Teju vai katrā cienījamā sacensību trasē tie tiek iekļauti kā gandrīz obligāts elements. Šo te rakstu pagājušās sestdienas (RB festivāla) iespaidā, kad pēc vairākkārtējas upes šķērsošanas mana riteņa aplokos (telpā starp dubultā aploka sienām) vēl joprojām žļurkst ūdens un ir aizdomas, ka tas ir arī rāmja iekspusē, protams, zemākajā vietā - skalo monobloku. Ļoti ceru, ka tas nav ticis rumbās, jo tām ir blīves. Aplokos tas ir ticis acīmredzot pa spieķu (un gar ventili) caurumiem. Tā kā diez vai tas pats iztvaikos (ja jau ir tik daudz, ka var dzirdēt žļurkstināšanos), tad jāņem nost riepas, kameras, aploku lentas un kaut kā jāizžāvē. Monobloku gan vaļā neskrūvēšu, vienkārši izliešu ūdeni pa sēdekļa trubas augšu un pavēdināšu. Ā, vēl - sabojāts ir kompjūtera sensors, kas piestiprināts pie dakšas (bezvadu, tāpēc tur ir iekšā akumulātors un, acīmredzot, tā, kā arī kontaktu izmērcēšana bez sakām nav palikusi)
Taču mani urda tāds jautājums - vai tas bija to vērts? Ko gan cenšas pierādīt trašu autori un braucēji, stiepjot riteni un brienot pāri šīm upēm? Man sestdien ūdens bija līdz pus - augšstilbiem. Neredzēju, ka kāds būtu pilnībā izbraucis šo šķērsli (var jau būt, ka bija kāds, taču noteikti mazākā daļa, it īpaši, ja atceramies, ka tas tomēr bija tautas, ne sportistu brauciens). Ja ūdens nesasniedz rumbas un centra asi, tad vēl varētu pierādīt savu braukšanas meistarību un izbraukt nenokrītot. Taču, tā kā tas bija tik dziļš, tad, lai saglabātu līdzsvaru, nevarēju to riteni pat nest, nācās stumt un lūk, sekas.
Te kaut kur jau reiz bija runa par ūdensšķēršļiem un tad pavīdēja doma, ka - laba tehnika necieš no ūdens, taču sliktu nav ko žēlot. manējie aploki ir Mavic XC717 un tomēr man tos būtu žēl, un alumīnijs korodē, lai arī cik labi nebūtu aploki, kuros tas izmantots. Monobloks ir XT (BB ES-71), kas ir gana labs un arī to man būtu žēl (neticu, ka atrašanās līdz pusei iemērktam rāmī uzkrātajā ūdenī ilgstoši tam nekas nevar notikt) Rumbas - XT ar blīvēm. Nu neskrūvēšu vaļā, paļaujos uz tām blīvēm. Kompjūtera sensors - Cat Eye Cordless2, par laimi, nopērkams atsevišķi, bez kompjūtera, gan par saviem Ls 10 vismaz).
Jautājumi jums - vai jums sagādā baudu šie ūdensšķēršļi un uzskatiet, ka tos vajag, kaut arī tie bieži nemaz nav izbraucami? Vai jūs neuztrauc tas, ko tie nodara velotehnikai (es jau nerunāju par tādiem sīkumiem kā izmirkuši apavi, lai gan arī tos var sabojāt pilnīgi)? Es jau tā pēc katra lielāka smilšaini dubļaina brauciena apmēram pusotru stundu veltu riteņa sakopšanai, ķēdes utt. tīrīšanai, saeļļošanai, regulēšanai utt. Tas man sagādā prieku un mans ritenis vienmēr ir teicamā tehniskā stāvoklī. Ričuks ir domāts braukšanai visādos apstākļos un, ja labi kopj, tad smiltis, dubļi, lietus un citi apstākļi tam daudz neko nodarīt nevar. Tomēr nevaru samierināties ar tehnikas tīšu bojāšanu tam neparedzētos apstākļos. Un to, ka lieka mērcēšana ūdenī metāla detaļām (it īpaši, ar kustīgiem elementiem) nav vēlama, var izlasīt jebkurā tehniskajā literatūrā.