Esmu ar Ivandu runājis par bezkameru lietu, arī ar visu šķidrumu gadās pa kādam “mīkstajam”. Taču siltajās zemēs ir ļoti daudz kaktusu un citu adataino, un šādā situācijā bez šķidruma nav variantu vispār nobraukt līdz galam.
Savukārt vācieši raksta ka Joe’s Super Sealant “aizlāpa” 99% gadījumu līdz 3 mm lielus caurumus (diezgan drosmīgs paziņojums), piebilstot ka uz doto brīdi labākais šķidrums tirgū.
“līdz 3 mm lielus caurumus (diezgan drosmīgs paziņojums)”
Tas ir iespējams. Viņi droši vien lieto izteiktu ne-Ņūtona šķidrumu (viskozitāte atkarīga no tecēšanas ātruma). Bez tā, viņi var lietot reoloģisku šķidrumu. Reoloģija ir parādība, kad noteiktos apstākļos molekulas izveido pietiekoši garas ķēdītes (tās arī vislaik var būt tādā ķēdītēs), kuras pie cauruma sapinas kamolā, ka cauri vairs netiek.
Magnētisko šķidrumu konferencē demonstrēja magnetoreoloģiju. Divas puspilnas šprices bija savienotas ar tievu caurulīti, pa kuru magnētisko šķidrumu varēja visai brīvi ar špricu virzuļiem pārspiest no vienas šprices otrā. Bet pietika pie caurulītes pielikt magnētu, un šķidrumu vairs nevarēja izspiest pa caurulīti, kaut vai salauz šprici!
Mani kaitina tas, ka tie vācieši to savu iestrādāto šķidrumu sauc par super-duper, tā vietā, lai pateiktu, uz ko tas balstās: ne-Ņūtona viskozitāti, reoloģiju vai ko tml. citu. Tad man uzreiz būtu skaidrs…
Ļoti interesants temats, nevaru atturēties nekomentējot!
Tīri teorētisks spriedelējums!
Ir tāds enerģijas nezūdamības likums:
Apsaktam divus gadījumus
tradicionālais rats riepa + 100g kamera
Riepa ar 100g šķidrumu
Paātrinājums no 0-10m/s un šāds ātrums tiek saglabāts, darbs abos gadījumos būs paveikt viens un tas pats tikai atšīrsies paātrunājuma raksturs.
gadījumā mēs iegriežam riepu un kameru reizē un līdzko sasniedzam vajadzīgo ātrumu mums vairs nav jāveic darbs, lai šo rotācijas ātrumu uzturētu (neņemam vērā rites pretestību un gaisa pretestību)
gadījuma vispirms iegriežam riepu un šķidrums riepas rotācijas ātrumu pieņem plēc neilga laiciņa, līdz ar to riepu ar šķidrumu var iegriezt ātrāk paātrinājuma pirmajā brīdī, bet darbs būs jāpieliek arī brīdī, kad ir sasniegts konstantais ātrums, lai iegrieztu arī šķidruma masu! Tādad paātrunājumam nepieciešamo enerģiju mēs pieliekam lielākā laika sprīdī, bet kopējais enerģijas (darba) apjoms neatškiras no pirmā gadījuma. Tādad mēs varam sasniegt līdzvērtīgu paātrunājumu ar mazāku jaudu, bet pieliekot to ilgākā laika sprīdī: 1:0 šķidruma labā :)
Bremzēšana:
Konstants ātrums 10m/s palēlinājums līdz 0m/s
Viss ir otrādāk, bet šoreiz darbu veic bremzes nevis kājas, pie pietiekami labām disku vai v-bremzēm manuprāt šķidrums nepagarina bremzēšanas ceļu, jo ķēdes vājais posms ir riepas sķere ar segumu. Vai tad mums uztrauc fakts ka apstāšanās brīdī šķidrums iekšā vēl griežas? Tad, kad esam apstājušies un bremzes ir veikušas noteiktu darba apjomu šķidrums vēl griežas un grib mūs dzīt uz prekšu, šī enerģija tiek iztērēta brīdī, kad stāvam, līdz ar to bremzēšanā pieliktā enerģīja līdz kustības apstāšanās brīdim ir mazāka nekā kameras gadījumā. Kopējā apstādināmā masa līdz ar to pieliktais darbs nemainās, bet apstāšanās ceļš 2) variāntā ar šķidrumu ir īsāks: 2:0 šķidruma labā :)
Spec gadījums :D
Paātrinājums no 0-10m/s un tūlīt pēc paātrinājuma sasniegšanas strauja bremzēšana līdz 0m/s;
Sakombinējot kopā abus iepriekš izskatītos gadījumus secinu, ka šķidruma gadījumā mēs iegūstam to enerģiju ko būtu jēpielik arī pēc paātrinājuma 10m/s saniegšanas + pirmajā bremzēšanas fāzē tiek izlīdzināts šķidruma un riepas ātrums (līdzīga analoģija autiņam un motoram ja netiek izspiests sajūgs), iegūstaam īsāku bremzēšanas ceļu! Brīdī, kad tiek apstadināta riepa šķidrums vēl griežas un vēl mēs bišķīt iegūstam.
