Tu gribi teikt, ka pat tur kur nav zebras man jāstumj pāri?[/quote]
Ja tu stum riteni, tad tu esi - 10) gājējs — persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai invalīdu ratiņos. Šis termins neattiecas uz personām, kas veic darbus uz brauktuves, un uz satiksmes regulētājiem;
Ja tu pirms velo stumšanas esi to vadījis (braucis ar to), tad tu esi - 28) transportlīdzekļa vadītājs — fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli, tai skaitā vadīšanas iemaņu pārbaudes laikā, kura notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vai apmāca vadīt transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona;
Topikā minētajā vietā gājējam būtu priekšroka pret auto, kas iebrauc teritorijā. Atšķirībā no transportlīdzekļa (velosipēda) vadītāja.
Ja vien nav kāds papildus punkts, kas nosaka citādi.
Nobraucot no ceļa uz blakusteritoriju, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuru ceļu viņš šķērso.
Velosipēda vadītājas nav “cits ceļu satiksmes dalībnieks” ?
domāju kad 79.punkts tomēr pierāda autovadītāja vainu, jo manevru tomēr veica viņš nevis es, tātad dot ceļu nozīmē
1.14. dot ceļu — prasība, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībnieks nedrīkst sākt braukt (iet), turpināt braukt (iet) vai izdarīt jebkādu manevru, ja tādējādi citiem ceļu satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi braukšanai (iešanai) vai viņi ir spiesti mainīt braukšanas (iešanas) virzienu vai ātrumu;
un ceļu satiksmes dalībnieks var būt gan gājējs,velosipēdists,auto vadītājs…
[quote=Endijs]
principā gribu likt pretī tik pat vienkāršu punktu, kurš tika minēts jau šajā forumā
79. Nobraucot no ceļa uz blakusteritoriju, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuru ceļu viņš šķērso.
vadītāja vaina, jo 100 punkti viņš uz veloceliņu aci neuzmeta
nu un,protams pretī ir
226. Vietās, kur ārpus krustojumiem velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi un ceļu satiksme netiek regulēta, velosipēdu un mopēdu vadītājiem jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.
kur vainīgs esmu es[/quote]
Nu nevar tā bezatbildīgi lidot pa velosipēdistu celiņu (sk. 227). Starp citu, atļautais maksimālais ātrums uz veloceliņa ir 20 km/h.
Saproti pats - autovadītājam ir pienākums palaist gājējus u.c., bet ne jau apstāties un binoklī paskatīties, vai netuvojas kāds, kas “nu neesmu no lēnajiem”…
[quote=ktn]
Nu nevar tā bezatbildīgi lidot pa velosipēdistu celiņu (sk. 227). Starp citu, atļautais maksimālais ātrums uz veloceliņa ir 20 km/h.
Saproti pats - autovadītājam ir pienākums palaist gājējus u.c., bet ne jau apstāties un binoklī paskatīties, vai netuvojas kāds, kas “nu neesmu no lēnajiem”…[/quote]
Kur Tu izraki 20 km/h?
Ak mī un žē. Kad pēdejo reizi CSN pārlasīji?
Autovadītāja pienākums ir palaist visus, kuru ceļu viņš nogriežoties šķērso. Punkts.
Tas, ka pa ietvi un arī velo celiņu nav jālido ir jau cits stāsts.
Bet pats fakts, ka kāds brauc āttri pa ietvi vai veloceliņu, neatbrīvo autovadītāju no pienākuma viņu palaist.
KTN neatradu likumu, kurā minēts pa 20km/h-atrodi tādu likumu. Šajā situācijā ir runa par to kad vadītājs vispār nepaskatījās uz veloceliņu. Un ar teikumu par to kad neesmu no lēnajiem domāju,kad nebraucu 10-15km/h, bet ne to ka lidoju 30-40 km/h :)
Par 20km/h sajaucu, tas attiecas uz dzīvojamām utml. zonām.
Ko nozīmē dot ceļu? Es ar to saprotu to, ka jāpalaiž ciešā tuvumā vai uz brauktuves esošie gājēji un velosipēdisti. Piemēram, ja es nogriežos pa labi, es labi redzēšu gājējus, lēni braucošus velosipēdistus un ātri braucošus velosipēdistus, kas tuvojas no priekšas/kreisās puses, bet ātri lidojošu velosipēdistu, kas tuvojas no aizmugurējās/labās puses, es, visdrīzāk nepamanīšu. Protams, es nebraukšu virsū nevienam, kas jau šobrīd ir uz brauktuves… (starp citu, ne visās valstīs tas ir tā, ka nogriežoties ir jāpalaiž, autovadītāji dzen nost gājējus).
