Sveiki, gudrie!
Mačos braucu ar vidējo pulsu 165, grantainajos SEBos varbūt 170. Lielāku nevaru dabūt - nav “iekšā”. Protams, kāpumos ir lielāks, redzēts ir 188. Tad nu jautājumi:
kāds tev ir teorētiskais max pulss? un kam tev augstāku? principā jo zemāks jo labāk pie lielām slodzēm - tas nozīmē, ka sirdij ir lielāka “jauda” pie zemiem apgriezieniem, lai nodrošinātu tavas fiziskās aktivitātes un nav jāpārpūlas.
muskuļi jāuztrenē, tad arī būs lielāks pulss. man kā amatierim ar “vājiem” musīšiem ir līdzīgs pulss, nesūdzos, speciāli kačāties arī netaisos.
Bet vai vispār esi noteicis savu max pulsu? Parastā formula 220-gadi parasti dod ļoti neprecīzus rezultātus.
Uz testiem neesmu bijis; max, kas redzēts - 188.
man liekas, ka ja gribi nopietni par šo tēmu painteresēties tad izej testu kādā sporta laboratorijā, kur tev noteiks visas tavas robežas un spējas, kā arī ieteiks kā labāk trennēties.
Tests, protams, ir panaceja. Izskatās, ka bez tā neiztikt :)
Veselam indivīdam pulsa augstums vai zemums nav ne labs ne slikts - tāpat kā 43.kājas izmērs nav labāks par 45.
Maksimālais pulss arī nav īpaši svarīgs, ja nu vienīgi, lai birojā palielītos kolēģiem. Ja gribētu uzvarēt šajā disciplīnā, es visu nakti dzertu, 3 stundas pagulētu un tad nākošajā dienā sadzertos kafiju ar Red Bull un Siguldas kalnā droši vien uzstādītu vislielāko pulsu savu biroja kolēģu starpā.
Lai vispār runātu par trenēšanos ar pulsametru, ir jāsāk ar to, ka nosaka indivīda anaerobo slieksni. To var izdarīt vienā no 2 vai 3 laboratorijām vai individuāli izpildot īpāšus testus, piemēram, 30 min vai 1h TT, ar nosacījumu, ka ir vēlēšanās un motivācija sevi pilnīgi nomocīt.
Principā slieksni var noteikt analizējot datus no sacensībām ar masu startu - pirmās stundas vidējais pulss +/- 5bpm varētu aptuveni norādīt, kur slieksnis atrodas. Tas ir pie nosacījuma, ka nestartējam no 15, koridora un negaidam 10 minūtes, lai sāktu kustēties un vēl pēc tam 15, lai uzbrauktu kalnā vai iebrauktu mežā. Mums vajag tādas sacensības, kur no starta dodam ar PILNU pulksteni.
Kad tas izdarīts, tad ir vērts runāt par pulsu un par to kā jātrenējas izmantojot šo atskaites punktu. Citādi šādas sarunas liecina, ka pulsometru esam iegādājušies tikai tādēļ, ka tāds ir kolēģim un mums nav nekādas nojausmas ko ar to darīt un mēs sekojam dažādām pilsētas leģendām.
Domāju, ka sakarīgu atbildi topika autors un citi līdzīgu jautājumu autori saņemtu, ja viņi jautājumu sāktu sekojoši: "Esmu 35 gadus jauns biroja darbinieks, kurš ar velo braukā 2.sezonu. Noteicu savu anaerobo slieksni, kurš ir XXX bpm un vēlos trenēties 8 stundas nedēļā. Kā jūs ieteiktu sadalīt šīs stundas, lai sasniegtu maksimālo iespējamo rezultātu X Sports kausā vai SEBā.
