Sveiki!
Jāsāk ar to, ka braucu ar cieto dakšu.
SEB 1. posmā saskāros ar tādu lietu, ka kad bija veiktas apmēram 2/3 trases ( tautas), tad sāka sāpēt plaukstu locītavas.
Pieņemu, ka tas bija no triecieniem kas radās braucot pāri saknēm kas biezākā vai plānākā slānī bija pa visu trases meža sektoriem.
It kā centos gan apstrādāt tās, gan lekt pāri, taču to nevar izdarīt 100% visām.
Aptiekās esmu redzējis nopērkamas elastīgās saites plauktu locītavām…
Vai kāds ir mēģinājis, vai palīdz???
Jo izmest naudu ap 10 ls un konstatēt, ka nav jēgas gluži negribās :)
Treniņos šādu problēmu nebiju manījis, galveno kārt tādēļ, ka ja tiek braukts pa mežu ( kaut vai Beberbeķu), tad tik un tā pēc kāda laiciņa ir posms ar līdzenu segumu, kur rokas var atpūsties.
Kāda veida labāk?
vai
parasto ko apliek pa locītavu?
Pieņemu, ka tu to domāji ar amīšu dakšas uzlikšanu!
Ir taču cilvēki ( arī no “spices”) kas brauc ar cieto…
Turklāt manam rāmim,kam ir cietās dakšas ģeometrija… ;)
Nesenu traumu nav…
senākas, nopietnas neatceros. Ir bijuši gan sastiepumi gan triecieni, bet šķiet ne nopietni.
( šaubos vai kāds var pateikt,ka viņam nekad nekas nav ticis sasists/sastiepts utt. , jo tad sanāk, ka visa dzīve pavadīta guļot ;) )
Iespējams, ka Tev ir nepareizs satvēriens, ja ir nepareizs satvēriens, tad arī ar amortizatoru rokas sāpēs. No pieredzes - rokas nedrīksts būt iekrampētas stūrē, vajag turēties stingri, kad lielāks grubulis, tad jāļauj stūrei, tā kā lēkāt pa delnu, grūti uztrenējama lieta, un var izmantot tikai pie maziem hodiem. Tā kā peksperimentē vispirms ar satvērienu. Vēl ir iespēja - ja sen neesi braucis pa grubuli, tad rokas nav pieradušas.
[quote=r_s]Pacients:“Dakter, man sāp, kad daru šitā!”
Ārsts:“Nu tad nedari tā!”
neskaties uz citiem, tu nezini kādēļ viņi tā brauc.
kāds ir tavs iemesls braukt ar cieto - grami vai nauda?[/quote]
Ja ir runa tikai par 2 variantiem ( grami vai nauda), tad laikam vairāk iet runa par naudu ( jo jāpērk jauns rāmis un tad vēl dakša), kas kopumā varētu maksāt vairāk kā 500 ls.
Taču ja pieļauj vēl citus variantus, tad droši vien prakstiskums, vienkāršība, un īsti nejutu nepieciešamību pēc amortiņa, jo tā vai tā, pagaidām visur ir gājis kā smērēts ( ja neskaita to, ka reiz neizgriezu pagriezienu starp 3 kokiem un nobrāzu elkoni, tur pats biju vainīgs, vajazdēja piebremzēt, tad stūre labāk būtu klausījusi), kā arī vienu nobraucienu Beberbeķu mežā kuram pa vidu ir 2 pauguriņi ( reiz tur izgāja diezgan čābīgi :) ).
Daudz dod arī grami, jo par cik man rāmis ir smags, tad ja uzspļautu ģeometrijai un uzliktu amortiņu ( kautvai dārgo FOX kas sver 1600), tad braucamais kopsummā būtu baigi smagais.
Turklāt, vismaz pašlaik, kad plānoju kāds varētu būt nākamais ričuks ko komplektēt jau nopietnāku, amortiņš netiek apsvērts, tā vietā drīzāk karbona stienis :)
Pa grubuli pēdējā laikā braukts daudz, problēmu nav bijis, tiesa gan tur grubulis nav visa apļa garumā ( 70km, jo pa starpai ir grantene/asvaltiņš nedaudz/pļava).
Ja braucu pa taisnu virsmu ( bez pagriezieniem), tad ļauju stūrei kratīties arī braucot ātri, bet ja ir nobrauciens un ja vēl pagriezieni, tad drošības dēļ stūri labāk turu stingri.
Prakstizēju arī amortizāciju elkoņu lcītavās ( lai nav tā,ka rokas taisnas kā mieti un tas viss aiziet uz muguru), tātad elkoņos reizēm ieliecos, lai kustība notiek tur,
nu te cilvēks pareizi rakstīja - ja nav bijušas traumas un sāp, tad kaut kas tiešām nav riktīgi, pietam ņemot vērā tavu vecumu… un manupārt tie profi, kuri gāž ar cietajām ir līdz tam nonākuši dabīgā ceļā, nevis skatoties kā to dara citi profi…
Sava pieredze.
