ir cilvēki kas izlaiž pus gadu, ir cilvēki kuri mokas visu mūžu, konsultējies ar kādu traumatologu, forums ir forums, ārsts ir cita lieta.

Wov... šitas man "sāpīgs" temats....
Tikai tāpēc pārsēdos uz velo, ka krustenisko saišu traumas rezultātā (saišu pārrāvums) biju spiests atvadīties no futbola, basketbola....
Bet attiecībā par pedāļu mīšanu-celis neliek sevi manīt.

Ievēro 1) atlabšanas periodu, 2) rehabilitācijas periodu, kurā var jau daļēji sākt vizināties, bet ne slodzē un 3) pēctraumas periods (uz mūžu) vienmēr atceries, ka tev ir bijis traumēts celis (runā gan, ka transplantētās krusteniskās ir daudz spēcīgākas nekā "oriģinālās"), līdz ar to vingrinājumi, staipīšanās un ieklausīšanās savās sajūtās ir MUST HAVE.

Personīgā pieredze nebija ar krustenisajām saitēm, bet ar sānisko saiti - it kā bija pagājis laiciņš kopš traumas, domāju dabūt sevi formā priekš sava sporta veida un papildus ceļa rehabilitācijai un šādiem tādiem trenežieru zāles vingrinājumiem mugurai un rokām aizstaigāju uz bodybike nodarbībām. Otrā reize beidzās slikti, pēkšņi sajutu, ka nav "atdures" punkta savainotajam celim, t.i., sajūta, ka vēl nedaudz un celis būs uz otru pusi rezultātā 2-3 nedēļas nokliboju, atsāku rehabilitāciju un slodzi liku klāt ļoti minimāli.

Galvenais nesasteigt un slodzi pielikt ļoti prātīgi un tiklīdz jūti sāpes/diskomfortu - met mierā un labāk pagaidi. Tas, ka sāpēs vēl ir skaidrs, man piemēram skrienot garākus gabalus, kaut kur pie 15-18km smeldz/īd ļoti, bet tas ir pārejošs - nākamjā dienā viss ir OK.
P.s. Kur/kas Tevi operēja?

Last edited by Chris_B (07.07.2011 10:36:43)