ceļa locītavas eļļošana

Brauktprieks Veselība, uzturs
1

Vai varam padalīties ar personisko pieredzi nodilušu ceļa locītavu eļļošanā?

Stāsts diezgan tipisks - menisks ieplaisājis un daļēji izgriezts, skrimslis padilis, vietām jau strīķējas kauls pret kaulu - vairāki apmeklētie dakteri vienā balsī saka, ka vajag špricēt kaut ko eļļojošu. Bet ko - hialuronskābi vai plazmu (PRP)? Pēc sarunām ar dakteriem neradās pārliecība, ka efekts garantēts, drīzāk gan - pamēģināsim šo un to - varbūt, ka palīdzēs, vai vismaz droši, ka nekaitēs. Turklāt, hialuronskābei vēl esot dažādas viskozitātes pakāpes - to, kura labāk palīdz, arī varot noteikt eksperimentāli :)

Būtu pateicīgs, ja foruma biedri varētu padalīties ar saviem pieredzes stāstiem!

2

@ivars27 man no padiluša skrimšļa veidojās tā saucamā beikera cista zem ceļa, kurā krājās ūdens. Tajā laikā cilāju svarus tupos, vilku vilkmi utt., pie ceļa krakšķēšanas pieradu, bet beigās vairs nevarēju normāli paiet, kur nu vēl pietupies. Magnētiskā rezonancē konstatēju ka locītava ir izdilusi, artrīts , iekaisums utt. Mēģināju visu ko ieteica Orto mediki - plazma ne lētākais pasákums izmēģināju 3 reizes, celis pārstāja sāpēt, bet savu fukcionalitāti neatguva, spricēja celī arī Kenalogu tas strādāja - likās ka celis ir kļuvis no titāna, bet tas bija īslaicīgi pēc nedēļas celim atkal palika 90 gadu. Mēģināju arī visādus aparātus , kuri sildīja, vai atkal saldēja. Gadu pusotru eksperimentēju. Īsumā ārsts pateica, lai sportam met mieru, “ir jau 40 gadu Tev, paiet vari - tātad ir ok.” Tad nonācu pie riteņbraukšanas, regulāri sāku mīties pēc 6 mēnešiem - celis varbūt izdala kādu troksni, bet varu skriet, tupties , kādu teikvando paņēmienu izpildīt… īsumā celis pilnībà pilda savu funkciju. Neesmu taisījis tagad magnētisko rezonanci , bet zinu ja izlaižu mīšanos vairāk par 2 nedēłàm , celis atkal kļūst par problēmu.

3

Dakteris, kurš taisīja meniska operāciju, ieteica tieši mīties ar velo, jo tā esot labvēlīga kustība celim. Runa gan nebija par sacensību režīmu pa saknēm, purviem utt.
Diemžēl, metodes atjaunot skrimsli parādās tikai Ilustrētās Zinātnes rakstos par nākotnes medicīnu.
Atbildēt tēmas autoram uz diezgan specifisko jautājumu nevarēšu.

4

[quote=Ivars27]Vai varam padalīties ar personisko pieredzi nodilušu ceļa locītavu eļļošanā?

Stāsts diezgan tipisks - menisks ieplaisājis un daļēji izgriezts, skrimslis padilis, vietām jau strīķējas kauls pret kaulu - vairāki apmeklētie dakteri vienā balsī saka, ka vajag špricēt kaut ko eļļojošu. Bet ko - hialuronskābi vai plazmu (PRP)? Pēc sarunām ar dakteriem neradās pārliecība, ka efekts garantēts, drīzāk gan - pamēģināsim šo un to - varbūt, ka palīdzēs, vai vismaz droši, ka nekaitēs. Turklāt, hialuronskābei vēl esot dažādas viskozitātes pakāpes - to, kura labāk palīdz, arī varot noteikt eksperimentāli :)

Būtu pateicīgs, ja foruma biedri varētu padalīties ar saviem pieredzes stāstiem![/quote]
Taisīju hialurona injekcijas pirms gadiem 10. Kopumā efekts patīkams, bet nekas radikāls uzlabojošs tas nebija. Pati injekcijas bez īpašām sāpēm (kā parasta injekcija).