Jā, visam piekrītu. Mans galvenais jautājums bija: vai tas, ka vidējais pulss ir krietni mazāks par lielāko, ir vai nav uztraukuma pamats (ķipa ar lielāku pulsu varētu braukt ātrāk).
nedomāju, ka augstāko pulsu var uzrādīt pirmās stundas brauciens. pietam diezgan bieži tieši ir minēts, ka nedrīkst sevi pārdedzināt sākumā ejot pa max, jo ir tā, ka jo ilgāk dedzini sirdi uz max, jo ātrāk viņa nogurst un ilgāks laiks nepieciešams, lai atkoptos. pamēģini piemēram sadzīt reāli pa max kādas 10-20 minūtes (nevis paaugstinātā, bet tieši MAX) un tad normalizēties ātrā sacensību ritmā… pieņemu tas ritms, kurā atgriezīsies būs zemāks nekā tu vidēji spēj izspiest.
averza - nu tad spied pedāļus ātrāk :) btw kas tev pirmais nogurst - kājas vai sirds?
Kājas, protams! Sirdij nekādu problēmu.
nu ko lai saka - vairāk min pedāļus :)
Tiks darīts!
Kā jau teicu, par maksimālo pulsu vajadzētu aizmirst.
Arī dedzināšanu vajadzētu aizmirst. Tā vairāk raksturīga gadījumos, kad ir problēmas ar kuņģi vai precīzāk ar pārtikas izvēles kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem aspektiem.
Sirds nogurumam nav tieša sakara ar atkopšanos. Nogurumu sajūtu rada pienskābes daudzums asinīs un tas cik ātri cilvēks atkopjas ir atkarīgs no tā cik individīda organisms, kā sistēma (kura iekļauj arī sirdi) spēj šo pienskābi no organisma izvadīt. Atkopšanos var veicināt adekvāti trenējoties kā vienu no atskaites punktiem izmantojot sirds frekvenci.
Latviešiem ir tas teiciens par to malkas ciršanu. :)
Iesaku pamēģināt visu ieteikto praksē un tad padiskutēt. Citādi saruna tāda dīvanai - viens par kaķiem - otrs par suņiem.
ko tieši pamēģināt? ir brauktas sacenes kad jūti, ka sirds vienkārši nevelk līdzi un tu vienkārši zaudē spēkus, ir braukts ar pulsometru turot vidējo 174 (ap 2 stundām) un max ap 200, ir visdažādākie novērojumi intensīvas slodzes brīžos un atkopšanās procesā un tie ir diezgan individuāli. tas ko es varu pastāstīt ir sevis pieredzēts un katrs pats var izlemt vai kaut ko no tā var paņemt un pielāgot sev vai nē :)
Okei, stāsti no savas pieredzes, bet nevajag terminus “sirds nogurst”, kas ir fundamentāli nepareizi. Par laktātu tev jau Kristaps izskaidroja- starp citu, viņa zināšanu kvalitāte pārsniedz vidējo xc.lv forumā atrodamo. Parasti ir ļoti rūpīgi jāfiltrē treniņu, veselības un sporta uztura sadaļās atrodamie ieteikumi.
Tests ir laba ideja, ja ir saprašana, ko nozīmē iegūtie rezultāti, un kā tos turpmāk pielietot. Vai nu jādomā, jāpēta literatūra pašam, vai jāmeklē treneris. Katrā ziņā kvalitatīvas atbildes forumos nav atrodamas, jo pārāk daudzveidīgas un dažas dēļ visu medaļas pušu nezināšanas pat kaitnieciskas.
atvainojos par savām aprobežotajām zināšanām nemākot pateikt medicīniski pareizi stāvokli, kad jūti, ka sirds nespēj vairs pumpēt pietiekamā daudzumā asinis, kā rezultātā tev kļūst slikta dūša, tumšs gar acīm un vispārējs ķermeņa vājums.
par to pareizo un nepareizo info runājot - pat mediķu viedokļi par dažādām lietām un treniņa tehnikām dalās, tapēc domāju tur nebūs viennozīmīgas atbildes. galu galā mums katram ir savs unikālais organisms.
To sauc par sirds mazspēju. Ja Tev tā ir, noteikti aizej pie kardiologa, ja to vēl neesi izdarījis.
work smarter, not harder
training, not straining