Nu super! Varbūt tiešām varētu arī padalīties ar infu, kur senlejā ir labās takas. Pats braukāju pa apzīmēto ar zīmēm celiņu un visiem zināmo nobraucienu no tās stāvvietas, kas Reiņa trasei ceļam otrā pusē. Un gribētu izmēģināt vēl ko citu.
[quote=Skotu amerikānis]Braukājot Siguldā, iesaku katru taku vispirms izlūkot lēnā tempā, jo laipas un tiltiņi tur mēdz paši salūzt vai tie tiek salauzti. Pēc vētrām parādās arī krituši koki.
Šodien biju patīrīt dažas vietas. Izmēģināju jauno zāģīti http://www2.fiskars.com/EX/Garden/Product+Detail?contentId=80852
Iesaku - ass, viegls, asmenis paslēpjas spalā. Noderēs ne tikai dārzā. :)
Pārzāģēju vienu lielāku koku uz takas Lakstīgalu gravā. Taurētāju kalna nobrauciena lejasgalā (tas, kas netālu no Gūtmaņalas iet pa pašu kraujas malu) atbrīvoju velosipēdiem piemērotu nobrauktuvi uz Vikmestes taku.
Vēl iztaisīju vienu jaunu nobraucienu: http://www.uzkartes.lv/index.php4?dd=&city=sigulda&id=p00020003&lang=1&city=sigulda&bb=B
Kartes vidū vietā, kur taka beidzas meža vidū pie neliela balta plankumiņa. Tas ir Rata kakts. No tās vietas tagad var pa taisno no kalna tikt lejā uz Vikmestes taku. Varbūt kādam noderēs. :)[/quote]
Labi, būs jāaizbrauc apskatīties, man liekas, ka tālāk pa Viksmestes taku uz augšu varēja uzbraukt līdz takai, kas ved uz Pilskalniem, tad jau sanāk tāda pieklājīga cilpa
Jā, vismaz es zinu variantu, kad, braucot pa Vikmestes taku uz augšu, “vienā slepenā vietā” griežas nost no takas pa labi, pārbrauc pa braslu upīti un pret kalnu pa šauru, stāvu, bet braucamu taciņu uzbrauc līdz meža ceļam, kas uzved tālāk augšā līdz mājām, kas saucas Pilskalni. Labi braucama arī otrā virzienā. Vienīgā problēma, ka tur sanāk braukt tieši cauri pagalmam un tur ir suns.
Suņi ir ierobežojošais faktors vienā citā foršā vietā (kartē redzama tikai maršruta beigu daļa):
http://www.uzkartes.lv/index.php4?dd=&city=sigulda&id=p00060001&lang=1&city=sigulda&bb=B
Teorētiski no Turaidas kapu puses var smuki nobraukt lejā pie Gaujas pie Cīruļiem (Pretī kapiem otrā ceļa pusē pa grantēto ceļu - Bestes - Virsotnes (Ķieģelceplis) - Strautiņi - Cīruļi (beigu nobrauciens pa bronzas laikmeta ratu ceļu ātruma ziņā ir vienkārši Mega!)), bet pa ceļam ir vismaz 3 mājas, kurās ir dažāda kalibra suņi - gan pieķēdēti, gan savā vaļā.
No Virsotnēm ir potenicāli laba taka arī lejā uz Zviedru krauju - pirms pāris gadiem mēģināju braukt, bet tur vispirms būtu vairākās vietās kritušie koki jānovāc.
