Nav īsti skaidrs kādēļ tik maz brokastu un vakariņu tajā II paketē? Vajadzētu būt 3 un 3.

Last edited by Atis (27.01.2009 09:34:57)

Kāds var padalīties ar iespaidim par šo pasākumu?

Kāds jau ir mēģinājis pieteikties? kā var pieteikties II paketei? pildot visus soļus sportinfo.ee pieteikumā nebija iespējas kaut ko izvēlēties - sistēma piedāvā apmaksāt I paketi.

Dažas adreses 2009.gada Vācijas , Austrijas un Šveices gonkām:  1)  www.womc.de   2)www.spessart-bike.de   3)www.radsportakademie.de          4)www.dolomitisuperbike.com    5)www.saarschleifen-bike-marathon.de   6)www.ischgl.com/ironbike    7)www.trek-mountainbike-challenge.at     8)www.grand-raid-cristalp.ch   9)www.bikemarathon-pfaelzerwald.de        Strādājošiem ārzemēs varētu noderēt.

Baltais,piekrītu,bet nemācēju ielikt citā sadaļā.Tāda tā vaina.

Tiem kam ar trīs dienām par maz var turpat turpināt ar nakts braucienu 22.jūnijā:)
http://www.sportinfo.ee/sportevent/task … 40/lang/7/

Šodien 15.00 tiks dots starts.

Lai visiem veicas īstenot savus mērķus!

Nu pasākums bija baigi labais! :]
Prologs (7km) un pirmais posms (35km) uz beigām bija ļoti baudāmi tehniski - īpaši vietas gar pašu ezeru. Laipiņas, saknes, pa dublītim un nepārtraukta līkumošana. Bija arī nobrauciens kur daudzi plēsa kokiem mizas :]
Man prologa iesildīšanās aizgāja labojot saplēsto bongbongfirmas stutes savilcēju, bet pirmajā posmā paskrēju līdzi Igauņu sebistiem, un tad uz līdzenas vietas kaut ko ļaunu izdarīju ar priekšējo pārslēdzēju un paliku tikai ar otro lielo zobratu. Rezultātā īsti omulīgi nebija turēt līdzi uz grantenes, bet trakākais kalnos nācās skriet/stumt nevis braukt. Tad šitā pasparojos 10km un tad uznāca TĀDS atrubons, ka burtiski stūri nevarēju rokā noturēt. Parasti tādus jokus nepiedzīvoju... Tad uz beigām ar galvu ieskriešana krūmā nedaudz saorganizēja mani pēdējiem 5km un nobraucienam. Bet citādi mācība smaga - pārķert nedrīkst!

Otrā diena. Normāls 65km maratons. Ik pa laikam nācās velo izmērcēt kādos dubļos. Pāris vietās dubļu lāmas reāli bija pāri rumbām. Rezultātā es ap 40km stājos velo iemest ezerā un nedaudz paskalināt - palīdzēja! Bet domās sāku apdomāt variantu nākamreiz pirmo pusi trases dubļus neforsēt, bet pārnest velo un pietaupīt eļļu ķēdē. A citādi trasē labi kāpumi un labi nobraucieni. Viens gāja pa vietējo DH trasi. Tur pāris vietās atvelkot problēmas sagādāja netrāpīt uz tramplīniem. Ievērojās, ka Igauņi ap manām vietām nav diezko knaši lejā braucēji, kā arī tehniskos kalnos kautko savādi mīņājas. Taču izbraucot uz granteni pārsteidzošā kārtā pamostas.

Pēdējajā dienā 67km. Itkā km tikpat, bet vairāk grantenes. Rezultātā finišs atskrēja stundu ātrāk kā otrajā dienā. Interesantās vietas mums jau labi zināmās no Phillips Apes trases - Latvijas/Igaunijas robež taciņas, raganu skatu tornis, oliņas izskata pilskalns un krateklīgas pļavas, un daži zemes ceļu līkumi kur dēļ uzņemtā ātruma var kopā ar akmeņiem ieripot grāvī. Man iepriekšējās dienas doma par dubļu neforsēšanu aizmirsās - rezultātā manai ķēdei pēdējos 20km pavisam pavisam izbeidzās eļļa un sākās neganti uz nerviem krītosā čivināšana, kas noveda pie ātruma samazināšanas un sēņošanas.  Labi, ka ielecu vienā garām ejošā vilcienā. Tas mani pamodināja, deva aizvēju un iespēju pacīnītis uz finišā līnijas

Gonka tiešām laba, reāli rekomendējama visiem, kas domā par daudzdienām citās valstīs, bet vēl nezin kas tas ir. Braukšana arī daudz tehniskāka, kā piem. tajās Sālskamerās. Savādi ka tik maz cilvēku piedalījās. Nākamgad plānoju šito atkārtot.

