plz nesist :)
Nevaru saprast - beņķis ir par augstu vai kas - ja uzliek paaugstinātu pārnesumu un ātri minās, tad iznāk, ka es baigi lēkāju pa sēdekli. Vai man beņķis ir par augstu vai arī pakaļā ir iemontētas atsperes?
Un pie viena - kur var iepirkt pie parastajiem pedāļiem montējamos kāpsļus ar siksniņām? Izstaigāju populārākos veikalus un nekur nebija.
Kāpšļus, jeb kā agrāk teica “spicītes”, var nopirkt Veloservisā uz Brīvības ielas (Trek), Hawaii Express un ZZK.
Trekā un ZZK nebija. papētīs Havajā.
kas ir paaugstinaats parnesums?
ja leekaa pa seedekli - kaajam par mazu pretestiiba. jaamin leenaak vai jaaliek cits paarnesums.
Paaugstināts pārnesums - kad ir ļoti ātri jāminas.
tb - tas ir tikai normāli?
Ļoti ātri jāminas ir pie zemajiem pārnesumiem (jo lielāks zobrats aizmugurē, jo “zemāks” skaitās pārnesums, jo ir mazāka attiecība priekšējais/aizmugurējais zobu skaits). Ja zemu pārnesumu lieto tur, kur tas nav nepieciešams (kalnā braucot), tad šāda ātra mīšanās iznāk ar ļoti mazu slodzi kājām, attiecīgi lielāks ķermeņa svars gulstas tieši uz sēdekli un tas var radīt diskomfortu. Vienkārši vajag pārslēgties uz augstāku pārnesumu un viss. Kamēr nav izveidojusies izjūta, ar kādu slodzi jāminas, var paskaitīt, piemēram, cik pedāļu apgriezienu minūtē sanāk. Tas, protams, ir individuāli, bet orientējoši vajadzētu būt kaut kur 60-80.
Sēdekļa augstums arī var būt par zemu. Vajadzētu būt apmēram tā, lai taisnas kājas papēdis gultos uz pedāļa. Ja sēdeklis ir par zemu, tad arī uz to gulstas pārāk liela daļa svara (tas var radīt arī šo “lēkājošo” sajūtu, minoties ar zemu pārnesumu), turklāt, kājas netiek iztaisnotas, tāpēc ātrāk nogurst.
ja kājas netiek iztaisnotas, var sāpēt ceļgalu locītavas!
Par apgriezieniem, jā tas ir individuāli, optimāli ir kkur ap 90 :)
ps.pie parastajiem pedāļiem montējamos kāpsļus ar siksniņām neiesaku pirkt, labāk uzreiz automātiskos pedāļus (clip-in pedals) un velokurpes !!!
Biker, es tieši tādus gribu :) Kaut kā pierasts.
Par kājām - ar tām viss ir OK, vnk sen nebija braukts un nespāju saprast vai es gadījumā neesmu beņķi par augstu uzstutējis. Laikam jau būs OK.
Krigers - atraksti man uz aero_at_apollo.lv
IrenaB raksta:
“Kamēr nav izveidojusies izjūta, ar kādu slodzi jāminas, var paskaitīt, piemēram, cik pedāļu apgriezienu minūtē sanāk. Tas, protams, ir individuāli, bet orientējoši vajadzētu būt kaut kur 60-80.”
Par 60-80 mani pārņem mēmas šausmas, jo es 20 gadu garumā esmu mācīts bēgt prom no tā diapazona.
Bērnu un jaunatnes šosejas riteņbraukšanas skolās bija pat aizliegts uz veļļukiem montēt zobratus, kas dod lielu pārnesumu, un treneri to ievēroja. Bērniem šosejā skrūvēja priekšā 39…42 zobratu KĀ LIELĀKO. Jauniešiem jau lika 51 priekšā, bet skrūvēja nost mazākos no aizmugures. Sacensībās tādā vecumā mina uz 95-105.
Pieaugušā vecumā šosejā parasti min ap 90. Ja nopietni netrenējas, ap 85. Bet virs 80 tomēr vajag.
