Cyclocross ir parastie v-breiki, tas ritenis ir aptuveni kā visas jaunās mašīnas - nav nekas nereāls, bet izskatās ka no nākotnes. Nemācēšu precīzi nocitēt, bet ir tāds teiciens: “Velosipēds nav jaizdomā no jauna.”
Cyclecross ir regula - tikai V-breiki, nekādu DB.
Velo pārsvarā neizgudro no jauna. Bieži vien cenšas izdomāt - komapktus/saliekamus/aerodinamiskus/etc.
Vel esmu redzējis kaut kur saliekamo sturi, liekas UCI to neatlava izmantot - TT gulstures ručkas pārtapa par ārejam ručkām.
Kam šosejniekam disku bremzes?
ja tās smuki ieintegrē, tad gan jau būtu pa smuko. pirmkārt jau lai tāpēc neskrāpētu aploku. nezinu kā ir karboratiem lietainā laikā… bet smuki noēd ALU aploku un bremžu klučus. bremzēšana arī “mīkstāka” un precīzāka
un cik smukus robus velobraucēju ķermeņos tie diski atstās pie masu kritieniem…
No tāda viedokļa priekšējie zobrati ir bīstamāki.
es arī nesapratu šito joku… Tad jau jāmet pie malas klasisko šosejnieku un jāmauc ar “kapsulām” … tur jau arī pavisam citi ātrumi :)
nu neteikšu ka priekšējie zobrati būtu bīstamāki par bremžu rotoriem, pārsvarā ķēde ir uz lielākā zobrata un kritiena brīdī zobrats nerotē, bet rati gan varētu griezties un nu nebūtu labi ja kādam pirksts trāpītu rotējošā rotorā, kautkad dzirdēju arī baumas ka skaistos spinergy ratus aizliedza lietot šosejā jo viņi palika bīstami…tur pat roka varēja trāpīt rotējošā ratā, bet varbūt tās bija baumas. un vēl jau klasiskais skaistais ka DB ir smagākas un kur nu šosejā tur bremzēs KRUKJI PEDALJI ! :D
Karbona ratiem ir speciālas bremžu uzlikas. Un aploks ar laiku nolietojas- tas pieder pie lietas. Ja var krosus ar zipiem braukt, tad šosejniekam…
Un par to mīkstāko- precīzāko bremzēšanu-kaut kā nav nācies dzirdēt no nopietniem braucējiem, ka klasiskās šosejas bremzes būtu vēlams aizvietot ar disku bremzēm.
Tiesa, izlasot ka velosipēdu projektējis ar veloindustriju nesaistīts uzņēmums, mani šāds risinājums neizbrīna. Izskatās, ka dotais braucamrīks projektēts pēc principa- uztaisīt savādāk (ne labāk), lai var paprasīt lielākas naudiņas. Un lielākai daļai ļautiņu , kas samaksās virs 20 000 angļu naudiņas par velosipēdu liksies, ka disku bremzes ir +.
Ne vienmer taa ir… Tads labs piemeers ir puisis no .nz vaardaa John Britten, kursh, arhitekts buudams, uzbuuveeja garazhaa saciikshu motociklu no nulles izmantojot gandriiz 100% nestandarta konstruktiivos risinajumus un arii materialus… Un diezgan viegli tika galaa ar lielajiem motograndiem trasee, kuri tereja miljonus pilnveidojot stipri novecojushas konstruktijas… Ko es ar to gribeju teikt? To, ka ar kadu nozari nesaistiitam cilveekam tajaa kaut ko buuveejot nav nekadu steroetipu kas un kaa it kaa ir jadara… Un reizem vinsh pat nezina, ka kaut ko nevar izdariit peec nozares profu un veteranu atzinuma, nem un izdara… :)
Protams, tadu piemeru nav daudz, bet izslegt tadus nevajag. :)
Tā īsti nesapratu. Vai es apgalvoju, ka ar veloindustruju nesasitīts uzņēmums vai cilvēks nevar uzbūvēt labu velosipēdu? Manuprāt nebūt nē. Es tikai rakstīju ka manu izbrīnu par disku bremzēm uz augstākās klases šosejas velosipēda (uz kādu spriežot pēc cenas un ieguldītā darba tas pretendē) kliedēja sekojošā informācija ka to ir projektējis ar veloindustriju nesaistīts uzņēmums. Ir taču starpība, vai ne?
Ielas velo meedz apgaadaat ar disku bremzeem - tas taa informaacijai, lai neshkjiet ka kaut kas neredzeets.
Ja tev rodas jautaajums par to kapeec likt disku bremzes, tad droshi vien tev nav gadiijies ar taadaam pabremzeet.
Galvenais iemesls kapeec Disku bremzes liek ielas velo ir tas, ka taas nediilst tik aatri un praktiski nav jaapaarregulee(noturiigaakas)
Tas viss protams atkariigs no taa KAA tu brauc.(no braukshanas stila: “miilji” vai “dusmiigi”)
[quote=kasio]
Ielas velo meedz apgaadaat ar disku bremzeem - tas taa informaacijai, lai neshkjiet ka kaut kas neredzeets.
Ja tev rodas jautaajums par to kapeec likt disku bremzes, tad droshi vien tev nav gadiijies ar taadaam pabremzeet.
Galvenais iemesls kapeec Disku bremzes liek ielas velo ir tas, ka taas nediilst tik aatri un praktiski nav jaapaarregulee(noturiigaakas)
Tas viss protams atkariigs no taa KAA tu brauc.(no braukshanas stila: “miilji” vai “dusmiigi”)[/quote]
Vai tas ir ielas velo? Cik man zināms, šosejas velosipēdiem (tādiem, kuri maksā daudz naudiņas un kuriem lielāku riepu par 23mm nevar uzlikt), disku bremzes pagaidām neviens neliek. Laikam puišiem neviens nav pastāstījis cik tā ir laba lieta :).
