Ir runāts par to cik daudz un kā jābrauc treniņi, bet kādu laku izvēlēties, ja ir izvēles iespējas?
Vairāk ir domāt ap šo laiku - vasaras sezonā. Kādi ir novērojumi tiem kas vadās no savas pieredzes un ko saka teorētiķi.
Sēžu un domāju - organisms pamodies varētu doties laukā, bet pēc pāris stundām +28
karstā laikā ir grūtāk, tas taču tikai loģiski… tu esi riktīgi uzkarsis, tev izdalās sviedri, lai regulētu temperatūru organismā, bet ārā ir +30, kas īsti neļauj sasniegt nepieciešamo temperatūras pazemināšanos… līdz ar to sirdij grūtāk
tieši tā, tikko atbraucu, piekusis sevišķi neesmu jo dēļ karstā laika sevišķi netrakoju, bet pulss tāpat turējās ap 160 un dabūt lejā nevarēja ne par ko
Un kādu ieguvumu es no fisziskās sagatavotības viedokļa iegūstu?
Laikam Jau man pašam ari bija atbilde, par to ka es vnk šajā laikā strādāju par ūdens pāstrādātāju, par to es nešaubos.
Es braucu pa Itāliju, gaisa temperatūra bija maigi izsakoties virs 35, pie klintīm jau virs 40 noteikti. Jo ātrāk braucu, jo foršāks vējiņs pūta! Dzert vajadzēja vismaz 6l pa to laiku. BET fiziskā sagatavotība pēc tiem braucieniem bija krietni augusi! Tā ka treniņs pa zolīdo. :)
Mans viedoklis: Jāatsakās no sāls lietošanas uzturā. Vispārībā atteikties jau nav iespējams, jo daudzos nopērkamos produktos tas sāls ir, bet, vienkārši, pašam nelikt! Ko esmu ieguvis?
Sviedri nav tik sāļi un nekož acīs!
Vienmērīgāk svīst
Manuprāt, termoregulācija ir mainījusies, jo vairs nav tik karsti!
Ja ir varēšana sevi piespiest pie pārmaiņām, tad iesaku nelietot pārtikā sāli!! Un pilnīgi piekrītu Uldīc, ka galvenais ir mīt, no filozofēšanas par tēmu nav praktiski nekādas jēgas! Veiksmi!!