Es arī esmu totāls amatieris un man jau liekas, ka iesācējiem tā bloķēšana/nebloķēšana neko daudz nepalīdzēs.

nu tad tā, mīļais jaukais negudrais

nu ja, iebrauc pie Foksa, apstāstīs, kas labāks, kas ne tik labs. Īsts profs ir un paliek profs.

jebkurai dakšai ir plusi un mīnusi.
kādam mārrutkam vispār vajadzīgs amītis? ričuks ar amīti svērs apmēram par kilogramu vairāk nekā tāds pats ričuks ar cieto dakšu - un tas būs labākajā gadījumā, ja par vienu pašu jaunu amīti vēlies atdot vairāk par Ls 150. Zem tās cenas amortizatora svars būs ap 2 kg, kas nozīmē, ka svērs jau pusotru kg vairāk par cieto (kas gan ir labs treniņš un nemaz tik daudz nav, bet ja iespringsti uz ričuka svaru, tad par to vērts atcerēties). Turklāt amītis paņems tavu spēku no braukšanas - jo vairāk dakša ŽĻURGĀJAS mīšanās ietekmē, jo vairāk spēka tiek tērēts dakšas "spaidīšanai", nevis riteņa dzīšanai uz briekšu. šo mēdz dažkārt dēvēt par "suspension bobbing" - pajautā vecajam www.google.lv un palasi. jāsaka uzreiz, ka jaunajām dakšām šīs šaizes vairs nebūs (vai būs pavisam maza). ir tādas dakšas, kuras spēj "atšķirt" braucēja radīto šūpūšanos no ceļa virsmas nelīdzenumiem un filtrēt - līdz ar to šis mīnuss atkrīt. treškārt, jo sarežģītāks kaut kas ir, jo lielāka iespēja, ka tas lūzīs, prasīs lielāku apkopi, ieguldījumus. ceturtkārt dakšas atšķirās arī pēc to konstrukcijas cietības (nevis pēc amortizācijas cietības, bet pēc kroņa un trubu cietības). jo dakšas konstrukcija cietāka, jo mazāk būs pakļauta vibrācijām, vieglāk vadīsies, un atkal - būs izturīgāka. Tad kāpēc vispār vajag amīti, ja tas ir 1) smagāks 2) neefektīvāk tērē tavu mīšanās spēku 3) sarežģītāks, vairāk pakļauts tehniskām ķibelēm 4) parasti nebūs tik cietas konstrukcijas, kā cietā dakša. nu re - atbilde nav tālu jāmeklē. NAV jēgas no amīša, ja to liek izskatam, emocionālajam baudījumam, vai tad, ja nav kur naudu likt, vai tad, ja nedraudzējas ar pelēko smadzeņputru un uzliek kaut ko, kas tiešām būs smags, bezjēdzīgs, ļurīgs, un neizturīgs. jēgas no amīša nav arī tad, ja brauc tikai pa asfaltu - tad tas drīzāk būs mīnuss, ņemot vērā tos 4 (noteikti ir vēl vairāk, bet man kā amatierim nenāk galvā) punktus.

kāpēc vajag amīti? pirmkārt, braukšanas komforts un nogurums. komforts mūsdienās laikam vienmēr būs ar dārgu smārdu, un tāpat labam amītim. komforts brauciena laikā nozīmē mazāku nogurumu - līdz ar to, labākus rezultātus trasē. ja sāk tirpt rokas, vai sajūta, ka tevi visu laiku mētā, vai nogurums no tā, ka krata pa granteni - uzliec amīti, un feel the difference. te atkal jautājums, cik laba ir sportiskā forma kopumā. pēdējā seb posmā Krimuldā lielākajai labo braucēju daļai bija cietie amīši - jo salīdzinoši līdzenā trasē liela izturība neļauj nogurt arī ar cietu dakšu. otrkārt, riteņa saķere ar ceļu - jo vairāk amītis spēj saprast ceļa virsmu un sekot tai, jo mazāk riepa lēkā pāri grambām, tādējādi uzlabojot ričuka vadību. šie visi punkti attiecās gan uz priekšas, gan aizmugures amīti, aizmugures komforts attiecīgi būs lielāks sēžamvietai, mugurai, pleciem. ar aizmugures amīti aprīkotam ričukam nāk klāt ne tikai pats amīša svars, bet arī klaņu un sviru sistēma, kas dod iespēju ričuka aizmugurei kustēties. parasti gan atkal svara atšķirība būs (labi ja) viens kilograms, toties iegūtais komforts - uz stipri pampakainas virsmas noteikti atsvērs to vienu kg (ņem vērā, ka iepriekšējā dienā labi paēdot tev arī ne tikai viens kg pienāks klāt, tā kā... ) Treškārt, amīša nepieciešamība smagās disciplīnās, kā extreme freeride un downhill, kur fiziski nav iespējams pārvarēt virsmas nelīdzenumus bez piekares staigāšanas.

lai novērstu suspension bobbing (it sevišķi jūtams kāpjot kalnā, kad ar atvērtu dakšu dažkārt jūties, ka vairāk spēka atdod, lai amīti dzītu zemē, nevis pakaļējam ratam, lai uzlīstu kalnā), ieviests šis te tavs lockout - klik un čik, un dakša no mīkstās paliek ar cietu (vai gandrīz cietu). tas notiek vai nu uz dakšas, vai tiek izvadīts uz stūres - atkal ērtībām, komfortam, biežākai lietošanai (kāpjot kalnā rokas no stūres neatrausi), kā kāds ilggadējs maucējs teica - esmu par vecu, lai locītos.

ja vēlies labu dakšu, gatavojies atvadīties vismaz no Ls 150 - un arī tad, pa šādu cenu tikai veiksmes gadījumā tiksi pie jaunas un labas dakšas. ja vismaz šādu +/- summu uzskati par tavām riteņošanas vajadzībām lieku, uzliec mīksto (tb cieto dakšu), un brauc bez bēdu.

dakšu cenu, bet galvenokārt amortizācijas efektivitāti un dakšas svaru pārsvarā zināmās robežās var noteikt pēc izmantotā amortizējošā elementa. 

katram ražotājam ir savas nianses, bet kopumā vissmagākās un vājāk amortizējošās, bet arī vislētākās būs tīras tērauda atsperes. tālāk nāk visdažādākās kombinācijas - atsperes ar eļļas rebound (atsitiena kontrole), eļļas vanna un gaiss, eļļas cartridge un gaiss/atspere, tīrs gaiss, utt. palasi to pašu http://www.mtbr.com/reviews/2007_forks/

vēlreiz saku, ja kāds profs mani palabos, būs tikai (ancītim un viukam) labāk, bet aptuveni skaidrībai vajadzētu būt

Šodien Baiļos apskaudu mīksto dakšu īpašniekus, trases pirmajā daļā noteikti FS noderētu, bet bija labi, ļoti tehniska trase, nebij nekāda SEB ripināšana grupiņās un aliņš pēc gonkas vispār super!