Ja skatās aktuālo mavic piedāvājumu šobrīd mtb un šosejas ratiem specifikācija disc/rim 19/15-12x142 pārklājas vairākiem, taču šeit dārgākie RRP 1000eur:
Šosejai Ksyrium allroad 1620gr. http://www.mavic.com/wheels-road-triathlon-ksyrium-pro-disc-allroad
MTB Crossmax sl pro 1520gr. http://www.mavic.com/wheels-mtb-crossmax-sl-pro-wts
*Ksyrium gan ļoti interesanta atruna, acīmredzot paredzot manu domu gājienu (tas gan drīzāk spēkā lietojot šosejas riepas): ASTM CATEGORY 2 : road and offroad with jumps less than 15cm.
Dīvaini, ka šosejas risinājums ir smagāks par veseliem 100gr.
No otras puses ražošanā optimizējas procesi, jo sāk pārklāties ar mtb standartiem. Tad jau nav tālu tā diena, kad SEB’ā un X-sportā brauks ar vienu un to pašu 45mm karbona ratu komplektu:D
Nju ko tur padarīsi … ražotāji kārtīgi ap$$$lauca MTB braucējus ar saviem izdomātajiem 29viņniekiem, nu būs laikam pienākusi kārta no$laukt arī šosejmīlotājus ;)
Neviens jau neliek mest esošo velo krūmos un pirkt jaunu, tāpēc noslaukšana tikai paša vaina vien būs.
Neliek gan, bet labu MTB ar aploku bremzēm vairs nenopirksi. Taču es domāju par ko pavisam citu, sāk ieviest DB:
2016. Testē peletonā- izcili nav, tehniskās problēmas risina, bet viss notiek- paralēli brauc visi, nekāda vaina.
2017. UCI atļauj un pro lieto paralēli, neviens vēl skaļi neapgalvo, ka efektivitātes starpības dēļ ir pa kādam kritienam.
2018. Pāris nopietni grupas kritieni, ir braucējs komā, UCI paziņo, ka būtiskās efektivitātes starpības dēļ ir jāaizliedz aploku bremzes, viss tā ir vēsture.
2019. Neviens sacensību velo ražotājs aploku bremžu velo neražo, UCI sacensībās ar aploku bremzēm braukt aizliegts. Te ir brīdis, kad tu savu velo varētu arī sākt mest krūmos;)
2020. Shimano prezentē di3 ar integrētu bezvadu automātisko ātrumu pārslēgšanas un bremzēšanas funkcionalitāti rumbās:DD
Protams, šāda notikumu attīstība šobrīd neizklausās reāla, šobrīd.