Foruma diskusijas man nevieš skaidrību vienā jautājumā saistībā ar pulsu zonām, tāpēc piereģistrējos un riskēju atvērt jaunu tēmu. Ceru, ka profiņi būs iecietīgi pret mani :)
Tātad… es riteņbraukšanai tā nopietnāk pievērsos tikai šogad. Kopš maija esmu saminusi ap 1300 km pa meža un grants ceļiem, daļu arī pa šoseju. Braucu ar garmin pulksteni/pulsometru. Parasti vienā treniņā nominu no 28-43 km ar vid ātrumu ap 22-23 km/h, lielākais ir bijis 80 km.
Dažreiz minos viena, bet visbiežāk kopā ar treniņbiedru - par mani krietni vien spēcīgāku vīrieti. Dabīgi, ka mūsu koptreniņos “izliekos” vairāk nekā solo. Par šo tad ari ir neskaidrības…
Pēc treniņiem pētot pulsu zonas, redzams, ka lielākoties (virs 50% laika) dzīvojos pa 4. zonu (144-161 bpm), nedaudz iebraucot arī 5 (>161 bpm). Pēdējā treniņā no 1 h 43 min biju 26 min braukusi 5.zonā. Zonas garmin noteica automātiski.
Pēc lasītā internetā, saprotu, ka tas laikam ir par augstu priekš manis? Tajā pašā laikā, ja jau es spēju pusotru stundu braukt 4.zonā, tātad tas laikam ir diezgan komfortabli man. Arī pēc pēdējā treniņa pat nobrīnījos par tik lielu minūšu skaitu maksimālajā zonā, jo pēc sajūtām likās, ka bija intensīvi, bet ne pārmērīgi. Tomēr veselību sačakarēt negribētos.
Esmu mēģinājusi, solo braucot, noturēties 3. zonā, bet beigās tik un tā gribas mīt ātrāk.
Varbūt kāds man var mazliet paskaidrot, cik šādi augsta pulsa treniņi ir droši vai nedroši, vai norādīt kādu avotu, kur meklēt atbildes.
Testus veikusi neesmu. Iespējams, vajag, bet dzīvoju patālu no Rīgas, un nekad nesanāk laika. Zinu, tas nav īsti attaisnojums.
Lai saprastu kur ir 4 zona, vai jebkāda cita zona, būtu jāsāk ar darbaspēju testiem. Tādēļ sekundāri un visai informatīvi var jautāt kā tās zonas ir noteiktas līdz šim un kādi izejas dati tam tika izmantoti.
Lai arī pēc būtības neticu “kalkulatoriem”, taču manuprāt ticamākai tomēr ir šis: http://www.fitdigits.com/personalized-heart-rate-zones.html
Līdz ar to, kamēr nav skaidrs, kas ir “augsts” pulss atbildēt manuprāt nevar.
Taču vispārinot ilgstošas slodzes ar augstu pulsu, pie zemas bāzes sagatavotības neko labu nenesīs. Un par treniņu to arī nevarētu nosaukt, jo tiem parasti ir struktūra, kas paredz “darba” daļu un atpūtu.
Prieks, ka esi sākusi nodarboties ar riteņbraukšanu.
Sāksim ar to, kādi Tev ir mērķi, respektīvi, brauksi sacensības, ceļojumos un piedzīvojumos ar draugiem?
Ja sacensībās, tad jāsāk ar bāzi, jābrauc kilometri un jāpieradina sirds un vispār ķermenis pie mīšanas. Ieteiktu braukt ar zemu pulsu, to gan var noteikt veicot slodzes testu. Ir treneri, kas netrenētam ķermenim liek braukt intervālus un tamlīdzīgas lietas, bet tas ir absurdi. Vajag bāzi, lai no tā būtu lielāks efekts vai vispār efekts.
Ja brauksi kā tūrists, tad vienkārši brauc un baudi dzīvi uz velo, aizmirsti par pulsiem, pat ja ar augstu pulsu, augsts pulss nevienu nav nogalinājis. Sākumā protams nepārspīlē, brauc ar zemāku pulsu, arī šajā gadījumā vajag bāzi, nevis visu laiku brauc ar 160.
