pie kardiologa regulāri pārbaudos saistībā ar iedzimtu sirds slimību, bet nu sarunās ar viņiem arī tiku līdz tam kā tiek noteikta sirds pārpūle. es gan nez, varbūt tas tikai man tā ir, bet tad interesanti būtu zināt arī kā ir cilvēkiem ar veselu sirdi, kuri ir sasnieguši sirds maksimumu - kādas ir sajūtas?
Ja uzskata par galveno frāzi “sirds maksimumu”, tad palasi par peldētāju Vladimiru Saļņikovu. Ja nekļūdos no galvas, viņš sacensībās turēja pulsu uz 246.
Kādas sajūtas - laikam jau foršas, ja esi pirmais cilvēks pasaulē, kas izpeld 1500 m no 15 min:)
Šeit mūsu pīļu dīķī diezin vai kāds dižosies ar savu sirds maksimumu un lieliem panākumiem - kaut vai tāpēc, ka zin, ka Latvijas vadošie braucēji par to nediskutē, bet iespējams, ka palasa šo forumu. Tauta uzmanīga palikusi…
mana sirds sacenēs saka: “Tu vari uzvarēt!”;
prāts saka: “Varbūt tomēr nē.”,
bet kājas saka, ka sirds vainīga, ka nevar pamīties.
Es reiz sudiju gados uz alko sapīpējos kaut kādu draņķi un dabūju pulsu ~ 300 sitieni/min. pēc tam vēl nedēļu krūtis sāpēja…
man siguldniekā raujot sprintiņu pie augšas ir manīts 212… vienā krosa gonkā nenolaidās zem 190… bet tas bija sen :)
Studiju gados pulsometri gļukoja kad radio ieslēdza :D
To izmērīju ar manuālo metodi, sirds gāja vienkārši trrrrrrrr, vēlāk ārsts teica ka visdrīzāk bijusi simpatoadreālā lēkme.
Saudzējiet sevi ar tiem 240…
Palasiet par Jums aktuālo tēmu šeit. Vairākiem vadošiem Latvijas sporta ārstiem un treneriem šis vīrs ir autoritāte. JA kas, lasījis lekcijas un viesojies arī LOVā.
ja šādi neveras vaļā, tad:
meklējiet googlē pēc:
Виктор Селуянов
“СЕРДЦЕ – НЕ МАШИНА …”
Lai veicas.
Jebkura izturibas sporta sirds ir paša sakne. Fundamentāla lieta.
Tavas robežas kuras katram individuālas. Trennins notiek vienā robežā ideālā variantā, izturība mazliet augstāk, bet braucot vel ausgtāk sacensību režīmā piemēram distances vidū var sakrāt gana daudz pienskābju lai visu to uzdziito laiku dubultaa nomestu. Itseviski ja ir zems sapju slieksnis.
Ne velti sosejas velobraucejiem primarais ir sirds, bez variantiem un saja sporta pasaule ari ir zinami vis zemakie pulsu limenji. Kaju muskuli ir vis lielakie un attiecigi tiem vajag vis vairak skabekla.
Man piemeram pec sporta laboratorijas apmeklejuma sogad max pulss ir 200. Paauagstinats principa.
Trenneins notiek ap 155 ppm skrienot un 150ppm braucot. Izturiba sacensibas ir 160-175, bet samera labi panesu ari kadu laiku ap 190 kad jasadzen kada prieksa braucosa grupa un jalien uz prieksu.
Pec manas pieredzes trenninaa izstaipiitaa sirds un muskuli pilniba aerobaa videe (145-155ppm) ir tik pat noturiigi laika zinaa pie 160-175ppm. Atiecigi tas sakuma skaiet apmaans, bet es gustu daudz lielakus panakumus kad trennejos aerobaja videe lai gan kad saak trenneties pec kardio tas skiet mazliet par leenu aatruma zinaa piemeram braucot vai skiernot, bet realaja dzive progress ir acim redzami atrak kaa ja trennejies daleji anearobaa videe pie 160-175ppm kaa to dara vairums kas trennejas bez pulsometra un pareizas izpratnes par sim lietam.
