Visiem zināmajam Tubeless / UST aplokiem un riepām jau vairājus gadus ir alternatīvs produkts kurā tiek izmatoti parasti aploki, parastās riepas, bet ar īpašu lenti un šķidrumu, kas nodrošina hermētiskumu tajās. Un proti, jautājums kā šis šķidrums ietekmē rites pretestību utt.?
Man šķiet, ka šķidrums rites pretestību praktiski neietekmē. Rites retestība varētu samazināties no tā ka nav kameras. Šķidrums vienkārši nodrošina aizsardzību pret nelieliem caurumiem un palielina svaru. Braucot jau tas sadalās vienmērīgi pa visu riepas garumu, un centrbēdzes spēku ietekmē atrodas pie riepas vidus (kur protektors). Reāli gar riepas sāniem šķidruma nav un tie nav aizsargāti.
Bet kopumā man šī minētā sistēma, kad tiek izmantoti parastie aploki un parastās riepas, šķiet ļoti šaubīga, lai neteiktu, ka galīgi garām. Speciālās riepas tāpat būtu vēlams lietot. Domāju, ka parastā riepa tik labi nepieguļ parastam aplokam un rezultātā, jābūt ļoti labam šķidrumam, kas tās spraugas var aiztaisīt, ja vispār viņas aiztaisīsies. Vienas galvas sāpes vien sanāks.
Nevajag - viss pieguļ, viss aiztaisās. Pus gadu jau priekšā tāda stāv. Pakaļā nē, jo nedaudz samaitāju apvalku :/
Vienīgais ko pamanīju ka gaisu nolaiž čut ātrāk kā kamera, bet nu kam grūti 1x mēnesī piepumpēt… galugalā, katrā gonkā atbilstoši segumam, ja zin, tad spiedienu nākas mainīt tāpat.
Kungi, šeit nav diskusija par to vai pieguļ, vai nepieguļ parastā riepa. Jau trešo sezonu braucu ar parastām riepām, bezkameru variantā, un atpakaļ uz kamerām negribu. Patreiz esmu palicis pie No Tubes šķidruma, jo tas manuprāt ir viss šķidrākais un vislabāk aiztaisa caurumus. Kārļa jautājums ir kā (un vai vispār teorētiski) šis šķidrums ietekmē rites pretestību. Arī mani tas interesē, jo ir pieejami dažādi varianti.
a) parastā riepa + šķidrums (~ 50-60 gr)
b) parastā riepa + želejas tipa šķidrums TipTop (~70 gr)
c) bezkameru riepa bez šķidruma
protams ir vēl visādi varianti, lateksa kameras ar šķidrumu utt.
Gaidam kāda fiziķa teorētisko skaidrojumu par rites pretestību ar šķidrumu riepā.
Piebildīšu ka braucot sajust atšķirību manuprāt nav iespējams, taču savam mieram gribas zināt ko par to saka teorija.
LOOK’s saprata pareizi, diskusija tika mērķēta uz, lielākoties, teorētisku jautājumu vai tiek ietekmēta rites pretestība. Pats ar stan’s sistēmu braucu 2 gadus, un arī ripoja labi, - tā kā par tēju - nevajag. Ja noskatās manuāļus un iepazīstas un visu izdara pēc lietošanas instrukcijām viss pieguļ un turās tāpat kā ciskas likrā un pumpējas ar parastu pumpi, bet jautājums nav pilnīgi par to, jo gandrīz pusAmerika brauc ar šitiem produktiem un varbūt pat nezin kas ir UST, n gan jau arī kāds gudrinieks jau ir pētījis jautājumu par rites pretestību, tikai nemāku atrast. …bet tāpat gribas vietējo fiziķu viedokli.
Vēl, turpinot par to kāpēc ir būtisks šis jautājums, man laikam jāpadalās pieredzē ar šīs sistēmas lietošanas pieredzi, neuzskaitot citas visas pārējās priekšrocības, jo tad jau sanāktu tāda kā bezmaksas reklāma to tirgoņiem, galvenā ir tieši tā, ka šķidrums nodrošina saprātīga izmēra cauruma aiztaisīšanu gaitā, un to ka bijis “virtuāls” “prokols”, ja nav bijis lielāka griezuma tu uzzini tikai tad kad jau riepa ir nodilusi un noņemot nost ieraugi tās iekšpusē tādas kā ‘‘sēnītes’’, apmēram 1cm diametrā, un tie visi, kameras vai klasiskās bezkameras gadījumā būtu bijuši “prokoli”. Bet pēc pieredzes, ja tiek pie montāžas tiek ieliets tik daudz šķidrums cik ir uzrādīts manuālī, tad tas tiešām braucot vienmērīgi izdalās pa visu riepu vienmērīgi 1cm platā josliņā, un tā tad arī tiek aizsargāta no lielās caurumošanas, un jāņem vērā arī tas ka pat vienas riepas mūžā šķidruma daudzums ievērojami samazinās, sevišķi karstā vasarā. Resp. es lēju iekšā apmēram 100-120ml, kas ir att. 100-120gr. un šajā gadījumā svara un cita kā ekonomija nesanāk, tikai kā aizsardzība pret nelieliem dūrumiem, bet ņemot vērā šo "ievērojamo’’ massu, “sacēlās” :-) jautājums par rites pretestību.
