Par Unibankas MTB maratona Krimuldas posmu - tiem brašuļiem, kuri varbūt brauks pirmo reizi, un domā, ka ir baigi krutie.
Ja Tu brauc kalnā, un jūti, ka kājiņas par vājām, krampji rauj, vai ir vēl kādas citas fiziskas, garīgas vai morālas problēmas, un Tu vairs nevari pabraukt, un jākāpj nost no baika - EJ PA TACIŅAS MALU, NEVIS VIDU. Aiz tevis ir citi, kas GRIB braukt.
Ja redzi, ka priekšā kāds nokrīt, vai strauji bremzē - uzsauc, vai pacel roku. Aiz tevis ir citi, kuri negrib lielā tempā Tev uzkrist virsū.
Vecais teiciens - jo lēnāk brauksi, jo tālāk tiksi.
Un galu galā - ja jūti, ka kaut kas sakrājies rīklē un Tev obligāti jānospļaujas - nedari to pret vēju. Noziedo pussekundi un paskaties, vai kāds brauc aiz tevis vai Tev blakus.
:)))
Vislabāk man patika punkts 3.
Es tā daru vienmēr. Un tieku parasti ļoti tālu! (ar to es domāju - rezultātu sarakstā).
Bet par to spļaušanu - pilnīga taisnība, ir pieredzēts. Tas pats attiecas arī uz puņķa nošņaukšanu. Puņķus vispār labāk atstāt cimdos (savējos!) , lai tik ļoti nelido pa gaisu.:)
Labs. Šito vajadzētu izdrukāt un dalīt pie numuru saņemšanas:). Nez kā jums tur, kas brauc priekšgalā, bet braucot vairāk pa to tālo galu (kur var tikt lēnām braucot), bieži izpildas tas 1.punkts. Un mazliet pārsteidz tāda attieksme, kad pat palūdzot, lai palaiž garām, tiek atteikts, vai tad traucējot.
Dažreiz der priekšā braucošo pabrīdināt savlaicīgi, ~10 m pirms apdzīšanas, par plānoto manevru, skaļi un skaidri pasakot pa kuru pusi notiks garām braukšana.
Un ja gribas izbaudīt velo kultūras visaugstāko pakāpi, jābrauc uz somiju. Pietiek tikai izdvest visniecīgāko skaņu, un priekša braucošais darīs visu (līdz pat nokāpšanai no riteņa), lai sāncensis varētu netraucēti turpināt ceļu. Tādā sabiedrībā Tu pats nevilšus sāc uzvesties pārsteidzoši civilizēti, ar visiem ludzu un paldies.
