Pulsometra datu analīze (par/pret)

Brauktprieks Trenēšanās, braukšanas tehnika
1

No: http://www.xc.lv/mtb/forums/viewtopic.php?pid=10641#p10641

[quote=Ansis]Tavs P.S. ir diskutējams no cita aspekta. Iegūta informācija (pulsometra dati) pati par sevi jebkurā gadījumā ir tikai par labu, jā. Bet problēmas saistās ar šo datu analīzi. Tam ir nepieciešams speciālists, un noslogot kvalificētus kardiologus ar zemākā līmeņa sportotāju datiem ir viņu profesionalitātes izniekošana. No otras puses, katrs, kuru tas interesē, pats varētu pamācīties kardioloģijas pamatus, bet tad savukārt studijas medicīnā paņem tik daudz laika, ka racionālāk būtu, ja censonis mazāk urbtos grāmatās, bet vairāk trenētos… Protams, pamatzināšanas par šīm lietām un savu kondīciju ir nepieciešamas, bet tas nenozīmē, ka darbam ar pulsometra datiem jākļūst svarīgākam par paša treniņa darbu.

Man ir jautājums konsekventajiem pulsometra lietotājiem: ja uzreiz pirms došanās treniņā pazvana piem. darba šefs un pasaka daudz ļoti nepatīkamu lietu - vai tas neatstāj iespaidu uz pulsu treniņa laikā?[/quote]

[quote=Vains]Ir tā, ka medicīna nav jāstudē, lai orientētos pulsos. Pats gan studēju, bet visu info par pulsiem neesmu ieguvis no studijām. Tur tādas lietas vispār nefigurē. Un kardiologu tu lūgdamies nepiedabūsi pētīt savus Polar failus, piekam viņš tāpat neko prātīgu nepateiks. Pietiek ar internetu un kādu grāmatiņu no amazones, lai situācija daudz maz noskaidrotos. Tikai pati bīstamākā lieta - nedrīkst vispārināt no literatūras iegūtos un akli trenēties pēc grāmatās minētajiem pulsiem. Katram tie sliekšņi ir individuāli un labāk braukt pēc sajūtām (un tad mājās papētīt, kāds pulss bija tajā vai tajā brīdī).
Jā, emocijām ir liela ietekme uz pulsu. Ja cilvēks vēl tāds emocionālāks, tad 20 sitieni pa virsu būs ka likts! Bet priecīgā vēsts ir tāda - ja mēs saņemam extra nepatīkamu ziņu vai kā citādi satraucamies, tad organisms izsviež baigo daudzumu stresa hormonu (adrenalīnu, glikokortikoīdus u.c.), jo aktivējas simpātiskā nervu sistēma. Tā visa rezultātā pulss uzskrien augšā, jo organisms ir gatavs reakcijai FIGHT OR FLIGHT. BET…fiziskā aktivitāte tāpēc jau ir, lai likvidētu dienā uzkrāto stresu. 10min uz ričuka un visi hormoni pēc nepatīkamā zvana jau ir tuvu parastajam līmenim un uz pulsu nekādu iespaidu neatstāj.
Protams ir cits gadījums, ja cilvēks visu treniņa laiku tā arī nespēj nomierināties un iekšā viss vārās…[/quote]

[quote=Ansis]Vain, es domāju, ka ir daži pietiekami kompetenti sportisti, kas pulsometra datus izmanto pareizi, un tad no tā tiešām ir jēga, bet pārējiem šī milzīgā datu plūsma tikai čakarē domāšanu. Jāsāk jau ir ar to, kas sportistam ir vājāks - skābekļa piegāde muskuļiem vai paši muskuļi. Pulsometrs attiecas uz pirmo, un tad sanāk, ka katrs centīgs pulsometra datu analizētājs (nepietiekami kompetents) strādā tikai ar pirmo faktoru, bet varbūt patiesībā viņam daudz vairāk vajadzētu strādāt uz pašiem muskulīšiem, jo tie ir vājāki par to apgādi.
Punktuāla pulsometra datu analīze liek aizmirst par citām ļoti svarīgām lietām, piem. pedalēšanas tehniku.