Jums derētu palasīt metodisks materiālus par OCTA atlīdzību aprēķināšanu, būsiet pārsteigti, kā sadalās atbildība (piemēram, nemaz nav tā, ka 100% vainīgs ir tas, kas nedod ceļu…)
Protams, protams, ka katrs gadījums ir individuāls, lai saprastu iespējas izcīnīt taisnību, juristam ir jāredz visi papīri, jāprecizē vieta un apstākļi (kam kāda zīme bija, utt.), un pats galvenais, vai lēmums vispār vēl ir pārsūdzams.
[quote=ktn]
(starp citu, ne visās valstīs tas ir tā, ka nogriežoties ir jāpalaiž, autovadītāji dzen nost gājējus).[/quote]
Romā mani uz zebras gandrīz nonesa policijas auto. Gribās, lai ir kā “ne visās valstīs”? Jeb tomēr labāk, ka lielakie ierobežojumi ir nāvejošākajam satiksmes dalībniekam - auto?
Protams, ka nav vērts skriet kādam virsū, tikai tādēļ, ka Tev ir priekšroka. Domāju, ka metodiskajos materialos tieši par to ir runa - ko cietušais darīja, un vai viņam bija iespēja ko darīt, lai izvairītos no sadursmes.
nu un cik ātri brauci tieši pirms sadursmes? kurā virzienā brauci? varbūt pats apzināti ieskrēji sānā, ja būtu braucis pa ielu, tad viennozīmīgi Tev būtu taisnība, jo auto tad būtu nogriezis ceļu, bet šoreiz brauci pa veloceliņu, ja saki ka neesi no lēnajiem, tad atvaino, bet varēji arī nedaudz piebremzēt (es piebremzēju pie visām iebrauktuvēm un turu pirkstu uz bremzes) un auto jau būtu garām, nenāktos sānus skrāpēt. Ne jau velti panesās deputātu kungiem doma par to ka riteņbraucēji drīkst braukt pa gājēju pārejām, bet ar vienu bet … ne ātrāk kā gājējs. Tā teikt vidējais statisktiskais riteņbraucējs brauc ar vidējo līdz apmēram 15km/h, tas principā ir ātrums no kura var sabremzēties gana aši, bet ja vidējais statistikais dinamiskais riteņbraucējsbraucējs ieliek kādam sānā braucot pa veloceliņu, tad acīmredzot vai nu brauc neuzmanīgi (tik pat labi varēji kādu sīci nonest, kurš tad būtu vainīgs?) vai arī pārāk ātri brauc (tak tantiņas un sēņotāji arī ir satiksmes dalībnieki). Pats tādu braucēju pirms gadiem 10 redzēju kā pa Valdemāra ielas ietvi nesās centra virzienā un ievilka autiņam labajā aizmugurējā spārnā un par ko tas liecina? Noteikumi toreiz vispār bija tādi, ka riteņbraucējam krustojums jāšķērso stumjoties gan pa ietvi braucot, gan pa brauktuvi (diezgan muļķīgi, bet tā man skaidroja autoskolas instruktors), tikai neviens to neņēma galvā. Un šeit ir rezutāts, dodiet mums tiesības braukt kur pagadās kā pagadās un vēl nezin ko un beigās meklē kaut kādu taisnību. Vajag braukt ar galvu, nevis ieņemt galvā man ir taisnība un iepūtiet. Nevajag aizmirst to ka velosipēdists nav pasaules naba, automobīļiem jau tikai sānus apskrāpēs, sāpēs jau pašam pedāļu minējam.
P.S.
Varat sākt apriet kam nepatīk taisnība, bet ja paši uzmanīgāk brauktu un ievērotu CSN tad tādas situācijas varētu arī nebūt. Galu galā tas kurš ir gan autobraucējs, gan riteņbraucējs, gan gājējs, tikai tas var objektīvi novērtēt situācijas uz ceļa (sevišķi ziemā). Un galvenais ņemt vērā ka katram auto pie stūres var sēdēt “blondīne/-s” (neuztvert personīgi, runa ir par diagnozi nevis matu krāsu) un apkārt notiekošo var vispār neredzēt.
Kas jādara ar velosipēdu uz gājēju/velo celiņa, lai sabojātu auto sānu?
Ja auto vietā būtu mazs bērns vai kaķis?[/quote]
Pa veloceļu ir jābrauc ar riteni. Cik ātri es to daru, ir mana izvēle. Ja Tu nogriežoties mani nepalaid, tad Tu esi vainīgs un viss.
Apdrošinātāju teorija nav CSN.
