man arī pamazām saliekas viss pa plauktiem un ja viss būs labi, tad sestdien varētu pasēdēt un uzrakstīt savas pārdomas par šo pasākumu. kā jau pirmajā reizē daudzdienā, neiztika bez muļķīgām iesācēju kļūdām, bet ir arī labas atziņas, piemēram - lai arī kalnu Latvijā nav, esam diezgan labi kalnos un no kalniem braucēji (tas man bija liels pārsteigums, bet gonkā bija tiešām daudz braucēju, kas nobraucienus ņēma ļoti piesardzīgi un lēni, pat pārāk lēni). vēl viena atziņa, vai drīzāk varētu teikt - konstatējums - ja gribi braukt šādu daudzdienu, rēķinies, ka vismaz pakaļējā riepa pēc četriem etapiem ir metama ārā. braucām ar komandas biedru ar pilnīgi jauniem NobyNiciem - pēc četriem etapiem komandas biedram aizmugurējā riepa pilnīgi gluda (bez protektora), man - ar periodiski norautiem zobiem un dziļiem 5-10mm gariem iegriezumiem. Latvijā tā riepa noteikti vēl būtu braucama, bet kalnos - nekādā gadījumā. un trešā lieta - Powerade četras dienas no vietas ir par daudz :) mans kuņģis jau pēc trešās dienas sāka kaut ko murmināt un četurtajā dienā iztiku bez dzirdināšanas punktos piedāvātās zilās šļuras. domāju, ka ilgi to nelietošu :)
Mūsu atbalsta grupa bija novērojusi interesantu lietu. Dzeršanas punktā Powerade noteikti paņems polis. Latvietis neņems powerade, bet uzēdīs arbūzu, greifrūtu. Es arī tos powerade neņemu.
Es jau pirmajos Polijas gonku apmeklejumos sapratu - Powerade lietojama tik iznemum gadijumos , i to 1/2 ar udeni.
Anlen. vins, olives no manis - drukaa augshaa.
Tad mans sacerējums.
Jābrauc ~1100km līdz starta vietai Istebna, Polija. Atrodas Polijā, pie Čehijas un Slovākijas robežas. Izbraucām tā, lai pa nakti brauktu, bet no rīta puses jau būtu tur. Tad tas viss iet raitāk, mazāk sastrēgumu. Tad diena tur izgulēties, pabraukāties.
Sākās viss ar diezgan sliktu pašsajūtu, jo pa ceļam aiz gara laika bijām patukšojuši pāris vīna pudeles :) Dienu pirms 1.strata tā arī nogulēju. Vakarpusē uzsēdos uz velo no kalna pulss 125, pa līdzenumu 150, kalnā … Secinājums, ka sports un dzeršana laikam tomēr nav savienojamas lietas.
1.posms. Naktī bijis stiprs negaiss. No rīta sāk atkal līņāt. Ints saka, ka būs slikta trase. Neesmu te vēl braucis, nobīstos arī un uzlieku līdzi paņemtās Bontrager Mud-x dubļu riepas. Tagad mans velo pēc skata kā krosa mocis. Kad riepas uzliktas, sāk spīdet saule. Bet neko, nekrītu panikā, dodos uz startu. Brauciens arī ar lielu pulsu visu laiku. Vidējais distancē bija 173bpm. Biju pārsteigts, ka varēju ar tādu nobraukt vairāk kā 4h. Laikam pie vainas tomēr bija vīns.
Trasē viss likās kā parasti poļu kalnos. Salīdzinot ar Sudety MTB Challenge, kur esmu vairāk kārt piedalījies, Nekā super sarežģīta nebija. Pa lielai daļai nelieli meža ceļi visu laiku kalnā un lejā, ar izskalojumiem. Vietām takas, kur var braukt tikai 1 braucējs. Tad jāgaida, kad taka beigsies, un tad tikai var apdzīt citus braucējus. Līdzīgas trases bija arī pārējos posmus. Principā visi nobraucieni bija braucami, atkaitot varbūt dažus grāvjus, kuriem bija jāpārnes velo pāri. Retās vietās bija tik stāvs kāpums, ka vienkāršāk bija stumt. Grūtības ir tieši tajā, ka trase visu laiku iet kalnā vai lejā. Līdz ar to kalnā braucot ātrums ir 4 … 10 km/h. Lejā, protams, ātrāk, bet jārēķinās, ka ir jābremzē un vietām stipri jāsamazina ātrums, lai izvairītos no iespējamiem nepatīkamiem kritieniem. Trase 1.posmā gan bija diezgan sausa. Pēc nostāstiem citu gadu esot bijusi daudz dubļaināka. Bet tur laikam vajag, lai kādu nedēļu pēc kārtas līst.
