Nebūs jau tā ka velobraucēji ir sliktie un visi pārējie ir labi.
To nu gan es neteicu! Bet visa šī ņaudēšana, ka saeima sēž un štuko kā saregulēt luksoforus, lai ieriebtu velobraucējiem un tad uzrīdītu ceļu policiju man vnk derdzās un uzdzen zosādu! (atkārtošos - pēc neatkarības atgūšanas ievēlēta jau astotā, bet paši zinošākie un izcilākie prāti tālāk par publisku vaimanāšanu nav tikuši un joprojām tusē netā, nevis lemj nākotni)
Preventiivi izchakareeta taa teikt… Bet, pa lielam uzskatu, ka menti tomeer buus sasniegushi veelamo - dazhi, braucot pa Riigas ielaam teoreetiksi atmineesies sho diskusiju un brauks praatiigaak, zinot, ka modraa likuma acs mus veero :D
Preventiivi izchakareeta taa teikt… Bet, pa lielam uzskatu, ka menti tomeer buus sasniegushi veelamo - dazhi, braucot pa Riigas ielaam teoreetiksi atmineesies sho diskusiju un brauks praatiigaak, zinot, ka modraa likuma acs mus veero :D
Nē, problēma ir dziļāk. Vairākus tūkstošus gadus pilsētu ielas visā pasaulē piederēja visiem iedzīvotājiem, taču 20. gadsimtā ielas okupēja autobraucēji. Kopš tā laika viss tika darīts vienīgi autobraucēju labā, par simtiem miljonu eiro tika būvēti jauni ceļi, tilti un satiksmes pārvadi, paplašinātas brauktuves, gājēji tika iedzīti pazemes pārejās, lai autobraucēji varētu ātrāk un ērtāk nokļūt tur kur viņiem vajag. Gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskā transporta lietotājiem nodrošināja vien minimālus izdzīvošanai nepieciešamus apstākļus, taču par viņu ērtībām neviens nerūpējās, gājēju un velobraucēju satiksme tika pakārtota autotransporta satiksmei - galvenais, lai gājēji un velobraucēji vismazāk traucētu autobraucējiem.
Visa līdz 2013. gadam (ieskaitot) izbūvētā veloinfrastruktūra Rīgā atbilst tieši šim principam - lai velobraucēji nemaisās zem riteņiem autobraucējiem. Tāpēc “veloceļus” taisa uz ietvēm; krustojumos luksoforus regulē tā, lai autobraucējiem zaļā gaisma degtu pēc iespējas ilgāk; lai autobraucējiem pirms veloceļa šķērsošanas nebūtu jāsamazina ātrums un jāpārliecinās, vai netuvojas velobraucējs, Latvijas luksoforu standartā paredzēja, ka veloluksoforam jābūt bezkonflikta (kaut arī Dānijā, Nīderlandē un citās valstīs luksoforus mēdz regulēt dažādi).
Priecē, ka pasaulē auto kults pamazām iet uz leju, un daudzās pilsētās sāk domāt par to, ka autobraucēji tomēr nav karaļi, un jānodrošina labāki apstākļi gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskā transporta lietotājiem. Diemžēl Latvijā vien maza daļa sabiedrības apzinās problēmu un ir gatavi to risināt.
[quote=Mihails]
Nē, problēma ir dziļāk. Vairākus tūkstošus gadus pilsētu ielas visā pasaulē piederēja visiem iedzīvotājiem, taču 20. gadsimtā ielas okupēja autobraucēji. Kopš tā laika viss tika darīts vienīgi autobraucēju labā, par simtiem miljonu eiro tika būvēti jauni ceļi, tilti un satiksmes pārvadi, paplašinātas brauktuves, gājēji tika iedzīti pazemes pārejās, lai autobraucēji varētu ātrāk un ērtāk nokļūt tur kur viņiem vajag. Gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskā transporta lietotājiem nodrošināja vien minimālus izdzīvošanai nepieciešamus apstākļus, taču par viņu ērtībām neviens nerūpējās, gājēju un velobraucēju satiksme tika pakārtota autotransporta satiksmei - galvenais, lai gājēji un velobraucēji vismazāk traucētu autobraucējiem.
Visa līdz 2013. gadam (ieskaitot) izbūvētā veloinfrastruktūra Rīgā atbilst tieši šim principam - lai velobraucēji nemaisās zem riteņiem autobraucējiem. Tāpēc “veloceļus” taisa uz ietvēm; krustojumos luksoforus regulē tā, lai autobraucējiem zaļā gaisma degtu pēc iespējas ilgāk; lai autobraucējiem pirms veloceļa šķērsošanas nebūtu jāsamazina ātrums un jāpārliecinās, vai netuvojas velobraucējs, Latvijas luksoforu standartā paredzēja, ka veloluksoforam jābūt bezkonflikta (kaut arī Dānijā, Nīderlandē un citās valstīs luksoforus mēdz regulēt dažādi).
