Vai kāds nevarētu dalīties savos uzskatos, vai vieglās plānās 26" kameras duras un plīst vieglāk par standarta? Ar pirmajām es domāju 90-130 g, ar otrajām 180-230 g.
Otrās man duras/plīst viena pa 3 gadiem, ne biežāk:)
Vai kāds no Rīgas veloveikaliem piedāvā Schwalbe XX Light kameras?
Vienreiz noprovēju 90gr komplektā ar vieglu riepiņu ContiTvister 440gr. Bija smilšaina trase un biju atstājis pamīkstu. Atri, ātri pārsitu. Lietot var , bet jābūt uzpumpētai diezgan stingri kas atkal apgrūtina vadāmību un saķeri Maratonos vēl tā, bet krosiņos neder. Jāpāriet uz bezkamerniecēm(ja tak dumaju)
…nedomaaju, ka tie grami atsver paarsishanas iepeeju!
Isti nezinu, ko nu kursh uzskata par standarta, tachu es lietoju 160-180g kameras (Bontrager un Kendas) un lidz shim nav nekadas problemas (ja neskaita reizi, kad trase(Čehijaa) un riepa(330g) galigi negaaja kopaa,pie tam nebija atbilstoshaa atmosfeera:/)
Tapeec nedomaaju pariet uz extra vieglajaam, ka arii nav vajadziba pec DH kameraam:)
p.s. Bontrageram ir XX vai XXX Lite…shkiet 90g, ja nemaldos, tachu Baltais zinaas labaak…
Vieglajām kamerām (90-130 g) ir tāds nepatīkams blakus efekts, viņas sezonas laikā vienkārši pārberžas pret jebkuru mazāko izcilnīti (tā var būt aploka vai pat riepas mala). Ritchey kamerām bieži nāca vaļā ventīļa pamatnes savienojums. Tāds zelta vidusceļš ir ~180 gr. kameras.
Tagad esmu pārgājis tikai uz vieglajām 90-120gr (26x1.9), problēmu nav bijis līdz šim. Neviena vēl nav pārdurta pag.sezonas laikā.
Tā kā ja vieglās kameras izmanto ar super vieglajām XC riepām (Maxxis Flyweight 330, u.tml) tad uz velo svaru ķertajiem tā ir saldā maize, jo no viena rata var nomest nost pat 400-500gr. Un tas jau ir patīkami!
Jautajums…resp. visa sezona ar vienu kameru???
Kameras ir mainītas - mainot no 1.9 uz 1.5 riepām un atpakaļ liekot ne vienmēr uzreiz var atrast iepriekšējo kameru. Tad tiek ņemta jauna.
Mājās stāv kādas 6-8 kameras, un notiek rotācija ar tām visām. Varbūt nāk.gad visas sāks plīst. :)
Es pēc vecās padomju laiku metodes riepas iekšpusi un kameru apsmērēju ar talka pulveri, lai tās virsmas būtu sausas un slīdētu viena pret otru. Es gan pats domāju, gan esmu dzirdējis un lasījis, ka tā noteikti ir labāk.
Es esmu ņēmis nost riepu no jauna veikalā pirkta vellīša - ārprāts, kamera ir tāda pusmikla un visai stingri pielipusi gan pie riepas iekšpuses, gan pie aploka. Tad taču sanāk, ka asi bremzējot, kad riepa tiek rauta uz riņķi attiecībā pret aploku, kamera (ja tā pie visa ir pielipusi) pārejas vietā no riepas borta uz aploku arī tiek rauta, un tāpēc kameras gumija tur ātrāk novājinās?..
spiediens riepu tik cieshi piespiezh pie aploka, ka nekaada rotaacija praksee nenotiek. varbuut pavisam minimaala, kas “parastajai” kamerai neskaadee.
un pie zema spiediena, man liekas taa kamera taapataas tiks rauta uz rinkji kopaa ar riepu, arii ja buus talks starpaa, jo starp riepu un kameru berze jebkuraa gadiijumaa buus lielaaka nekaa starp kameru un aploku.
parastaa kamera arii iztur diezgan normaalus tesienus pret cietiem priekshmetiem, kur plaanaa jau buutu uztaisiijusi “snake bite”
es talku kak raz nelieku, jo taada salipusi kamera praktiski nenolaizh gaisu pie neliela cauruma. taa var reizeem davilkt liidz maajaam vai finsham.
cik reizes nav bijis taa, ka aizbrauc maajaas, un tad peec stundas istabaa staavot riepa peekshnji pilniibaa nolaizh gaisu.
ar talku tas notiek praktiski uzreiz peec sadurshanaas/paarsishnaas (nelielas)
Piekrītu, man arī bija gadījums, ka uzsitu uz apmales riteni, un nolaida tikai, kad atbraucu mājās. Sliktāk ir, ja starp kameru un riepu ir smiltis, kuras ar laiku var pārberzt kameru. Ar padomju riteņiem man tā ir bijis, ka pārberž.
Braucu ar ~130g kamerām, ~90gramīgās šķiet drusku par nedrošām (lai gan neesmu pārbaudījis prakssē), talku nelietoju ar īpašām problēmām neesmu saskāries.
Lietoju 1/2 vasaru un vienu reiz dabūju “mīksrto” uz ~2500km, (šeit nebūtu līdzēts arī ar ~200g kameru)
pirmo vasaras pusi braucu ar biezajām ~200g kamerām un mīksto dabūju 2 reizes!
