Cik lasīts tepat komentāros, cilvēkus, kas taisās pārsvarā braukt pa pilsētu, nereti mēģina atrunāt no MTB velo iegādes. Mans jautājums - kāpēc? Pirms dažiem gadiem man bija hibrīda/komforta velo ar 28". Kad nācās to nomainīt ar MTB, nevienu brīdi neesmu nožēlojis, jo:
vairs nelūza asis, neveidojās astotnieki un vispār pazuda līdzšinējās problēmas ar uzbraukšanu un nobraukšanu no apmalēm
kamera uz stikliem pārdurta, šķiet, vienreiz, bet ar veco velo - n-tās reizes
nevienā brīdī nelikās, ka ar MTB būtu grūtāka braukšana dēļ mazajiem ratiem vai platajām riepām. Un ja arī ir - štrunts par to: var vairāk izmocīties/uzkačāties
kad ar veco velo aizdevos mežos, diez ko viegli nebija
Gribētos domāt, ka pilsētnieki ir foršāk piemēroti valstīm, kur uz ceļiem nemētājas daudz stikla gabalu un nav 25-centimetrīgas apmales, nobraucot no “veloceliņa” (un Skandināvijā ar tādiem vien brauc - un pareizi dara). Tautas domas?
neatkarīgi no tā, vai brauc agresīvi vai kulturāli, pilsētā pilnīgi liekas ir bezceļu riepas (nu labi, izņemot varbūt vienīgi braukšanu pa baigāko sniegu) un amortizatordakšas.
ratu izmēru es neuzskatu par kaut ko tādu, par ko būtu vērts karot. gan sportiski un viegli sliki, gan resnas, gludas, uz komfortu orientētas riepas (schwalbe big apple), gan riepas ar visādām gudrām pretsaduršanas tehnoloģijām eksistē gan 26", gan 28" izmēros. taču mtb velosipēdiem gandrīz visiem virsū “no veikala” ir mtb riepas (gribi gludākas - tērējies mainīšanai), savukārt pilsētas, tūrisma un komforta velosipēdi jau sākotnēji ir aprīkoti ar asfaltam labi piemērotām riepām.
asu lūšanai un astotniekiem nav tik daudz sakara ar velo tipu, kā ar velo kvalitāti, tātad, arī cenu. nu nebūs ne-dubultā aploce 26" ratam izturīgāka par ne-dubulto aploci 28" ratam (labi, fizikas spečuki te varbūt varētu oponēt un pierādīt atšķirību izturībā par kaut kādiem varbūt dažiem procentiem, bet davai neskaldīsim matus).
uzkačāšanās nolūkos varbūt tiešām ir noderīgi braukt ar velo, ar kuru ir “grūti mīties”, bet vairumam cilvēku, kuriem velosipēds ir pārvietošanās līdzeklis nevis treniņu rīks, patīk, pieņemu, tādi velo , kas “ripo viegli”. un mežos cilvēki, kuriem velosipēds ir pārvietošanās līdzeklis, nedodas.
Pārvietojos ikdienā ar MTB (7 gadus vecu Meridu). Braukšanas stils - agresīvi-kulturāls (apzinīgi ievēroju CSN, bet patīk uzmīt). Tā kā dzīvoju tuvu Biķernieku mežam, tad izbraukumi mežā ir gandrīz katru vīkendu.
Riepu protektors nav arguments. Izņemot gadījumus, kad ir uzliktas baisās pumpas ar kurām pat pagriezienus uz asvalta nevar droši paņemt. Pirmās riepas reti kad ir normālas un pēc laika ir jāmaina enīvei.
Tā kā strādāju Vecrīgā, tad pat nevaru iedomāties kāda ir braukšana pa bruģi bez priekšējā amortizatora.
Esmu braucis pa pilsētu gan ar MTB, gan ar komforta velo, gan tagad ar atjaunotu tūristu ar vienu ātrumu un šosejas riepām ( http://www.fgr.lv/viewtopic.php?f=12&t=407 lai redzētu ar kādu).
