nu visi sabīstās, esmu mēģinājis skaļi atvainoties, tālāk piebremzējis ar slīdošu riepu -nepalīdz! šodien pie Juglas kanāla braucot uz kādiem 20km/h atvainojos priekšā ejošam makšķerniekam, taču satrūkās, pabraucu garām un ši man met ar alus pudeli un lamājas pa metrinski. varbūt labāk močīt pa kluso, lai sabīstas pēc tam, jo Tu jau kontrolē un pārredzi situāciju! Esam uzmanīgi!
Piekrītu Edgaram, gājēji tomēr ir jāapmāca. Kad ritenisti brauc pa trotuāru, tad gājēji jūtas aizvainoti, taču - kā paši staigā pa veloceļiem - ta neko. Te runa par tādiem velo ceļiem, kas ir skaidri iezīmēti. Iepriekšējais salīdzinājums par autobraucēju iecietību pret ritenistiem, manuprāt, ir nekorekts, ja velo brauc pēc satiksmes noteikumiem.
interesanta diskusija :)
es parasti ar bremzēm taisu klik-klik (bik nospied rokturi un palaid vaļā), parasti jau nav reakcijas, bet vismaz dzird, ka kaut kas aiz muguras notiek un nav panika kad garām braucu. visbiežāk gan braucu garām neko nesakot un neviens neko nepamana pat. retu reizi kad kāds bariņš nobloķējis visu braucamo daļu strauji nobremzēju kaucošām riepām - visi pašķīst kur nu kurais, bet toties ceļš pa vidu vienmēr ir tīrs :) vienīgi riepa nodilst, tāpēc nav tāda ikdienas metode.
bet starpcitu varētu uztaisīt tādu “zvaniņu”, kurš imitē riepas kaukšanu - cilvēki uz to ļoti asi reaģē un pietam visi - ļoti pazīstama skaņa, kas liecina par avārijas situāciju
Njaa velocelinš Rīga - Jūrmala ir ļoti bīstams. Pats esmu vairākas reizes kritis, par laimi bez nopietniem sasitumiem, ir arī vairākas reizes nācies tā bremzēt, ka pakaļas rats pārs metrus ir gaisā (tā kā tie krutie baikeri darās - tikai man tā sajūta nav patīkama :) ). Arī es esu novērojis, ka labāk, ja ir iespēja apdzīt un liels ātrums, nebrīdināt, jo, ja bīdina, tad toč ir jābremzē , jo saprast uz kuru pusi katrs indvīds izdomās pārvietoties, lai palaistu mani garām, ir nereāli. Visvairāk man kretinē tie svētdienas braucēji, kas brauc viens otram blakus pa visu veloceliņu un tu brauc vinjiem pretim un viņi pilnīgi nereaģē un necenšas sabraukt vienā rindā - tikai ar lielās acīm uz tevi blisī. Tādi uzsit tajā brīdi tādu dusmu, ka , ja nebrauktu pretējā virzienā un nebūtu jābremzē, lai grieztos atpakaļ un viņus panātu, es viņiem ble pasniegtu īstu apmācības stundu, ka iesp. viņiem nākamreiz būs bail pabraukt pus metru no malas nost. Jo bij tāds gadījums, ka es nodzinu, vienu velobraucēju, kuram nebija ne ķiveres ne cimdiņu un es braucu apm. uz 38 km/h un viņš man kopš nodzinu turējās astē un nāca līkums, kurš bija aizaudzis ar krūmiem un galīg nepārredzams. Es mazliet sabremzējos, jo vienmēr tas līkums ir licies bīstams, kad pēkšņi līkumā ieraugu ka smuki pretim brauc divi tirliņi viens otram blakus. Tā kā es pirmais viņus ieraudzīju bremzēju un knapi izspraucos starp viņiem , jo redz tas viens , kas brauca pa pretējo pusi izdomāja nevis atgriezties savā pusē bet braukt kūmos iekšā. Taču tas čalis aiz manis tomēr aizķēra viņu, jo laikam pat neieraudzīja, ka tāds tur gar krūmiem spiežas un normāli parāva uz acīm. Ko es gribu teikt - kaut vai tu nēsi nekāds sportists, braucot pa veloceliņu vienkāršus noteikumus būtu jāievēro - kā piemēram nebraukt bīstamās un nepārredzamās vietās pa pretējo pusi , ik pa brīdim derētu paskatīties atpakaļ , ja brauc pa pretējo pusi!
