Kā Tu ved savu bērnu?

Sveiciens visiem! Sākas velo sezona un jādomā kā paņemt līdzi velo braucienos mazo (14 mēneši) . Varbūt kādam ir pieredze, kas labāks - ķengursoma, velosēdeklītis - piekabe atkrīt, jo tūrismam pa meža taciņām kur mēdz būt šauri tiltiņi ir neērti parvietoties. Padalieties!!

Neatceros no cik mēnešiem sākām braukt bet aizmugurējā sēdeklītī var sākt, tad kad stabili sēž.
Meža takas varētu nebūt piemērotas tik mazam, jo krata diezgan. Jāņem vērā, ka sākotnējos braucienos mazais aizmigs jau pēc pirmajām 10-15 min. Pirms pirkšanas vēlams piemērīt vai vispār būs iespējams to uzlikt, jo manam Giant vertikālā truba ir pārāk slīpa un velosēdeklītis strīķējas pret ratu. Iespējams ka var nopirkt arī velo sēdekli, kas ir priekšpusē.

vēl arī jāatceras par to, kā saģērbt bērnu, jo viņš jau pedāļus nemin, attiecīgi jāģērbj siltāk nekā ejot pastaigāties

pakaļējais beņķis ok, jāņem tik tāds ar stiprinājumu pie trubas, nevis pie bakažnieka, lai ir amortizācija.
piekrītu par izvairīšanos no kratīšanās.
velobeņķi ļoti vēlams ar regulējamu muguriņas slīpumu.

Nu labi, par krēsliņu daudz maz skaidrs. Un kurš ir mēģinājis tās ķengursomas?

Mans subjektīvais viedoklis - pakaļējais benķis totāli nav Ok!

  • neredzi ko bērns dara
  • ja aizmieg, galva kratās, kā lupatu lellei
  • atkarībā no modeļa, bērnelis var iebāzt kājas spieķos
  • bērna atmiņas no kopīgiem velobraucieniem būs tēva vai mātes pakaļa sprīža attālumā no deguna, kratīšanās un iespēja skatīties tikai uz sāniem, nevis sajust velo “lidojumu”
  • Mazāks bet tāpat vērā ņemams apstāklis - velo kļūst ļoti nesabalansēts ar lielu svaru uz aizmuguri

Jau 2 gadus lietoju šādu velobenķīti:
http://www.ibertinc.com/

Varu teikt tikai to labāko!
Benķis regulējams bērnam augot un der līdz 20kg smagumam. Lieku viņu uz sava cyclo cross velo, draugi, kuriem esmu rekomendējis brauc ar MTB un pilsētas velo - derējis ir uz visiem.

Par priekšrocībām braucienā to pat nevar salīdzināt ar pakaļējo benķi.
Puika sēž kā kings, redz visu kas notiek priekšā, sajūt “lidojumu” nevis pēta manu pēcpusi. Abi pļāpajam par to, ko viņš redz, kas notiek apkārt. Visu laiku redzu kas bērnelim padomā un kā viņš jūtas. Kad uznāk miegs var gulēt uz priekšējās paplāksnītes, kam uzliek virsū kādu salocītu drēbi.

Velo ir daudz izbalansētāks, jo papildus svars ir starp ratiem, nevis pāri aizmugurējai asij.

Montāža 2min laikā

Lietas, kas jāņem vērā:
Bērnels jāģērbj pamatīgi silti, īpaši pavasarī, jo nav pēcpuses aizvēja.
Uz mana cyclocross velo bija jāuzliek 2cm garāks iznesums, jo sitās ceļi pret benķīša aizmuguri. Draugiem uz MTB un pilsētas velo tā nebija probēma.
Jābūt gatavam, ka bērnels nemitīgi prasīs, lai viņu ved vizināties :)!

Paldies GG, ļoti sakarīgi! Diemžēl nevaru to lapu atvērt, vai pariezi esi uzrakstījis?

Pareizi gan.

Nu labi!, bet kur tas ir nopērkams- kaut vai lietots???

Savu nopirku Ebay un ir arī daudzas internetbodes. Google I-bert un atliek tik izvēlēties.

šovasar kļūs aktuāls šis jautājums, ko rekomendējat Latvijas apstākļiem, izkaidei dabas parkos, jūrmalas veloceliņš utt.

ko sakat par piekabēm?

