Sveicināti!
Ziema pārlaista bez trenēšanās, bet nākot tuvāk velosezonai, sāk gribēties atkal kādās sacensībās nobraukt. Iepriekšējo gadu braucu Tautas distanci un šogad neko garāku pievarēt nesapņoju. Palasot forumā, puiši bāzi ielikuši, nobraukuši treniņos daudzos kilometrus, būs arī rezultāti. Jautājums vienkāršs, kā lai savai veselībai nenodaru pāri? Jo pēdējam jau nevienam negribas būt un mīdīts sacensībās tiek dūšīgi (savu spēju robežās). Ir gadījies pat līdz zvaigznītēm ;)). Paldies.
Galvenais kārtīgi iesildies.
Oi, pirms gadiem 8 es ar šādi rīkojos. Katrā sacensībā bija 3 klīniskās nāves:) Pēc gonkas - augšāmcēlos.
Iesaku tomēr kāp uz velo pie pirmās iespējas. Nobrauc 30 min - 1 h mierīgi (nu pavisam mierīgi, var teikt pabraukājies ). Pēc dienas, divām pus stundu braukājies, pus stundu pamin intensīvāk. Vai arī paskrien nu kaut 20 minūtes, izkusties…
Pirms gonkas iesildies. Gonkā tuvojoties “zvaigznītēm” met mieru, un brauc lēnāk (pēdējais tāpat nepaliksi :) ). Atrodi iespēju trasē atpūsties (“atsēdēt” kādam aizvējā vai arī uz minūtēm divām braukt pavisam viegli un lēnām) …
Pagājušajā gadā šitādā stilā sāku. Es to sauktu par lūzeru (muļķu, idiotu, whatever) stilu. Nu neko, pirmajā gadā jau var. Pēc 1. gonkas sāku interesēties kas un kā, sapratu, ka varu tikai lēnām gatavoties nākamajam gadam, un šogad arī - gatavoties nākamajam gadam.
Pagājušajā gadā biju pat tāds idiots, ka braucu uz gonku, pirms tam trīs dienas pēc kārtas “trenējoties” līdz spēku izsīkumam un gandrīz negulējis… toreiz bija prieks, ka nebiju pēdējais, jo ar mazo dalībnieku skaitu tur maz trūka.
Mans ieteikums - uztver to kā gatavošanās treniņu, neskrien, nenobeidz sevi. Sacensības būs arī pēc gada, diviem, trijiem, 10. Paskaties, rezultātos priekšgalā ir arī vīri, kam pāri 50!
Otrs ieteikums ir palasīties, ko organisms sastrādā, braucot tik nežēlīgi… tas nemaz nav veselīgi.
Trešais ieteikums - PIEDALĪTIES, jo tas ir galvenais… tikai piedaloties rodas azarts, vēlme attīstīties, un kaudze pozitīvo emociju, neskatoties uz rezultātu!
Un, ja kas, ja šodien sāksi gatavoties, uz Vienības braucienu jau varētu būt pieņemamā formā, lai brauktu ne par izkļūšanu no pēdējās vietas, bet par pirmo 500 nieku, varbūt pat augstāk. Bet varbūt arī nē, jo daudz vairāk ir sākuši trenēties, t.i., liela iespēja, ka bariņš no tiem, ar kuriem kopā kūlies pa beigām, būs jau stipri progresējuši.
Iegādā sev pulsametru, sāc mērķtiecīgi trennēties, brauc ik pārdienas, pēc divām, pirmo gadu brauc daudz un mierīgi. Sacensībās rīkojies kā aprakstīts augstāk. Ar galvu viss jādara, nepārcenties. Ziemā formas nezaudēšanai, ieteiktu apmeklēt baseinu, svaru zāles velotrenažieri, divas reizes nedēļā pa 45min - 1h būs tev ļoti labi.
P.S. velosezona jau ir sākusies.
Ja tiešām veselībai negribi nodarīt pāri un domā braukt ilgāk kā 30 minūtes, tad ļoti vēlams būtu pulsometrs, savādāk, treniņi ar pārāk lielu pulsu nodara vairāk ļaunuma, nekā labuma. Te var nedaudz palasīt: http://www.orient.lv/polar/teorija_un_padomi.htm
var jau arī braukt bez baigās sagatavošanās (regulāriem un mērķtiecīgiem treniņiem), bet rēķinies ar to, ka sacensībās tev jābūt ļoti uzmanīgam - jājūt savs organisms un jāzin, kad vari gāzt un kad jāsāk piebremzēt, jo pārkāpjot, tepat jau iepriekš minēto, robežu būs ļoti slikti. jebkurā gadījumā vajag vismaz 5 - 10 nopietnākus (ar vismaz nelielu slodzīti) braucienus pirms sačiem, pat ja taisies braukt pa beigām.
tā orient.lv lapa interesanta. man sanāk, ka es vienības braucienu nobraucu ar vidēji 90% no max pieļaujamās slodzes. pārslodzi nejutu (esmu piesardzīgs, jo ir sirds problēmas), turējos +/- ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem apkārt un gajām +/- vienā ātrumā. pēc sacensības bija protams nogurums, bet slikti nevienā brīdī… pēc lapas atkal sanāk, ka man bija jājūt nopietna pārslodze un pusē gonkas jāzaudē savas darba spējas. laikam tas viss ir pārāk individuāli, lai vadītos no sausiem skaitļiem un labākais ir aiziet un notestēties
Mierīgi brauc, bet noteikti startē no beigām un mēģini kontrolēt savu pašsajūtu. Būtu jābrauc tā, ka elpošana ir strauja, bet ne apgrūtināta.
