Par to, ka rites pretestība tik ļoti atšķiras (1/3), man tiešām ir jaunums. Tas laikam ir tas, kas rada to “no-tubes” sajūtu braucot. It kā rats ir tikpat smags, bet liekas, ka vieglāk ripojas. Nez, ar ko tas varētu būt izskaidrojams, - ar kaut kādu berzi starp riepu un kameru tai punktā, kur notiek deformācija, pieskaroties zemei?
Pa lielām ripām , situācija bezkamerniecēm, salīdinot ar kamerniecēm, ir sekojoša. Ja bezkameru variantā darbojas elementi ceļš- riepa- riteņa disks, tad kamernieču variantā: ceļš- riepa- kamera- riteņa disks. Lai cik labi ieliktu kameru, tāpat šajā pasaulē nekas nav ideāls. Tāpēc arī sistēma ar mazāk elementiem darbojas labāk, jo mazāk nenoteiktību.
Taču par to 1/3 negribās ticēt. Tas nozīmētu, ka ja mēs izslēgtu gaisa pretestību, ātrums, rupji runājot ,palielinātos par 1/3- nu tas vairāk ir reklāmas triks:)))
Es tagat nevarēšu atrast to vācu žurnālu, bet tur bija ļoti apjomīgs riepu tests. Viens no parametriem bija rites pretestība. Tie cipari kamerniecēm svārstijās ap 30 k-kādām vienībām. Savukārt bezkamerniecēm šis pats rādītājs bija tuvu pie 20. No tā tad arī šāds secinājums.
Tas viss ir tikai teorija. Vai tiešām pārejot uz bezkameru riepām, sajūta ir ka ripo par 1/3 daļu labāk…atkal placebo efekts ;) ?
Man domāt ka tie 1/3 ir maigi izsakoties fufelis, atvainojiet - ļoti sausa un vienpusīga teorija, kautgan pats lietoju bezkameru.
Bet lietoju bezkameru riepas un bezkameru aplokus nevis tāpēc ka bezkameru tehnoloģijai ir mazāka rites pretestība, bet ir patentēti risinājumi kā izmantojot parastos aplokus un parastās riepas var braukt bez kamerām un NESASIST un daudz RETĀK SADURTIES,- šādu priekšrocību ne kameru, ne klasiskā bezkameru tehnoloģija nesniedz.
2 look: 3-4 atm. spiediens nav nepieciešams, mans svars ir 84kg un vairāk par 3.5 NEKAD riepās nepumpēju! Esmu arī braucis un baudījis kā krasi mainās riepas īpašības ja spiedienu nolaiž līdz 2.5.
Par spiedienu - mans svars pašlaik ~67 kg un spiediens VIENMĒR zem 3 atm. (krosos ~2,5)
man 60kg, spiediens max 3 atm. Jo mazāks spiediens saprāta robežās, jo mīkstāk (komfortablāk) braukt, neko nezaudējot no riepas ripošanas kvalitātes! Vismaz tā ir manā gadījumā.
Par cik man nav liekas enerģijas, parasti pieturos pie 4 atm. Jo riepa ar 4 atm jūtami labāk ripo pa cietu segumu nekā ar 3 atm (90% gadījumu kad trase ir sausa un cieta). Ja trase ir dubļaina, smilšaina utt, tad protams daudz būtiskāks ir atbalsta laukums un tad attaisnojas mīksto riepu politika. Katrā ziņā primārais ir ripošana un tad viss pārējais. Nav jēga ielikt keramiskos gultņus un braukt ar mīkstu riepu, tas ir tāpat kā cūkām pērles.
protams, ka cieti piepumpēta riepa labāk ripo , nekā mīksta- tur nevar nekādi oponēt. taču, ja segums ir ar palieliem akmeņiem, kas cieto riepu mētā, varbūt ir jēdzīgi nedaudz mīkstāku riepu lietot, kas nedaudz isskaudīs riepas pārāk lielo autrošanos no virsmas??
Nedaudz noprecizēšu: LOOK lieto dual suspension divriteni un brauc (vismaz brauca ar diezgan lieliem gājieniem amortizatoros) tāpēc arī spiedienu riepās var turēt citādu, bet runa gāja par riepām…
Tas tā patiešām ir, bet gājiens man nav neko liels 80 mm abos galos (var teikt MC standarts).
Pacelšu veco tematu - es tā arī nesapratu, ja škidrumu lej iekšā - tad tas tur sabiezē? jeb paliek škidrs (kas mazticams, ja sadur kameru un tas izlīst).