Starp citu, tiem kas brauc ne tikai treniņam, bet arī tūrismam - netālu ir salīdzinoši mazpazīstamā Blusu ala. Ar riteni piebraukt nevar, bet ar kājām var aiziet. http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/Geo_site/sigulda.htm
[quote=Skotu amerikānis]Suņi ir ierobežojošais faktors vienā citā foršā vietā (kartē redzama tikai maršruta beigu daļa):
http://www.uzkartes.lv/index.php4?dd=&city=sigulda&id=p00060001&lang=1&city=sigulda&bb=B
Teorētiski no Turaidas kapu puses var smuki nobraukt lejā pie Gaujas pie Cīruļiem (Pretī kapiem otrā ceļa pusē pa grantēto ceļu - Bestes - Virsotnes (Ķieģelceplis) - Strautiņi - Cīruļi (beigu nobrauciens pa bronzas laikmeta ratu ceļu ātruma ziņā ir vienkārši Mega!)), bet pa ceļam ir vismaz 3 mājas, kurās ir dažāda kalibra suņi - gan pieķēdēti, gan savā vaļā.[/quote]
Šo ceļu zināju tīri teorētiski, kaut kad sen ar škoļņiku skolas ekskursijā braucām. 2007. gada Vienības brauciens ar bija paredzēts ar šo MEGA nobraucienu (kāpiens Turaidniekā, tad pa labi un lejā atpakaļ uz gauju), bet kaut kādu iemeslu dēļ trase tika izmainīta.
PATS GALVENAIS - Siguldas apkārtne man nepatīk tieši dēļ de*ilajiem suņiem, tāpēc daudzas vietas nebraucu.
SKOTU AMERIKĀNI - kā Tu ties galā ar tiem 3 māju suņiem, cik zinu, tad vienu māju saimnieki tieši apsaimnieko to Blusu alu un viņiem suņi esot nikni - tjipa nepiesieti 2 vilki.
Tas jau atkarīgs no katras situācijas. Runājot par konkrēto maršrutu - Bestēs vienreiz izskrēja uz ceļa viens vidēja izmēra, bet saimnieki atsauca atpakaļ, Virsotnēs ir vairāki ļoti lieli un nikni - ja neizdodas klusi aizripināties garām, tad braucu lēnām, svīstu aukstus sviedrus un paļaujos uz to, ka tie suņi nelien uz ceļa virsū, bet rej un paliek savā teritorijā. Vistrakāk ir Strutiņos - tur ir jābrauc tieši cauri pagalmam. Pagājušogad nikna sunene bija pie ķēdes, bet viņas divi pusauga “bērniņi” gribēja mani apēst. Meitene, kas tur dzīvo, tos suņus pievāca, toties aiz kakla aizķēros novilktajās veļas auklās. Lejā Cīruļos nevienu suni nesatiku, bet tas nenozīmē, ka tur to nav…
Vienvārdu sakot - bīstams maršruts.
Lai vai kāds maršruts, lai suns ir vai nav, bet kapēc jālien māju pagalmos ? Man arī suņi nepatīk, bet saprotiet arī saimniekus.
Pirmo reizi braucot, jau nevar pateikt (karte ne vienmēr ir tik precīza), vai tev sanāks braukt gar māju vai arī ceļš (taka) ies tieši caur pagalmu. Jebkurā gadījumā es cenšos vienmēr būt laipns gan pret divkājainiem gan četrkājainiem mājas saimniekiem - pasveicinu, lūdzu atļauju izbraukt cauri viņu īpašumam un pasaku paldies. GNP jau cilvēki ir pieraduši, ka reizēm mēdz tūristi ieklīst.
Bet es tev, Eduard, principā piekrītu, tāpēc arī šis pēdējais maršruts ir vairāk kā tāda teorētiska nevis praktiska iespēja labi izvizināties.
Tā kā neviens pazīstamais neatradās, kurš būtu varējis mani aizvest līdz Cēsīm un savākt no Valmieras, tad pirmais SEB posms notika bez manis. Tā vietā pabraukājos ap Siguldu.
Lai gan dzīvoju te jau gadus 20, izrādās, ka ir daudzas vietas, par kurām nemaz nezināju. Tā puslīdz aktīvi ar velo braucu kādus piecus gadus, bet iepriekš tas lielākoties bija gargabali pa asfaltu. Pagājušās sezonas beigās nolēmu, ka apnicis. Visu ziemu (īsta ziema gan tā bija tikai pašās marta beigās) vēl nobraukāju ar slikiem un tā, un tagad pirms pāris nedēļām beidzot tiku pie īsta MTB.
Velo ir dikti smuks – oranžbalts kubietis, un iet zvērā. Protams, salīdzināt man nav ar ko, bet tomēr.