3:0 šķidrumam
Par šķidruma radītajām svārstībām:
Vidēji braucēja svars 75kg labs ritenis ~11kg, šķidruma masa 100+100=200g, 200/86000*100=0.23%, vai šāda svārstīga masa var ietekmēt stabilitāti??? Varbūt 3:1 = šķidrums : kameru
P.s.
Varbūt riktīgi sabraucu auzās ar savu teoriju, labojiet, ja kautkas ir nepareizi!
p.p.s
Varbūt esmu kļūdījies ar terminoloģiju, nav mana stiprā puse, jo ikdienā neizmatoju!
p.p.p.s
Baigā reklāma sanāca :), neizplatu nevienu šķidrumu, bet liekas, ka jāsāk apsvērt iespēja tādu izmanto arī uz sava dzelzs zirga :)
Man arī ir gadījies tādu 3 milimetrīgo dabūt. Tādā gadījumā pareizāk būtu pēc brauciena uzlikt ielāpu. Citādi ir sanācis nākamajā braucienā, ka tas caurums atnāk vaļā un aiztaisās tikai tad kad riepa kļuvusi mīkstāka. Lietoju toreiz “Bontrager super juice”. Man tad arī rodas jautajums vai tas ir viens nolabākajiem šķidrumiem, vai tomēr tie Stan’s un Joe’s ir krietni labāki?
Par fizikas tēmu runājot. Es protams piekrītu Ansim par papildus enerģijas patēriņu. Un kopsavilkums manuprāt varētu būt šāds. Rites berzi palielinoši faktori ir:
Papildus enerģijas patēriņš, kad šķidrums jāpaceļ no apakšas un jāizlīdzina pa aploces garumu. (vienlīdzīgs ar to, ko smaguma spēks visu laiku notecina uz leju);
Papildus patērētā enerģija berzē starp šķidruma daļinām.
Un šī papildus enerģija, pēc manām domām, tiek patērēta visu brauciena laiku, bet palielināti, uzsākot braucienu. Par konkrētiem skaitļiem runāt, protams ir grūti. To vieglāk noteikt eksperimentālā ceļā.
p.s. KārlimB ir interesants skatījums uz šo lietu, bet kļūda ir tieši apgalvojumā, ka dabs tiek paveikt viens un tas pats. Tieši netiek, jo ir šis papildus enerģijas patēriņš, kas arī ir tēmas jautājums.
Atļaušos nepiekrist, berze šķidrumā rodas tad, kad šķidruma ārējās kārtas (kas saskarās ar riepu) ātrums ir atšķirīgs no tās nosacītās ķidruma masas, kas tieši nesaskaras ar riepu! Ja ir ātrumu atšīrība, tad tas nozīmē, ka lēnākā škidruma daļai nav pielikta nenerģija tik daudz, lai viņu iegrieztu vienādā ātrumā ar riepu un šeit ir tā ekonomija! Berze ar nokavēšanos pārnes enerģiju no riepas uz šķidrumu… Berze protams patērē enerģiju bet tikai tik daudz lai iekustinātu tos 100g šķidruma vienādā atrumā ar riepu un ne vairāk! Nekāda berze vairs nav un neprasa enerģiju ja riepa un šķidrums kustas vienādā atrumā!
Varbūt īsti skaidri neprotu pamatot savu ideju, Ansi saki savu viedo vārdu…
Neesmu sportists, bet dažreiz piebesī, ka rupju mīšanas sportu pārvērš mikrofizikā.
Smieklīgi tie velofani mēdz būt. Tad jau nākamais solis ir sākt meklēt fizikas spēku atšķirības skūtām kājām. Vai arī vai plati ieplestas acis nobrauciena laiku palielina vai samazina? utt. :D
Sliktākais ir tas ka taustāmā rezultātā tāpat NEKO neiegūst. Būs tev pareiza tehnoloģija riepā ar maximāli mazāko pretestību, bet trasē nobrauksi 10cm nostāk iekļūsi smiltīs un 1sek pakāsīsi visu savas izkoptās mikrofizikas gada summāro ieguvumu.
Nu topika sākumā jau jautājums tika uzstādīts kvalitatīvi, nevis kvantitatīvi - kā, nevis cik. Prāta vingrinājumi tak neskādē rupjai mīšanai™ ;) …bet par tām platajām acīm vajadzētu jautājumu pacelt
[quote=KKTK]Neesmu sportists, bet dažreiz piebesī, ka rupju mīšanas sportu pārvērš mikrofizikā.