Mans jautājums par emocionāliem telefonu zvaniem nebija nejaušs. Reiz es braucu kopā ar vienu biznesa cilvēku, kuram mob. tel. zvanīja ik pa 10 min, un pēc katra zvana viņam mainījās pulss, un viņš izvēlējās savu (mūsu!) braukšanas ātrumu konsekventi pēc pulsa! Tā nebija braukšana, tā bija čakarēšanās… ironiski ir apzināties, ja viņam tā smalkā priboriņa nebūtu, tad taču laikam viņš brauktu normāli.[/quote]

2

Cik es zinu, pagaidām nekur nav pierādīts, ka trenēšanās ar pulsometru ir efektīvāka kā trenēšanās bez tā.

Es pats pulsometru izmantoju treniņos datu savākšanai par pulsu, ātrumu, altimetra datus. Neko īpaši neanalizēju, parasti paskatos altimetra/ātruma/pulsa grafikus pēc sacensībām, kā arī tā man ir vienkāršāk sekot līdzi cik km tiek nobraukti, noslēpoti, noskrieti nedēļā/sezonā. Treniņā parasti pulsu skatos tikai informācijai, bet vados pēc pulsometra laikam tikai atslodzes treniņos, kad vienmēr “gribas paskriet”, bet pulsometrs palīdz piebremzēt.

3

Pilniigi pareizi. Galvenokaart pulsometra datu saglabaashana noved pie treninju dienasgraamatas pildiishanas. (Arii no “parastas” dienasgraamatas speciaalists var izdariit secinaajumus - veikt treninju datu analiizi) Pulsa dati dod velvienu dimensiju. Nau jau svariigi vai tu tu speesi veikt analiizi par to kaapeec tu shodien noskreeji 16km - galvenais ka tu gribeeji noskkriet, noskreeji un ierakstiiji savaa dienasgraamataa. :)

Man pulsometra dati paliidz saprast kaadas slodzes es varu izpildiiit, cik ilgi vajadzees atjaunoties. Bet es nevaru uz to balstiit treninjus, jo man ir jaadara citas lietas vispirms. (tjipa darbs papriekshu, hobijs peec tam)

4

Tieši tā… ar datu palīdzību var izvilkt daudz ko … piemēram skatāmies tikai kāpumus un analizējam tikai tos datus - attiecību cik tad ātri, ilgi, ar kādiem apgriezieniem un pulsu vari uzveikt kādu konkrētu klanu… protams izsklausās nedaudz smieklīgi… bet imho tādā veidā paralēli uzlabojot tehniku un analizējot datus var šo-to arī izvilkt… tā kā esmu amatieris man gan tas vitāli svarīgi - pulss… Principā kopš iegādājos pulsometru - tagad braukājot ikdienā skatos tikai pulsu - lai nepārsniedz Upper-robežu… uz ātrumu vispār neskatos…

Ja runā tiešo par polar, kurš piedāvā uzdevumus pēc intervāliem ar visiem Warmup un Cooldown… pēc ilgāka laika apkopojot datus varēs secināt - vai ir kas mainījies…

Protams, ir arī cilvēki, kas visu dara uz pašsajūtu un t.t… bet tas lai paliek viņu ziņā… esmu “par” analīzi un kontroli :)

