Esmu centies saktities un mekleet internetaa dazadus priekslikumus ka labaak treneet intervalus, bet neviens man nav sniedzis pilnigu skaidribu, ar cik lielu atrumu un cik ilgi tas butu jadara. Vai kads ludzu varetu piedavaat kadu sev parbauditu variantu?
varianti ir daudz un dažādi un katram tas it ± individuāli!
Nu iespējams tu sāki meklēt no nepareizā galā… vispirms jāpasaka, ar kādu “tehniku” brauc un attiecīgi kādai distancei… Katram paveidam jau būs savs treniņš… Bet kilometru uzdzīšana vienmērīgā tempā būs visur :)
Drusku pameklē, šeit forumā šis jautājums ir apkatīts un varianti aprakstīti.
Nju vienkarsi ir taa ka jau 3 menesuss dien dienaa tiek aizvadis pulsa treninjs, un nu jutamas ir ari rezultats… Seb maratonaa var tureet normalu videjo atrumu, bet lidz ko ir kadi 2 vai 3 gribetaji beeeegt prom no grupas ari man itkaa velme, jo videjasi grupas temps neatbilst videjam, bet nevaru iztureet ja tiem strauji kapinaats temps, manupraat tas ir tikai tas ka jatrenee intervali, ja kludos tad palabojiet…Tad nu runa iet par mtb un distanceeeem kas ir seb maratonos
A kurš teica, ka sacensībās ir jāievēro aerobo tik strikti!? Tas jau attiecās tikai uz treniņiem… Ja mūk prom, tad tu arī, ja esi pārliecināts, ka spēsi izturēt līdz galam…
Sacensībās brauc uz maximumu. Pie nosacījuma ka vesela sirds!
Man ar vid.pulss bija pāri 180, pēc finiša bija sajūta ka var braukt vēl… tātad varēju bliezt vēl ņiprāk, bet kas zin…
Gonkā vispār labāk pulsometrā neskatīties ;)
Piekriitu es arii gonkaas biezhi velku ar videejo pulsu virs 180 un pat pie sporta aarsta kardiogrammas rezultaats ir ok.
Ir jautaajums. Treneejos it kaa ne slikti. Nedodot sev paslabinaajumus. Atrums pietiekoshs, ar inrervalaas tren. elemantiem. Bet jau otro nedeelju juutu, kaa katraa naakoshaa treninja iet gruutaak un gruutaak. Rezultaataa, Kandavaa saaku ar labu aatrumu, bet jau 10 km, kaajas atteicaas tureet slodzi. Mociijis vel 12, un tikai kad palika pedejie 13, kaajas palika vieglas, un saaku straadaat, nu bet tas bija nedaudz veeli.
Kas tas notiek? Neko nevaru saprast. Doma taada, kaaa kaut ko nepereizi daru. Bet ko?
Moš pārtrenējies, varbūt par maz iesild;ijies pirms gonkas. Vai pulss nebija lielāks kā parasti? saproti, grūti tā pateikt, pa maz info ;) Ja arvien grūtāk treniņā, tātad organisms nepagūst 100% atjaunoties, jātaisa pārtraukums 3-4 dienas. intervālus parasti nebrauc biežāk par 2X nedēļā, un tikai ar intervāliem bez bāzes (garie lēnie braucieni) ar tā ir kā ir (slikti).
Jus Te ari runajat par intervala treniniem, kadi tad vini isti izskatas…? Cik atkartojumi,cik ilgs atkartojums, un kads aptuvanais pulss? Nju vismaz kaut kadam priekstatam, jo jutu ka tikai katru dfienu braucot garos treninjus talu nekur netiks…
Intervāla treniņi ir aptuveni šādi - gabals kaut kur 3 - 5 km (atkarībā no apvdus un arī trenētības, jo sākuma ar 3 km ir gana, bet vēlāk var pagarināt attālumu, ideāli, ja ir kāds vidēji lēzens kalns uz augšu), pirms kāpinājuma pulsam jābūt pavisam lejā aptuveni 120, tad mauc reālu sprintu, kura laikā pulss būs pie maximuma, katram pulss pie slodzes, ko viņš pats sev noteicis (izrēķinājis) ir savādāks citam 175, citam 195, kāpinājuma beigās pulss pat var būt virs maximuma robežas, pēc tam lēnā garā atgriezies kāpinajuma gabala sākuma (ja tiek izmanots aplim līdzīgs gabals), pirms nākamā kāpinājuma atkal pulsam jābūt zem 140 noteikti (jāņem vērā, ka pēc katra nākamā kāpinājuma būs arvien grūtāk pulsu dabūt lejā atkal trenētības loma), un tad atkal kāpinājums utt, tādus var taisīt (atkarībā no trenētības atkal) sākot ar 3 - 5 reizēm vienā treniņā vēlāk palielinot līdz 7 - 10 reizēm. Galvenais atcerēties to, ka ja pulss ir virs maximuma robežas, tad ilgāk par 10 sek nedrīkst maukt, un intervālus brauc tikai tad, kad tev ir pietiekoša bāze, tāpat jābūt arī atpūtas dienām starp treniņiem, jo organismam vajag laiku lai atjaunotos.