Jo vairāk šķidruma, jo ātrāk ratam jāgriežas, lai šķidrums vienmērīgi izlīdzinātos apkārt pa visu riepu. Tikko tas ir noticis nekāda pretestība vairs tur nav. Jo šķidrāks šķidrums jo ātrāk tas izlīdzināsies.
Ja esi kurjers kam 100000 reizes dienā ir jāapstājas un jāuzsāk braukt, tad varbūt tā ķidruma sļakstīšana patērēs vienu biezpiena sieriņu vairāk dienā. A citiem tas viss kaķim zem astes…
Nesaprotu teorētisko pamatojumu tavam topikam, gribi teikt ka, ja kāds fiziķis tiev pierādīs ka kādā sistēmā ir mazāka pretestība, tad tu uzreiz pāreisi uz to? Ja gribi bez pretestības, strādājošam ratam izlej pa ventīli visu ķirdrumu - vo i nebūs kam traucēt tev ieņemt pjiedestālu.
Domāju drīzāk interesanti būtu zināt kurš šķidrums optimālāk aiztaisa caurumus?
Šķidrs to aizdarīs ātrāk bet ne tik lielus. Un caurumus kas nav tieši riepas vidū.
Biezāks to izdarīs lēnāk (nolaidīs vairāk gaisu), bet iespējams aiztaisīs lielākus caurumus. Sānus šītāds nez vai aiztaisīs, ja reiz nešļakstās…
Lai šķidrums noturētos rotējoša riteņa augšā, centrbēdzes paātrinājumam ir jābūt lielākam par gravitācijas: v^2/r > g. Tas nav atkarīgs no šķidrumas blīvuma vai kopējās masas! Ņemot baikam r = 31.5 cm, tas tiek sasniegts jau pie visai maza ātruma, apm. 1.8 m/sec. Cita lieta, ka šķidruma sadalījums pa visu riepu būs vienmērīgs tikai pie ļoti liela ātruma, kad g ir neievērojami mazs pret v^2/r. Pie mazākiem ātrumiem šķidruma slānis apakšā būs biezāks, augšā plānāks. Bet tas šeit laikam nevienu neinteresē.
Rotējošs šķidrums dēļ savas inerces vienmēr darbojas pretī no āra uzspiestajai dinamikai (kustības nevienmērīgumam). Gan paātrinājums iznāks sliktāks, gan nobremzēt būs grūtāk - šķidrums iekšā turpina rotēt un grib raut riepu sev līdzi. (Ir eksperiments ar jēlu olu, kuru iegriež, apstādina, atlaiž, un tad tā pati no jauna sāk griezties - jēlais dzeltenums iekšā ir turpinājis rotēt.)
Rotējošs šķidrums vienmēr centīsies saglabāt rotējošās riepas ātrumu un virzienu. Ja jūs esiet ieinteresēti ar konstantu ātrumu taisnā virzienā pārkratīties pāri oļiem v.c. šķērslīšiem, tas nāk par labu. Savukārt asas izstūrēšanas gadījumā šķidrums riepā uzšvunkāsies, kas ne tikai paņem enerģiju, bet rada nestabilitāti, kamēr tā švunkošanās norims. Ne velti autokursos māca, ka puspilnas cisternas ir visnestabilākās. Kad smagā mašīna ar puspilnu cisternu strauji nobremzē, atlaist bremzes pedāli nedrīkst, jo šķidrums švunkājās cisternā turp un atpakaļ, attiecīgi grūzdams mašīnu, kamēr norimst.
Īsi sakot, nepatīkamā vairāk kā pievilcīgā. Šīs sistēmas lietotājiem atliek mierināt sevi ar domu, ka 50-70 g uz riepas + aploka masu nav pārāk daudz…
Tik vai šķidruma radītā nestabilitāte nozīmē arī lielāku rites pretestību? Man jau šķiet, ka nē.
Tas ka daudzi veiksmīgi lieto parastās riepas bezkameru variantā man gan ir jaunums. Esmu nomocījies ar sliktas kvalitātes bezkameru riepu, kurai šķidrums nāk pa visām malām. Tā ka līdz šim nevarēju iedomāties, ka tas ir normāls variants.