Jau vairākus gadus braucu ar cieto dakšu.Ir bijis arī tā,ka gonkas beigās fiziski vairs nevaru nospiest bremžu sviras, jo locītavas/pirksti nejūtīgi. Ziemā/pavasarī nedaudz sāku trenēt tieši sāpīgās locītavas un ir labāk(fiziski mazākas sāpes.)
*tātad hanteles,plaukstu vingrojumi
*pietiekami zems gaisa spiediens priekšējā riepā
*mīksti stūres rokturi
Njā, spiediens man bija 4 atmosferas uz 1,95 platuma riepu :)
ergon ručkas varētu but labs variants. Man te viens pateica, ka iespējams nopirkt bremžu ručkām uzlikas lai var normāli bremzet arī ja rokas ir uz radziņiem, tas varētu but labs variants, jo tā man ērtāk pa nelīdzenumiem braukt, ja rokas ir uz radziņiem.
Uzrakstīšu par savu pieredzi. Pēc trīs gadu braukšanas ar mīksto dakšu (pirms tam visa jaunība tika nobraukta ar cieto, sacensībās gan nepiedaloties), šogad “sacensību” ritenim izvēlējos cieto dakšu svara dēļ. Pirmajā SEBā nekādu problēmu nebija, tādēļ pieļauju, ka Tava problēma tiešām ir tajā, ka saites nav nostiprinājušās un to var labot ar dažāda veida treniņiem/lielāku braukšanas praksi ar cieto dakšu.
P.S. Šodien Pļaviņu Trek kausā veicot garo distanci arī pamanīju, ka otrā apļa vidū/beigās, rokas bija nogurušas, tādēļ varētu secināt, ka tehniskās trasēs ar daudziem nobraucieniem braucot ar cieto dakšu, rokām ir lielāka slodze un, ja tai cilvēks nav fiziski gatavs, tad var arī kādā brīdī nenovaldīt riteni. Pagaidām rokas nesāp un cerams ka rīt nekas nemainīsies.
jā, šī saite laba, pati 2006.gadā visas gonkas ar tādu braucu. bet es biju 05.gadā satraumējusi locītavu kāpelējot pa klintīm.
iespējams, ka locītava sāp tiešām nepareizas plaukstas pozīcijas dēļ. bieži vien raxturīgi ir braukt ar ļoti saliektu plaukstas locītavu, kas aizspiež asinsvadus un pēc ilgāka brauciena parādās sāpes. plus gonkā parasti pat neaizdomājas, kā stūre tiek satverat :)
Skaidrs!
Būs jāpavingro ar plaukstu un jānopērk saite ko Jurons un Anda ir lietojuši :) http://foto.delfi.lv/picture/1285040/
te gan esmu redzams no priekšas ( 2046 numurs), bet nedomāju, ka rokām pozīcija būtu baigā leņķī.
izskatās, ka tev rāmis ir par īsu. pietam ja jau tev ir ērtāk turēties pie radziņiem braucot gonkā, tad tas ir viennozīmīgi skaidrs manuprāt. vari pamēģināt pavariēt ar iznesumu garumu un leņķi - tas vismaz būs 10-20x lētāk par jaunu rāmi :)
patiesībā rāmis ja arī ir par mazu, tad iznesumu garāku likt nevaru, jo tad spranda man sāks tirpt ( bija jau šāda problēma, ko atrisināju uzliekot par 10 mm īsāku iznesumu ar tādu pašu leņķi). ( jo veicot ilgakus braucienus virs 3 stundam spranda neērtās galvas pozicijas deļ vienkarši tirpa un kļuva stīva.
Ērtāk rokas uz radziniem turet ir tieši nelīdznās vietās ( šķiet, ka tā rokas labāk pārvar triecienus), kā arī stūri tur stingrāk!
Pēc paša pieredzes, ja rokām ir ērtāk, lietojot stūres radziņus, tad viens no problēmas iemesliem var būt roku/plaukstu pozīcija uz taisnās xc stūres.
Rokām dabīgāka pozīcija esot uz riser stūrem, kurām “backsweep” leņķis parasti ir vismaz 9°, kamēr taisnajām stūrēm tas ir vien 3-6°.
Kā interesants kompromiss starp taisnajām un riser stūrēm būtu taisno-riser hibrīdi ar palielinātu “backsweep” leņķi, bet bez riser stūrēm raksturīgā “upsweep”, piem., http://www.ritcheylogic.com/dyn_prodfamily.php?k=299401 (10°) un http://www.syntace.com/index.cfm?pid=3&pk=516 (9° un 12°). LV tādus eksemplārus neesmu redzējis, bet būtu ļoti interesanti izmēģināt šādu risinājumu.
Ko par savu pieredzi attiecībā uz plaukstu locītavu (dis)komfortu var teikt riser stūru lietotāji? Esmu visai drošs, ka cieto dakšu lietotāju vidū tādu nav, tādēļ iespaidos var dalīties arī mīksto dakšu braucēji.
Augstāk minētajā komentārā to neminēju, bet braucu ar cieto dakšu un FSA karbona “riser” stūri, kas apzāģēta no 66 un 63 cm. Tīri subjektīvi man tā šķiet ērtāk un vieglāk kontrolēt velosipēdu. Kā jūtas locītavas, minēju jau augstākajā komentārā.