5

Es vairāk piekrītu Ansim.
Jebkuras analīzes pamatā ir iespēja salīdzināt kaut ko pret kautko citu. Vienas līknes pētīšana, ar mainīgo daudzumu, kas pārsniedz parasta cilvēka analīzes robežas neko nedod. Savu domu gājienu paskaidrošu sīkāk. Nav noslēpums ka motocikli ir man tuva tēma, tāpēc sākumā piemērs no šīs sfēras. Motobraukšanā šosejā pa apli bez datu savākšanas un to operatīvas analīzes nav ko meklēt, taču izņemot laika apstākļus pārējie dati gadu no gada ir praktiski nemainīgi. Precizējot teikto, trases ir zināmas un identiskas daudzus gadus, tāpēc pat 10. gadus veci dati par braucienu ir aktuāli arī šodien. Atliek tikai piemeklēt kurā gadā ir bijuši līdzīgi laika apstākļi un izejas profils kuru vēlams pārspēt ir rokā. Motokrosā datu analīze jau sašaurinas līdz vienas sacensības ietvariem, jo trases nekad neatkārtojas un laika apstākļu ietekme uz situāciju ir tik liela, ka salīdzināšanai ar citām sacensībām zūd jēga, taču viena weekenda daudzos treniņu un sacensību datus ir vērts paanalizēt sīkāk. Velo sacensībās nav iespējas ar kaut ko salīdzināt vispār, jo braucienu skaits ir “viens”. Varētu varbūt salīdzināt ar iepriekšējo gadu (taču trases un laika apstākļu atšķirības ievieš savas, manuprāt pārāk lielas korekcijas). Galu beigās paskatoties rezultātu laika izteiksmē uzreiz ir skaidrs kas ir kas un atkrīt analīzes. Jebkuru lietu var aprakstīt matemātiski, bet savākt datus, lai to izdarītu, cilvēkam kā saprātīgai būtnei ir par īsu.
Viss augstāk minētais ir mans subjektīvs spriedelējums par tēmu, necenšoties kādu aizskat, kā arī nepretendē uz patiesību.

p.s. esmu veicis eksperimentus ar velo uz datorizēta motostenda, taču dēļ tā ka braucējam ir tendence nogurt, datus nevarēja uzskatīt par patiesiem un izmantot tālākai analīzei.

6

LOOK, par to “brauciens ir viens” nepiekritīšu… man piemēram varbūt kādi 5 patstavīgi maršruti pašlaik pa kuriem varu braukāt un salīdzināt… Ja dikti interesē tie ir:

mājas-darbs (~15km sprints pāri visia rīgai) (~katru dienu turp/atpakaļ)
rīga-sigulda (garas taisnes)
rīga-mangaļsala (~gara taisne ar vienu kalnu tikai - tilts pāri kanālam)
apkārt kišezeram
rīga-rēzekne (no comment, 250km)

tā kā uz rēzekni maucu retāk, tad pārs mērījumi jau uzreiz parāda vai ir kas mainījies pa gadu…

Tā kā, LOOK, izkatās, ka trases ir vairākas, trases ~100% atkārtojās un braucieni ir vairāki…

Un vispār piemērs ar moto nav vietā, jo tā ir mehānika, bet cilvēka spējas/robežas mainās iksekundi…

7

[quote=Delfins]tā kā uz rēzekni maucu retāk, tad pārs mērījumi jau uzreiz parāda vai ir kas mainījies pa gadu…

Tā kā, LOOK, izkatās, ka trases ir vairākas, trases ~100% atkārtojās un braucieni ir vairāki…

Un vispār piemērs ar moto nav vietā, jo tā ir mehānika, bet cilvēka spējas/robežas mainās iksekundi…[/quote]
Man ir aizdomas ka aizbraucot uz Rēzekni piem. patērējot veselu stundu vairāk nekā iepriekšējā gadā vēl ne par ko neliecina, jo stipra pretvēja gadījumā varbūt tava fiziskā kondīcija ir pat labāka kā jebkad agrāk, tikai tavās pulsometra līknēs to nekad nevarēs ieraudzīt. Citiem vārdiem sakot dati ar kuriem tiek mēģināts k-ko analizēt manā skatījumā ir stipri nepietiekoši.

8

Bet secinaajums par krutumu nav vieniigais kuru jaameegjina izvilkt no datiem. Ja brauksi uz reezekni par stundu ilgaak, sakaraa ar pretveeju, tad to arii varees redzeet peec tava pulsa. Pulss buus augstaaks, un tu zinaasi, ka bija pretveejsh(smagi apstaaklji), jo tev ir bijushi treninji kuros tu ar taadu pashu pulsu brauci aatraak(vai ar taadu aatrumu braucot pulss bija zemaaks). (taa ir analiize)
Tas ir tu noteikti vareetu pateikt daudz vairaak par to kaa bija nobraukt tos 250km, saliidzinot ar “veco” dienasgraamatas metodi, kad tu vienkaarshi ierakstiitu - 250km 10h riga-rezekne.
Es varu izmantot pulsometra datus un man tie ir noderiigi.

