Paņem līdzi braucot treknu kolekciju ar skaņdarbiem MP3 faila formātā.
Kamēr nenoklausīsies, mājās netiksi.
Saku no pieredzes, nedomā par to cik, kas kā un cik ilgi jābauc, domā kautko no galīgi citas operas. Tikai skaties uz ceļa, protams. Domājot cik ilgi jābrauc es nemaz nesāktu pat braukt )
Vienīgais kā dēļ dažkārt nākas noīsināt trenniņu ir lietus, SMAGS vējš vai prokols. Īsa treniņa dēļ pat nav jēga riteni vilkt ārā un ģērbt virsū likru.

Last edited by Kasparz (19.08.2007 22:06:52)

Par motivāciju vai, citiem vārdiem sakot, nopietnu attieksmi pret treniņiem. Kad naudas darbā priekšnieks izsauc uz kafiju un sāk borēt, cik daudz laika un enerģijas vajag veltīt darbam, lai tajā gūtu panākumus, un ka tev tur vajag vēl daudz progresēt, tu klausies un brīnies, cik interesanti tas sanāk - no vienas puses, pilnīgi garām, no otras, ja to attiecina uz trenēšanos, tad tie ir viedi vārdi, kuros ir vērts ieklausīties!

Galvenais jau, lai tas pedalēšanas process sagādātu prieku, arī braucot tikai 'tāpat vien', ar motivāciju noskaidrot 'a diez kur pa šito taku var aizbraukt', 'cik ilgi jāminas līdz Siguldai', 'šajā kalnā tak var uzbraukt' utjpr. Tad arī radīsies kilometrāža, regularitāte un varēs stādīt treniņprogrammas. Uzstādīt mērķi - iebraukt kādā simtniekā (desmitniekā, trijniekā) kādās sacīkstēs, vai nobraukt n tūkst. km sezonā, un tad zobus griežot realizēt - manprāt, ilgtermiņā apriebsies, ja sports nav maizes darbs un riteņbraukšana - vienīgais dzīves saturs. Rezumē - nevajag sevi spiest, lai pro sportisti spaida sevi, šis tomēr ir mūsu dārgā brīvā laika pavadīšanas veids.

ko man tas rezultāts.

Nu ja rezultāts nav svarīgs, tad es pat nezinu, ko ieteikt...
Man palīdzēja tas, ka es pamēģināju treniņus ar IEVĒROJAMI stiprākiem braucējiem. Kaut kāda līdzība ar šahu: Jo stiprāks pretinieks, jo ātrāk un vairāk pieaudz Tu pats.

Ja ir interese varu izklāstīt, kādas manā gadījumā notika "pārmaiņas". Bet tas ir pagaršs stāsts. Līdz ar to īsumā: pabrauc treniņus ar stiprākiem braucējiem. Nevis visus, bet dažus treniņus.

Last edited by Grūpijs (20.08.2007 14:48:49)

Es pēc dabas esmu diezgan slinka un pret pienākumiem vispār ar lielu bezatbildību attiecos, ja šie pienākumi ir tikai man paredzēti. Tāpēc treniņus mēģinu neuztvert kā treniņus, bet izklaidi. Piemēram, aizbraukt kautko jaunu apskatīt, izpētīt kādu man nezināmu meža nostūri.
Vai arī spelējos ar sevi - vai man izdosies 40 min laikā aizbraukt līdz darbam, cik kalniņos es spēšu uzmīties netaisot pauzes. Un katur braucienu uz darbu mēģinu uztaisīt par spēli - Mežciemā noskatīt, piemēram, trolejbusu un aizbraukt ātrāk par to līdz centram. utt.

Nu un protams papildus motivācija ir nebraukt vienai. Vienai, protams, ir grūtāk saņemties.

Nu ja rezultāts nav svarīgs, tad es pat nezinu, ko ieteikt...

nu man, piemēram, arī rezultāts nav tas svarīgākais, kāpēc es braucu. Šogad, piemēram, es gandrīz nemaz nebraucu sacensībās, bet noripināti kilometru skaits ir krietni vien pamatīgs.

Last edited by Paija (20.08.2007 16:26:01)

Apņēmību varam mācīties no pašiem mazākajiem:

http://picasaweb.google.com/juris.rieks … 8033623922