"Tik vai šķidruma radītā nestabilitāte nozīmē arī lielāku rites pretestību? Man jau šķiet, ka nē. "
Fizikāli domājot, kad sasniegts konstants braukšanas ātrums un šķidruma profils riepas iekšienē ir nostabilizējies, tad papildus enerģija vairs jātērē nav, tātad rites pretestībai nevajadzētu būt lielākai.
Ja mēs apskatam taisnvirziena kustību uzzsākot braukšanu, tad tīri mehāniski, šķidrums ritenim sākot grizties atrodas apakšā - 0 rādi (tātad masa ir nevienmērīgi sadalīta uz vienu pusi no centra) kad ritenis grižas no 0 grādiem līdz 180 grādiem smagumcentrs cenšas palēlināt kustību, taču kad giriežas no 180 grādiem līdz 360 (0) grādiem, tad cenšas paātrināt Un tā šie paātrinājumi un plēlinājumi notek arvien plūstošan līdz šķidrums ir izlīdzinājies pa visu aploces garumu. Tiem palēlinājumiem un paātrinājumiem summējoties papildus enerģija masas nevienmērīgā sadalījuma dēļ netiek patērēta, ja neskaita molekulārā līmenī berzi starp šķidruma daļiņām. Tātad par lielāku rites pretestību, šajā gadījumā nevarētu īsti runāt.
Nezinu tikai vai šo vienkāršoto modeli varētu attiecināt uz jebkuru riteņa kustību trasē. Bet man ir lielas aizdomas, ka ievērojamu rites pretestības palielinājumu šķidrums riepās nerada.
Kādi citiem viedokļi?
Ansim paldies, tagat varu atvasināt sev vaadzīgo no Tevis rakstītā, un atvaino ka tik brutāli ar LOOK’u piespiedām.
2 KKTK, to tik agresīvs?, laikam sportists.
Neņemiet nu ļaunā par to ka uzdrošinājos šeit uzdot šādu jautājumu. Kā varēju tā pamatoju sava jautājuma uzdošanas pamatotību.
Lai neuzbudinātu arī citus, ar šādiem “nepamatotiem” teorētiskiem jautājumiem, a.God. pārējie “plusplusi” (++) izvērtējiet un ja atzīstat par nevērtīgu izdzēsiet. Anša rakstīto, priekš sevis, esmu pārkopējis.
Sveiciens!
Atļaušos pajautāt pēc pieredzes. Pats arī braucu ar Notubes skidrumu pāris gadus. Galvenais ko vēlējos, lai atbildīga mačā būtu mazāka iespēja, ka nāksies izstāties vai tērēt laiku kameras nomaiņai. Pirmaja gada viss ok. Nezinu vai bija dūrumi, katrā ziņā mačos mīksto nedabūju. Šogad pieredze bēdīgāka. Trīs sev svarīgos mačos dabūju mīksto. Kur tikai vienā šķidrums aiztaisīja caurumu, piedevām, vajadzēja stāties un piepalīdzēt. Zaudējums gan bija tikai ~ 40sek. Citos divs gadījumos, nelīdzeja nekāda stāšanās un šķidruma sakratīšana tieši dūruma vietā. Tik un tā mīkstais. Rezultātā liku kameru, ti ~ 5-10min. Vēlāk noņemot riepas (divas) redzēju, ka dūrumi, ko neizvilka ciet nebūt nebija lieli - tie bija mazi… Pagaidām vienīgā atšķirība, ko redzu, ka pimaja gada lietoju Bontr riepas (neatcero modeli. No Baltaa). Sogad lietoju RR ši gada modeli. Jautājums - varbūt vēl kads ievērojis vai sameklējis manuālos, kā šie šķidrumi strādā ar dažādām riepām? Paldies.
2 Ants: es esmu lietojis šo pašu sistēmu ar RR, Bontr.Revolt un FlyWeight330, un neesmu novērojis ka būtu kādas atšķirības kā darbojas šķidrums, varbūt, ka, protams, vienkārši paveicās. Bet novēroju gan vienu citu lietu, kas būtiski varētu ietekmēt škidruma darboties spēju, un tas izpaužas ja ilgāk (4-5mēn.) škidrums bijis riepā un lietots, tad pie riepas iekšpusē pielīp un uzkrājas taisnā, skaistā līnijā balta jēlgumija, bet šķidrs paliek kautāds blāvi caurspīdīgs šķidrums, kam, pieļauju vairs nav spēju jebko aiztaisīt. Es, kad konstatēju šādu noslāņošanos, sāku biežāk pa “drusciņai” pievienot “svaigu” šķidrumu. Vajadzētu jau to jēlgumiju raut nost, bet parasti jau riepa tad arī ir nobraukta, un šis č***** atkrīt.