9

Es gribu pievērst uzmanību pēdējam, ko saka LOOK un formulēt to tā: pulsometra dati cieš no tādiem aspektiem, kurus objektivitātes dēļ vajadzētu atmest, un neietver visus tos, kurus vajadzētu ietvert. Kas attiecas uz garajiem braucieniem - vējš, svaigs asfalta segums kādā ceļa posmā, iespēja pasēdēt astē kādam traktoram padara konkrēto braucienu objektīvi nesalīdzināmu ar citiem braucieniem, kuros šādu faktoru nebija (vai bija citi). Var jau mēģināt no kopējā brauciena griezt ārā nevienādos gabalus, bet relatīvā kļūda no tā aug, jo viena gabala nobraukšana ietekmē sniegumu arī blakus gabalā (noguruma krāšanās).

Ja no visiem pulsometra datiem prot izvilkt un salīdzināt tos, kas tiešām dod informāciju par sportista kondīciju, tad tam ir jēga. Un tad vēl ar piebildi, ka tikai dažiem no mums sirds ir kopējā organisma vājš elements, un ka vairāk jāstrādā uz vājākajiem (ķēdes stiprumu nosaka tās vājākais posms!). Mana saskarsme ar pulsometru lietotājiem gan liecina, ka patiesi prasmīgie datu apstrādes meistari ir mazākumā. Atliek novēlēt xc.lv diskutētājiem, lai viņi piederētu pie gudrajiem!:)

10

Ansis, a neviens te arī nerunā par “precizitāti līdz milimetram”… Cilvēks prakstiski vienmēr ir objektīvs un mācēs “apstrādāt” datus un izdarīt kaut kādus secinājumus… Neviens jau arī nesaka, ka iegūstot savā īpašumā pulsometru - tas uzreiz kļūs par ļoti labi trenētu amatieru/sportistu… Vajag vismaz pārdesmit(lielajiem)/pārsimts(mazajiem) mērījumus, lai tiešām varētu ar 80…90% pārliecību teikt, ka kaut kas ir mainījies… Bet rezultāti ir jākrāj un jāskatās ik pēc laiciņa,… neviens jau arī nesaka, ka pēc katra brauciena katru HRM-aktivītāti izdrukās uz rasēšanas papīra un pētīs ilgi stundām pa milimetram :)

11

Vēl viens aspekts, ko nezkāpēc neviens nepiemin - pulsometra un sensoru relatīvās kļūdas, kā arī programmatūras kļūdas.

Delfin, šķiet Tu gan iebrauci pamatīgā auzu laukā sakot, ka cilvēks ir objektīvs un pie tam “praktiski vienmēr”.

12

Pievienojos diskusijai:
pirmkārt - ļoti svarīga pulsometra funkcija ir atjaunošanās datu saglabāšana: jo ātrāk pēc slodzes atjaunojas miera stāvokļa pulss, jo labāk;
otrkārt - pārtrenēšanās noteikšana, arī to ka organisms nav 100% atjaunojies, var noteikt pēc pulsa;
3kārt - glikogēna rezervēm tukšojoties, pulss samazinās, pieredzējis braucējs to redzēs pulsometrā papildus izjūtām ka besis tuvojas :))
4kārt - kaloriju uzskaite, domāju to izmanto daudzi, ne jau tāpēc lai papriecātos cik daudz nodedzināts, bet gan lai zinātu cik īsti jāēd pēc treniņa :)
utt…

13

ar datu palīdzību var izvilkt daudz ko … piemēram skatāmies tikai kāpumus un analizējam tikai tos datus - attiecību cik tad ātri, ilgi, ar kādiem apgriezieniem un pulsu vari uzveikt kādu konkrētu klanu… protams izsklausās nedaudz smieklīgi… bet imho tādā veidā paralēli uzlabojot tehniku un analizējot datus var šo-to arī izvilkt…

pilnīgi piekrītu, turklāt piemēram braucot Turaidas kalnā, ārējie faktori - vējš uc. ir samērā niecīgi, tas nozīmē ka var redzēt progresu, ja tāds ir :)
plus - ja ir kadenss, var noteikt ekonomiskāko pedalēšanas tehniku braucot kalnā, ātrāko braucienu ar līdzīgu vidējo pulsu utt.