Risinājumi kā redzams ir dažādi, grūti pateikt, kas ir ērtāks, tādēļ sākotnēji domāju ņemt nomās un testēt, kas labāk, sēdeklītis-aizmugurē, piekabe, sēdeklītis uz stūres utt.

ir kādas nomas kur meklēt, varbūt kādam iet ārā no aprites un var iedot notestēt…

Man arī šis jautājums ir aktuāls, kā labāk vest bērnu. Pašlaik arī sliecos uz to, ka gribētos viņu vest priekšā esot, bet te vīrs saka, ka tas nav drošs variants, ka labāk aizmugurē vest.
Noskatīju šo modeli http://www.polisport.com/bicycles/produtos.php?ID=636
Patīk ka tas svars izdalās starp abiem riteņiem.
Arguments pret šo modeli viņam ir tāds, ka krītot stūre sagriežas un tad bērnam vēderā iekšā (tas priekšā sēžot).
Es pat nezinu kā tas ir, bet ja ņem krēsliņu, kurš stiprinās priekšā nav tā kā nestabilāk, jo tomēr braucot pa Rīgu ir ietves kur augšā lejā…
Krēsliņu likšu uz klasiska sieviešu riteņa, bērnam svars 11kg. Ir arī MTB ritenis, bet cik saprotu ar sieviešnieku ērtāk braukt ar bērnu kopā.
Kādas atsauksmes par šo modeli?
Vispār cik bieži jums ir gadījies pfu pfu pfu krist ar riteni vedot bērnu?
Kas braucot/manevrējot jāievēro, lai kas tāds nenotiktu (protams viss nāk ar pieredzi, bet tomēr varbūt ir kādi ieteikumi)?

nav jau nekādas sacensības, ar bērnu parasti nekur neskrien. man bija aizmugurē, priekšējo neizskatīju vispār, kāpēc? priekšējiem imho nav regulējams muguras slīpums, bija te kautkāda alternatīva, kur priekšējais ar tādu kā galdiņu, kad bērns guļ uz tā.

Kategoriski nepiekrītu. Velosipēds nav automašīna. Kas notiks, ja kāds ar savu auto uzbrauks velosipēdam no mugurpuses?

Ja runājam par bērnu drošibu uz velosipēda, ideālā gadījumā, būtu jāizslēdz velosipēda un automašīnas atrašanās uz vienas brauktuves - tātad auto brauc pa savu ceļu, velobraucēji pa savu.

Ja runājam par bērnu drošību automašīnā, tad visdrošākā sēdvieta automašīnā bērniem sēdeklītī ir aizmugurējā kŗeslā pa vidu - http://www.cdc.gov/motorvehiclesafety/child_passenger_safety/cps-factsheet.html#prevention

tas jau ir no sērijas: vienalga kur un vienalga kā. Mēs iztikām bez eksperimentiem-bagāžnieks, bērnu krēsls. Jo vispirms domājām par drošību, tad par šīs iespējas ilgtspēju. Bērns mierīgi varēja gulēt un netraucēt braukšanu. Vēl ir variants uz rāmja-bet pabraukt ar tādu normāli nav iespējams.

Bērnu sēdeklītis bija viens no pilnīgi nevajadzīgajiem pirkumiem, līdzās bērnu vanniņai un citiem krāmiem, uz kuriem parasti iekrīt jaunie vecāki ar pirmo bērniņu.
Sēdeklitis tika uzmontēts uz bagažnieka, kas tika uzmontēts uz sievas cietastes MTB.
Pa meža taciņām mazais tiek šausmīgi kratīts, turklāt ar beņķi un mazo pasažieri - tā nav nekāda braukšana. Tas ir vellotuurisms sliktaa noziimee. (skat. ilustrāciju “vāvulis ar bērnu uz velosipēda” Tuves Jansones grāmatā “Komēta Nāk”)
Pa ielām un ceļiem savukārt braukt man neliekas interesanti (bērna drošības dēļ).
Beņķis ar visiem dzelžiem tika uzdāvināts nākamajiem laimīgajiem vecākiem. (kuri arī šo produktu nelietoja, gan citu iemeslu dēļ - sieva aiz gara laika daudz lasija jaunajām māmiņām mērķētos web resursus)
Labā ziņa - bērni aug ātri. Pacietos un drīz jau devos normālos braucienos kopā ar puiku.
Jaunākajam puikam jau vairs nebija jākratās beņķī - brauca pats ar balansbaiku. Tagad apgūst pirmo divriteni ar pedāļu piedziņu.
Īsumā - bērnu NEVEDU. Bērns brauc pats. Zīdaini vadāju Emaljungas ratos.