MTB + bija tas, ka apmalītes, zālīte, smiltis u.t.t. nebija pilnīgi nekāds šķērslis. uzlec, nolec, izbrauc, taču nebija diez ko patīkami, ja bija jāizbrauc cauri visai Rīgai, jo tas notika lēni.
Ar komforta velo braukt tiešām ir mīksti, patīkami, taču ne īsti manevrējams tas velo, ne viegli pārvarēt apmalītes u.c. šķēršļus, tāpēc lielāko ties braucu pa ceļa malu, kaut gan ar šādu velo nav tas īpaši patīkami.
Ar tagadējo velo pārvietojos tikai pa ceļa malu, jo apmalītes ir lieks šķērslis, pirms kura jābremzē jācenšas smuki uzlekt. Velo viegli manevrējams, ātrs un patīkams. Protams, ka no komforta gan pat īsti smaka nav.
Rezumējot:
ja gribi agresīvi braukt pa pilsētu, ņem MTB
ja gribi lēni, mīksti, komfortabli pārvietoties, ņem komforta velo
ja gribi ātri pārvietoties tikai un vienīgi pa asfaltētiem ceļiem un lielākus attālumus dalot ceļu ar auto, ņem šosejnieku, fiksīti vai ko tam līdzīgu.
nu nez, gandrīz 300km pa Rīgu pēdējā nedēļā esmu nominis ar 1.3 slikiem - komforts protams jūtami atšķiras no 2.1 smartsama otrajam par labu, kā arī nevaru iedomāties braukšanu bez mīkstās dakšas pilsētā. iemesli ir vairāki - apmales, bedres, bruģis, sliedes, kas brīžam pilsētas braukšanu pielīdzina labām meža saknēm
Autor, gribi parunāt par MTB un sadurtām riepām?
Stipri pumpainas varbūt izglābjas no stikliem, bet ne no collīgām naglām.
Piekrītu, ja iet runa par pārsistām riepām. Pilsētas, šosejas riteņiem to ir vieglāk izdarīt.
Ja pa tēmu - kautkad nonāksim arī mēs līdz tam (cerams), kad pa pilsētu braukās ar pilsētas velo. Būs veloceliņi cauri visai Latvijai.
Manā gadījumā sanāk salīdzināt mūsdienīgu mtb ar 3x8 ātrumiem un 13 gadīgu pilsētnieku ar 3 ātrumiem.
mtb +: viegli un strauji manevrējams, precīzi vadāms gan sēžot gan stāvot; var ātrāk braukt uz apmalītēm, sliedēm un citiem nelīdzenumiem; uzrāviens, kas ir svarīgi braucot auto plūsmā;
pilsētnieka +: smags, tādēļ, kad esi ieskrējies, ripo ar baigo inerci; komfortabli sēdēt; slēgtā ķēde, pilnie dubļusargi ar ļipu, u.c. sīkumi - var braukt kaut vai ar uzvalku; pie vienādas piepūles ātrums šķiet mazliet lielāks; apkope - gandrīz nulle, tik vien kā ķēdi nospriegot laiku pa laikam, nedilstošas trumuļu bremzes(pašvakas gan, bet ciešamas); mazāk piesaista zagļu uzmanību kaut kur atstājot;
Tāda reliģiska tēma pacelta kārtējo reizi:)
Man šķiet, ka pret MTB strādā vairāk braukšanas stila faktors. Problemātiskā vide - trotuāri, kur nēsājoties netraucē nekādi šķēršļi, arī apmales var forsēt ātrumu nesamazinot. MTB tomēr ir visurgājējs un ja pilsētu forsē sacensību režīmā uzskatot, ka cilvēki ir koki, apmales - saknes, problēmas būs.
Pilsētas velo vairumā gadījumu arī pārvietojas pa trotuāriem, taču to dara tādā kruīzera režīmā - bez mega ātrumiem, asiem manevriem, bieži vien pat godīgi jāizpilda satiksmes noteikumi nokāpjot no velo, lai pārietu ielu, jo apmalei gluži vienkārši fiziski nevar uzbraukt:)
Ko es ar to grbu teikt - velosipēda veids uzspiež kaut kādu braukšanas stilu. Gribi vai nē, ar MTB brauksi agresīvāk, pilsētas velo - mierīgāk, ar šosejnieku visticamāk vispār pilsētā nerādīsies.