Tev šobrīd tik augsti pulsi, jo Tu īsti neesi braukusi, 1300km ir praktiski nekas, organisms visu laiku šokā, tāpēc pulss ir debesīs. Nobrauksi šogad vēl kādus 1000, nākamgad jau palielināsi apjomu, tad organisms jau būs pieradis un pie tādas pat slodzes pulss būs daudz zemāks, augsts pulss ir tipiska lieta netrenētam cilvēkam, pat ja brauc ļoti lēnu, tas ir augsts :)
Man kā iesācējam arī jautājums - ko nozīmē tas, ka man pulss, braucot arī sacensībās, nekad ne uz mirkli neaizsniedzas līdz 180? Piemēram, Cēsu Vivus pusmaratonā vidējais 165, max 176. Kājas nespēj tā uzmīt, lai sirdij būtu vēl vairāk jāstrādā? Jautāju tādēļ, ka esmu ievērojis, ka lielai daļai vidēji virs 180. Pēc sezonas aiziešu uz laboratoriju. Vecums - 28.
Arī esmu iesācējs (1.5g) un pēc pirmajām sacensībām secināju, ka jāpieiet treniņu programmai nopietnāk. Kā jau te iepriekš ir minējuši, tad lielāko treniņprogrammas daļu sastāda bāzes mīšana. Vari paskatīties video ar šo džeku Dylan Johnson.. Man patīk, ka viņš arī pieliek atsauces pētījumiem un tad tas jau izskatās nopietnāk. Te arī varēsi atrast kas ir FTP, TTH kas ir aktīvā atputa un kas pasīvā atpūta utt. Respektīvi, no viņa esmu jau salicis sev treniņu nedēļu jau ar kaut kādu struktūru.
[quote=19]
Taču vispārinot ilgstošas slodzes ar augstu pulsu, pie zemas bāzes sagatavotības neko labu nenesīs. .[/quote]
Cik būtu uzskatāma par pienācīgu bāzi?
[quote=KasparsS]Prieks, ka esi sākusi nodarboties ar riteņbraukšanu.
Sāksim ar to, kādi Tev ir mērķi, respektīvi, brauksi sacensības, ceļojumos un piedzīvojumos ar draugiem?
Ja sacensībās, tad jāsāk ar bāzi, jābrauc kilometri un jāpieradina sirds un vispār ķermenis pie mīšanas. Ieteiktu braukt ar zemu pulsu, to gan var noteikt veicot slodzes testu. Ir treneri, kas netrenētam ķermenim liek braukt intervālus un tamlīdzīgas lietas, bet tas ir absurdi. Vajag bāzi, lai no tā būtu lielāks efekts vai vispār efekts.
Ja brauksi kā tūrists, tad vienkārši brauc un baudi dzīvi uz velo, aizmirsti par pulsiem, pat ja ar augstu pulsu, augsts pulss nevienu nav nogalinājis. Sākumā protams nepārspīlē, brauc ar zemāku pulsu, arī šajā gadījumā vajag bāzi, nevis visu laiku brauc ar 160.
Tev šobrīd tik augsti pulsi, jo Tu īsti neesi braukusi, 1300km ir praktiski nekas, organisms visu laiku šokā, tāpēc pulss ir debesīs. Nobrauksi šogad vēl kādus 1000, nākamgad jau palielināsi apjomu, tad organisms jau būs pieradis un pie tādas pat slodzes pulss būs daudz zemāks, augsts pulss ir tipiska lieta netrenētam cilvēkam, pat ja brauc ļoti lēnu, tas ir augsts :)[/quote]
Mērķis ir kaut kad braukt sacensībās, bet tas nav galvenais. Vienkārši ļoti patīk braukt. Patīk just, ka šodien varu vairāk nekā pirms nedēļas vai mēneša, respektīvi just progresu.
