tur paralēli, pa kāpām, iet vnk fantastisks treils. iesaku mīt to

Ansis jau varēja uzrakstīt kādā veidā ir sabojāts asfalta segums.
Ja tā ir virsmas apstrāde, tad tas nav sabojāts, tā (nabadzīgās) valstis palielina ceļa seguma kalpošanas laiku. Tāpat kā cilvēki līmē uz telefoniem plēvītes un velorāmjus ar aizsargplēvēm.

Tā ir puse Latvijas sačakarēta.
Man liekas, kāds ir bijis Norvēģijas ziemeļos un tur uzber asfaltam šķembas, kas tajos apstākļos būtu pieņememi. Šajā galā nekas tāds nav redzēts un nekur Eiropā. Līdzīgi kā gribēja ar aizgūtām idejām ik pa laikam nodedzināt Gaujas nacionālo parku. Es jau esu rakstījis viņiem: 1) gluda asfalta priekšrocības - ātri nožūst, vējš sniegu nopūš, mazāks degvielas patēriņš, mazāka vibrācija utt. 2) šķembu virskārtas mīnusi - ilgi turas mitrums, sāls maisījums iekļūst porās un un ātrāk sagrauj segumu; skaļāks, pastiprināti dilst riepas, lielāks degvielas patēriņš, vairāk CO2 utt.
Pluss šķembu uzbēršanai ir viegla naudas apgūšana. Reģionālie ceļi daudzviet ir tieši tā "salaboti" kā tavējais - beigtam, sabrukušam asfaltam uzbērta šķembu kārta, kas saucas virsmas apstrāde.
Bezjēdzīgi dziļie grāvji un šķembu sabēršana gan uz pavisam gluda vai sabrukuša ceļa ir Latvijas "know-how" kā apgūt budžeta līdzekļus
Ideja laba, iniacitīva visas Latvijas mērogā gūtu panākumus

nabadzīgās? šī metode tiek pielietota visā pasaulē

Pavisam nelielā daļā Eiropas uz reģionālajiem ceļiem. Lielākā daļā uz vietējiem (mazajiem) ceļiem.

Tur rakstīts, ka 1000. Parakstījos.

Es arī neredzu lielu problēmu asfalta virsmapstrādes ceļos. Es virsmapstrādi neatblastu, bet lielu bēdu te arī neredzu, un es braucu ar cieti piepumpētām 23mm riepām.
Piekrītu, ka vairākās vietās uz šāda tipa ceļiem ir problēma, ka šķembas neturas pie asfalta virsmas - bet tas ir brāķis, pieļautas kļūdas darba procesā. Ja būtu kvalitatīvi veikti darbi, tad tur nav kam piesieties.
Bet lai vai kā, es nobalsoju par.

Paldies visiem tiem, kas balso!
Manabalss sākuma man rakstīja, ka vajadzēs 2000, bet viņi acīmredzami nolēma, ka iesniegs instancēm jau pie 1000.
Zināms, ka ir stiprie puiši, kuriem ir vienalga, cik gluds ir asfalts, bet pretēji domājošiem ir argumenti. Vispirms, pa Gauso jūdzi daudz mēdz braukt ar velo ar smagām tūrisma somām, arī ārzemju tūristi, kuriem viens prāmis ir Ventspilī, otrs Rīgā. Jo lielāks svars uz asi, jo gludāks ceļa segums ir svarīgāks. Ar sporta riteni tas segums ir mīnus 1,5-2 km/h un kratīšanās. Visbeidzot, pirmie 2,5 km no Ragaciema ir uzklāti ļoti nekvalitatīvi, kas redzams pievienotajā pdf failā.
Lai visiem labi ripo!

Tas pieder pie lietas, ka pilnīgi visas uzbērtās šķembas nepielīp - ir nereāli izveidot vienmērīgu kārtu ar kaut kādu precīzi izrēķinātu šķembu daudzumu - realitātē tad paliks pliki pleķi. Lieko jau novāc pēc tam, kad ir piebraukāts. Uz to laiku, kamēr šķembas piebraukā, tādēļ tiek ieviesti ātruma ierobežojumi un apdzīšanas aizliegumi, bet mēs jau visi zinām, kā mums iet ar satiksmes noteikumu ievērošanu.  Cita lieta, ka šī metode ir ļoti jūtīga pret pareizu tehnoloģiju, un diemžēl bieži gadās brāķis.

Par te pieminētajiem bezjēdzīgi dziļajiem grāvjiem: ceļa sāngrāvim, lai tas pildītu savu funkciju, ir, pirmkārt, jābūt dziļākam par ceļa segas konstrukcijas biezumu - reāli vairumā gadījumā grāvis sanāk ap pusotru metru dziļš; otrkārt, ir jābūt kritumam, lai ūdeni uz kaut kurieni novadītu - ja pa vidu reljefā ir uzkalns, vai arī vieta, līdz kurienei jāizvelk, ir tālu, tad tur grāvis būs dziļāks par minimālo. Reālā problēma ir ierobežotais ceļa zemes platums, kas lielākoties neļauj grāvjus izveidot ar lēzenām nogāzēm. Nu vai arī tad ir jāierīko drenāža vai lietus ūdens kanalizācijas sistēma.

Pagarina palietota cela seguma kalposanas laiku par 5 gadiem (lasiju kkur tadu info)