Kad veselības dēļ no manis riteņbraucējs neiznāca, es sāku nodarboties ar skriešanu, vēlāk ar triatlonu. Attiecībā uz triatlonu, neskatoties uz vecumu, bija jāatgriežas pie 90+ apgriezieniem, jo savādāk ir jāskrien ar puspiedzītiem muskuļiem. Bez tam ir attaisnojusies filozofija, ka jāmin mazliet ātrāk nekā kājas tiks kustinātas skriešanā (kas parasti ir 85…88). Tā nu es vecumā 30+ ietrenējos atkal braukt uz 90+, kā bērnībā:)
Bet šī ir XC lapa… nu jā, baikošana man diezko neiet. Domāju, tas lielā mērā tāpēc, ka es mēģinu braukt pa negludām takām uz 90+, bet katrs negludums mani izsit no pedalēšanas ritma:(
tieši tā - tādēļ uz XC nevar attiecināt 90+, jo grūti turēt ritmu, arī pedalēšanas amplitūda ir daudz lielāka.
Es pa ielu braucu ar 110-120 apgriezieniem un neleekaaju. Domaaju ka vaina ir koordinaacijaa, jeb miishanaas tehnikaa - tu pedaaljus negriez, bet spied.
A pa to augstumu atkal jautājums - piem. skatījos brīvdienās Giro Italia 12.posms… šoseja… tur kā kuram bija - viens iztaisno kājas, otrs ar pussaliektām kājām aiziet nākamajā apgriezienā… Sen jau grasījos veidot topiku, jo pats nesen pa 2cm pacēlu sēdekli, lai tiešu kāju iztaisnotu, un ir tā, ka baigais nogurums, un ceļgali nedaudz nogurst… ātrums vispār nekāds, kaut kur pazudis.
mhm, arī man tieši tāds jautājums radās skatoties giro…
Man gan ir otrādi - ja kāja netiek iztaisnota sāk sāpēt ceļgali, it sevišķi pie slodzes.
Kaadreiz kad mekleeju savu poziiciju nonaacu arii pie shii.
Ir divi stili(galeejiibas) “toe up”(jeb “heel down”) (pirkstgals augshaa - lejeejaa punktaa(6:00) papeedis zem pedaalja ) un “toe down” (jeb “heel up”) (pirkstgals lejaa - kad papeedis (6:00) virs pedaalja). Pilniigi individuaala lieta.
Celjgalu saapes var buut saistiitas ar jums piemeeroto stilu. Ja juus minat “toe down” , nolaizjat seedekli par zemu buus lielaaks stress celjgalam. Un tas pats otrajaa gadiijumaa.
A te vienkaarshi viens interesants links par to pashu teemu:
http://www.analyticcycling.com/PedalShinLength_Page.html
Ansis rakstija:
Domāju, tas lielā mērā tāpēc, ka es mēģinu braukt pa negludām takām uz 90+, bet katrs negludums mani izsit no pedalēšanas ritma:(
Ansi, man ir diezgan preteeja probleema - es nezinu cik apgriezienus es veiktu uz shosejas, bet pa negludaam takaam es atkal braucu ar parak lielu parnesumu un tadelj man ritma nav vispaar :) …domaju ka prieksh MTB apgriezienu skaits minutee nebuus iistais parametrs jo reljefs ir strauji mainiigs (kas man arii patiik MTB) un vienkaarshi ir nepiecieshama meistariiba (kuras man ljoti truks pashlaik) labi izveleeties parnesumus un mishanaas ritmus pat ik pa paris desmitiem metru…
es domaju, ka taa ir nevis tada probleema, ka tu vai es butu fiziski par vaaju, bet ka vienkarshi nav atrasts pareizais pielietojums manai (varbut arii tavai - par cik tu saki ka izsit no ritma) energijai…
vismaz es tagad veikshu ar sevi nelielu eksperimentu un ceru uztaisiit vairakus trenninjus speciali lai iemacitos braukt biezhi sledzot atrumus pa nelidzenaam, videji kalnainaam vietaam/takaam kur pati trase manu ritmu pamatiigi raustiitu… kad ir ciets maratona segums viss ir chiki bet kaa saakas kashmalash pa sakneem un kalninjiem es vienkaarshi saaku raudaat jo neprotu “ripot” pa shadu segumu un reljefu…
…atkal jauns laucinjsh ko apguut :)) …bus interesanti :)
Nu ja.