Ok, paldies par bāzes km skaitļiem. Biju domājusi, ka ar 1000 km jau ir pietiekami. Tātad jāmin vēl.
[quote=ing][quote=19]
Taču vispārinot ilgstošas slodzes ar augstu pulsu, pie zemas bāzes sagatavotības neko labu nenesīs. .[/quote]
Cik būtu uzskatāma par pienācīgu bāzi?[/quote]
2-3 gadu laikā sabraukt 20-30 tūkstošus. Pēc 30 tūkstošiem Tu apmēram iepazīsi savu organismu un arī sapratīsi, ka pulsu zonas ir muļķības. Slodzi (intensitāti un ilgumu) vislabāk dozēt pēc pašsajūtas nevis pulsometra. Ja Tev tiešām ir vajadzīgi konkrēti un objektīvi skaitļi pēc kuriem plānot braukšanu, tad jāmeklē jaudas mērītājs.
Līdz tiem 20 tūkstošiem var vispār nedomāt par nekādām zonām, vienkārši censties braukt pēc iespējas biežāk un ilgāk un vienkārši baudīt braukšanu.
[quote=čukča][quote=ing][quote=19]
Taču vispārinot ilgstošas slodzes ar augstu pulsu, pie zemas bāzes sagatavotības neko labu nenesīs. .[/quote]
Cik būtu uzskatāma par pienācīgu bāzi?[/quote]
2-3 gadu laikā sabraukt 20-30 tūkstošus. Pēc 30 tūkstošiem Tu apmēram iepazīsi savu organismu un arī sapratīsi, ka pulsu zonas ir muļķības. Slodzi (intensitāti un ilgumu) vislabāk dozēt pēc pašsajūtas nevis pulsometra. Ja Tev tiešām ir vajadzīgi konkrēti un objektīvi skaitļi pēc kuriem plānot braukšanu, tad jāmeklē jaudas mērītājs.
Līdz tiem 20 tūkstošiem var vispār nedomāt par nekādām zonām, vienkārši censties braukt pēc iespējas biežāk un ilgāk un vienkārši baudīt braukšanu.[/quote]
Es domāju precīzi tāpat, tikai centos uzrakstīt ne tik agresīvi, jo daudzi tā neuzskata. Daudzi uzskata, ka uzreiz jāņem treneris un jāsāk trenēties. Nē, sākumā sabrauc bāzi, jeb 20k 2 gadu laikā un tad sāc trenēties pie trenera.
Sveicināta pulciņā! Padalīšos ar savu pieredzi pulsu ziņā - svarīgi ir uztaisīt testu un noteikt maksimālo pulsu, tad jau var sākt likt zonas. Man maksimālais pulss uz velo ir 181, savukārt skrienot 188. Manam čomam max pulss uz velo ir 167. Manai sievai uz velo maksimālais pulss ir 190, kas man liekas ir kosmoss, bet gan sporta ārsts, gan kardiologs atzina ka sirdij viss ok un tā vienkārši ir. Līdz ar to Tavas garmin zonas varētu būt pilnīgi nepareizas, tā ir ļoti individuāla lieta.
Lai samazinātu pulsu un palielinātu izturību, kā jau iepriekš te minēts, visvairāk palīdzēja bāzes treniņi - gari izbraukumi 2.zonā.
Savukārt par kilometrāžu - 1000km uz MTB nav tas pats, kas uz šosejas, MTB kilometri krājas gandrīz 2x lēnāk braucot pa mežu. Es personīgi braucu ar abiem un gadā nobraucu ap 6k (4k uz šosejas, 2k uz MTB) - vipapļos 1. grupā varu noturēties un arī sacenēs jaudas netrūkst. Ar to es gribu teikt, ka svarīgi ir ne tikai kilometri, bet arī mērķtiecīgi treniņi jaudai un ātrumam, bez tiem sacenēs diez ko labi neies.