Mana lielākā aplaušanās mūžā bija pirms gadiem starts sportlatā no pirmās līnijas bez nekādiem treniņiem ziemā. Pirms starta adrenalīns augstu, asinis vārās, protams pēc starta psiholoģisks spiediens turēt līdzi līderiem. Rezultātā pēc kādiem 2km izdegu pilnībā un pabraukt gandrīz nevarēju vispār. Tomēr caur spītību veicu visus apļus. Droši vien sportlat gonku vēsturē ilgākais laiks līdz finišam. :)
PS laba un iesācējiem saprotama info par trenēšanos ir atrodama polarpersonaltrainer.com. Tur var reģistrēties arī ja nav pulsometra. Iesācēju parastākā kļūda ir trenēties par daudz un domājot, ka ciešanas treniņos novedīs pie labākiem rezultātiem. Tā ir fundamentāla kļūda! Lai nonāktu līdz līmenim, kad ciešanas uzlabo rezultātu, ir nepieciešams treniņiem veltīt vismaz mēnešus, ja ne gadus, kuru laikos ķermenis pielāgojas slodzei.
No pieredzes varu teikt, ka ir ļoti grūti noticēt treniņu metodikai, ka treniņi jāsāk ar mazu slodzi. Gribas braukt ātri, nevis tizli un lēni kā tantes no laukiem. :) Un rezultātā sanāk pārcensties. Toties pēc kādiem gadiem liekot bāzi jau pie zema pulsa ātrums ir pieklājīgs.
Vispār secinājums viens… SEB tautas braucieni ir lielākais veselības bojāšanas pasākums. No visiem braucēju tūkstošiem vairāk vai mazāk par nopietnu gatavošanos domā neliela daļa, kas arī ir pirmo 3/4 koridoru braucēji. Pārējie mauc bez jebkādas trenēšanās, tikai tik cik pavizināties uz darbu vai vakarā pa rajonu. Pārcieš sirdij, muskuļiem, prātam un dvēselei neciešamas pārslodzes, bet vasaras noslēgumā tik un tā dzīvi un smaidīgi.
Vot šito nesaprotu :)
p.s. lielāko uzmanību pievērs KKTK ieteikumam
[quote=Janis_hpc]Vispār secinājums viens… SEB tautas braucieni ir lielākais veselības bojāšanas pasākums. No visiem braucēju tūkstošiem vairāk vai mazāk par nopietnu gatavošanos domā neliela daļa, kas arī ir pirmo 3/4 koridoru braucēji. Pārējie mauc bez jebkādas trenēšanās, tikai tik cik pavizināties uz darbu vai vakarā pa rajonu. Pārcieš sirdij, muskuļiem, prātam un dvēselei neciešamas pārslodzes, bet vasaras noslēgumā tik un tā dzīvi un smaidīgi.
Vot šito nesaprotu :)
p.s. lielāko uzmanību pievērs KKTK ieteikumam[/quote]
jā, tā arī sanāk, līdzko sāc puslīdz trenēties tā var mierīgi pa ceturto vai pat trešo koridoru dzīvoties :) Pirmajā sezonā ar sāku bez treniņiem, kas rezultātā deva vietu kautkur pēc labākajiem 700 , bet kad tika iegādāts jauns velo un pievērsta uzmanība regulāriem, tiesa gan pārāk intensīviem un īsiem braucieniem, varēja iebraukt starp labākajiem 300, bet tā kā netika pievērsta uzmanība lēnajiem, garajiem treniņiem tad sezona beidzās jau septembra sākumā… Pagājušosezon trenējos vairāk un savādāk, kas deva rezultātus, lai gan no formas kritumiem tāpat neizvairīties.
[quote=Janis_hpc]Vispār secinājums viens… SEB tautas braucieni ir lielākais veselības bojāšanas pasākums. No visiem braucēju tūkstošiem vairāk vai mazāk par nopietnu gatavošanos domā neliela daļa, kas arī ir pirmo 3/4 koridoru braucēji. Pārējie mauc bez jebkādas trenēšanās, tikai tik cik pavizināties uz darbu vai vakarā pa rajonu. Pārcieš sirdij, muskuļiem, prātam un dvēselei neciešamas pārslodzes, bet vasaras noslēgumā tik un tā dzīvi un smaidīgi.
Vot šito nesaprotu :)
p.s. lielāko uzmanību pievērs KKTK ieteikumam[/quote]
KKTK vispār ir vieds sirmgalvis :)
mana pieredze, pagājušo gadu sāku braukt. Tiesa uz sacensībām nebraucu, līdz vienības braucienam.