5

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6220001/
Ja vari atļauties, iesaku riskēt un mēģināt PRP. Hialuronskābes injekcijām efekts ir īslaicīgs, savukārt par plazmu ir aizvien vairāk pētījumu saistībā ar to, ka skrimsli var saglābt. Cik atceros, ORTO injekcija bija ap 215. Tikko paskatījos, ka 1. slimnīcā ir 95 Eur. Pieņamu, ka to veic Georgs Pelēcis un par viņu kā speciālistu neko sliktu nevaru teikt. Ceru, ka izvēlēsies PRP un pēc kāda laika padalīsies ar rezultātiem. Tas noteikti daudziem noderēs.
Man pašam skrimšļa bojājuma gadījumā PRP nelīdzēja, bet tas tādēļ, ka man skrimslī bija plaisa, ap kuru bija “bārkstis”. Nācās operēt un izslīpēt gludu.

6

PRP Zemgales veselības centrā Jelgavā pie dr. Aizenas maksā EUR 50 + EUR 5 par asins nodošanu.

7

Pavisam nesen biju uz atkārtotām hialuronskābes injekcijām un apjautājos arī par plazmu. Konkrētais dakteris dod priekšroku hialuronskābei.
Pēc viņa teiktā hialuronskābes injekcijas efekts ir aptuveni gads.
Ir atrodami zinātniski raksti, piemēram https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/30545242, kur secinājumos teikts:
CONCLUSION:
Both treatments were effective in improving knee functional status and symptoms over time. PRP did not provide an overall superior clinical improvement compared with HA in terms of either symptomatic-functional improvement at different follow-up points or effect duration.
Pētījumi noteikti, ka ir daudz un secinājumi dažādi, taču neesot patiešām izglītotam šajā jomā būs grūti izdarīt pamatotu secinājumu. Domāju, ka visprātīgākais ir atrast dakteri, kuram uzticies un sekot viņa ieteikumam.
Man ceļgals ir visai bēdīgā stāvoklī un skriešana, lekšana vairs nav atļauta, savukārt ar riteni drīkst (un vajag) braukt, cik nu sēžamvieta var turēt.
No ķirurģiskām metodēm vēl ir mikrolūzumu metode (Microfracture surgery) un mozaīkplastika (mosaicplasty), kur pirmā ir visai vienkārša, taču otrai ir ilgāks rehabilitācijas periods.

8

Biju pilnībā sajājis ahileja cīpslu vienai kājai, krakšķēja, bija stīva, sāpoša un pie slodzēm uzpampa, pirms dažiem gadiem uztaisīju PRP injekciju un kopš tā brīža neesmu par ahileju vairs domājis un atcerējies. Ahilejs protams nav celis, bet nu man arī neviens nedeva nekādas garantijas par veiksmīgu iznākumu.
Man šī procedūra apgājās 200+, bija opcijas par zemāku ciparu, bet šo dr ieteica daudzi fizio no vieglatlētu saimes

9

Man pēc pāris lielām riteņbraukšanas slodzēm vienu dienu sāka brutāli sāpēt celis vienai kājai, nevarēju normāli pastaigāt 2nedēļas. Liku saites, ledu, taizemes smēres utt. Tad izlēmu aiziet pie fizioterapeita, cilvēks mani izmasēja un teica, ka domā no tā, ka neiesildijos un neatsildījos, bet arī lidz galam nezināja teikt, teica, lai atpūšos mēnesi vēl, tad palēnām sāku darboties. Tā arī darīju. Sāku pēc mēneša 5km braukt, tad 10, 15, 20 utt. Tagad esmu ticis lidz 45km bez pūlēm, taču, celis ik pa 5km kārtīgi nokrakšķ, bet nekas nesāp. Tagad sāku domāt, ka jāuztaisa kāda magnētiskā, jo tas arī nav normāli un nezinu pie kādiem ārstiem griesties, jo dotajā brīdī sāpes nav, taču jūtu, ka palēnām tikai varu palielināt attālumu.
Kādam bijis kas līdzīgs?

10

Man nebija simptomi gluži kā tev, bet arī līdzīgi ar celi mocījos vairākus gadus, biju pie dažādiem ārstiem un Valdis Andersons visu atrisināja - tiesa gan, bija jātaisa magnētiskā 3T (ar 3 teslām) aparātā pa dārgo, lai redz visus plīsumus skrimšļos. Man izrādās bija ieplīsis menisks un es tik ilgi to celi biju mocījis, ka jau 2 plīsumi parādijušies, rezultātā bija jāšuj menisks 2 vietās. Domāju aizej pie viņa, tad jau viņš ieteiks ko tālāk darīt. Viņš pieņem Orto un Sportmed. Vienam draugam ar līdzīgiem simptomiem izrādījās krusteniskā ieplīsusi, vēl vienam vnk iekaisums un ar špricēm izārstēja. Ar tiem ceļiem grūti saprast bez magnēta kas kaiš un citreiz ar visu magnētu nevar saprast. Veiksmi izārstēt!

