Vivusā arī tās vietas/pilsētas pēdējos 3 gados nemainās. Kāpēc vairs nav Pļaviņas, Baldone. Vai nevar arī Madonu, Valmieru, Piebalgas pusi pieķert klāt/pamainīt esošās. Ok, šogad džeki risinājumu atraduši lai nav galîgi apnicīgi-Tukumu un Talsus daļēji bija pretējā virzienā pag gadam palaiduši.

Mežezers (Pļaviņas) bija viena no manām mīļakajām trasēm. Tieši nesen padomāju, kādēļ vairs netaisa. + tur laba infrastruktūra - visiem pietiek vietas stāvvietā. Uzreiz blakus ezers, kur nopeldēties.

Man arī par Pļaviņām nav skaidrs, kādēļ nav, viens no TOP  posmiem. . Nu labi ja jau orgi no Vidzemes, vismaz Smilteni, kas arī vienmēr ir interesanta. Tā vietā 2x Alūksne. Protams piedalījos tikai sprintā, lai nepakārtotu visu nedēļas nogali velosipēdam un pēc kā jāņem pirmdiena brīva un braukšanai ar auto no viena Latvijas gala uz otru. Patīk pašas sacensības, nevis mitināšanās, ņemt viesnīcas, visu pārējo mantu vešana, nav jau nekādi šie starptautiskie mači ar dzīvošanu cita valstī.

Kopsavilkums, pagaidām:
[x] stiprajiem jābrauc garā distance
[x] organizatori ir naudas rausēji
[x] cik var tās grantenes
[x] cik var tos tehnisko elementus
[x] tās jaunās 1x12 sistēmas ir tikai naudas kāšanai
[ ] spiediens riepās

Sacensību rīkošana patiešām maksā dārgi. Organizatori skatās ko var samazināt, samazina, rezultātā dalībnieku paliek vēl mazāk, jo kādam to putru finišā vajadzēja. Gan jau ka pamazām iestājas līdzsvars, ka brauc tikai 300-400 dalībnieki, kas ir braukuši vienmēr.

Tagad acīmredzami samazinājies skaits 18-30 gadu grupās. Visi stiprie ir 30-grupā, daži 40-grupā, un tie visi ir tie, kas brauca arī pirms desmit gadiem paši divdesmitgadniekos.

Tā ir. Viena lieta ir lietus, kas kaut vai gāž no augšas, bet pavisam cita padarīšana braukt ar gultņiem zem ūdens. Slēgtie gultņi pārslēdzēja rullīšos, ja nav tikko jauni, ātri vien ieķīlē. Uzreiz jājauc ārā, jātīra un jāsmērē vai 30-50€, ja atstāj kaut uz pāris dienām. Nav diez ko vilinoši. Ir gadījies. Otrs - smērēt ķēdi ar lietus eļļu 30 grādu karstumā, vienas peļķes dēļ - arī ir kā ir.
Nākamais ar tām upēm un peļķēm - labi velo apavi maksā simtus eiro. Nekādā lietū viņi tā neizmirkst cauri kā braucot, kājām esot zem ūdens. Pilnībā izmirkstot jau trases sākumā, pēc tam braucot 30-40 km sviedri kopā ar ūdeni sasūcas apavos tā, ka viņi smirdēs visu atlikušo mūžu, ja vien uzreiz kaut kā ļoti kārtīgi neimzagāsi un ātri neizžāvēsi. Man pēc LVM Smiltenes apavi 2stundas stāvēja saulē uz mašīnas 30 grādu karstumā, saulē droši vien pāri 40. Pēc divām stundām joprojām bija slapji un speciāli braucu veikalā pēc papīra dvieļiem ar ko sabāzt, lai sasūc mitrumu.
Protams ir oldschoolīgā mtb fani, kuru sporta tērpu aromātu jūt 30 metru attālumā, vējā, brīvā dabā un kustībā

Vai arī no otras puses, ir sapirkta pārāk dārga tehnika / ekipējums, kuru nevar atļauties uzturēt vai "žēl lauzt".

Galvenais apstāklis tomēr manuprāt ir kopējās izmaksas. Viss pārējais, ko te spriežam ir sekundāri - jo īstenībā jau izvēle ir pietiekama starp LVM, Vivusu un XCO + dažāda līmeņa vietējie maratoni un krosi.
Braukšana uz sacensībām tiešām rada ļoti lielas izmaksas, kuras šābrīža situācijā daudzi nevar pavilkt. Tādēļ nebrauc vispār vai tikai dažos posmos.
Te kāds rakstīja par Stirnubuku - taisnība, bet ja paskatās 2019. gadā, kad LVM bija vidēji 700+150 dalībnieku un Vivusā 400+100, Stirnubukā arī bija 2x vairāk dalībnieku kā tagad. Viņiem arī ļoti stipri nokrities.