P.S. Odu zāles gan paņemiet līdzi daudz un pamatīgas, tur to nešķīsteņu ir miljoni 8O
P.P.S. Vietējie acīs krītoši daudz izmantoja RR riepas, es arī uzskatu ka ar tām pietika ar rezervi. Vēl rekomedējami pedāļi, kas labi tīrās no dubļiem

Last edited by KKTK (24.06.2009 20:15:36)

TdR prologs - http://picasaweb.google.com/lipp.aivar/TdRouge2009#

Es zinu par ko iet runa - protams ka par ēšanu!

Šogad Latvijas braucēju pulciņš realitātē stipri atšķiras no internetā atrodamā. Esam tikai 6 braucēji. Kaspars un Uģis cīnīsies vīru konkurencē, Gundars un Raimonda jaukto pāru konkurencē, savukārt es un Iveta aizstāvēsim Latvijas dāmu godu. Esmu morāli nobriedusi cīņai, jo konkurentes izskatās spēcīgas – Igauņu SEBos pa pjedestāliem dzīvo. Reģistrējoties pārsteigums- 2 no viņām, piedevām tās spēcīgākās, startēšot miksos. Orgu Ivars vēl pabrauc man pa ausīm ka uz kausa jau uzreiz esot gribējis manu vārdu iegravēt:) Bet nesaki hops kamēr vēl neesi pārlecis.

Prologs: 7 km, tieši tāds pats kā pagājušajā gadā - 2 nopietnāki nobraucieni un viens neuzbraucamais kalns. Trasi būtiski interesantāku padara visu iepriekšējo nedēļu lijušais lietus. Ja no pagājušā gada palika nenokārtotas attiecības ar vienu nobraucienu, tad šogad tam uzmetot skatu skaidrs nav vērts riskēt -  viss spīd un laistās kā ar sviestu ieziests. Nav nekāds sviests,  bet parastā melnzemes un ūdens recepte kalnu padara nebraucamu un arī graviņas pretējo nogāzi ne tikai neuzbraucamu, bet arī grūti uzkāpjamu. Kājas slīd, bet kaut kā izdodas uzkārpīties. Pēc brīža seko nākamais pārsteigums - trases marķējums pilnīgi saprotams, bet kādēļ jābrauc pa varenu strautu ar duļķainu ūdeni? Vēlāk Ivars stāsta ka ūdens līmenis esot jau stipri nokrities iepriekšējā dienā esot bijis līdz rumbām. Pēdējais downhills  - pa priekšu viens estiņš izpilda kaut ko stipri dīvainu un piezemējas zaru kaudzē. Tas vārdu plūdums laikam apzīmē lamas, labi ka nesaprotu ne vārda, tik apjautājos jau klasisko Are you ok? Esot ok, bet vārdu plūdi turpinās. Izvērtēju situāciju - pārinieks šo turpat jau gaida. Visa šī igauņa iznešanās nobiedē mani un šoreiz kalns paliek par uzvarētāju. Rātni notipinu lejā.

1.posms. 37 km tipiskā Rouge Sākums grantene, tad feinas taciņas, tad ne tik feinas - sakņainas, slīpas un slapjas. Posms ļoti tehnisks, brīžiem ātrāk ir skriet nevis braukt. No starta mēģinu sevi turēt grožos un nepārķert. Rīt un parīt arī diena. Paspēšu vēl iztrakoties. Tas gan izdodas līdz brīdim līdz pamanu priekšā abus spēcīgākos miksus. Nu ja nav manā grupā konkurences, tad ar šīm ar var cīnīties. Un tad kad azarts ņem virsroku atvedu šiem vairāk kā 10 minūtes. Labi pastrādāts! Diemžēl šis posms nerada vēlmi Ivetai turpināt sacensības nākošajā dienā, bet viņa tomēr finišē ātrāk nekā abi Igauņu meiteņu pāri. Malacis!