Finišēju vēl normālā kondīcijā. Pēc finiša, kā to mēdzu darīt, atvizinos ap 20min, tad pastaipos, iedzeru recovery (atjaunošanās) dzērienu. Zinu, ka jāievēro noteikta kārtība, režīms, lai justos labi visas dienas, nevis tikai pirmajā. Arī vitamīns no rīta tiek iedzerts.
Rezultātos redzams, ka pārējie arī nav īpaši taupījušies. Ivars turpat priekšā, Egīls nedaudz aiz manis.
2.posms. No rīta ienesās istabā mūsu atbalsta grupa (Daiga) un saka, ka šodien starts 6km aiz kalna, Čehijā. Nu jā, varētu tā būt, jo vakarā jau uz apbalvošanu neejam, bet atpūšamies, ēdam visādus labus ēdienus mūsu vietējā krogā, kura jumta stāvā esam arī apmetušies. Līdz ar to neesam informēti. Tā tik vien paspējam uz 10:00 (tas ir starta laiks) pārbraukt pa asfaltiņu 6km kalnā un lejā līdz startam.
Šodien distance pie 90km. Atderoties vakardienas vidējo pulsu un to cik kilometri lēni vilkās, palika tādas kā nelielas šaubas. Bet nu domāju, braukšu prātīgi, vismaz kalnā :)
Vienā nobraucienā jūtu tā kā ritenis peld. Nevar saprast. Tad pēkšņi skatos priekša tukša! Nobrauciens, ap 30km/h, ceļš iet līkumā, rats aizpeld un es noveļos un apmetu kūleni. Tas viss tik pēkšņi un ātri notiek, ka tiešām nepaspēju savākties. Par laimi tikai neliels nobrāzums uz kājas. Taciņa izrādījās sausa, mīksta, ar skujām, un bez akmeņiem. Tīrais brīnums. Tādas taciņas tiešām tur ir retums. Nu montēju riepu, nomainu kameru. 10 min paiet, kamēr vēl līdz 3 … 3.5 atm. sapumpēju. Izvelku vēl zaru, kurš ieķēries starp muguru un dzeramsomu. Kameru ņemu līdzi, jo nevar taču mežu piemēslot. Distancē pavadītas vairāk kā 6h. Tās pašas 10 min. Arī zaudēju Ivaram, Egīlam u.c. Pie, kam 10minūtēs ir satilpušas ~20 vietas. Bet no 1.vitas 1:39:03. Interesanti. Secinājums, ka priekšgals ir ļoti spēcīgs, bet tādi hobija braucēji kā es ir ļoti daudz un spēki ļoti līdzīgi. Atsildīšanās tos pašus 6km atpakaļ. Gara diena kopumā sanākusi.
Vakarā meklēju caurumu kamerai, bet nevaru atrast! Stulbums. Nekas cits nevar būt kā vienīgi ventilis. Tad atcerējos, ka pirms starta biju mazliet niekojies ar spiedienu riepā un nenovelkot cimdus laikam nebiju īsti aizskrūvējis ventili. Nekādi citi varianti tur laikam nevar sanākt. Nu labi, ka viss labi beidzās. Atklāju arī riepā, no iekšpuses izdauzītu robu, kuru aizlīmēju ar Inta iedoto speciālo ielāpu. Arī pozitīvi.
3.posms. Starts pa asfaltu pret kalnu. Pieceļos kājās, ieslēdzas citi muskuļi un eju visiem garām. Jūtos labi, par spīti iepriekšējām divām grūtajām dienām.
Vakar norautais un salāpītais jauniegādātā pulsometra/spidometra vads ir salāpīts un viss atkal strādā. Bet ilgi tā nav un pēkšņi vairs pulsu nevar redzēt. Bet vakar jau bija labs (152bpm) un zinu kāds apmēram ir un būs. Tā ka daudz neraizējos. Kautkā neveicas man ar to elektroniku.
Kad trase iet uz finišu satieku Guntaru un Ivaru. Kā jau starp latviešiem, rodas īsts sacensību gars. Pēdējā asfalta kalnā mums ar Guntaru izdodas aizbēgt no Ivara. Forši sastrādājamies ar Guntaru. Finišā ir laba sajūta :).