Protams, lai iebrauktu VIVUSā top50 ar 6k gadā nepietiks :D
Skaids ir viens ka velo ar 4 zonu ir tāda pusaktīva kapāšana kas sēdina sirdi nevis stiprina. Bet kā rāda mana organisma mocīšana 15 gadu garumā, tad tas tā nav. Es nekad neesmu taisījis garus un mierīgus (sirdij) treniņus. Izņēmumi iespējams ziemā telpās kad paralēli skatos kādu lekciju kur jādomā un tad ja W pārsniedz 170 tad nevaru saglabāt domu. Un neesmu sadūries ar kādām problēmām sirdij vai citur. Bet! Pulsa zonas ja piesien absolūtiem skaitļiem ir ļoti individuālas. Es noziedoju 120EU un aizgāju sen jau uz Sporta Lab kur izmērīja ķermeņa parametrus konkrēti manus. Nevar teikt ka uzzināju ko īpaši jaunu, bet visādus atsildīšanās un pienskābju līmeņus gan uzzināju, un kā labāk tos risināt kad pārsniegti. Velo vispār tāds viltīgs sporta veids, un ja jauc kopā single ar multi treniņu ar stiprākiem braucējiem tad sanāk liela putra rezultātos. Es ieteiktu mērīt slodzi tikai single režīmā. WatMetrs šādā gadījumā labi palīdz. Es piemēram bez jebkādiem pulsometriem/Watmetriem līdz dažiem sitieniem/W saprotu kāds man ir puls/W dotajā mirklī slodzē. Bet to domāju var sasniegt tik ar ilggadīgu praksi. Par to cik droši sevi mocīt, neviens pateikt nevarēs. To tik tev zināt un tavam ārstam. Kā taviem vecākiem/vecvecākiem ar veselību dažados vecumos ir/bija? Kādas slodzes tavi radi piemēroja savam organismam?! Ja veselība ir bez lieliem robiem tad pie pārmērīgas pārslodzes vienkārši izslēgsies un pagulēsi 10 min nemaņā. Bet lai ko tādu sasniegtu ar vajag sasniegt zināmu fizisko līmeni, velo iesācējs nemaz nespēs tā izsmelt organismu lai izslēgtos. Skriešana gan pa visam cita lieta. Tur iesācējs var sevi tā nomocīt ka būs ātrie vajadzīgi lai atkačātu.
Vispār ieteiktu aizņemties vai nopirkt Traineri un iziet kādu 20 min bāzes testu. Ar kādu trešo reizi radīsies priekšstats par reālo organisma stāvokli. Kaut tai pašā Zviftā.
Cilvēki pareizi saka - ja gribi nopietnāk nodarboties - aizej uz laboratoriju un uztaisi testu, - tur Tev pateiks visas zonas un varēsi pa gadiem salīdzināt savu progresu. Tas kaut ko maksā, bet realitātē ietaupīsi daudz laika.
Pulsa zonas, ko defaultā rāda pulsometrs, ir apaļos skaitļos un visai aptuvenas, lai iesācēji var kaut cik orientēties.
Nevajag nekādu laboratoriju!
Pirmkārt tas ir iekštelpā uz stacionāra velo.
Otrkārt - ja tu esi pilnīgs iesācējs, tad tev tie pulsi no regulāras braukāšanas bīdīsies uz leju jau pēc mēneša un pēc pusgada utt.
Pats vienkāršākais un jēdzīgākais ir pašam treniņā uztaisīt sliekšņa testu. to var darīt reizi mēnesī vai divos/trijos, un nav jātērē laiks un nauda uz kaut kādu laboratoriju, no kuras jēga tā pat ir neskaidra.
Katram noteikti ir savs vispareizākais viedoklis. Tāpēc aicināšu novērtēt savu veselības “cenu”. Jaudas mērītāji, daudzie desmiti tūkstoši sezonā un sacensības maksās krietni mazāk kā slodzes tests.
Šķiet ka velosabiedrībā ir par maz informācijas par aritmiju un “sačakarētajām” sirdīm, ceļiem un mugurām nemaz nerunājot par sieviešu endokrīno sistēmu.
Veiksmi treniņos!