11

Tipiskākais ceļgala sāpēšanas iemesls, ja nav nekādas medicīniskas vainas ir vienkāršs- par augstu sēdeklis, vai pārāk maz kustības klipšu pedāļos komplektā ar nepareizu kurpes uzlikas leņķi. Ceļgalam būtu jāpaliek vismaz 25 grādus saliektam. Vienkāršākais veids nomērīt- ar aplikāciju telefonā. Fizioterapeits to varēja nezināt, un norakstīja uz neiesildīšanos. Cilvēka spējas adaptēties ir ļoti lielas, un tu pats to apstiprini, ka nu jau pakāpeniski esi spējis palielināt bez sāpēm nobraucamo distanci.

12

Paldies džeki par atbildēm, būs ko padomāt.

@Eduards. Kas par aplikāciju telefonā?

13

Man parasti ļoti sāp ceļgali pēc tam, kad pavizinos ar krietni par zemu noregulētu sēdekli. Pietiek ar kādu pusstundu.

14

Tev noteikti sāpes ar zemu sēdekli ir ceļgalu priekšējā daļā, kamēr pārāk augsta sēdekļa gadījumā sāpes ir aizmugurē, jo tiek “pārstiepti” harmstringi.

15

Pārstiept var tikai tādus muskuļus, kas treniņos nav pareizi iestiepti.
Piemēram, ātrslidošanā soli vajag izspiest līdz pilnīgi taisnam celim, un normāli tas nerada ne ceļgalu sāpes, ne attiecīgo muskuļu sastiepumu.

16

https://bikedynamics.co.uk/kneepain.htm

17

[quote=McDrevich]Biju pilnībā sajājis ahileja cīpslu vienai kājai, krakšķēja, bija stīva, sāpoša un pie slodzēm uzpampa, pirms dažiem gadiem uztaisīju PRP injekciju un kopš tā brīža neesmu par ahileju vairs domājis un atcerējies. Ahilejs protams nav celis, bet nu man arī neviens nedeva nekādas garantijas par veiksmīgu iznākumu.
Man šī procedūra apgājās 200+, bija opcijas par zemāku ciparu, bet šo dr ieteica daudzi fizio no vieglatlētu saimes[/quote]
Tikai palabošu - Ahilejs IR nopetnāk, nekā celis. Vismaz basketbolā, futbolā, tenisā - NEVIENS nav spējis atgriezties tajā līmenī, kā pirms tam, ko nevar teikt par ceļu operācijām.

Pareizi būtu teikt, skrimšļi nav cīpslas. Kad kauls pret kaulu beržas, tad jau vairs neko. Man personīgi bija neizpratne, kāpēc ārsts nepiedāvā injekcijas, bet, papētot tematu, redzu, ka tā jau arī ir, ka tas risinājums ir arī diezgan rūpīgi apsverams, ne tikai ar plusiem, bet arī ar mīnusiem. Skartā vieta gan ne celī, bet pēdas pirkstā. Protams, tiek sekots līdzi norisēm un tiek cerēts uz kādu medicīnas progresu šajā jomā.

18

[quote=Wildutch]Man pēc pāris lielām riteņbraukšanas slodzēm vienu dienu sāka brutāli sāpēt celis vienai kājai, nevarēju normāli pastaigāt 2nedēļas. Liku saites, ledu, taizemes smēres utt. Tad izlēmu aiziet pie fizioterapeita, cilvēks mani izmasēja un teica, ka domā no tā, ka neiesildijos un neatsildījos, bet arī lidz galam nezināja teikt, teica, lai atpūšos mēnesi vēl, tad palēnām sāku darboties. Tā arī darīju. Sāku pēc mēneša 5km braukt, tad 10, 15, 20 utt. Tagad esmu ticis lidz 45km bez pūlēm, taču, celis ik pa 5km kārtīgi nokrakšķ, bet nekas nesāp. Tagad sāku domāt, ka jāuztaisa kāda magnētiskā, jo tas arī nav normāli un nezinu pie kādiem ārstiem griesties, jo dotajā brīdī sāpes nav, taču jūtu, ka palēnām tikai varu palielināt attālumu.
Kādam bijis kas līdzīgs?[/quote]
Man ir bijis līdzīgi, reāli kāju cēlu ar rokām ārā no gultas. Tas bija pirms gadiem 8, kad pārforsēju ar skriešanu un velo. Neko īpaši darījis neesmu, pārgāja pamazām, drīz jau nedomāju par to, bet joprojām jūtu, sevišķi, ja jātaisa pietupieni. Ko es ar to gribu teikt - tas nepazudīs! Pats sadzīvoju, jo dažādu apstākļu dēļ vēl nav bijis laika aiziet izmeklēt, skrienot, braucot nejūt. Pieļauju, kaut kas satraumēts, ieplīsis, visticamāk - nodilusi patella.

