Es ar vello pārvietojos ikdienā, un mana tēma laikam jau ir vecāka par pasauli, bet tomēr, kā lai tiem Svētdienas braucējiem ( it īpaši uz veloeliņiem) pasaka ka tulīt brauksi garām. Esu izmēģinājis laikam visu:
Pa labo!
Pa kreiso!
Pa vidu!
Ceļu!
Un vēl un vēl
Bet lielākā daļa no viņiem momentā takā kristu panikā. Atceros pēdējo gadījumu uz Rīgas - Jūrmalas veloceliņa:
Priekšā bija divas meitenes ( nu man nav nekas pret to ka viņas brauc ar vello, bet nu tādu stulbibu), starp viņam bija kā reiz vieta lai izbrauktu cauri, lai nenobiedētu laikus pateicu “Pa vidu!”, kādas 2 sekundes nebija pilnīgi nekādas reakcijas ( jau nopriecājos, ka beidzot normāli tikšu garām), bet tās pēkšņi abas divas uz vidu un kārtējo reizi bez straujas bremzēšanas iztikt nevarēju. Līdzīgi ir gadījies ar čālīšiem. Vienīgais, kad varu zināt, ka garām normāli tikšu, ir tad ja brauc cilvēks velodrēbēs, jo tad skaidrs, ka panikā nekritīs, tikai atliek pateikt pa kuru pusi un vis bus OK.
“Škic, malā!!!” neesi mēģinājis? :D
Ja godīgi, tad vienīgais risinājums neapbraucamos gadījumos ir sabremzēties, lietot zvaniņu vai mierīgi uzrunāt un turpināt ceļu, kad tas ir atbrīvots. Gadījumos, kad ir ievērojami lielāks ātrums un ir iespējams apbraukt pa pietiekami drošu trajektoriju, daru to bez brīdināšanas.
Zvaniņu neizmantoju, jo tie kākuru cilvāku,kādu tantiņu vispār pie dieviem aizvedīs :D
bet vienmēr uzrunāju mierīgi,tāpat kā gatavs bremzēt, betlaikam jau tiešām nav unversāla veida kā pateikt ka’brauksi garām un tie dunduki neapjuktu.
Nevajag zvanīt pie pašas auss, bet jau laicīgi, tad neviens pie dieviem dēļ tava zvaniņa neaizies un paspēs atskatīties uz tevi un izdomāt uz kuru pusi mukt.
Uz meitenēm strādā: “Vai kādas skaistas meitenes!”, bet ja pavisam nopietni, tad cilvēki, kuri sacenēs nepiedalās nesaprot parastos sakāmos, labāk apbraukt kaut pa zāli.
kā būtu ar “palaid, LŪDZU!”?
Būs jāpamēģina :D
Un vispār, šis temats ir nebeidzams, laikam jau nebija pat jēgas iesākt, tik un tā dusmīgi būsim gan mēs, gan arī viņi, un jo īpaši gājēji ja brauksim pa ietvēm. Un tas viss dēļ trakajiem, kas iedomājas varoņus un nerēķinās ne ar vienu citu.
esu lietojis Lūdzu paliediet, atvainojiet un tad protams paldies, vieniigi lielaakoties uz kaajāmgājējiem, ja šķērsoju kādu tiltu pa ietvi.
Bet kā ierosinājumu CSDD un Satiksmes ministrijai varētu nošutīt kādu paštaisītu reklāmas rullīti kurā izglītotu Svētdienas braucējus primārā uzvedībā un tā sauktajos “Nerakstītajos likumos”, lai t tad arī palaiž pa TV.
Bet par cik reklāmas laiks TV maksā naudu, tad laikam pat sagatavotu rullīti neviens tāpat neņemtu pretī bez piķa.
Velo celiņš/ietve nav sacensību trase pa kuru jādzen acis pārgriezis. Brīdināsanai par apbraukšanu domājam der jebkāds cilvēcisks veids , ja tikai tas tiek dots savalicīgi.
attiecībā uz sadzīves braukšanu, pilnībā piekrītu - [quote=ugis]Velo celiņš/ietve nav sacensību trase pa kuru jādzen acis pārgriezis. Brīdināsanai par apbraukšanu domājam der jebkāds cilvēcisks veids , ja tikai tas tiek dots savalicīgi.[/quote]
man zvana nav, parasti piebraucu no aizmugures un gaidu, kad cilvēks pamanīs, ja steidzos, vai, ja nepamana, tad kaut ko saku no sērijas “atvainojiet…”
attiecībā uz mačiem - man šķiet, ka tur arī katram ir sava izpratne. nesen redzēju (dzirdēju) kā puisis, sakot “kreiso” vai “pa kreisi” - īsti neatceros, dzina mani un citus pa labo pusi. tā arī nesapratu - puses viņam jūk, vai arī tas bija domāts kā “lūdzu, pavirzies pa kreisi, es eju garām pa labi”. tāpēc labāki šķiet nepārprotami teicieni “eju pa labo”, “lūdzu, kreiso” vai tml.
