Pēdējo gadu laikā biežāk var dzirdēt par velo tirdzniecības vietām, kur velo ir nākuši no Nīderlandes, Dānijas un citām R-Eiropas valstīm.
Vai sauklī “Lēti riteņi no Holandes” vārds “lēti” nebūtu aizvietojams ar vārdu, kas apzīmē mantas piesavināšanos? Iespējams radīsies nepieciešamība pēc velo, bet nav vēlmes pirkt to, kas nav nācis likumiskā ceļā. Kaut kur lasīju, ja jdtehnikai ir pirkumu apliecinoši dokumenti, bet kā ir ar citiem?
Par to vietu viss ir skaidrs. Pēdējo reizi redzēju sportiska izskata (trenņtērpā) kungu, stumjot dzletenu šosejas sporta velo. Laikam pastaigājās ārpus treniņa.
Pats esmu piedalijies velosipēdu, tirdzniecībā no Vācijas. Vācijā pārsvarā viņus ieguva policijas izsolēs. Jāpiezīmē ka gandrīz visi bija pilsētas velosipēdi.
Vēl esmu dzirdējis, ka krutos, pie mums zagtos velosipēdus, ved uz Eiropu. Tur zagtos tirgo pie mums.