Tieši padomāju, ka nav jau jēga braukt 150 km uz kaut kurieni, lai 2-3h treniņam dabūtu 200 metrīgu, pauguru... (Kaspar, tu pats labāk zini ka ir vērts braukt 1000km , lai Čehijā brauktu 8km kāpumu no vietas ).
Tad jau es teiktu ka labāk uz ruļļa nospied bremzes (vai noķīlē rulli), celies kājaš, un būs tās pašas sajūtas kas kāpumā.
Be tā- treniņš arī pa plakano ir treniņš...

Last edited by raiter (04.10.2010 16:31:25)

Piekam, lai miegs vēl saldāks, var priecāties, ka riteni esmu metis malā uz nenoteiktu laiku.

Nu klausies, daudzi, toskaitā arī es, var tikai sapņot par tādām kājām... Manuprāt, ja tā lieta iet, tad tik jāturpina trenēties un jau jādomā, kurās sacīkstēs nākamgad atklāt sezonu, un par tādu atmešanu uz nenoteiktu laiku ir jāaizmirst.

Tikko džeks meklēja trekus kur ziemā trenēties, tikko lieli'as ar n- tām sacenēm kur ņemis dalību  un kilometriem ko nobraucis, tagad jau met riteni malā ? Nu nenopietns tas čalis tomēr liekas....

Jāā, šķietami nevainīgs jautājums:" Kurš ir Latvijā lielākais kāpums? " izraisa apjomīgas diskusijas ne par LV vien, pie tam pieminot tikai dažus reālus kāpumus.  No savas puses varu piebilst- šovasar  trenējāmies LIDO kalnā, tur pat blakus Gaizinam. 5x augšā, lejā- maz nelikās, bet segums ciets un tapēc treniniem labs.
  Pēc tam pa granteni uzminām Gaiziņā- gandrīz kā pastaiga

Protams, ka uz topika tālākiem ierakstiem parasti jau sākas cepšanās, bet riteņbraucējiem neviens attālums nav par garu un neviens kalns par augstu