Risinājums vienkārš - negonkot uz tā veloceliņa ;)
bliez pa šoseju.
[quote=metalpower]interesanta diskusija :)
es parasti ar bremzēm taisu klik-klik (bik nospied rokturi un palaid vaļā), parasti jau nav reakcijas, bet vismaz dzird, ka kaut kas aiz muguras notiek…[/quote]
Kādreiz šis darbojās. Kopš ir hidrauliskās bremzes, klik-klik vairs nesanāk:(
Pašlaik izlīdzos ar super-skaļu aizmugurējo rumbu (SunRingle) - pārstāju mīties, un tirkšķis tāds, ka visi atskatās:D
Bet nu rreizēm nākas padot balsi… Laikam zvaniņš būs tomēr jāpērk:(
doublefacy - pēc kara visi gudri :) ja nebūtu tas, nebūtu šitais un vēl trešais un desmitais tad tu viņiem tā būtu sadevis :))) būtu kādreiz sadevis un tad rakstījis
es parasti tādiem uzkliedzu, ja negrib saprast vai pirkstus mētā tad uzkliedzu matom - uzreiz saprot un pavācas :)
vēl starpcitu pret velobraucējiem un zīmuļiem efektīvs paņēmiens - neturēt rokas uz bremzēm - daži uzreiz pamana, ka tu netaisies bremzēt un arī ripo maliņā.
aizdomājos īstenībā, ka uz ielas visbiežākā metode kādu es izmantoju ir vai nu ātri pabrauc garām vai arī sabremzējies un tad lēnām izlavierē vai kamēr tevi palaiž. nav ko vairot agresiju sevī - neredzu jēgu sevi bezjēdzīgi uzkurināt
[quote=DzintarsP]
ilnīgi piekrītu,braukt ātri pa trotuāru ir neprāts, tā ātri kādu var notriekt un vēl pats k-ko satraumēsi.[/quote]
Šorīt braucu uz darbu, un centrā (Bruņinieku/Barona/Tērbatas) pāris minūšu laikā saskaitīju 8 riteņbraucējus (pārsvarā daiļa dzimuma) … NEVIENS nebrauca pa brauktuvi, visi tikai pa trotuāru. Viens puisis steidzās uz darbu ļoti… un bīstami :(
es kā rūdīts autobraucējs ar velo parasti pārvietojos pa trotuāru, jo:
- zinu cik ļoti man pašam nepatīk apbraukt ar līkumu velobraucēju
- zinu cik pretīgi ir kad visādi gudrinieki līkumu ap tevi neievēro un brauc garām pusmetra attālumā
- kājāmgājēji ir vieglāk apbraucami un sekas avārijai ir daudz vieglākas.
kā vienīgo mīnusu varu minēt - vārtrūmes. esmu pats vienam durikam bamperi norāvis kad šis strauji no ielas grieza vārtrūmē (pats nepalūrēja) gan mans draugs nesen pāri kapotam pārlidoja džipam, kurš no pagalma izbrauca
šaurā vietā klusām piezogos pie kājāmgājēja no aizmugures un maucu garām, šis pat noreaģēt nepaspēj…kad eju kājām, nepatīk, ja zvana un vēl kaut sauc, ko nevar dzirdēt ielas troksnī, labāk, kad velobraucējs meistarīgi ''nokož" tevi klusām, tikai brīdī, kad šis blakus, raustīties nevajaga …
Diezgan bīstami, jo gājējiem ir tāda nemode pēkšņi un dīvainos virzienos mainīt kustības virzienu, sou var sanākt sadursme. Man kā gājējai vislabāk patīk, ja padzindzina kādu brīdi iepriekš un tad apbrauc. Bet skrējēji un sportisti, arī es lielākoties, braucu pa brauktuvi.