Es šosezon tikai pirmo gadu piedalos XC (MTB), un šai lauciņā braukšanas tehnikas jomā jūtos kā iesācējs. Es gan regulāri ņemu 4. vietas savā grupā, bet mans galvenais trumpis ir triatlonista labā funkcionālā sagatavotība. Es 4. aplī nelūstu:)
Es savās trasītēs daru testus, kur ar kādu robu visātrāk iziet. Dažviet rezultāts man kā šosejas braucējam no pusaudža vecuma liekas pārsteidzošs - tiešām ar piem. 65 apgr/min šur tu var “izspēkot” cauri ātrāk nekā ar piem. 85. Bet - mūžu dzīvo, mūžu mācies!
ja jaa - man tieshi taadi pashi briinumi raadaas… citreiz pa “it kaa” liidzvertiigu mezha taku peec skata var izshaut cauri ar lielu robu nekapinot iipashi pulsu bet citreiz vienkaarshi ta darot iebraucu auzaas… manupraat tur vajag atrast kaut kaadu vienu faktoru pec kura tad arii vadiities, kaa miiities un cik pagaidam esmu sapratis, tad “peec skata” nedarbojas… es ar to domaaju, ka ja priekshaa raadaas pljava tas vel nenoziimee ka jasledz videejie zobrati un jaatin ar mazu parnesumu un tas ka priekshaa ir it kaa aatrs celsj arii vel nedod nekadu garantiju ka tas bus tas ko sagaidu… bet krosinjos ir tieshi taa skaade ka ik pa paris simts metriem shadi posmi mainaas un ir svariigi ljoti savlaiciigi un preciizi paarsleegties uz attieciigo parnesumu un braukshanas stilu… jamaak aatri pielaagoties trasei taa teikt… tas arii man vel ir pilniigi neapguuts laicinjsh …
…tas unikalais faktors, kas noteic kaa kur jaabrauc, man ir aizdomas, ka varetu buut PASHSAJUUTA…respektiivi - kaa tu juuti kaa ripo tas richuks…un tur burtiski jareagjee uz to ir sekundees saprotot “pa ko tu brauc” un kaa turpinaat braukt taalaak… visaadaa zinjaa, ja nu es par sho nebuutu kljuudiijies tad to apguut var laikam tikai iebraucot mezhaa un eksperimentejot no A-Z kamer uzkjertu sho “ka richuks ripo” sajuutu… es ceru ka tas neprasiitu vairaak par kadam 7-10 reizeem mezhaa… nu es domaaju apguut tikai elemtaras lietas protams, citadi es nekad ta arii neiemaacitos normali braukt sarezhgjiitaas traasees :(
nu ko - es meginashu eksprimenteet :)))
Man liekas, viens no svarīgākajiem XC faktoriem ir ripošana, ko nosaka segums + riepa kombinācija.
Es mēdzu aizbraukt uz kalniņiem ar dažāda seguma nobraucieniem un ripināties no tiem lejā. Ar dažādām riepām, dažādos apstākļos. Visu to iegrāmatoju kladītē:) Un tad atklājas acīm neredzamas lietas - ir lieliski ripojošas “segums + riepa” kombinācijas, bet ir arī gluži vai neticami neripojošas! Viegli saprast, ka “ripojamība” ļoti lielā mērā nosaka pārnesumu, ar kādu kur vislabāk braukt.
ak jaa - 4.aplis arii ir atsevishkjas teemas veerts… :)) vispar jau speeku sadale arii ir vesela maaksla ko var atkost eksperimenteejot… ja paliek paari nav labi, ja beidzas 10km pirms finisha ne tik :) …lai apmeram sajegtu kads ir mans organisms un kaa daudzmaz droshi braukt lai izvairiitos no abam shiim galejiibaam, man prasiija vairakus eksperimentus gonkaas un taas visas parsvaraa bija uz eksperimenta rekina mazliet pabojaatas gonkas (dahzas vispaar katastrofa, bet toties ir ko atcereeties:)
…bet kad to aptuveni saprot - ka sadaliit savus speekus, tad ir ok :) tad Balozhu chipi aplja laikus uzraada ar +/- 20 sekunzhu atskhkjiriibu :))