Bet vēl svarīgāk ir saprast, kas tas par fizioterapeitu - pašdarbnieku? Ja fizioterapeits nezina ko teikt, tad vismaz var nosūtīt pie ārsta uz izmeklējumu. Priekš kam tad tās visas gudrās ierīces radītas un priekš kam tad tie ārsti mācās - lai kaķīšus diagnosticētu un ārstētu?

Ko vēl pa šo laiku esmu atklājis - to, ka skrimslis dilst, īpaši nejūt. Jūt tad, kad viņš jau ir nodilis. Tas nozīmē, ka posmu, kamēr skrimslis no 100% nodilst līdz plāniem 20%, nejūt. Jūt tad, kad jau vairs nav kam dilt. To, ka skrimšļi pie slodzes jāradina ļoooti pakāpeniski, neviens jau īpaši nereklamē, jo vajag taču ātrāk dabūt rezultātu! Tas, ka nesagatavoti tie pamazām kļūst irdeni un atliek tikai iztēloties, ko nodara pēkšņa pārslodze - parasti, strauji atsākot treniņus pēc garākas pauzes. (Aptuveni tā, nepretendēju uz enciklopēdijas ieraksta kvalitāti, taču pretendēju uz to, ka pavisam noteikti nav vērts pažēlot naudu izmeklējumiem)

Vēl ieteikums - normāls ortopēds uzreiz sapratīs, kas par vainu. Manā gadījumā (ne celim) - rentgenu un pēdu bija redzējuši arī citi mediķi. Visādas teorijas tur virzīja, vienīgā teorija, kuru neviens neizvirzīja - ka nav kompetenti. Kompetents ortopēds problēmu pamanīja apmēram tā, kā kompetents velomehāniķis pa gabalu redz, ka ķēde/kasete ir nodilusi, nevis prāto, ka nav saeļļota vai ka pārnesumi ir nesaregulēti.

19

Ansi, vēl varēji daiļslidošanu pieminēt. Tiešām interesanti būtu paklausīties, kāda ātrslidošanai ir līdzība velobraukšanu.
Savukārt, baikfitteri raksta, ka braucēji visbiežāk tiešām grēko ar pārāk augstu beņķi, un mazliet par augstu ir daudz ļaunāk nekā mazliet par zemu. Ne jau par muskuļiem te ir runa, bet par saitēm.

Galvenā ideja, ka vajag max augstu beņķi, bet tā, lai pedāļa apakšējā stāvoklī ceļa locītava nesāktu paātrināties uz aizmuguri, arī lielā slodzē, kad papēdis parasti aiziet zemāk. No šī izriet arī ir atziņa, ka statiski neko sakarīgi nomērīt nevar (leņķmēri/svariņi utt.), viss ir jādara kustībā un slodzē. Un nemaz nevajag Retul utml. dārgu tehniku, var iztikt ar filmēšanu stendā un video kadru analīzi. Taču bez pieredzes arī to būs gandrīz nereāli izdarīt, bet ir algoritms, kā pašam noregulēt (pats esmu mēģinājis, šķiet, ka ir labs):
https://www.stevehoggbikefitting.com/bikefit/2011/02/seat-height-how-hard-can-it-be/
Sk. pie “How to set your own seat height”, slinkums tulkot

20

Par laimi, ahilejs laikam nav pārāk svarīgs priekš velobraukšanas, ja nu vienīgi Top līmenī. Katrā ziņā mans basītī sarautais un labi sadzijušais nekādi netraucē. Svarīgi ir arī klipšu stiprinājumus neskrūvēt pārāk tālu uz priekšu, lai nesamoca ahilu un ikru muskuli. Arī šeit ir zelta likums, ka labāk pārāk uz aizmuguri, nekā pārāk uz priekšu. Man ir šad tad drusku sāpējuši sarautais ahils vai veselais tikai pēc kādām Enduro braukšanām ar 200+ lielākiem lēcieniem.