Nupat caura riepa atkal :( un jādomā kaut kas cits, jo pa Rīgu braukāšana tagad neciešama - stikli, akmeņi (no ceļu remontiem) un sliedes.
PS: cik tad kopumā izmaksā 2 šosejas kameru salabošana?
Riepas ripošana atkarībā no spiediena ir atkarīga arī no tās protektora. Man bija viens studentiņš, kuram vajadzēja piesviest kursa darba tēmu - tad nu ieteicu šo, sagādājām viņam dažādas riepas, kuras viņš pumpēja līdz dažādiem spiedieniem un ripinājās lejā no uzkalniņiem. Diemžēl to viņa kursa darbu tagad būtu pagrūti sadabūt:(
Eee… tas ka ripošana atkarīga no PSI un protektora, sen jau zināms (pašam sliki :)). Man tā kā interesē ērtums/drošība/izmaksas šiem no-tubes variantiem
piebilde- arii no gumijas cietiibas un riepas darba tilpuma.
Jaunākie riepu modeļi jau lepojas ar trīs dažādu cietību gumijām (sāniem, protektora malām un protektora vidum).
Šķidrums kurš domāts pēkšņa cauruma aizlāpīšanai riepā nesacietē, ar laiku nedaudz samazinās tā tilpums (3-4 mēn.). Taču paļauties uz to ka tas 100% garantēs cauruma aizlāpīšanu nevar. Pēc manas statistikas ir 50 pret 50, kas arī nav slikti un ir cerība saduroties nobraukt līdz galam. Ir teorijas ka šķidrums traucē ripošanai, taču neesmu saskāries ar precīziem mērījumiem un šādam apgalvojumam nav dokumentāla pamatojuma.
tiiri teoreetiski jau tai zhljurgai, kas iekshaa skalojas, ir kautkaada masas inerce un nieciiga berzes pretestiiba.
bet nez vai tas viss var radiit buutisku rites pretestiibu. tad jau pirmaam kaartaam jaasaak skuut rokas un kaajas, dziit nost baardas un valkaat aerodinamiskaas kjiveres ;)
piedziedaaasiet veel manas ausis, ka kljuushu par stans klientu. lai gan taa kaa man patiik mainiit riepas, vareetu buut baigaaa shmuce. kaa ar to shkjidrumu, ja riepu slapju atstaaj (uzliekot citu) tur neveidosies fosiilijas iekshaa?
Tad es pareizi sapratu, ka to lej iekšā, lai lāpītu caurumus? Cik noprotu, arī kompresors vajadzīgs, lai iepūstu pietiekami daudz gaisa. Bet kā tad svars samazinās? Šķidrums/latex taču ir smagāks par gaisu.
Būtu man manuālis, nejautāt šeit :) Vnk, Zb mainīt kameras :/
Nu pat lāpīju ar parasto paš-līmējošo ielāpu, un nifiga, nolaida gaisu
Ir diezgan dīvaini lasīt dažus komentārus. Tiem, kuri diskutē par bezkameru riepām iesaku pirms secinajumiem iedziļināties jautājumā.
- Bezkameru riepu rites pretestība ir mazāka, un pamatā nevis kameras un riepas berzes neesamības dēļ, bet savādākas riepas karkasa konstrukcijas dēļ.
- Ar minēto mazāku rites pretestību var braukt ar mazāku spiedienu, nodrošinot lielāku kontakta laukumu ar segumu, t.i. lielāks ātrums pagriezienos un t.t. Kā plus nāk komforts, kas atbrīvo muskulatūru no vibrācijas - svarīgi.
- Sistēma ritenis - riepa ir vieglāks, nekā ar kameru.
- No Tubes vai DT Swiss šķidrumi - labs jautājums, jo ar kameru aplocēm var lietot bezkameru riepas, bet bezkameru aplocēm cita konstrukcija, bieži labāka, kas kopsumma padara bezkameru sistēmu efektīvāku.
Ar katru gadu bezkameru riepas un aploces paliek arvien vieglākas.
Augstas kvalitātes kameras nivelē nelielu cenu starpību starp vienu un otru sistēmu.
Rezume: Kameru sistēmai nav nākotnes, kā tas notika arī autoindustrijā 40 gadu atpakaļ.
Veiksmi!
"Eee… tas ka ripošana atkarīga no PSI un protektora, sen jau zināms "
Nešaubos, bet es gribēju pateikt mazliet vairāk. Ja piem. 4 atm. pumpains tanks tipo par 10% sliktāk kā 4 atm. sliks, tad abas riepas uzpumpējot tikai līdz 2,5 atm., starpība var nebūt (un nav ar’) vairs tie paši 10% !