Vairākas reizes esmu centies skriet cauri Rīgai visvisādi (pa veloceliņu, trotuāru, ielas malu, nepārtraukti visus trīs kombinējot arī), bet tomēr nolēmu, ka ne manai, ne citu drošībai tas par labu nenāk. Un tas uztraukums, sirdsapziņas pārmetumi par kādu apšaubāmu gājienu vispār nav panesami. Tas gan kā kuram- varbūt citi ir gana pārliecināti par savām spējām un gana pieredzējuši, lai spētu velosipēda dotās priekšrocības izmantot pilnā apmērā, neapdraudot citus. Pats tagad piekopju lēnu vizināšanos pa veloceliņu vai vēl lēnāku pa trotuāru. Skriet sāku tikai kad esmu jau stabili ārpus Rīgas drūzmas.
[quote=DzintarsP]Es ar vello pārvietojos ikdienā, un mana tēma laikam jau ir vecāka par pasauli, bet tomēr, kā lai tiem Svētdienas braucējiem ( it īpaši uz veloeliņiem) pasaka ka tulīt brauksi garām. Esu izmēģinājis laikam visu:
Pa labo!
Pa kreiso!
Pa vidu!
Ceļu!
Un vēl un vēl
Bet lielākā daļa no viņiem momentā takā kristu panikā. Atceros pēdējo gadījumu uz Rīgas - Jūrmalas veloceliņa:
Priekšā bija divas meitenes ( nu man nav nekas pret to ka viņas brauc ar vello, bet nu tādu stulbibu), starp viņam bija kā reiz vieta lai izbrauktu cauri, lai nenobiedētu laikus pateicu “Pa vidu!”, kādas 2 sekundes nebija pilnīgi nekādas reakcijas ( jau nopriecājos, ka beidzot normāli tikšu garām), bet tās pēkšņi abas divas uz vidu un kārtējo reizi bez straujas bremzēšanas iztikt nevarēju. Līdzīgi ir gadījies ar čālīšiem. Vienīgais, kad varu zināt, ka garām normāli tikšu, ir tad ja brauc cilvēks velodrēbēs, jo tad skaidrs, ka panikā nekritīs, tikai atliek pateikt pa kuru pusi un vis bus OK.[/quote]
Šī problēma ne tikai velobraukšanā aktuāla, tāpēc iraid pietiekami izdiskutēta. Secinājums tāds, ka jebkāda verbāla komunikācija neder. Pat vienkāršs bļāviens “pa labo” (pat ja tiek sadzirdēts) no gājēja puses tiks iztulkots dažādi - pašam lēkt uz labo, lēkt uz kreiso, jo velosipēdists labajā pusē vai nedarīt neko. Tad vēl valodas barjera un tas, ka pārsteiguma brīdī cilvēks reaģēs pilnīgi neparedzami.
Drošākais veids ir savlaicīgs un neitrāls skaņas signāls (svilpe, zvaniņš). Efektīvākais - kaucošas bremzes :). Saprotams, ja gājējam MP3 plejera autiņas, tad diskusija bezjādzīga pēc definīcijas.
mana pieeja - nesaku, ka pareizākā - ļoti vienkārša. Kad iespējams braukt ātri - braucu ātri. Kad nē - kaut vai velkos aiz gājējiem, cik tik nepieciešams. Cenšos tuvu garām nebraukt, kur bērni, tur bremzēju lai iespējami mazāks ātrums, +abas rokas uz hēbeļiem kamēr manevrs nav galā - ar tiem nekad neko nevar zināt. Un tad atkal kačāt ātrumu. No rītiem tādā - ātri-lēni režīmā sanāk diezgan aizelsties pat īsākā braucienā (ceļā 1 luksofors pie kura obligāti jāstāv, pārāk dzīva satiksme (zinu, zinu…)) toties pamošanās garantēta. Bet ar visu to, ka cenšos ņemt līkumu, tāpat gadās, ka gājējs met pa kreisi un tad sanāk nobraukt tuvu garām. Nu, nākamreiz varbūt paskatīsies pirms manevra, ja jau tik ļoti tas traumē.