Vai kāds lieto arī to sistēmu kuru tirgo CRC, saucas Joe’s NoFlats, arī ievērojami lētāka kā Stan’s. Ārzemju forumos lietotāji raksta ka šķidrums esot labāks, jo esot kā škidrs latekss, un tieši ātrāk noreaģējot un aiztaisot. Pagaidām izskatās ka nākošgad tieši šis produts būs mana izvēle.
Nosaukumi gan tām sistēmām gan briesmīgi rēcīgi: Stan’s, Joe’s kas tālāk? Un No Tubes, No Flats. :)
2 kacs. Paldies. No joes rakstita noprotu, ka sistema ir loti lidziga, atskiras visticamak, pasa skidruma sastavs. Ja tas ir ta, tad labprat iegadatos notestet ari Joes skidrumu, jo patreiz esmu Stana brinumu nonemis un riepas no lieka skidruma notirijis, lidz nakamajai sezonai. Dod zinu kad veic pirkumu. Papildus. kad dabiju otro miksto, tad nemot nost RR riepu bija sajuta, ka skidrums uz riepas ieksejas virsmas isti neturejas virsu, kamer Bontr riepam likas, ka tas labak salipis. Iedomajos, varbut jaunakam riepam mazak tiek izmantota gumija (lasi dabigais kaucuks) un vairak izmanto citus modernud maksligus materialus, ka rezultata skidrums nedarbojas tik efektivi,
Mani novērojumi:
a) šķidrums reizi 2-3 mēn. jāpapildina (ziemā var retāk)
b) ar NoTubes “mīkstais” gadās ievērojami retāk (ļoti subjektīvi)
c) uz svarīgiem mačiem leju dubultu šķidruma devu (~100 gr)
d) neesmu ķīmiķis, taču liekas ka eksistē divi šķidrumu pamatveidi, ar lateksu un bez tā (šajos ir k-kādas šķiedras kuras saskarē ar gaisu saveļas kamolos).
[quote=Atis]Ja mēs apskatam taisnvirziena kustību uzzsākot braukšanu, tad tīri mehāniski, šķidrums ritenim sākot grizties atrodas apakšā - 0 rādi (tātad masa ir nevienmērīgi sadalīta uz vienu pusi no centra) kad ritenis grižas no 0 grādiem līdz 180 grādiem smagumcentrs cenšas palēlināt kustību, taču kad giriežas no 180 grādiem līdz 360 (0) grādiem, tad cenšas paātrināt Un tā šie paātrinājumi un plēlinājumi notek arvien plūstošan līdz šķidrums ir izlīdzinājies pa visu aploces garumu. Tiem palēlinājumiem un paātrinājumiem summējoties papildus enerģija masas nevienmērīgā sadalījuma dēļ netiek patērēta, ja neskaita molekulārā līmenī berzi starp šķidruma daļiņām. Tātad par lielāku rites pretestību, šajā gadījumā nevarētu īsti runāt.
Nezinu tikai vai šo vienkāršoto modeli varētu attiecināt uz jebkuru riteņa kustību trasē. Bet man ir lielas aizdomas, ka ievērojamu rites pretestības palielinājumu šķidrums riepās nerada.
Kādi citiem viedokļi?[/quote]
Ati, tas ir apsveicami, ka Tu domā fizikāli, taču šīs konkrētais uzdevums laikam gan ir izrādījies sarežģītāks par Tavu domu gājienu. Ir tāda viltība, ka vienmēr vajag domāt līdzi arī enerģijas interpretācijā. Tad lūk, pirms braukšanas uzsākšanas viss šķidrums ir satecējis lejā. Kad ir ticis izdarīts paātrinājums, daļa šķidruma ir uzcelta augšā. Tas noteikti ir prasījis enerģiju, grozies kā gribi, tieši braucēja enerģiju!
Kas attiecas uz šo “ja neskaita molekulārā līmenī berzi starp šķidruma daļiņām” - domājiet, ka tas nespēlē lielu lomu? Apskatot šķidrumu plūsmas, tas spēlē vislielāko lomu. Ja kāds vēlas palasīt teoriju, atrodiet Navjē-Stoksa (Navier-Stokes) likuma izvedumu. Ja vēlas palasīt tikai tik, cik es šeit uzrakstu, varu paklabināt klaviatūru tālāk, ka viens no augstskolas gala eksāmena fizikā superjautajumiem ir: “uzbūvējām mazu HES, iegūstam elektrību, bet 10 km aiz dambja upes straumē nekādu izmaiņu vairs nav! Kā tad sanāk - mēs iegūstam elektroenerģiju no šī 10 km gabaliņa?!” Pareizā atbilde - tieši tā! Šai gabalā mēs samazinām ūdens berzes summāro apjomu starp šķidruma daļiņam (un gar cietzemi arī!), un tas ir pietiekoši, lai iegūtu megavatus!