- samazina ritošo masu, kas nav mazsvarīgi
- iespējams, ka samazinās rites pretestība, jo riepa ar kameru fiziski ir kļuvusi mīkstāka un pārvarot nelīdzenumus pieglāk deformējas (šis ir mans pieņēmums kurš nav zinātniski vai ekspermentāli pierādīts) iespējamais ieguvums varētu būt visai niecīgs!
- vieglāk sadurt vai pārsist
- ļoti akurāti jāuzliek, tā, lai neiekļūst smilšu graudi un cita draza, kas var pārberzt kameru (kā rezerves kameru parasti ņemu ~200gramīgo)
Nu vispar jau tas, vai riepa fiziski ir mīkstaaka vai cietaaka, ir atkariigs no tā, cik tas gaiss ir iepuusts tajaa, nevis dēļ taa, ka vieglaaka kamera;)
…otrkart samazinot spiedienu riepaa…palielinaas kontaktvirsmas laukums, un logjiski arii rites pretestiiba!!
Kasi, tas ko Tu saki, attiecas uz pamatlietām, kurām tiešām ir vislielākā nozīme. Bet es sāku štukot, vai no KārļaB teiktā nevar izlobīt kādu patiesības graudu. Iedomāsimies, ka plāna riepiņa, kas viegli padodas, ripo pāri akmenim. Virs akmens tā ieliecas uz iekšu, un riepas iekšējā virsma pārtop par ģeometriski ārējo (izliektu). Tagad iedomāsimies, ka uz tās virsmas ir uzlīmēts plāksteris = pielipusi kamera (bez talka). Jo tas plāksteris ir stingrāks (biezākas kameras sienas), jo tas izrādīs lielāku pretestību riepas virsmas izliekšanai.
Protams, prasās pēc novērtējuma, cik tas efekts ir “taustāms”, bet principā tā tas ir.
Ok…nevar nepiekrist, tachu iedomajoties sho situaciju realitaatee…pagadaas celjaa papravaaks tas akmens…pie pietiekami lielas slodzes (piem. downhilaa) un nepietiekami liela spiediena riepaa…prokols garanteets…Ta ka laikam mīnusu vairaak, kaa plusu…Tas no manas pieredzes…
Mandomāt, pie vienāda spiediena riepās u.c. eksperimenta apstākļiem, sadursmē ar šķersli riepai 1 punktā tiek pielikts spēks, kas spēj pārsist n mm biezu gumiju. Ja n<c, kur c=kameras biezums mm, tad kamera saglabā darba kondīciju, ja n>c - kamera izlaiž gaisu. Protams, nav korekti aprēķinos lietot tikai biezumu n, jo pieaugot n, pieaug kameras elastības modulis ;)
Nu vispar jau tas, vai riepa fiziski ir mīkstaaka vai cietaaka, ir atkariigs no tā, cik tas gaiss ir iepuusts tajaa, nevis dēļ taa, ka vieglaaka kamera;)
…otrkart samazinot spiedienu riepaa…palielinaas kontaktvirsmas laukums, un logjiski arii rites pretestiiba!![/quote]
Ansis ideāli papildināja un izskaidroja to ko gribēju teikt, plānas un vieglas sacīkšu riepas ripo labāk par smagajām un biezajāmot, ne tiekai taēc, ka vajag pielikt mazāk enerģiju, lai panāktu rotācijas kustību, bet arī tāpēc, ka brauc pāri pa nelīdzenumie darbs, kas tiek veikts, lai deformētu pašu riepas un kameras gumiju (nejaukt iekšā spiedienu) ir mazāks. Skaidrs, ka riepa ar lielāku siedienu deformējas mazāk nekā riepa ar mazāku spiedienu un darbs, lai deformētu pašu riepu arī ir mazāks.
“Skaidrs, ka riepa ar lielāku siedienu deformējas mazāk nekā riepa ar mazāku spiedienu un darbs, lai deformētu pašu riepu arī ir mazāks.”
Eu, uzmanīgi! Ja uzbrauc uz akmens, darbs, kas aiziet riepas deformācijā (jeb kā saka fubar - “tesiens”) ir vienāds. Šī tesiena enerģija pēc visprimitīvākās Huka elestības teorijas pārvēršas riepas deformācijā kā k*x^2/2, kur x ir “iespiediens”, k - elastības koeficiens. Jo cietāk uzpumpēta riepa, jo k lielāks, tāpēc iespiediens x ir mazāks. Bet tesiena enerģija tā pati!
Atvainojos, ka uzroku tik vecu tematu.
Bet vai par 8 gadiem, nekas būtisks kameru industrijā nav būtiski mainījies (ja neskaita to, ka vairums jau lieto bezkameru ratus) un http://www.gandrs.lv/26-kameras/kamera-maxxis-flyweight-26/ šada tipa kameras plīst ātri pušu un nav tas ieteicamākais variants?
2012 vai 2013 gadā forumā bija ievietots info par šāda tipa kameru.
http://blog.freeflowbikes.com/new-lightweight-tubes/
Latvijā pat vienā no veikaliem šāda tipa kameras varēja nopirkt.
Centās apbalvot ka esot labāka par parasto gumijas kameru. Un ja dabū svešķermeni - kamēr neizvelk to ārā no riepas gaiss neiet ārā. Piemēram, ja salasa kordas no moču un mašīnu riepām. Pie tam ar šķiltavām un bez ielāpiem varot salīmēt.
Bija doma šogad nopirkt pārīti sacensībām, bet tā arī beigās neizdarīju.