Uz veloceliņa nekautrējos apzvanīt katru dauni kas slāj pa apzīmēto daļu. Daudziem atklāti vienalga par to. Interesantākais, ko gadījies redzēt, kā čalis pieripo tantei, kas apzinīgi čāpo pa Valdemāra ielu tieši velo līnijas nepareizajā pusē, un ar skaļu ķērcienu paziņo, ka vēlētos viņu apbraukt :D Tantes reakcija pa rubli, un ķērciens arī izskatījās atstrādāts.
Par vārtrūmēm piekrītu, šorīt ar kājām ejot uz Brīvības ielas pie Turkebaba bāba mani gandrīz nonesa. Arī viņas tālākais braukšanas stils bija visai interesants. Bet iela ne visur ir variants. Tērbatas/Barona ielas bruģis, piemēram, ir ārprāts, Brīvības iela arī ne visos posmos ir labi braucama.
Malacis, vairāk tādus velobraucējus! Lai vai kā, labāk ar cieto dakšu kratos pa VEF bruģi nekā pa blakusesošo “veloceliņu”.
uzskatu ka veloceliņi nav nekāds sporta poligons un tur nevajadzētu braukt ātrāk par 20 km/h. Man personīgi ievērot zināmas ātruma-mierīguma robežas palīdz šogad iegādātā lietotā gazele no holandes. Esmu kļuvis mierīguma iemiesojums. Bet tiklīdz sanāk pa pilsētu izbraukt ar sporta velli, tā viss pa gaisu, ātrumi, bremzēšana pēdējā brīdī, nez, laikam toč braucamrīks kautkā ietekmē to visu. Vērojot citus pilsētā, arī, izskatās, ka pilsētasriteņu īpašnieki brauc apdomīgāk, nekā mtb vai tml., tīri kopumā, negribu nevienu aizskart.
kopumā pilsētā cenšos izvēlēties maršrutus kur ir veloceliņš, tā dēļ pat taisu dažu simtu metru līkumus.
Uz Vef tilta parasti ir draudzīga atmosfēra, tikai ja gadās, kāds apdzēries purns, tad gan ir jāpadomā kā apiet.
Tieši tā, celiņš nav ātrumtrase. Tas tāpat kā ar auto pilsētā : var pabraukt uz 100 km/h, bet atļauts 50 → vari uz 33 bet atļaut uz 16 km/h.
Arī pārējam es pilnībā piekrītu.
[quote=despecs]uzskatu ka veloceliņi nav nekāds sporta poligons un tur nevajadzētu braukt ātrāk par 20 km/h. Man personīgi ievērot zināmas ātruma-mierīguma robežas palīdz šogad iegādātā lietotā gazele no holandes. Esmu kļuvis mierīguma iemiesojums. Bet tiklīdz sanāk pa pilsētu izbraukt ar sporta velli, tā viss pa gaisu, ātrumi, bremzēšana pēdējā brīdī, nez, laikam toč braucamrīks kautkā ietekmē to visu. Vērojot citus pilsētā, arī, izskatās, ka pilsētasriteņu īpašnieki brauc apdomīgāk, nekā mtb vai tml., tīri kopumā, negribu nevienu aizskart.
kopumā pilsētā cenšos izvēlēties maršrutus kur ir veloceliņš, tā dēļ pat taisu dažu simtu metru līkumus.[/quote]
Nu kas pa muļķībām… drošība ir pirmajā vietā. Padomā vēlreiz. Atļaus 100, lidos uz 150 un būs vēl lielākā dimbā… nedodies’ pa malu ripinās velobraucējs vai izskries bērns.
Nu kas pa muļķībām… drošība ir pirmajā vietā. Padomā vēlreiz. Atļaus 100, lidos uz 150 un būs vēl lielākā dimbā… nedodies’ pa malu ripinās velobraucējs vai izskries bērns.[/quote]
Laikam neskaidrāk izteicos vai slikti uztvēri. :)
Ja atļaujies pa celņu mīt uz 30-40 km/h, tas būtu tas pats kas pa pilsētu uz 100. Tālāk Tavs teiktais.