No: http://www.xc.lv/mtb/forums/viewtopic.php?pid=10641#p10641
[quote=Ansis]Tavs P.S. ir diskutējams no cita aspekta. Iegūta informācija (pulsometra dati) pati par sevi jebkurā gadījumā ir tikai par labu, jā. Bet problēmas saistās ar šo datu analīzi. Tam ir nepieciešams speciālists, un noslogot kvalificētus kardiologus ar zemākā līmeņa sportotāju datiem ir viņu profesionalitātes izniekošana. No otras puses, katrs, kuru tas interesē, pats varētu pamācīties kardioloģijas pamatus, bet tad savukārt studijas medicīnā paņem tik daudz laika, ka racionālāk būtu, ja censonis mazāk urbtos grāmatās, bet vairāk trenētos… Protams, pamatzināšanas par šīm lietām un savu kondīciju ir nepieciešamas, bet tas nenozīmē, ka darbam ar pulsometra datiem jākļūst svarīgākam par paša treniņa darbu.
Man ir jautājums konsekventajiem pulsometra lietotājiem: ja uzreiz pirms došanās treniņā pazvana piem. darba šefs un pasaka daudz ļoti nepatīkamu lietu - vai tas neatstāj iespaidu uz pulsu treniņa laikā?[/quote]
[quote=Vains]Ir tā, ka medicīna nav jāstudē, lai orientētos pulsos. Pats gan studēju, bet visu info par pulsiem neesmu ieguvis no studijām. Tur tādas lietas vispār nefigurē. Un kardiologu tu lūgdamies nepiedabūsi pētīt savus Polar failus, piekam viņš tāpat neko prātīgu nepateiks. Pietiek ar internetu un kādu grāmatiņu no amazones, lai situācija daudz maz noskaidrotos. Tikai pati bīstamākā lieta - nedrīkst vispārināt no literatūras iegūtos un akli trenēties pēc grāmatās minētajiem pulsiem. Katram tie sliekšņi ir individuāli un labāk braukt pēc sajūtām (un tad mājās papētīt, kāds pulss bija tajā vai tajā brīdī).
Jā, emocijām ir liela ietekme uz pulsu. Ja cilvēks vēl tāds emocionālāks, tad 20 sitieni pa virsu būs ka likts! Bet priecīgā vēsts ir tāda - ja mēs saņemam extra nepatīkamu ziņu vai kā citādi satraucamies, tad organisms izsviež baigo daudzumu stresa hormonu (adrenalīnu, glikokortikoīdus u.c.), jo aktivējas simpātiskā nervu sistēma. Tā visa rezultātā pulss uzskrien augšā, jo organisms ir gatavs reakcijai FIGHT OR FLIGHT. BET…fiziskā aktivitāte tāpēc jau ir, lai likvidētu dienā uzkrāto stresu. 10min uz ričuka un visi hormoni pēc nepatīkamā zvana jau ir tuvu parastajam līmenim un uz pulsu nekādu iespaidu neatstāj.
Protams ir cits gadījums, ja cilvēks visu treniņa laiku tā arī nespēj nomierināties un iekšā viss vārās…[/quote]
[quote=Ansis]Vain, es domāju, ka ir daži pietiekami kompetenti sportisti, kas pulsometra datus izmanto pareizi, un tad no tā tiešām ir jēga, bet pārējiem šī milzīgā datu plūsma tikai čakarē domāšanu. Jāsāk jau ir ar to, kas sportistam ir vājāks - skābekļa piegāde muskuļiem vai paši muskuļi. Pulsometrs attiecas uz pirmo, un tad sanāk, ka katrs centīgs pulsometra datu analizētājs (nepietiekami kompetents) strādā tikai ar pirmo faktoru, bet varbūt patiesībā viņam daudz vairāk vajadzētu strādāt uz pašiem muskulīšiem, jo tie ir vājāki par to apgādi.
Punktuāla pulsometra datu analīze liek aizmirst par citām ļoti svarīgām lietām, piem. pedalēšanas tehniku.
Mans jautājums par emocionāliem telefonu zvaniem nebija nejaušs. Reiz es braucu kopā ar vienu biznesa cilvēku, kuram mob. tel. zvanīja ik pa 10 min, un pēc katra zvana viņam mainījās pulss, un viņš izvēlējās savu (mūsu!) braukšanas ātrumu konsekventi pēc pulsa! Tā nebija braukšana, tā bija čakarēšanās… ironiski ir apzināties, ja viņam tā smalkā priboriņa nebūtu, tad taču laikam viņš brauktu normāli.[/quote]