Ja tu guli 8h diennaktī, tad vidējais ātrums ir 30km/h 16 stundu garumā 10 dienas pēc kārtas. Interesanti kā viņi trenējas šādam pasākumam?
brauc vienā tempā un neforsē, attiecīgi ēd/dzer :)
Paslims gan tas sapnis. Kā jau tika teiks, tās nav ne sacensības, ne sprota veids…
Sancensības jau nu noteikti tās ir… kaut vai definīcijas pēc (piedalās >1 dalībnieks un mēģina pierādīt, kurš ir pats-pats-****)
PS: interesants felis :)
http://www.bicycledreamsmovie.com/images/berge-wheatfield.jpg
Man gan šķiet,ka šīs nebūt nav tās trakākās sacensības. Cilvēks ar velo var braukt ilgi un daudz - tur limits ir miegs.
Man neizprotamas ir sacensības, kur Alpos jāskrien 220km ar ieskaites laiku 100 stundas un tas nebūt nav pa līdzenumu. Tās ir sacensības, kur uz uzvarētāju skatītos vairāk kā uz traku monstru nevis čempionu.
Par ‘‘caurameriku’’ - tur piedalās braucēji, kuri ir garīgi ļoti spēcīgi. Zinu, ko nozīmē, kad jau desmito dienu brauc 12 stundas ar velo - tur jau širmis ne pa jokam iet ciet (es gan - vienatnē)
Bet tieši cik daudz dienā, nedēļā, mēnesī?
Man radās vēlēšanās ari nobraukt kādu gaisa gabalu vasarā, tāpēc jāsāk trenēties jau laicīgi. Neprasu jau kādus precīzos datus, bet skaidrs, ka 30 min dienā būs pārāk maz, tāpēc vēlētos uzzināt to aptuveno robežu.
jā, mans arī lēnām līdz rēzeknei 13h brauca (šogad pa milzīgo karstumu). Jālauž nevis kalni/attālums, bet raksturs… un man problēma bija sēžamais :/. Es tagad nevaru iedomāties, kā tas ir 10x dienas pa padsmit stundām sēdēt uz beņķa karstajā laikā.
principā turot mierīgu tempu nākamjā dienā nesāp kājas, mazliet nogurums un ajudas zudums, bet nekas īpašs 12h.
Var jau mēģināt kopā aizmaukt kaut kur nākošvasar :) Race across baltija, bet gan jau ka Velomens varētu vienā dienā nobraukt un butu garlaicīgi.
Saaudz kopā ar velosipēdu un norūdi raksturu, tas arī viss.
Sapnis par 1000km bez apstājas vēl nav izsapņots…
Es saku, jāsaņemās un jāuzrīko kādam 24h šosejas gonka biķerniekos. Lielākais attālums ko esmu braucis bez apstājas(luksofori un 2min pauzītes pie krūma neskaitās) ir ap 200Km ar vidējo 30Km/h. Bet ir bieži braukts 150+. Kamēr tiek ēsts, dzerts - nekādu problēmu. Ar beņķi tāpat - ir vairāki beņķi ko lietoju atkarībā no braukšanas attāluma, daži no tiem ir ļoti ērti un Titāna sliedes arī dod ievērojamu komfortu.
Runājot par RAAM, iesaku palasīt Jure Robic blogu, intervijas un visu kas saistās ap viņu. Tiešām viens no izcilākajiem sava veida sportistiem.
Tas tiešām nav pārbaudijums cik spēcīgs kā riteņbraucējs Tu esi, bet cik spēcīgs Tu esi kā cilvēks. Otrajā dienā braucējiem sāk rādīties murgi un tur netiek pārspīlēts, tiešām sāk rādīties murgi. Kakls tiek ar speciālu ierīci uzstutēts, jo savādāk galvu vairs nevar noturēt. Reakcija ir tuvu nullei un nav nekāda laika/telpas izjūta. Diemžēl šādos pasākumos ir gājuši bojā cilvēki. Ir iebraukuši pretējās joslās. Tur tiešām ir jābūt pārcilvēkam un šīs viennozīmīgi IR grūtākās sacensības kādas eksistē. 200Km skrējiens alpu kalnos ir grūts pasākums, taču tās ir ‘tikai’ 100h un Tu atrodies uz kājām. Uz kājām Tu esi daudz maz drošībā. Uz velosipēda Tu neesi drošībā, braucēji jau otrajā dienā brauc totālā autopilotā un kļūme maksā ļoti dārgi. Lieki piebilst, ka jau otrajā dienā kādam jāpalīdz ieklipsēt/izklipsēt kāju no pedāļiem, jo daudzi to vienkārši vairs nav spējīgi izdarīt.
Latvijā jau daudzus gadus notika, tā saucamajā Zaķumuižas aplī. Bija mums divi lielie braucēji, Valdis Babāns jau veterāna vecumā un otrs, Andrejevs vai Adrijanovs, neatceros. Rekordu sasniedz tas otrs, atceros, ka bija 83X vai 85X km.
Tā gonka iemantoja nelāgu slavu, jo tur savas intereses pēc piedalījās arī daudzi jaunie, kas pēc tam 10-20 dienas restaurējās. Saprotiet paši, cik viņu treneri par tādu ‘adventure’ bija dusmīgi!
Es tajā vasaras laikā startēju LČ 50 km šosejas skrējienā pa slaveno Dzintaru ultramaratona apli, veiksmīgākajā gadā man bija 5. vieta.
[quote=Velomens]Man gan šķiet,ka šīs nebūt nav tās trakākās sacensības. Cilvēks ar velo var braukt ilgi un daudz - tur limits ir miegs.
Man neizprotamas ir sacensības, kur Alpos jāskrien 220km ar ieskaites laiku 100 stundas un tas nebūt nav pa līdzenumu. Tās ir sacensības, kur uz uzvarētāju skatītos vairāk kā uz traku monstru nevis čempionu.
Par ‘‘caurameriku’’ - tur piedalās braucēji, kuri ir garīgi ļoti spēcīgi. Zinu, ko nozīmē, kad jau desmito dienu brauc 12 stundas ar velo - tur jau širmis ne pa jokam iet ciet (es gan - vienatnē)[/quote]
Vēl ir X-Alps.. 2008 gadā Tomo Coconea finišā noskrēja 170 km 30 stundās ar ~15kg muģeni. Gadījās nedēļu padzīvot kaimiņos šim čalim, kad viņš 2008 gada sacenēm trenējās. Interesanti, ka dienu sāka ar gājienu uz veikalu pēc 2vām 1.5L CocaCola pudelēm. Bet ātrums, ar kādu šis pa kalniem gāja, bija monstrāls.
Ja par RAAM, tad iesaku noklausīties šo.