Pašas DB un VB ir stipri līdzīgi - atšķirās tikai attālums kur iedarbojās bremzes - aploks ir tas pats disks.
šeit nekādu jauninājumu nav un nevajag :). Terētiski bremzes var iestrādāt iekš rumbām (vecie labie “barabani”), bet tur ir milzīgs spēks japieliek kā arī dils un svils pie lieliem ātrumiem.
[quote=Delfins]Pašas DB un VB ir stipri līdzīgi - atšķirās tikai attālums kur iedarbojās bremzes - aploks ir tas pats disks.
šeit nekādu jauninājumu nav un nevajag :). Terētiski bremzes var iestrādāt iekš rumbām (vecie labie “barabani”), bet tur ir milzīgs spēks japieliek kā arī dils un svils pie lieliem ātrumiem.[/quote]
Manupraat jo taalaak no centra jo “labaak” dilst (njemot veeraa, ka neviens pa nazhiem, piemeeram, prieksheejo ratu neliek)
Tagad visi atceramies pasaules chempi, kur saramotinam izbeidzaas bremzes! Ar DB taa nenotiek!
[quote=kasio]
Tagad visi atceramies pasaules chempi, kur saramotinam izbeidzaas bremzes! Ar DB taa nenotiek![/quote]
Tās ir kāds jauns apgalvojums, ka šosejas bremzes lūzt, bet DB nelūzt? Kas tieši viņam tur salūza? Savādāk grūti spriest, kā ar DB nenotiek.
[quote=kasio]Manupraat jo taalaak no centra jo “labaak” dilst (njemot veeraa, ka neviens pa nazhiem, piemeeram, prieksheejo ratu neliek)
Tagad visi atceramies pasaules chempi, kur saramotinam izbeidzaas bremzes! Ar DB taa nenotiek![/quote]
-
Jo taalaak no ass centra, jo bremzes ir efektiigaakas, attieciigi, mazaaka slodze uz kluchiem. Piemeeram, esmu ieveerojis ka uz lielaaka rotora (203mm) bremzju kluchi iet ilgaak nekaa uz mazaaka (160mm) rotora.
-
Nesaki viss ka neviens ar prieksheejo ratu pa meemajiem neliek, ir velosporta veidi kur dod gan, un arii ikdienaa braucot gadaas… (ja aizmuguree ir smaga velosoma, tad ir minimaala iespeeja paarldot paar stuuri).
-
Nesaki viss ka ar DB negadaas “peekshnja bremzju izbeigshanaas”, gadaas gan, un turklaat vel ar jauniem kluchiem ejot uz startu!
Konkreetais piemeers - gadus apm 6 atpakalj bij “velolemaanas” gonka 24h, kur biju par mehu. Jau izejot uz starta smidzinaaja, un faktiski visa gonka bij lietuu, kaads bij brauceejam paarsteigums kad peeksnji saprata ka nav bremzju, un kaads bij mans paarsteigums kad redzeeju ka jaunie DB bremzju kluchi bij liidz blekjiem pliki…
Par 1. punktu muusu fiziku zinoshais biedrs vareetu varbuut vairaak paskaidrot, kaapeec taada lieta ir noveerojama.
Par 1. punktu:
Spēka momentu nosaka gan tas, cik liels ir pats spēks F, gan arī tuvākais attālums no spēka darbības taisnes līdz pagrieziena asij. Šo attālumu sauc par spēka plecu l.
Pagrieziena ass var būt reāla rotācijas ass, ap kuru ķermenis var griezties. Bet tā var būt arī iedomāta līnija, ap kuru spēks pagriež ķermeni. Tā, piemēram, smaguma spēka dēļ uz galda var apgāzties ziedu vāze, kad tā zaudē līdzsvaru.
M = F * l, kur M - spēka moments, F - spēks, l - spēka plecs. Tātad ķermenim pieliktais spēka moments pret rotācijas asi ir vienāds ar speka lieluma un spēka pleca reizinājumu.
Spēka momenta vienība ir vienāda ar spēka vienības un garuma vienības reizinājumu - Ņūtons reiz metrs (N • m). Spēka momenta vienībai nav īpaša nosaukuma. Ieteicams papildus lasīšanai: Fizika 10. klasei, Edvīns Šilters, Vilnis Reguts, Austris Cābelis, 1. izdevums - 2004, “Lielvārds”
Nodaļa ir pārāk vienkārša, lai traucētu fiziķus, tapēc ievietoju savas nelielās zināšanas. Disku bremzēm bremzēšanas spēks ir lielāks kā v-bremzēm tāpēc, ka DB pieliktais spēks uz bremžu klucīti ir vairākkārt lielāks nekā v-bremzēm spēka plecs lielāks salīdzinājumā ar DB.
Tā arī bija ka nekarbona ratiem paredzētos bremžu klužus mehi šim bija uzlikuši pie Zipp karbona ratiem, esot tie rati arī izbeigušies.
http://www.innolite.se/produkt.aspx?id=547
S(z)viedri dedzina!
Labs svars aplokam, nez ko viņi saka par garantijām (izņemot 80kg braucēja max svara ierobežojumu)
Vietējie ogļplasta speciālisti varētu padalīties ar domām par ogļplastu aplocēs. Ar trubiņu riepām jau viss ir vienkāršāk, un tas noteikti lielāko auditorijas daļu pat neinteresētu, mani personīgi interesē tikai bortējamās riepas un karbona aploces lietošanas praktiskie aspekti.