Respektīvi - pulsometrs lietpratēja rokās ir instruments ar kura palīdzību var daudz uzzināt un attiecīgi reaģēt.

ps. Tiem kas nezin : ir 3 veidi - pulsometrs, savas paša izjūtas izmantošana (pakāpes) un powermeter. Pēc šīm metodēm arī var iegūt objektīvu priekšstatu par treniņiem, to efektivitāti. Piebilde - izjūtas metodi var izmantot tikai attiecīgi pieredzējuši sportisti. Iesācējiem parasti vispieejamākais ir pulsometrs.

14

Imho jau šī topika iesācēji stipri pāršavuši un no mušas ziloni uztaisīja…

Es jau arī to pašu gribēju pateikt, nevajag uzreiz domāt, ka te sēž tikai profiņi un pieredzējuši sportisti un cita veida bŗinumberni kuri pēc pašsajūtas var notiekt/paredzēt vai būs lietus un cik mm/m2 būs nokrišņi… lai arī cik daudz neesmu sportojis, tomēr arī 1.5 gadu stāžs ar velo(vnk pārvietošanās) nedod tādas spējas, braukt bez pulsometra uz pašsajūtu… A bet ja HRM piedāvā saglabāt failus, tad kāpēc lai arī nepaanalizē…

Grey, atvainojos par to “prakstiski vienmēr”, bet tas bijā domāts konkrētajā situācijā - “Nu jā, bija pretvējš, pēc sacenēm, nu pulss nedaudz lielāks, ātrums sliktāks”… loģiski ka uz šo situāciju skatīsies objektīvi, pieliks piezīmi pie HR-datiem un noliks plauktiņā…

15

Biker pieminēja powermeter, es uzskatu ka objektīvāk ir sekot līdzi pulsa un jaudas attiecībām nevis pulsa un ātruma tāpēc ka braukšanas apstākļi vienā trasē pat nebūs identiski:)

16

Andersons, zinot kāpumu, laiku, ātrumu un garumu (+ieskrējienu) var aptuveni izrēķināt, cik tad liels darbs ir padarīts… protams, nav tas cik parāda powermeter (es nez cik precīzi viņš mēra), bet tieši analizējot šos datus mēs iegūst kaut kādas atsevišķas bildes…

17

Viedi vārdi, jaudas un pulsa attiecība ir tas kas raksturo uz ko sportsmens ir gatavs (taču tas ir tikai viens no fiziskās sagatavotības parametriem). Par cik jauda mērīta netiek, tad HR līknēm ir tikai informatīvs raksturs.

p.s. Grey līdz mērījumu kļūdai mēs vēl neesam tikuši, jo diskusija ir par to vai pulsometra līknēs var ieraudzīt k-ko noderīgu, lai ātrāk sasniegtu Olimpa virsotni.

18

Noliegt pulsa raadiijumu noderiibu ir taapat kaa pateikt, ka es shodien skreeju 40 minuutes un nemineet, ka tajaa laikaa es noskreeju 8 km.

19

Powermetrs noteikti būs precīzāks par kāpumu, laiku, ātrumu un garumu:)
ps es pats uz nākamo sezonu skatos Polar S725x kopā ar power sensor virzienā lai varētu redzēt padarītā darba un pulsa attiecību, okey ir tas verķis dārgs bet es tā domāju ka ir to vērts.

20

jāpiekrīt ansim, ka sportistiem iesācējiem [subjektīvs jēdziens tomēr] pulsometrs daudz neizteiks. no otras puses - 1) ne jau iesācējs sāks ar puslometra iegādāšanos; 2) labi, sākumā būs dunduks, bet kaut kā taču pulsometrs ir jāiemācās saprast; 3) runājot par tiem, kas bijuši lov, ja sportistam ir [+/-] noteikts slieksnis, ja viņš lov ir ‘apmācīts’, tad ar puslometra palīdzību viņš diezgan labi var trennēties aerobajā/anaerobajā zonā. un tas jau ir noderīgi.

vispār jau tā tomēr ir paša izvēle un ne jau kāda viedais viedoklis noteiks, kurš sāks ar puslometru čakarēties :)