Varbūt tauta vairāk pievērsusies alkoholismam

agrāk bija tikai SEB's - tas bija kā pasākums, nevis vnk velo gonka. Sabrauc jau ātrāk, savākšanās kopā, gonka, pasēdēšana utt. Tgd tā ir vnk gonka - nomauc un mājās.
Un tagad ir samērā daudz arī sacensību un sacensību veidu, čupošanās vairāk pārnesusies uz atsevišķām grupām, kur whatsapp veido koptreniņus, izbraucienus utt.
Izmaksas, protams, arī spēlē savu lomu, bet no savas puses nepiekritīšu, ka nepiedalos dēļ tehnikas saudzēšanas - tas tak piederās pie velo lietas. Nav, protams, forši, ka jāizbrauc upe pirmajos 10km un pēc tam 40km mauc ar slapjām tupelēm, bet tas ir par komfortu, nevis tehniku.

Arī tas, ka nodokļu jomā, vienubrīd, pamainījās kaut kas, sportam pa sliktu, agrāk uzņēmumiem bija izdevīgāk sponsorēt sportistus - ko tur pamainīja nezinu, bet vairāki šī iemesla dēļ nebrauc gan.

Jebkurš hobijs ir izmaksas, dilst kasete.. sīkums, ja man būtu jābrauc makšķerēt, domāju, tur vairāk naud aizietu Sacensības, LVM, man ar sāk apnikt, kaut braucu tikai 4. gadu, pamazām sāk iepatikties "mazie mači", kā Sēlija spērle, utt. Vienas dienas pasākums, nav tāds bars un masa. jaunatne tagad iet uz kibersportu, kāds velo, kāds LVM?!

Covid laikā veloveikali uzstādīja pārdošanas rekordus, Riekstu kalnā katrā DH treniņā bija kreizī daudz tautas, Bābelītī reti kad vienītī braucu, pa Siguldu riņķoja grupiņas utt. Kur tagad tie braucēji ir palikuši, tā īsti nesaprotu.

Siguldā takās, kur agrāk auga zālīte pa malām, tagad ir redzams, ka cilvēki braukā. Varbūt ne tik daudz cik kovida laikā, bet noteikti vairāk, nekā pirms kovida.

Gribētu teikt, ka gribu lai braucēji šogad dod jaunu iespēju 24h sacensībām.
Trase nebūs tikai pa granteni un pa dubļiem velo arī nebūs jālauž.
Esam sasaukuši veselu armiju atbalstītāju, lai varētu cīnīties par tiešām labām un vērtīgām balvām, vienīgais šobrīd izskatās, ka balvas vairāk nekā dalībnieku.
Mans aicinājums, brauciet paši, ar draugu vai komandā pa četri.
Būs labas balvas, forša atmosfēra un naktī arī zupu vārīsim, tā arī bez papildus maksas.
Nu un nobraukt noteiktos apļus, lai piedalītos izlozē par ceļojumu uz Madeiru var arī 6 koridora braucējs.
Gaidām uz starta, Jūs nenožēlosiet.

Gan toreiz, gan šobrīd sacensībās brauc (jeb drīzāk ir palikuši) tie, kuriem riteņbraukšana ir sirdslieta un "asinīs", bet tie kuriem tas bija trends, ir aizgājuši kaut kur citur.

Šis ir ļoti labi uzrakstīts. Un tas ir vispārīgs sabiedrības likums - socioloģijā māca, ka pēc maksimālas popularitātes noteikti nāks atplūdi. Tāpēc nedomāju, ka lielas kļūdas būtu jāmeklē pasākumu organizatoros.
Noteiktas paaudzes demogrāfiskā bedre, cik atceros no galvas, ir kādi 2-3%, bet šeit iet runa par 20-30% dalībnieku skaita kritumu. Tad jau uzskats, ka jāstudē un jāstažējas ārzemēs, kas izslēdz dalību Latvijas MTB, atņem vairāk.
Bezkameru riepas ir problēma dalībai agra pavasara un vēla rudens gonkās, ja neviens īsti negrib pārbortēt labi uzsēdinātās vasaras sezonas riepas.