Priecē, ka pasaulē auto kults pamazām iet uz leju, un daudzās pilsētās sāk domāt par to, ka autobraucēji tomēr nav karaļi, un jānodrošina labāki apstākļi gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskā transporta lietotājiem. Diemžēl Latvijā vien maza daļa sabiedrības apzinās problēmu un ir gatavi to risināt.[/quote]
Nu un? Padomju laikos vēl mazāk bija, taču auto kults mazāks nebija.
no CSN:
57. Luksofora signāls ar cilvēka siluetu, velosipēda simbolu vai cilvēka siluetu un velosipēda simbolu attiecas tikai uz gājējiem un velosipēdu vadītājiem.
Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai brauc pa veloceļu, vai “zebru”, uz velosipēdistu attiecas luksofora sekcija ar velosipēdu…
Šajā sakarā:
http://nra.lv/latvija/138877-izstradati-jauni-csn-noteikumi-ietves-vairak-atveles-gajejiem.htm
Redzēs, kas nu būs …
p.s.
Varu tikai piekrist Mihails rakstītajam…
Tas tāpēc, ka agrāk domāja energoresursu un darba laika taupības interpretācijā. No šāda viedokļa nav nekas sliktāks par riteņbraucēju, kura dēļ mašīnu rindiņa nevar izdarīt pagriezienu. Tāda riteņbraucēja dēļ gan mazāk mašīnas to izdarīs vienā luksoforu ciklā, gan vairāk mašīnām būs jāapstājas un jāatsāk gaita, tērējot vairāk degvielas. Un jāpavada ilgāks laiks (ja darba auto, tad darba) pie mašīnas stūres. Savukārt riteņbraucējs, kurš ilgāk gaida katrā krustojumā, nezaudē faktiski neko - ja viņam jāsteidzas, lai intensīvāk pabrauc tad, kad var braukt. Krievijā teiciens “poševeļī nožkami” skaitās vienkāršākais problēmas atrisinājums - tas tādā sakarā, ka Krievijā es biju vienā energoresursu konferencē, kur par šo sniedza lekciju ar visiem skaitļiem.
Mūsdienās gan pastiprinās arguments, ka jāņem vērā, ka ievērojams cilvēku skaits pilsētā varētu pārvietoties ar riteņiem nevis ar auto.
Paldies par info. Citreiz man arī negribās apstāties un tempu nodzīt. Latvijā vēl nekad neesmu ticis apturēts braucot ar velo, Berlīnē dabūju brīdinājumu par to ka skatijos telefonā karti un nebija abas rokas uz stūres.
jā šamie tagad pastiprināti stādina par sarkano, mani arī tai skaitā, šovakar :D tā kā - turam acis vaļā un piebremzējam lieku reizi :D
Dabūji 15nieku ? Vai brīdinājumu iedeva? :)
Es gan neteiktu, ka stāšanās pie sarkanās gaismas ir lieka bremzēšana, bet tas tikai mans viedoklis. Nekā personīga ;)
waldim iesaku nepārprast CSN 57.punktu. Tur NAV teikts, ka uz velo attiecas TIKAI velo signāls. Tieši pretēji.
Kurā vietumā? Varbūt jācep augšā aplikācija lisapedistiem.lv? :)
Tajā pašā vietā un situācijā kā pavediena autoram? Vai uz brauktuves pie “īsta” sarkanā?
Yeah, popularizēsim telefona bakstīšanu pie velosipēda stūres :D
- Luksofora signāls ar cilvēka siluetu, velosipēda simbolu vai cilvēka siluetu un velosipēda simbolu attiecas tikai uz gājējiem un velosipēdu vadītājiem.
Šādā formulējumā gan velo gan gājēju sekcija vienādi attiecas gan uz gājējiem gan uz velosipēdistiem. Un nekur nav rakstīts, kura sekcija attiecas uz g. pāreju, kura uz veloceļu. Tā ka tikpat labi varētu arī gājēju sodīt par iršanu pie zaļā cilvēciņa un sarkanā velosipēda :)
Kurā vietumā? Varbūt jācep augšā aplikācija lisapedistiem.lv? :)[/quote]
Tajā pašā vietā un situācijā kā pavediena autoram? Vai uz brauktuves pie “īsta” sarkanā?[/quote]
Ne ne, biju vainīgs, pie īstā sarkana. Pretīm Riga Plaza, uz Mūkusalas/Bieķeņsalas ielas krustojuma… brauca no aizmugures
Labāk vnk turēties pa gabalu no Rīgas velo “infrastruktūras” kucināmajiem slīcēniem. Stāvēt uz valdemārenes “celiņa” pie katra krusta velosarkanā, gaidot velozaļo, kamēr auto ar savu zaļo brauc garām, lolpaldies.