Jau esot velo gaidībās, šis topiks tika izlasīts un ielikts grāmatzīmēs, lai vēlāk izmēģinātu.
Nobrauciens / uzbrauciens no Kaķīškalna līdz Laurenčiem, protams, ir klasika. Pašlaik ceļš vietām ir mitrs, taču nopietnu dubļu vairs nav. Tas ir nelīdzens, izbraukāts, bet, ja skatās ar abām acīm, tad var lidot lejā tā uz 40-45 km/h mierīgi. Ja sauss laiks, tad beigās ir irdenas smiltis, tur uzmanīgāk.
Nobraucot lejā, aizbrauc līdz Kājnieku tiltam, un tad var braukt vai nu augšā uz Krimuldu, vai arī taisni un līdz Kaķītim.
Ja brauc taisni, tad tas skaitās veloceliņš. Kā jau visi Siguldas veloceliņi, tas ir tāds, kur braukšana ir samērā lēna un tehniska. To var nobraukt virzienā no Kājnieku tilta līdz Kaķītim, bet uz otru pusi gan dažās vietās nāksies stumties augšup.
Nobrauciens / uzbrauciens no Krimuldas gar Velnalu līdz Kājnieku tiltam arī ir klasika. Pašlaik ceļš ir sauss un diezgan akmeņains. Ja ir pārliecība, ka priekšā nebūs tūristu bariņš, tad var īpaši nespiest uz bremzēm. Ātrums labs, apakšā būs pietiekami vietas, lai sabremzētos un paņemtu kreiso pagriezienu uz tiltu. Galvenais, lejup lidojot, turēties ceļa labajā pusē, tā ir sakarīgāka.
Tātad Kaķīškalns – Laurenči – garām Kājnieku tiltam – Kaķītis.
Pie Kaķīša stāvlaukumā jābrauc pa kreisi, tur būs celiņš. Pa to var ātri braukt. Beidzas tas nedaudz aiz bobslejtrases. Pēc tam pa asfaltu, dzerot un atpūšoties, līdz Gaujas tiltam, pāri, augšā pa serpentīnu un lejā gar Velnalu līdz Kājnieku tiltam. Šādu apli es parasti braucu. Vismaz divreiz. Divreiz.
Ja aiz Gaujas tilta, nobraucot lejā pa gājēju celiņu, griežas pa kreisi un labi ieskrienas, tad pēc kādiem 200 metriem būs viens kalniņš un divas bedres – smuks lēciens. Pēc tam pa grants ceļu var atgriezties pie serpentīna.
Šos ceļus gan es braucu arī iepriekš, tikai nu… tā uzmanīgi. :)
Tātad tas viss bija zināms jau iepriekš, bet tālāk par šodienas jaunumiem.
Pirms pašas serpentīna augšas ir norāde, ka veloceliņš iet pa kreisi. Braukt pa to var, bet arī neko ātri, toties interesanti. Celiņš ir kādu metru vai mazāk plats, kreisajā pusē ir diezgan stāva krauja. Beigās ir stāvs (bet uzbraucams) kalns.
Pa šo celiņu braucu laikam pirmoreiz, tāpēc nezinu, kā tas izskatītos uz otru pusi. Parasti no serpentīna augšas līdz Velnalas nobraucienam braucu pa grantēto ceļu. (Ātrāk.)
Kaut kur tur augstāk pieminēts viens “bronzas laikmeta ceļš”. Atradu arī to.
Uzminoties augšā pa šoseju uz Turaidu, jābrauc taisni, līdz labajā pusē būs grants ceļš pa labi, pastkastītes un norāde “Turaida” (pēdiņās). Braucot pa šo ceļu, krustojumos jāturas uz tā, kurš šķiet galvenāks, tad arī pareizi var aizbraukt. Jābrauc garām dažām mājām, kur ir arī suņi. Redzēju kādus trīs, no kuriem divi bija no “līdzskrējēju” sugas. Braucot centos tiem lielu uzmanību nepievērst, bet izskatījās lieli un spalvaini. Par laimi, saimnieki turpat vien bija, kas tos centās atturēt no iekošanas. Vienu suni sauc Olga. :) Tās laikam ir “Bestes”.