Tas jau tas pats, ka ar auto - nopirkt vecu prēmiumu, nevis kaut ko jaunāku, bet škoda vai renault. Tad pirkt lietotas premium riepas ar minimālo protektoru, uzpildīt degvielu pa 5 un tml.

Un nav nekāda vaina 3x9 vai tml. Bet tur jau arī labāka grupa, kas labāk slēgsies, arī nebūs nemaz lēta. Ja gribēsies vieglāku velo, vieglāk ripojošu, tur arī nekas nebūs lēts. Tad kur problēma 1x12?

Mans pirmais (pasā pirkatais MTB) velo arī bija 170Ls, bet tā toreiz tā bija laba alga. Tagad ir tas velo vēl saimniecībā, arī 2 citi, neskaitot velo priekš bērniem. Kaut kā tiekam galā. Braucu ar 1x12 te pa kāpām, smiltīm, arī lietiem,dubļiem, neraudu.
Man tas tiešām bija brīnums, ka man te teica, ka nepērkot man to velo (gribēju pariet uz grāveli) tieši tāpēc, ka esot 1x12.
Bet sacensības man kaut kā apnika vienā brīdī, tagad vairāk tā kā ceļoju, izbaudu to velo vienkārši.
Lai gan pirku pēdējo velo tieši ar domu, ka varētu atkal ko izbraukt, bet pirmajā pavasarī pēc tā iegādes vizinoties pa kāpām salauzu pāris ribas, atmetu domu. Un tas pēc tam, kad līdzīgi pārtaucu iepriešējā reizē. Arī biju kādu gadu izlaidis, pirmajās sacensībās uzmetu labu kūleni, salauzu arī dažas ribas. Sapratu, kāds negrib, ka braucu

Pirms 15-10 gadiem MTB bija tautas sporta mode (trends). Pietiekoši demokrātisks sports, ar iespēju piedalīties ikvienam.
Pašlaik MTB ir uzradusies milzīga KONKURENCE:
1. Pašu MTB pasākumu un organizatoru kļuvis vairāk. Iepriekš 2009.krīze gan Kovids mazliet paretināja orgu/notikumu kalendāru. Taču tagad atkal ir pilns  ar braucieniem. Jau pašu LVM un VIVUS posmu skaits pieaudzis, klāt ir XCO seriāls, reģionālie braucieni, dažādi "kaktu" braucieni. Kalendārs ir pilns - Braucēji izklīst pa šiem pasākumiem.
2. Pamatīgi pieaudzis šosejas braucienu skaits, attiecīgi riteņbraucēji var vairāk izpausties šosejā un nelīst mežā smērēt kurpes.
3. Tagad ir uzradies vēl gravel, kas nozvejo tos, kam dubļi nepatīk. (Mīnuss - gravel ritenis maksā, un tas noņem budžetu no MTB).
3. Pamatīgi attīstījušies skriešanas maratoni. Bez Rīgas un Jūrmalas maraotniem, tagad ir vis-visādi krāsu skrējieni, pilsētu skrējieni utt.
4. SturnuBuks  - vistiešākais konkurents MTB pasākumiem. Tikai riteni nevajag. Attiecīgi izmaksas mazāk,- skriet var jebkurš kam kedas kājās.
FINANSIĀLI apsfērumi:
5. Sponsori kļuvuši skopāki, to ir mazāk. Savukārt ņemot vērā vairāk pasākumus (ar mazāk dalībniekiem), izmaksas pasākumiem sāk pieaugt. līdz ar to dalības maksas. Jā, tas arī ir svarīgs faktors.
6. Šeit pieminētais tehnikas izmaksu pieaugums - labi riteņi tagad maksā kosmosu. Tie kuriem vēl gribas šosejnieku treniņam, izmaksas x2.  Paskatieties uz LVM "tautas" distances pelotonu - tur karbons ir pārsvarā...
ORGANIZĀCIJA:
7. Man šķiet pie vainas arī juceklis ar distancēm.   Kaut kāds Gravels uzradies, kur brauc  arī MTB riteņi, bet tas nav mtb bet tomēr ir MTB pasākumā.....    .  MTB vairs nav Mountainbike bet kaut kāds pļavu brauciens...   Maratons vairs nav 80km, be tikai 45km    XCO kross nav maratons un to visi nebrauc ...  Braucēji izvēlas to kas kam tuvāks un izklīst.