Smieklīgi tie velofani mēdz būt. Tad jau nākamais solis ir sākt meklēt fizikas spēku atšķirības skūtām kājām. Vai arī vai plati ieplestas acis nobrauciena laiku palielina vai samazina? utt. :D
Sliktākais ir tas ka taustāmā rezultātā tāpat NEKO neiegūst. Būs tev pareiza tehnoloģija riepā ar maximāli mazāko pretestību, bet trasē nobrauksi 10cm nostāk iekļūsi smiltīs un 1sek pakāsīsi visu savas izkoptās mikrofizikas gada summāro ieguvumu.[/quote]
Ceru ka no stresa atbrīvojies :)
Bet nākamreiz vienkārši izvairies no informācijas uzņemšanas, kas var satraukt! Stresa meneģmenta 1.likums
Tiešām, gatavais realitātes šovs „diskutē par fiziku kopā ar zvaigzni!” Varbūt katras nedēļas beigās vienu neveiksmīgāko diskutētāju izbalsosim?:)
Sākumā varu atbildēt Atim. Ja ritenis rotē tik ātri, ka g << v^2/r, tad šķidrums izlīdzinās vienmērīgā slānī pa visu riepas iekšpusi un atrodas miera stāvoklī pret to. Šķidruma kustības ne pret virsmu, ne tā slāņos nav, tāpēc arī netiek tērēta nekāda viskozā enerģija. Savukārt, ja ritenis rotē lēnāk, g kļūst samērojams ar v^2/r, šo vektoru summas ietekmē lejā kritīs vairāk šķidruma kā tiks celts uz augšu. Tā rezultātā riepas augšdaļā šķidruma slānis kļūs plānāks. Tad tiks disipēta viskozā enerģija, bet jādomā, ka tās lielums pret visu citu konkrētajā gadījumā tomēr ir mazs.
KarlaB doma par to, ka šķidruma iekšējie slāņi ierotē un sabremzējas ar nokavēšanos, hidrodinamiski ir pilnīgi pareiza. Pie tam pareizi arī tas, ja braukšanā mūs interesē riepas dinamika, tā sanāk straujāka (gan bremzējot, gan paātrinoties), jo viss šķidrums vēlāk „pierotē klāt”. Tik tālu tiešām 2:0 KarlaB labā, bet viņš nav ņēmis vērā:
Tas, ko ir sapratis Atis - proti, paātrinājumā no nulles ar kameru enerģētiskais sākuma stāvoklis ir izdevīgāks, jo kameras masa ir jau vienmērīgi sadalīta pa visu riepu, bet šķidruma gadījumā tā būs jāceļ augšā.
Kritisks ir jautājums, vai konkrētajā situācijā (kur, kratoties ritenim, šķidrumu ar vienu brīvu virsmu ceļ augšā pret gravitāciju) šķidruma slāņi nejaucas, ar to sabojājot KarlaB idealizēto modeli. Man liekas, ka šļakstās un jaucas visai stipri:((
Nu ja, tad tā papildus enerģija pie noteikta ātruma tomēt nemaz netiek tērēta. Paldies Ansim par saprotamo skaidrijumu.
Man jau šķiet, ka būsim beidzot tikuši galā ar šo jautājumu. Ceru, ka kādam no tā kaut kas kļuva skaidrāks.
Enerģijas patēriņš braukšanu uzsākot no nulles un bremzējot līdz nullei ir viena lieta, bet cik reizes mēs sacensību laikā apstājamies un uzsākam kustību no nulles (ideālā gadījumā - nevienu). Manuprāt būtiskākā šķidruma priekšrocība ir tā, ka tas darbojas kā sava veida energoakumulators (Ansis to jau pieminēja eksperimentā ar olu). Ja braucot normālā ātrumā piebremzējam, bremzes atlaižot šķidruma enerģija palīdz griezt ratus līdz šķidruma ātrums un riepas ātrums izlīdzinās, ietaupot mūsu enerģiju. (kaut kā murgaini sanāca)
Loģiski ka 0-10m/s šādas situācijas tīrā veidā dzīvē ir reti, bet šādi ir vieglāk aprakstīt darbības modeli, principi un ideja jau saglabājas…
Tiesa kā jau te daži kritiķi izteicās šīs iegūtās enerģijas nozīme un ietekme ir visai maza 0.23% masas kuri varbūt ieoekonomē ~20% (pieņēmums) no savas masas iegriešanais nepieciešamās enerģijas 0.23%*0.2= 0.056% ieguvums visai niecīgs sanāk, drīcāk nebūtisks :) bet ne par to ir stāts… Paēst var arī ēdo tikai pelēkos zirņus ar speķi, vai tad tādēl mēs neēdam neko citu?
Jautājums tiešām kvalitatīvs…
p.s.
Lielākais ieguvums varētu būt drošība, kā arī zemāka riepas rites pretestība, jo nav jādeformē kamera (līdzīgs princips kā UST riepām)