Es pa pilsētu, konkrēti Rīgu, arī pārvietojos ar MTB, man ir apautas michelin city 1.75 riepas, kas ir gandrīz vai sliki. Es gan pārvietojos tikai pa ietvēm, jo braukšanu pa ceļa nomalēm esmu atmetis, jo vienkārši nesaista tā sajūta, kad spouļi man zib gar elkoni, bet nu tas jau ir citas dabas jautājums. Ja godīgi, tad MTB man ir licies optimālais variants, jo, kā jau cilvēki minēji, tas ir manevrētspējīgāks un izturīgāks. Vienreiz esmu sadūris arī riepu, bet es pats tur biju vainīgs, jo nemanīju, ka sabloķēju aizmugurējo ratu uz stikliem. Nekur jau nav teikts, ka nepieklājas pārvietoties pa pilsētu ar MTB, ņemsim par piemēru kaut vai to pašu Jūrmalas veloceliņu - es domāju, ka daudzi zin, kāds reljefs tam ir un arī tas viens “pārsteigums” pirms tā tiltiņa, kad uz līdzenas vietas savstarpējais ceļu augstums mainās par vismaz 10 cm, ko jau varētu traktēt kā apmali. Es, personīgi, nevaru sevi iztēloties braucot pa Imantas veloceliņu un Rīgu kā tādu ar komforta ričuku, jo vienkārši viss komforts zudīs pie pirmajām apmalēm un bedrēm. Ja esmu divus gadus pa savu sādžu ripinājis ar MTB un esmu piedzīvojis tikai tās labākās sajūtas, tad kāda mārrutka pēc man lielpilsētā vajadzētu pārorientēties uz citu velo tipu, ja es jūtos tiešām labi uz MTB… BTW, lai uzvar demokrātija, mēs visi esam dažādi, līdz ar to izpratne par to, kāds velo kur būtu izmantojams, es viennozīmīgi pievienojos tiem, kam tuvāks ir MTB. :)
vairs nelūza asis, neveidojās astotnieki un vispār pazuda līdzšinējās problēmas ar uzbraukšanu un nobraukšanu no apmalēm[/quote]
Arguments ar nulles vērtību. Secinājums: mēsls, ne velosipēds.
kamera uz stikliem pārdurta, šķiet, vienreiz, bet ar veco velo - n-tās reizes
Atkal nulles vērtība. Sūdīga riepa.
nevienā brīdī nelikās, ka ar MTB būtu grūtāka braukšana dēļ mazajiem ratiem vai platajām riepām. Un ja arī ir - štrunts par to: var vairāk izmocīties/uzkačāties
Ar šosejas velo esi braucis?
kad ar veco velo aizdevos mežos, diez ko viegli nebija
Mežš ir plašs jēdziens. Un pat ar šosejas velo var braukt pa mežu.
mpb - es mixēju… ar slikiem protams vairāk pa braucamo daļu, bet nu es esmu ikdienas autobraucējs un nav forši, kad pa braucamo daļu jāmet līkums velobraucējam (ja negribi aizķert). vakar piemēram man nepilna pusmetra attālumā panesās garām fūre uz kkādiem 80 kmh… godīgisakot gandrīz bikses pieliku :)
Nez kadelj dazhaas citaas eiropas valstiis paseedeet astee un apbraukt ar LIELU distanci velobrauceejus nav gruuti nevienam, ieskaitot fuures… :) Braukshanas kultuuras jautaajums
Es pa pilsētu pārvietojos tikai MTB un ja iespējams tikai pa ielām. Ar visu to reizēm krata tā ka liekas braucu pa mežu. Riepas gan man ir Mischelin Hard Terain vidū ar smalko skujiņu 26"x1.9"
Jā piekrītu, ka reizēm mazliet adrenalīns uzlec, kad braucot pa šoseju garām panesas smagais uz kādiem 90km/h.
Braucu pa lauku un piepilsētas ceļiem un arī mežiem Ogres apkaimē. velo - 28" trekinga ritens, riepas Schwalbe Hurricane 28*1.60.