Tur nav gluži jābrauc cauri māju pagalmiem, bet vienkārši ēkas ir abās pusēs un ceļš iet pa vidu, tāpēc tāda sajūta tomēr ir.
Kaut kur labajā pusē var manīt augstu ķieģeļu cepļa skursteni.
Kad rodas sajūta, ka ceļš drīz beigsies, kreisajā pusē parādās tāda noplukusi mājele. Tur bija divas vecenītes, pie kurām arī piestāju, lai apjautātos, vai tiešām pa šo ceļu izdosies aizbraukt līdz Gaujai. Viena atbildēja, ka ar velo to tiešām izdosies izdarīt (šajā brīdī nopētīja manu zirgu un manas kājas), un vēl deva padomu, pa kurieni labāk braukt. :)
Pēc kādiem 100 metriem ceļš izbeidzas tādā aizaugušā pļavā, un tad jābrauc nevis taisni, bet gan vairāk pa kreisi. Tas arī ir tas bronzas laikmeta ceļš. Nobrauciens diezgan ātrs un interesants. Ja domā, ko dara, tad bīstami nav. Spriežot pēc pērno lapu kārtas, tas tiek izmantots ļoti reti.
DH cienītāji tur noteikti vēl neko nav darījuši. Braukšu vēl.
Ceļš beidzas zaļā pļaviņā pie kādas mājas (laikam “Cīruļi”), kur sākas īsts ceļš, pa to var aizbraukt līdz Inciema vai Turaidas šosejai. Atkarībā no tā, uz kuru pusi dodas.
Vēl viens šodienas jaunums bija tas celiņš pie “Gravzaķiem”. Tieši pretī Reiņa trasei otrā ceļa pusē ir stāvlaukums, kur tas arī sākas. Sākums, kā jau augstāk minēts, vienmēr ir dubļains. Braukt var, bet pārāk ieskrieties nesanāks. Turklāt uz šīs takas noteikti būs kāds tūrists. Beidzas tas pašā lejā, gandrīz pie serpentīna sākuma.
Ja, braucot pa šoseju no Turaidas uz Inciemu, aizbrauc garām norādei “Turaida” (pēdiņās) un turpina braukt pa šoseju Inciema virzienā, tad var tikt pie vēl viena nobrauciena. Kad sākas pļava, tad aiz pirmajām mājām būs ceļš pa labi. Tur māju nosaukums ir “Igauņi”, bet, manuprāt, tas nekur tur nav redzams. Braucot pa šo ceļu, pēc kāda laika tas sāks iet lejup. (Man liekas, ka SEB / Vienības brauciena trasei tas tiek izmantots.)
Tur jābrauc garām mājām, kur ir divi diezgan nikni suņi, bet tos parasti manu tikai tad, ja braucu augšā pa šo kalnu. Uz otru pusi viņi laikam nepaspēj noreaģēt. Katrā ziņā tuvāk par metru tie man vēl nav pienākuši, bet rej gan dusmīgi.
Nobrauciens sākumā ir lēzens, vēlāk pāriet diezgan stāvā ceļā, tāpēc īss, bet “ātrums aizrauj”. Tā lēzenā daļa ziemā bija nejēgā izbraukāta, tagad ir labāk, bet ne tik labi kā rudenī. Apakšā ceļš sadalās, jābrauc pa labi. Tur būs vēl viena māja, aiz kuras ir vēl viens mazs nobraucieniņš, taču apakšā ir līkums un sausā laikā tur ir daudz smilšu.
Šis ir tas pats ceļš, uz kura nonāk, nobraucot pa to bronzas laikmetīgo. Tas ir vienkārši ceļš gar Gauju un aizved atpakaļ pie Turaidas šosejas tās pašā apakšā.
Pie paša panorāmas rata ir daunhilistu veidota “nāvenīte” (tā tur bija, kad vēl mācījos pamatskolā, bet tagad gan kārtīgi pārrakta). Tai kreisajā pusē un nedaudz uz leju sākas viens celiņš, bet pa to man vairs negribējās braukt. Varbūt nākamreiz. Beidzas tas noteikti pašā lejā pie pludmales.