Kautka taa
Viss jau ir atkarigs no ta cik cilveks ir gatavs upuret rezultata vaardaa. Usakovs arī gribēja noskriet un principā uz mūžu būs dārzenis neizbēgami. Bija tā vērts?
Vai šī informācija ir pārbaudīta - droša?!
Khmm, tad man faktiski arī bija jau jābūt sen kapos, ja mēra pēc tādas skalas, tā kā smagā formā 2000 gadā esu pārslimojis ērču encefalītu, mani ar ātrajiem tajā reizē aizrāva uz intensīvo terapiju, trīs gadus vēlāk iesāku absolūtā amatieru līmenī trenēties, rezultātā no dārzeņa uztaisīju sevi par normālu braucēju un cilvēku.
Tā kā JanisKe, ja viņš saņemsies, gan atkopsies.
[quote=JanisKe]Jebkura izturibas sporta sirds ir paša sakne. Fundamentāla lieta.
Tavas robežas kuras katram individuālas. Trennins notiek vienā robežā ideālā variantā, izturība mazliet augstāk, bet braucot vel ausgtāk sacensību režīmā piemēram distances vidū var sakrāt gana daudz pienskābju lai visu to uzdziito laiku dubultaa nomestu. Itseviski ja ir zems sapju slieksnis.
Ne velti sosejas velobraucejiem primarais ir sirds, bez variantiem un saja sporta pasaule ari ir zinami vis zemakie pulsu limenji. Kaju muskuli ir vis lielakie un attiecigi tiem vajag vis vairak skabekla.
Man piemeram pec sporta laboratorijas apmeklejuma sogad max pulss ir 200. Paauagstinats principa.
Trenneins notiek ap 155 ppm skrienot un 150ppm braucot. Izturiba sacensibas ir 160-175, bet samera labi panesu ari kadu laiku ap 190 kad jasadzen kada prieksa braucosa grupa un jalien uz prieksu.
Pec manas pieredzes trenninaa izstaipiitaa sirds un muskuli pilniba aerobaa videe (145-155ppm) ir tik pat noturiigi laika zinaa pie 160-175ppm. Atiecigi tas sakuma skaiet apmaans, bet es gustu daudz lielakus panakumus kad trennejos aerobaja videe lai gan kad saak trenneties pec kardio tas skiet mazliet par leenu aatruma zinaa piemeram braucot vai skiernot, bet realaja dzive progress ir acim redzami atrak kaa ja trennejies daleji anearobaa videe pie 160-175ppm kaa to dara vairums kas trennejas bez pulsometra un pareizas izpratnes par sim lietam.
Kautka taa[/quote]
Gribētu rosināt foruma dalībniekus, neizteikt apgalvojuma formā dažādas tēzes, kas iespējams neatbilst patiesībai. Arī šajā gadījumā, ja tu tikai nesen esi bijis uz sporta laboratoriju, kur ir droši vien tikai izgaismoti jautājumi par dažādiem treniņu aspektiem tad runāt par “sāpju slieksni” un tā korelāciju ar pienskābēm tomēr nebūtu īsti vietā.
Nepārproti - diskusijas ir vajadzīgas, bet izlasot šo tekstu var izdarīt pat visai brīnumainus secinājumus.
Patiesība vienmēr ir tur ārā… :)
[quote=Andersons]Khmm, tad man faktiski arī bija jau jābūt sen kapos, ja mēra pēc tādas skalas, tā kā smagā formā 2000 gadā esu pārslimojis ērču encefalītu, mani ar ātrajiem tajā reizē aizrāva uz intensīvo terapiju, trīs gadus vēlāk iesāku absolūtā amatieru līmenī trenēties, rezultātā no dārzeņa uztaisīju sevi par normālu braucēju un cilvēku.