Vienīgais, kas dažreiz pa mežu prasās ir mīkstā dakša, bet visos citos aspektos liekas pārāks par MTB 26" ar kuru sanāk šad tad pabraukt. Uz šosejas virs 30 km/h turēt var bez piepūles.
Bet laikam jau arī atkarīgs no komplektācijas.
Imho pilsetai visspiemerotakais velo ir MTB ar cieto daksu, un ar slikiem (lidzigs ko vairak ka puse no kurjeriem brauc ;) ).
Pats jau ap 6 gadus braucu pa pilsetu ar MTB (tikai pa celiem, nekadi trotuari!) bet ar miksto daksu un mtb riepam (tresham velo majas nav vietas ;( ). Nekadu diskomfortu!
MTB dod iespeju atri startet no celju krustojumiem (esmu celjas otra puse pat atrak neka moto ;) ) un atri bremzet ja paliki parak tuvu auto. Shosejnieks pilsetai nav domats, bus pagruti start/stop rezhima visulaik braukt. Ar pilsetas velo vispar neiespejams braukt ;). Visadi hibridi? Neesmu meginajis lai kko pateikt.
Neteikšu, ka ar pilsētas velo būtu neiespējami pabraukt. Katru dienu braucu uz skolu ar vecu amsterdamnieku, kas sver~20 kg. ;) Ja gribi ātri uzraut no krustojuma, tad nākas pastrādāt, jo ir tikai 3 robi, bet principā gan uzrāvienā, gan ātrumā var iekļauties vienā plūsmā ar mašīnām, jo pilsētā viņas tāpat diez cik ātrāk par 45 neieskrienas. Tādam klucim pluss ir tas, ka, kad esi ieskrējies, ja vēl trāpās aizvējš, var neminoties noripot kvartālu, nemazinot ātrumu, uz inerci vien. Tikai aizvējā man nepatīk ar viņu sēdēt, jo bremzes ir, maigi sakot, maigas. ;)
No MTB mēģina atrunāt, jo pilsētā tas nav vajadzīgs. Līdzībās runājot - Kāpēc jāpērk džips, ja braukāsi pa pilsētu? Braukt jau var ar jebko uz kā jūties ērti. Pats esmu braukājies ar MTB, MTB SS ar cieto dakšu, dirtinieku, kārtīgu pilsētnieku, šosejnieku un tagad fiksīti. Vienīgais nav sanācis ar bmx un triāla velo. Kas labāks grūti pateikt.
Atziņas par katru pēc kārtas.
MTB - kā jau rakstīts, kā ļoti ātrs traktors. Par ļoti maz ko jādomā, visam lido pāri.
MTB SS - tādu uztaisīju, jo sapratu, ka pilsētā nav vajadzīgi ātrumi. Sanāk mazākas apkopes problēmas un ir liels izaicinājums mīt.
Dirtinieks - Pilsēta pārvēršas par tādu rotaļlaukumu. Tiek visu laiku meklēti tramplīni un dropi, apmales uz kurām uzlekt. Manuprāt vissjautrākais variants kā pārvietoties.
Pilsētnieks - man nepatika, tāds easy riding. Censties ar tādu manevrēt lielā ātrumā ir bīstami.
Šosejnieks - vairāk jāaizdomājas par apmalēm un bedrēm, bet manevrēt starp auto ir pat nedaudz vieglāk pateicoties šaurākai stūrei. Daudz vieglāk ir taisīt garus sprintus nekā ar MTB.
Fiksīts - pagaidām nenožēloju, lai arī ir gadijies pāris bīstamas situācijas. Kad nācies iebraukt vārtrūmē. Jāskatās ir daudz tālāk un jāprognozē ko kurš uz ceļa grasās darīt. Ir jāizmanto ne tikai ceļa mala, bet viss ceļa platums.
Tad kurš labāks? Katram savi plusi un kuri ir piemērotākie no tiem, lai katrs spriež pats.
P.S. Un mīnusus var novērst ar braukšanas tehnikas apguvi un pieredzi.