Moniq, tas gruutums peec pirmajiem 10 un iesleegshanaas peedeejos 12 km ir nepilniiga atjaunoshanaas. Droshi vien jau glikogeena kraajumi izbeidzaas. peedeejos 12 km tavs organisms saaka “straadaat uz taukiem”, bet bija vajadziigs laiks, lai tas iesaaktos.
Briinos, ka tas ir jaunums, ja jau pirms tam ir nopietni treneejies.
Es parasti taadus briizhus piedziivoju naakoshajaa dienaa peec smaga treninja. Gandriiz droshi zinu, ka mans organisms saak “straadaat uz taukiem” ap 57 minuuti.
Diemžēl laikam nāksies apstrīdēt tavu “drošo” zināšanu par 57. minūti. Viss taču ir atkarīgs no intensitātes.
Un Moniq gadījumā ar glikogēnu varētu arī nebūt lielas saistības (lai gan noliegt nevar). Lielāku lomu spēlē lielie laktāti, kādos iebrauc pašā startā pamatīgi pārķerot tempu (piedevām vēl kārtīgi uzbraucot tajā bruģa kalnā). Pēc kādām 20 min ir pienācis tas brīdis, kad kājās ir piedzītas ar pienskābi un stājās nost. Tad tu pabrauc lēnāk kādus 10km, kamēr laktāti nedaudz attīrās, un pēdējos 10km jau vari nobraukt kā cilvēks! Formula itkā vienkārša, bet cik reižu pašam tādā kļūda gadījusies nemaz negribas atcerēties…
Njjaa, padarbojas anaeirobajā, piedzen muskuļus ar pienskābi un pēc 20 min. klapē to bodi ciet :))
tādēļ - iesildamies vismaz 20 minūtes, vēlams pusstundu un pietiekami intensīvi! tā teikt, iekurbulējam motoru un sildam musīšus…;)
Nu paarkjert startaa es arii maaku, bet taas ir savaadaakas sajuutas. Ja paarkjer startaa tad tu taa pamazaam juuti ka kaajas pilnaakas pilnaakas, kameer nevar. Savukaart ir veel taada sajuuta ko parasti izbauda maratonaa(skrieshanas) ap 35km, kad tev taa peekshnji ir klik un viss… lai gan pirms tam vell likaas ka tu lido.
Un taa sajuuta ir saistiita ar to ka beidzas glikozes rezerves. Taa ir saistiita arii ar intensitaati. Un to var nopelniit arii neskrienot 35km, ja neesi pilniibaa atjaunojis glikogeena kraajumus.
Un nevaru iedomaaties kaa “straadaashana uz taukiem” ir atkariiga no intensitaates. Iespeejams, ka taada, ka liidz taam minuuteem neizvelk? Varbuut taada, ka efektu nejuut, jo intensitaate samazinaas pakaapeniski un nav taada pamanaama leeciena? Aatraak man taa neiestaajas, vismaz neesmu pamaniijis.
Nu nezinu…starteeju absoluuti normaalaa tempaa, akmenkalns arii nebija par paarsteigumu, taa kaa tie man iet viegli. Tagad negribaas naakosreiz izbaudiit to pashu sajuutu. Kaa var nepielaist taadas kljudas?
pirmajaa gadiijumaa(ja paarkjeeri startaa) leenaak braukt no starta.
otrajaa gadiijumaa(ja nebij atjaunojies) atjaunoties kaartiigaak. pasties savu treninju diensgraamatu saliidzini ar kaadu labo machu un meegjini atkaartot treninju seciibu. Ja nau pieredzes(ar labu machu) - izlaid kaadu treninju, vai smaga treninja vietaa uztaisi vieglu.
Izskataas, ka nebiju atjaunojusies. Saliidzinaat varu ar sho sezonu, divi maci bija loti labi, un shinii momentaa pirms starta bija izlaisti intensiivie treninji.
Laikam, kasio, nesaprati manu domu par to strādāšanu uz taukiem atkarībā no intensitātes. Tu jau droši vien pats zini, ka pieaugot mīšanās intensitātei attiecīgi pieaug glikogēna īpatsvars enerģijas ražošanā un attiecīgi samazinās tauku loma. Virs anaerobā tauki vispār netiek izmantoti. Un savukārt pie 60-70% no max hartrate galvenais enerģijas avots ir tieši tauki - tieši tāpēc ir iespējams nobraukt tik lielas distances samērā mierīgā tempā un tieši tāpēc lai notievētu ir ilgstoši jābrauc tieši šajā pulsa zonā un ne intensīvāk.