Rāmju ģeometrija

Varbūt ne īsti tajā sadaļā, bet domāju daudziem varētu būt interesanta tēma.

Pēc vairāku rāmju ģeometrijas analiizes radās jautājumi par seat tube garumu un leņķi. Piemēram Merida Silex izmanto stāvu 74 grādu leņķi ar 0mm offsetu sēdekļa stutei. Jautājums kā ar šādu uz priekšu novirzītu riteņbraucēju var saregulēt uzsēdi, lai klasiskajā variantā, kad klanis ir uz plkst 3 un ceļgala līnija ietu caur tā centru? Vai tur ir kādi citi uzsēdes kanoni?

Otrs jautājums par seat tube garumu. Giant AnyRoad XL rāmim seat tube C-T ir 475mm + stute kādi 200mm un klanis 175mm - kopā 850mm. Sanāk, ka XL rāmim maksimālais kājas garums var būt 85cm? Kas vidēji atbilst 177cm augumam un nekādā veidā nevarētu būt attiecināms uz XL rāmi.

Neesmu spečuks uzsēdes regulēšanā, bet šis ir viens no plašāk zināmajiem uzsēdes mītiem, kam nav nekāda biomehāniska pamatojuma. Zinu, ka tā daudzi regulē, bet tas nenozīmē, ka tā ir pareizi.

Kāpēc pieņēmi, ka stute virs trubas var būt 200mm un ne mazāk? Ja būtu runa par konkrēta garuma droppera stutes ielikšanu, tad gan taisnība. Tādā gadījumā pareizāka MTB ģeometrija ir pēc iespējas īsa un pēc iespējas taisna sēdekļa caurule, lai var ielikt lielāka gājuma dropperi.

200 mm stuti virs trubas pieņēmu kā maksimumu. Ja ņem vēl mazāk tad sanāk vēl īsākām kājām…

Vai tas, ka, taisot pietupienus, ceļgals nedrīkst iet pāri pirkstgaliem, arī ir mīts? Domāju, ka abi ir saistīti.

Yep, tieši tā, tas arī ir mīts un tiešām ļoti līdzīgi. Ķermeņa proporcijas mēdz stipri atšķirties. Ja daba apveltījusi ar proporcionāli garām kājām un turklāt vēl mazu pēdas izmēru tā, ka pietupiens nav pareizi izpildāms ar smagu svaru stieni uz pleciem, tad ko - vai iet pie ķirurga, lai piešuj garākus pirkstus? ;) Starp citu, svariņu karināšanas aizstāvji savā starpā nevar vienoties, vai pret asi jākarina no ceļgala, ceļa blodiņas apakšas vai ceļa locītavas centra :D
Kā saprotu, nopietnie spečuki ir nonākuši pie secinājuma, ka svariņu karināšana un leņķu mērīšana statiskās pozās ir galīgi garām, uzsēde regulējama tikai dinamiski (minoties slodzē), piemēram, pēc video. Specializētie stendi ar robotredzi (Retul u.c.) vienkārši padara procesu daudz ātrāku.

Ir ļoti nepareizi rāmi mērīt it sevišķi pēc Seat tube. Piemēram tam pašam Anyroad Seat tube ir novietots zemāks un garāka stute, bet klasiskajam šosejas rāmim “trīstūrim” seat tube ir garāks ar īsāku stuti. Tātad pat S izmēra rāmim Seat tube garums var būt garāks Trīstūra rāmīm, kā piemēram Xl izmēra Anyroad.
Izmērs ir jāskatās pēc Top Tube, Reach un cipars ko iegūst no Top Tube atņemot Reach. Reach ir horizontālais attālums no Head tube līdz Botom Bracket (BB) centram. Taču arī šis nav noteicošais, jo roku novietojumu tu vari pagarināt ar garāku iznesumu. Šeit ir arī jāskatās šī starpība starp Top tube un Reach, jeb cik daudz tu sēdi virs pedāļiem. Šis gan katram ir savs. Daudziem patīk sēdēt vairāk virs pedāļiem, citiem tālāk uz aimuguri (kā man). Sēdēšana virs pedāļiem dod lielāku spēka atdevi (more attacking position) laikam TT ir vairāk tādi, bet var rezultēties ar par augstu paceltu papēdi, kā dēļ var veidoties nepareizs leņķis celī un piemēram piedzīt ātrāk ikrus vai sākt sāpēt celis (bet protams tas neattiecas uz visiem).
Ja tev jau ir velo uz kura jūties ļoti ērti tad ieteiktu meklēt līdzīgu rāmi pēc augstāk izmēriem. Seat tube garums noteikti nav noteicošais, jo stutes garumi ir redzēti no 250mm līdz 450mm.

Pēc maniem aprēķiniem sanāk, ka AnyRoad xl rāmis ir LĪDZ 177 cm augumam, jo garākam braucējam vienkārši nav opciju - kājas par garu.

Vairāk “Virs pedāļiem” sēžot man ir sajūta, ka gāžos uz priekšu un papildus slodze rokām, kuras uzņem no sēdekļa pārnesto slodzi.

Joprojām aktuāli abi jautājumi par seat tube.

Viedokļi welcome :)