4.posms. Nu jau pēdējais. Šodien braucu jau ar drošu sirdi, ka nav nekam daudz vairs jātaupās. Bet nu ar mēru tomēr. Vēl jau dzīvam jāpaliek un Latvijā arī šur tur gribas labāk nobraukt. Vispār labi iet. Pirmajā garajā kāpumā jūtu, ka ir iekšā. Paeju garām visiem saviem konkurentiem (latviešiem) :)
Vienā kāpumā es stumjos, tad viena meitene paiet man garām! Es tā kā gribu nobraucienā 1.doties, bet viņa liek manīt, lai pabīdos malā, ka viņai jābrauc. Nu un aizlido arī ātri vien. Tā gan traki dzenās. Izskatījās, ka iet uz visu. Kur viņai tā jāskrien?! Tāpat jau stabili pa 1.vietu savā grupā brauc. Paskatījos, tiešām viņa spēcīgi brauc arī pārējos posmos.
Trāpās viens garš, garš nobrauciens braucu, braucu. Ieeju azartā vienu apdzenu jau ne pa trasi, bet pa mežu, tad nolecu no malas atpakaļ uz akmeņiem. Ātrums baigs. Visu laiku domāju par riepām – galvenais nepārsist. Sāku jau neatšķirt lielākos akmeņus no mazākajiem. Secinu, ka brilles ir sū…s, jo pa lētu naudu pirktas, stikli mazi. Kāds dublis ielido aiz stikla, tas vēl sīkums. Bet, kad asaro acis, jo vējš velk garām kaut kā, tad gan ir štruntīgi, jo akmeņi izplūst un vairs neredz tos lielos brauc tik visam pāri, cerot, ka visu paņems amortizatori. Tā nu kaut kā sanāca, ka palika stāvāks, akmeņi lielāki, stāvāks, lielāki. Es tikai bremzēju, bremzēju … un tā arī līdz nullei nepaspēju nobremzēt. Kautā tomēr nostiepos uz tiem akmeņiem. Ātrums nebija liels, bet pietika, lai sasistu/sastiepu roku plaukstas locītavā. Trauma izrādījās diezgan nejauka, jo braucot mājup, sapampa. Tagad, pēc nedēļas tikai sāk atlaist un var puslīdz droši braukt.
Nu sacensība beigusies. Dzeram alu, ēdam un braucam mājās.
Secinājumi. Ja ir ielikts labs pamats ziemā / sezonas sākumā, tad tas pasākums ir kā labs kalnu treniņš. Varbūt paveicās ar laika apstākļiem, jo, gandrīz iztikām bez lietus. Negribētos gan braukt dubļainā trasē pa tām vietām. Tehniski ir smagas trases, bet nav nekas pārāk advancēts. Atceros, ka Sudetos bija viens nobrauciens pa akmeņainu / stāvu birstošu kalnu lejā, starp kokiem. Ar grūtībām, bet braucams. Kā arī pāris nebraucami nobraucieni. Šeit nebraucamu nebija vispār, atkaitot dažas vietas, kur bija jāpārceļ ritenis pāri, bet tie pat nebija nobraucieni. Tā, ka sanāk pēc būtības labs MTB un labs kalnu/spēka treniņš, kā arī labs atvaļinājums.
Braucamais arī nepievīla pa lielam. Labi man viņš turās, jau ceturto gadu. Prikšroka tur tiešām ir FS – velosipēdam ar aizmugurējo amortizatoru. Kur gan citur, ja ne tur. Var jau braukt ar cieto mierīgi. Tikai pašām grūtāk, aizmugures ratam, riepai lielāka slodze, lēnāks ātrums nobraucienos. Bez kārtīgas dakšas gan labāk nebraukt.
Nākošgad, domāju, ka braukšu atkal, ja apstākļi atļaus. Varbūt ne tieši uz šo, bet citu, bet gan jau braukšu.
Varbūt gari sanāca. Ceru, ka bija interesanti un noderīgi palasīt.
http://foto2.inbox.lv/satis/Beskidy-2011/DSC01105.jpg
http://foto2.inbox.lv/satis/Beskidy-2011/DSC01960.jpg
http://foto2.inbox.lv/satis/Beskidy-2011/DSC02137.jpg
http://foto2.inbox.lv/satis/Beskidy-2011/DSC02312.jpg
Tie kas bija varbūt kādā bildē atpazīs sevi.
Beidzot arī foto no Januma:
http://www.janisjanums.com/gallery/arhivs/20110626_MTB_Trophy/
zip fails:
www.janisjanums.com/files/20110626_MTB_Trophy.zip
Es pat verētu teikt, ka labākas nekā visiem poļu fotogrāfiem:) Dikti fošas bildes.
Bija vērts tik ilgi gaidīt.
Tiešām skaistas, ļoti profesionālas bildes, bauda skatīties pat “no malas”.
Stage 1 http://vimeo.com/33097269
Stage 2 http://vimeo.com/33098108
Stage 3 http://vimeo.com/33099254