Ja es notriecu bērnu, tad es esmu vainīgs. Jo man bija jāparedz, ka bērns var man izskriet priekšā. Bet bērns parasti neskrien pa Brīvības gatvi, tāpēc salīdzinājums nevietā.
nu un cik ātri brauci tieši pirms sadursmes? kurā virzienā brauci? varbūt pats apzināti ieskrēji sānā, ja būtu braucis pa ielu, tad viennozīmīgi Tev būtu taisnība, jo auto tad būtu nogriezis ceļu, bet šoreiz brauci pa veloceliņu, ja saki ka neesi no lēnajiem, tad atvaino, bet varēji arī nedaudz piebremzēt (es piebremzēju pie visām iebrauktuvēm un turu pirkstu uz bremzes) un auto jau būtu garām, nenāktos sānus skrāpēt. Ne jau velti panesās deputātu kungiem doma par to ka riteņbraucēji drīkst braukt pa gājēju pārejām, bet ar vienu bet … ne ātrāk kā gājējs. Tā teikt vidējais statisktiskais riteņbraucējs brauc ar vidējo līdz apmēram 15km/h, tas principā ir ātrums no kura var sabremzēties gana aši, bet ja vidējais statistikais dinamiskais riteņbraucējsbraucējs ieliek kādam sānā braucot pa veloceliņu, tad acīmredzot vai nu brauc neuzmanīgi (tik pat labi varēji kādu sīci nonest, kurš tad būtu vainīgs?) vai arī pārāk ātri brauc (tak tantiņas un sēņotāji arī ir satiksmes dalībnieki). Pats tādu braucēju pirms gadiem 10 redzēju kā pa Valdemāra ielas ietvi nesās centra virzienā un ievilka autiņam labajā aizmugurējā spārnā un par ko tas liecina? Noteikumi toreiz vispār bija tādi, ka riteņbraucējam krustojums jāšķērso stumjoties gan pa ietvi braucot, gan pa brauktuvi (diezgan muļķīgi, bet tā man skaidroja autoskolas instruktors), tikai neviens to neņēma galvā. Un šeit ir rezutāts, dodiet mums tiesības braukt kur pagadās kā pagadās un vēl nezin ko un beigās meklē kaut kādu taisnību. Vajag braukt ar galvu, nevis ieņemt galvā man ir taisnība un iepūtiet. Nevajag aizmirst to ka velosipēdists nav pasaules naba, automobīļiem jau tikai sānus apskrāpēs, sāpēs jau pašam pedāļu minējam.
P.S.
Varat sākt apriet kam nepatīk taisnība, bet ja paši uzmanīgāk brauktu un ievērotu CSN tad tādas situācijas varētu arī nebūt. Galu galā tas kurš ir gan autobraucējs, gan riteņbraucējs, gan gājējs, tikai tas var objektīvi novērtēt situācijas uz ceļa (sevišķi ziemā). Un galvenais ņemt vērā ka katram auto pie stūres var sēdēt “blondīne/-s” (neuztvert personīgi, runa ir par diagnozi nevis matu krāsu) un apkārt notiekošo var vispār neredzēt.[/quote]
Bet kā Dzintar likt manīt auto braucējiem par veloceliņu eksistenci, ja pat likumi runā pret viņiem?
Kur gan citur velobraucējs var justies kā naba ja ne uz veloceliņa?
Pats arī esmu gan riteņbraucējs, gan autovadītājs un arī šad tad gājējs un zinu, ka avārijas neizraisa viens cilvēks. Arī ja tu brauc pa galveno ielu un tev priekšā iznesās mašīna, kurā tu ieliec sānos, arī tad tu esi zināmā mērā vainīgs, jo tu neparedzēji to situāciju.
Nevaru saprast ko var cepties pa to stumšanos-no krustojuma tur nebija ne smakas
p.s. apzināti sānos nebraucu, bija sāpīgi :)
ja būtu braucis pa ielu, tad viennozīmīgi būtu vainīgs, jo nedrīkstu atrasties uz ielas ja blakus ir veloceliņš!
ātrums varēja būt max 20km/h
Muļķības. CSN nav nekas par paredzēšanu. Pamatdoma ir - nepārsniegt ātrumu, dot ceļu kur tas ir jādara, pirms manevra 2x pārliecināties. Šie visi gadījumi attiecās tieši uz iegriešanos iekšpagalmiem un blakusceļiem vai vienkārši labais pagrieziens, kad manevrs notiek neapstājoties - protams, tad jau ir par vēlu, kad purns jau ir uz šķērsojamās daļas.
Nu to par paredzēšanu paņēma tie kas atcerās padomju beigu laika csn grāmatas… tur bija tāds punkts, ka autovaditājam ir jāparedz situāciju uz ceļa… vai arī kā tas tur skanēja… neesmu pats to redzējis…