Braucu pēc iespējas vairāk un ilgāk. Pa vasaru biju nobraukājis jau 3000 km. Vienības braucienā no priekšpēdējā koridora startējot tiku pirmajā 500 niekā.
Galvenais klausi tos kas teica, ka nevaig iespringt ( maukt bez domāšanas cik vien spēj), neko labu nedabūsi tā :) Pazaudēsi arī prieku braukt.
Pa vasaru nopērc Ziemas velodrēbes un turpini braukt arī nākamajā ziemā, tad nākamajā pavasarī nevaidzēs šādu tēmu sākt.
TURIES!
tie 400-500-600nieki neko neizsaka reāli. piemēram es visu vasaru tūristoju, pāris reizes pirms sačiem pabraucu pa biķernieku trasi un atbraucu tikai 4 minūtes pēc DzintaraP. pietam braucu bez grupas (kaut kā nevarēja nokomplektēties)… tā kā īstermiņā baigie treniņi neatmaksājas. varu derēt protams, ka nākamgad braucot (pie noteikuma ja Dzinars trennēsies) atrāviens jau būs daudz nopietnāks :)
Jā par tam grupam tev taisniba, ja sak no beigam, un dalibnieku daudz, tad savu grupiņu iedzit ( panākt) ir grūti, jo pa priekšu maisās liels skaits lēnāku braucēju. Bet tas tikai norāda uz to, ka visu uzreiz navar sasniegt, vajadzīgs piestrādāt, pilnevaidoties un drīz vien puse TDF komandu sastāvēs no Letiņiem ;)
Un jā, es trennējos metalpower, ceru, ka tu ar!
P.S. Ar trenniņiem nevaig ieiet apsurdā, jo var trennēties kā grib, bat ja ritenis sver 16 kg, tad diezvai SEB tautas klasē pirmajā 100 izdosies ieripināt, pie nosacījuma ka finišā spēsi nostāvēt kājās.
Tātad trennēties vaig, un jāpidomā tad arī pie tehnikas. Un ja grib lai tehnika labi strādā, tad vēlams pirms pats ej dušā/vannā, tur ieliec arī savu “draugu” ( par to palsaīt garos vakaros var tepat, tik citās sadaļās).
Affigel - nosauca par sirmgalvi, pie tam vēl viedu :D
Vēlos minēt tikai vienu personīgu novērojumu. Braucējam parastajam, bez lieliem mērķiem nu nav obligāti jātrenējas minot kilometrus. Vienkārši jāsporto, jānodarbojas ar kādu sportu daudzmaz regulāri (vismaz 2x nedēļā), lai sirds strādā un zin, kas ir slodze, lai muskuļi kustās utt… Ir n-tie cilvēki, kas ir nodarbojušies vai nodarbojas ar citiem sportiem un velo ir tikai viena no hobijiem tīri baudai. Un nav viņiem hroniskas miršana SEB koridoru beigās.
Nereklamēju netrenēties ar velo. Trenējoties ar velo tu tomēr bez pareizo muskuļu treniņa iegūsti n-tās citas iemaņas, taču ja nesanāk vai netīk mīt tos kilometrus - sporto ko citu kas patīk, galvenais dari kaut ko! Tad arī izzināsi savu ķermeni, savas vājības, savas iespējas un ar laiku sajutīsi savus ķermeņa sūtītos ļaunu vēstošos signālus bez pulsometra… ;)
Spēcīgi teikts! Gaidu tagad to brīdi kad Latviešu bāleliņi sāks pogāt ārā Šveices monstrus.
Kas tā daudziem par tādu sērdieņu tautas ačgārno motivāciju “nepalikt pēdējam”? Baigie kompleksi radīsies, ja paliksi pēdējais? Vai stiprinās pašapziņu fakts, ka tomēr kāds ir bijis vel vājāks šodien? Ar uzvarētāja laiku jāsalīdzina savs rezultāts, nevis jāskatās, cik tantes un pamatskolnieki apdzīti. Brauc, lai būtu pirmais, bet, ja nav atbilstošs darbs izdarīts, brauc, lai parādītu savu iespējami labāko sniegumu, izbaudi sacīksti, etc. etc., bet nevienam nerūp tava vieta protokolā, āmen.
Paldies par daudzajiem padomiem un personīgajām pieredzēm! Braucu prieka pēc un protams sacensību gara pēc arī. Ar tehniku viss kārtībā, tik pašam nedaudz jāpiestrādā. Iekļūt pirmajos 300 vai pat 400 SEBā nemaz neceru. Fiziskais un gadi tomēr arī jau pāri 40, bet galvenais jau ir piedalīties. Tad nu tiekamies sacensībās. Lai visiem labi ripinās!
Dzintar - netrennējos un neplānoju to darīt (tā speciāli nopietni). velo ir vaļasprieks un labas sirds formas uzturēšanas līdzeklis un nobraukt kādu sacensību ir tīri pārbaudīt savas spējas pašam priekš sevis :)