Kur sākas tas celiņš pa Lakstīgalas gravu, īsti neatradu. Starp slimnīcu un Pilsētas trasi?
(Tā kā jaunais velokompīc vēl nav atnācis no aizrobežas, bet vecais GPS ir sācis čakarēties, tad neko par attālumiem pastāstīt nevaru un kartē parādīt un iezīmēt arī ne, bet domāju, ka to reiz noteikti izdarīšu.)
Plānā vēl ir noskaidrot, kur ir Vikmestes taka, Zviedru krauja, Lakstīgalas grava. Atradīšu, uzrakstīšu.
Kopā šajās brīvdienās pa kalniem un lejām nomīti kādi 110-140 kilometri, un beigts vēl nemaz nejūtos. Tāpēc domāju, ka pirmajā MTB posmā savā mūžā (11. maijs – Krimulda / Sigulda) uzreiz startēšu sporta klasē. Attālumi mani nebaida, konkurence skaitliski mazāka un, ja jutīšu, ka tomēr nevaru, jebkurā brīdī varēšu “ai, lai tie jaunie skrien, braukšu ka mājās”. :)
Šī jau arī ir Vikmestes taka
Izklausās interesanti, a varbūt var kādā kartē iezīmēt, jo pēc leģendas izbraukt - būs lēni:)
Iezīmēju kartē tās vietas, par kurām rakstīju, nebija jau grūti. Tomēr tas var arī daudz nepalīdzēt.
Lai nu kā – tur nav īpaši daudz vietu, kur apmaldīties. :)
(Ganjauka pamazām iezīmēšu arī pārējās vietas, kas šajā topikā pieminētas.)
Šodien pirmais TdF kalnu posms un lasot/klausoties lielo kalnu aprakstus, radās jautājums, kā tie stāvuma % izpaužas dzīvē. Noteikti daudzi no šeit esošajiem zina, kas ir Siguldas kalns (tāpēc arī šajā topicā rakstu) un daži no jums arī ir vizinājušies pa īstiem kalniem un varētu pateikt, cik % stāvums varētu būt Siguldas kalnam? (varbūt kāds ir precīzi izmērījis?).
P.S.: Siguldas kalns - ir domāts ceļš no Gaujas tilta Siguldas virzienā.
Ja atmiņa neviļ, uz ceļazīmes rakstīts 11%.
vakar vēl bija 11% uz ceļazīmes uzrakstīti, bet ir aizdoma, ka zīmes pie mums liek, kādas tobrīd ir noliktavā…
es pievienojos bobcom skepsei par ceļazīmē norādītā patiesumu :) bet vienalga - paldies (pats kaut kā to ceļazīmi nebiju ievērojis).
tā zīme tur ir bijusi vienmēr. Jums liekas, ka tas kalns ir stāvāks par 11% ?
Ceļazīmes uzstāda pēc Latvijas valsts standarta (ir atsevišķi Zilupes Vasjas izņēmumi) Stāvs augšupceļš/lejupceļš uzstāda ceļu posmos ar izteiktu reljefu,kur vispirms izmērot, nosaka vidējo procentuālo slīpumu. Nav pamata neticēt,ka tur[Siguldā] ir 11%.
to neviens neteica. tikai gribēju saprast, ko eurosporta komentētāji sauc par ļoti stāvu kalnu (10-11%).
nav arī pamata tik droši apgalvot ka tur tiešām ir 11%!!! Kas notiek būvniecībā visi zinam…ceļu būve turpat vien ir. Bieži vien ir “ķep ļep” varianti! Tāpat neviens neies un nemērīs…
eurosporta komentētāji par ļoti stāvu kalnu sauc kalnu, kurā profesionāļi nebrauc ar priekšējo lielo zobratu.
siguldniekā, kā zināms, pat Latvijas juniori brauc ar lielo priekšējo zobratu.
ja Siguldas kalns būtu iekļauts TdF etapā, tas nebūtu tik nozīmīgs lai tam piešķirtu kategoriju.