2.posms 65 km tipiskā Haanja kalni, kalniņi un vēlreiz kalni. Savākuši pāri par 1000 augstuma metriem. Manuprāt posms nav tik tehnisks kā iepriekšējā dienā, bet toties ar ļoti lielām dubļu vannām, kurām es no sākuma tomēr cenšos godīgi skriet apkārt. Domāju ka tas attaisnojas jo klausoties tajās skaņās ko izdveš nabaga velosipēdi pēc viņu saimnieka mēģinājuma forsēt ātrumā dubļu vannas ir diezgan šausminošas. Mans pēc tādas saudzīgas apiešanās uzvedas ļoti godīgi – slēdzas labi. Brīžiem mistiskā spēku uzplūdumā spēju uztīt visos kalnos, brīžiem to vairs galīgi negribas, tad mierīgi eju. Prieks arī par viena nopietna( manuprāt) downhilla paņemšanu Tajā brīdī kad attopos ka tur ir stipri stāvs un sakņains ir par vēlu nokāpt. Labi šļūcu lejā, tūlīt būs kūlenis, bet nē, tādos brīžos izrādās ka māku gan aiz sēdekļa aizlīst gan arī pēc nelielas pastrīķēšanās gar riepu arī atpakaļ atlīst. Viss izdodas, bet vai es to darītu otrreiz? Diez vai! Zinu ka šodien atkal esmu priekšā iedomātajām konkurentēm, bet ne pārāk tālu, tādēļ visu laiku uzmanu aizmuguri, garām jau nelaidīšu. Tas arī izdodas. Šodien gan tikai 5 minūtes ievinnēju. Ēdot zupu sākas spēcīgs lietus un krusa, priecājos ka esmu finišējusi. Gundars ar Raimondu gan vēl trasē. Sēžam ar Uģi un Kasparu zem jumta un tiešām jūtam līdzi visiem kam vēl jābrauc. Vēlāk gan Gundars atzīstas, ka krusa esot bijusi stipri atsvaidzinoša un likusi saņemties lai tiek ātrāk līdz finišam. Alus un pirts vakarā šķiet godam nopelnīti:) Izbaudām pilnībā!

3.posms 67 km, tipiskā Ape. Nav tik sarežģīti , bet tādēļ nebūt nav vieglāk, jo šķiet ka uz grantenēm visi igauņi pārvēršas par Ārmstrongiem. Godīgi sēžu savai iedomātajai miksu konkurentei astē un gaidu izdevīgu mirkli lai notītos. Tādu izvēlos ļoti precīzi un Latvijas grāvi šķērsoju  pirmā. Tālāk jau ausīs skan „Sweet home Alabama”. Alabamas vietā gan  mēģinu iepīt Latvijas vārdu, bet sajūta tiešām ir  kā mājās it sevišķi paveroties uz uzrakstu „Welcome to Latvia”, kuram izmantots igauņu „Welcom to Estonia” logotips. Tālumā jau vīd Drusku pilskalns. No latviešu līdzjutējiem protams Mairis tas pamanāmākais. Apjautājas vai negribu ko apēst, vai ar velo viss kārtībā. Tā kā viss ir kārtībā un konkurentes min uz astes, tad nestājos un mēģinu iekarot pilskalnu, bet šis man atkal neatdevās. Un ja visas dienas priecājos par skaistajām Igaunijas pļavām pilnziedā, tad Kornetu pļavas tās pārspēja pilnībā, jo pa naktsvijolēm braukāt man līdz šim vēl nebija nācies. Gribējās atlaisties un smaržot, smaržot ...
Mežiņā gabaliņu pirms pēdējā dzirdināšanas punkta saķeru Uģi un kopā tad strādājam, līdz man neuznāk vēlme uzsēsties uz astes ātrajiem estiņiem. Sēžu, sēžu bet viņi tomēr ir stiprāki. Atlaižu un līdz finišam cīnos viena. Uģis mani praktiski noķer, bet vismaz ir sajūta ka esmu kārtīgi pastrādājusi. Finišā līdzjutēji un ātrākie braucēji aplaudē visiem finišeriem. Tā ļoti sirsnīgi.

Vēl pēdējais punkts uz i – pelde Rouges ezerā un atkal ir tik labi, ka negribas braukt mājās. Varbūt palikt  uz nakts braucienu? Šoreiz nē, lai paliek kaut kas arī nākamajam gadam!

Bildes:
http://picasaweb.google.com/raugenoorte … geProloog#
http://picasaweb.google.com/lipp.aivar/TdRouge2009#
http://picasaweb.google.com/RihoEver/RougeTuur2009#
http://picasaweb.google.com/kristiinv/RougeTuur2009#
Rezultāti:
http://www.sportinfo.ee/sportevent/task … 01/lang/7/

Last edited by Dalībniece (26.06.2009 00:18:05)