Jāsauc “Mallā, mallā!” ļoti vēlams ar izteiktu igaunisku akcentu.
uz ielas " TRIN TRIN " atdarinam zvanina skanu, sacensibas mezaa " MALAAA "
[quote=DzintarsP]Bet lielākā daļa no viņiem momentā takā kristu panikā. Atceros pēdējo gadījumu uz Rīgas - Jūrmalas veloceliņa:
Priekšā bija divas meitenes ( nu man nav nekas pret to ka viņas brauc ar vello, bet nu tādu stulbibu), starp viņam bija kā reiz vieta lai izbrauktu cauri, lai nenobiedētu laikus pateicu “Pa vidu!”, kādas 2 sekundes nebija pilnīgi nekādas reakcijas ( jau nopriecājos, ka beidzot normāli tikšu garām), bet tās pēkšņi abas divas uz vidu un kārtējo reizi bez straujas bremzēšanas iztikt nevarēju. Līdzīgi ir gadījies ar čālīšiem. Vienīgais, kad varu zināt, ka garām normāli tikšu, ir tad ja brauc cilvēks velodrēbēs, jo tad skaidrs, ka panikā nekritīs, tikai atliek pateikt pa kuru pusi un vis bus OK.[/quote]
Tā ir pilnīgi normāla reakcija šādā situācijā. Līdzīgi, kā ejot gar sētu, aiz kurs negaidīti ierejas suns. Pārbīsies un paleksies un tikai pēc tam nostrādā loģiskā analīze: es-suns-sēta_pa_vidu-viss_OK. Tā nu zīdītāju smadzenes iekārtotas, jo “avārijas situācijā” signāli no maņu centriem apiet “loģiskās apstrādes” mehānismus un nostrādā refleksi. Cilvēks velodrēbēs, varbūt, būs vairāk pieradis pie šādām situācijām, bet, ja tiks pārbiedēts, tad rīkosies tik pat neparedzami.
Delta-paraplanieru sacensībās, kur sadursmēm var būt krietni bēdīgākas sekas, tiek iesaka savlaicīgi padot neitrālu skaņu (svilpe, zvaniņš). Tipa “es te”, lai otrai pusei būtu laiks pieņemt loģisku lēmumu atkarībā no situācijas, priekšrocības likumiem utt… Vārdisku bļaušanu nerekomendē, jo tevi var nesaprast kaut vai tāpēc, ka uzrunātais/ā runā citā valodā. Domāju, to pašu var attiecināt uz velobraukšanu.
kādu laiku atpakaļ lasīju statistikas datus un tur tika teikts ka vairāk kā puse cilvēku regulāri jauc labo un kreiso pusi :)
no personiskās pieredzes - kad daudzus gadus atpakaļ strādāju par taksometra šoferi, tad 99% gadījumu, kad man teica griezt pa kreisi es griezu pa labi, jo nez kāpēc cilvēkiem bija tendence ar roku rādīt pa labi, bet teikt pa kreisi vai arī otrādi :D
… bet ja tu uzsauksi “pa vidu” , tad pilnīgi loģiski ka liela daļa braucēju arī pavirzīsies uz vidu nevis to atbrīvos.
Šakot ar šo gadu cenšos nelietot veloceliņus (it īpašī uz Jūrmalu), jo esmu sapratis ka uz ielas ir drošāka un prognozējamāka citu brauceju uzvedība. It sevišķi uz Jūrmalu ir labāki ceļi pa ko braukt.
Pirms onkulis par to uzrakstīja, es domāju, ka laikam taču esmu nenormāls. Es arī īpaši neatšķiru puses (ja kāds palūdz pacelt labo roku, tad kādas 5 sekundes jāpadomā, kura tieši tā ir). Es pievienojos idejai par savlaicīgas neitrālas skaņas padošanu.
izdariet kā es: bērnībā atliek nocirst vienas rokas īkšķim galu, atcerēties kurai rokai šī skāde ir nodarīta un vairs nekad nebūs problēmas ar kreisās/labās puses atcerēšanos :)
Sim te piekritu - it seviski kad esmu atgriezies no arpilsetas izbrauciena, tad ari vispar ir cita atruma izjuta. Un nekas netiek nokavets pagaidot kadu bridi (kamer tie gajeji tur prieksa izdomas, pa kuru ietves malu iet:). Bet neesmu kurjers. Esmu gandriz vienmer izticis bez uzsaucieniem, pec briza cilveks - gajejs pamana, ka kads ir aizmugure, tas ir kadas 30 sekundes varbut. Ir pat zinams prieks pabraukt leni :))
Gajejam (ari man, kad eju kajam) vienmer ir nepatikams parsteigums, ja kads piepesi pabrauc garam ar lielaku atrumu, pat ja tas - braucejs - ir varbut pilniba novertejis situaciju.
Johaidi, nemaz nedomaju ka tik daudziem jūk puses, laikam jau tadēļ, ka pasam laba un kreisa likusies pašsaprotama lieta.
reizēs, kad gadās braukt pa ietvi es arī braucu gājējiem aiz muguras, gaidot kad šie izdomās vai sadzirdēs un tad paies malā. kādreiz bija taurīte, bet kā skaists akcents uz stūres. nelietoju.
reizēs, kad pārvietojos pa pilsētu ar kājām un kāds mēģina/grib tikt garām pielietojot zvaniņu ļoti bieži nemainot kustības virzienu eju tālāk, tāda īpatnība (csn teikts - ar velo var pārvietoties pa ietvi netraucējot gājējus).
ar tiem vārdiem ir kā ir pilsētā, ja nepieiešamas tad pa labo/kreiso pusi. sacensībās vienkārši pa labo/kreiso/pa vidu - tur jau vairākums saprot.
… šī ir klasika. man arī nācies samulsināt šoferi, sakot “tur, pa labi”, ar labo roku rādot pa kreisi :DD bet tas tāpēc, ka pirmā nostrādā “rokas sajūta”, nevis “virziena sajūta”.