Tā kā JanisKe, ja viņš saņemsies, gan atkopsies.[/quote]
Viņš iedzina sevi pilnīgā skābekļa badā. Savu mūzu viņš ir samazinājis ievērojami un viņam veiksies ja viņš tiešām nodzīvos pilnvērtīgu dzīvi un nevajadzēs pēc gadiem mainīt aknas. Tas ko viņš sev izdariji ir pielīdzināms stobra bāžšanai mutē.
[quote=19][quote=JanisKe]Jebkura izturibas sporta sirds ir paša sakne. Fundamentāla lieta.
Tavas robežas kuras katram individuālas. Trennins notiek vienā robežā ideālā variantā, izturība mazliet augstāk, bet braucot vel ausgtāk sacensību režīmā piemēram distances vidū var sakrāt gana daudz pienskābju lai visu to uzdziito laiku dubultaa nomestu. Itseviski ja ir zems sapju slieksnis.
Ne velti sosejas velobraucejiem primarais ir sirds, bez variantiem un saja sporta pasaule ari ir zinami vis zemakie pulsu limenji. Kaju muskuli ir vis lielakie un attiecigi tiem vajag vis vairak skabekla.
Man piemeram pec sporta laboratorijas apmeklejuma sogad max pulss ir 200. Paauagstinats principa.
Trenneins notiek ap 155 ppm skrienot un 150ppm braucot. Izturiba sacensibas ir 160-175, bet samera labi panesu ari kadu laiku ap 190 kad jasadzen kada prieksa braucosa grupa un jalien uz prieksu.
Pec manas pieredzes trenninaa izstaipiitaa sirds un muskuli pilniba aerobaa videe (145-155ppm) ir tik pat noturiigi laika zinaa pie 160-175ppm. Atiecigi tas sakuma skaiet apmaans, bet es gustu daudz lielakus panakumus kad trennejos aerobaja videe lai gan kad saak trenneties pec kardio tas skiet mazliet par leenu aatruma zinaa piemeram braucot vai skiernot, bet realaja dzive progress ir acim redzami atrak kaa ja trennejies daleji anearobaa videe pie 160-175ppm kaa to dara vairums kas trennejas bez pulsometra un pareizas izpratnes par sim lietam.
Kautka taa[/quote]
Gribētu rosināt foruma dalībniekus, neizteikt apgalvojuma formā dažādas tēzes, kas iespējams neatbilst patiesībai. Arī šajā gadījumā, ja tu tikai nesen esi bijis uz sporta laboratoriju, kur ir droši vien tikai izgaismoti jautājumi par dažādiem treniņu aspektiem tad runāt par “sāpju slieksni” un tā korelāciju ar pienskābēm tomēr nebūtu īsti vietā.
Nepārproti - diskusijas ir vajadzīgas, bet izlasot šo tekstu var izdarīt pat visai brīnumainus secinājumus.
Patiesība vienmēr ir tur ārā… :)[/quote]
Tikai dalos, tikai dalos.
Un kas, pēc Tavām domām, nosaka pienskābes krāšanās ātrumu un daudzumu? Tā ir muskuļa kondīcija, kas labāk vai sliktāk oksidē H+ un pienskābi, neļaujot šiem draņķiem difundēt asins plūsmā.
Rūpējoties par kardiovaskulāro sistēmu vien, labus rezultātus sportā nesasniegsi.
Un kas, pēc Tavām domām, nosaka pienskābes krāšanās ātrumu un daudzumu? Tā ir muskuļa kondīcija, kas labāk vai sliktāk oksidē H+ un pienskābi, neļaujot šiem draņķiem difundēt asins plūsmā.
Rūpējoties par kardiovaskulāro sistēmu vien, labus rezultātus sportā nesasniegsi.[/quote]
Arī taisnība.