[quote=maddeka]Man arī šis jautājums ir aktuāls, kā labāk vest bērnu. Pašlaik arī sliecos uz to, ka gribētos viņu vest priekšā esot, bet te vīrs saka, ka tas nav drošs variants, ka labāk aizmugurē vest.
Noskatīju šo modeli http://www.polisport.com/bicycles/produtos.php?ID=636
Patīk ka tas svars izdalās starp abiem riteņiem.
Arguments pret šo modeli viņam ir tāds, ka krītot stūre sagriežas un tad bērnam vēderā iekšā (tas priekšā sēžot).
Es pat nezinu kā tas ir, bet ja ņem krēsliņu, kurš stiprinās priekšā nav tā kā nestabilāk, jo tomēr braucot pa Rīgu ir ietves kur augšā lejā…
Krēsliņu likšu uz klasiska sieviešu riteņa, bērnam svars 11kg. Ir arī MTB ritenis, bet cik saprotu ar sieviešnieku ērtāk braukt ar bērnu kopā.
Kādas atsauksmes par šo modeli?
Vispār cik bieži jums ir gadījies pfu pfu pfu krist ar riteni vedot bērnu?
Kas braucot/manevrējot jāievēro, lai kas tāds nenotiktu (protams viss nāk ar pieredzi, bet tomēr varbūt ir kādi ieteikumi)?[/quote]

Jau trīs gadus braucu ar bērnu velokrēsliņu kurš stiprinās priekšā. Uzskatu ka šis ir bijis visveiksmīgākais pirkums. Jo:

  1. Bērns Tev atrodas priekšā un Tu vari redzēt ko viņš dara.
  2. Bērns var redzēt ceļu un viņam nav jāliecas uz vienu vai otru pusi lai redzētu kas notiek priekšā.
  3. Visu braucienu Tu vari ar bērnu runāties, jo Jūs abi redzat ceļu un nav jāgriež galva un jābļaustās uz aizmuguri.
  4. Priekšā krēsls ir stabilāks, jo bērna švankošanās neatstāj tik būtisku iespaidu uz taisnvirziena kustību, kā bērna švankošanās aizmugurē.
  5. Domāju ka braukšanas uzsākšana arī noteikti ir vieglāka, jo es bērnu ceļu krēsliņā, tad kad pats jau sēžu.
  6. Tpu tpu tpu, ja sanāk krist, tad bērns Tev vienmēr paliks starp rokām. Pašam arī ir 2x sanācis krist un abas reizes ļoti veiksmīgi, jo bērns dabūja tikai sabīties. Pašam gan ceļi un elkoņi nobrāzti.

Man ir šāds velokrēsliņš http://www.weeride.com/Kangaroo-Center-Mounted-Child-Bicycle-Carrier , tikai vecāks modelis
Personīgi es to priekšējo galdiņu noskrūvēju nost. Stūrei pa vidu pieskrūvēju radziņus un bērns kopā ar mani stūrēja.

kādi celoņi tiem diviem kritieniem?

Vienreiz smiltis un otreiz vienkārši pašam kaut kas samisējās pirms gājēju pārejas :)

Nu es neesmu riskējis likt bērnus nekādos beņķos, jo zinot kā ir krist ar veļuku - nekad to nedarītu. Es bērnus jau otro gadu vadāju velopiekabē, kur 2 vietas un kopējā kravnesība - 40 kg. Nav jāčakarējas un var vest arī lietū. Mazāko no bērniem sāku vest jau 2 gadu vecumā. Agrākā vecumā bērnus neesmu vedis un labāk to neiesaku darīt.

Piekabē bērniem lieku ķiveres un sprādzēju ar jostām “zirneklī”, kas jau piekabē ir iekšā. Daži teiks dārgi, bet no otras puses - ja ar velo nogāžos vai nogāžas kaut uz brīdi atsliets velo, bērni paliek vertikāli un mierīgi var palikt piekabē neapgāzušies un nav jākabina nost pie katras apstāšanās. Piekabei ir elastīgais savienojums, lai arī kopumā risinājums izskatās un funkcionē kā cietā sakabe. Pie tam bērni var savā starpā komunicēt un nav tik iesprostoti kaut kadā krēslā - arī man ir iespēja ar viņiem komunicēt, ja nelīst lietus. Ir tikai neliels mīnuss - papucim tā būs reāla “piekabe”, jo ar kājām jāminās nedaudz vairāk kā parasti. Bet neesmu žēlojies. Piekabei obligāts nosacījums ir košs karogs un lampas aizmugurē, esmu ar bērniem braucis arī krēslā un tumsā. Pagaidām nav bijušas problēmas.