pirmais maratons?

Sveiki,
Jau no bērnības ir paticis braukt ar ričuku, kādu laiku atpakaļ arī esmu iegādājies jaunu /priekš MTB/. Lai gan sports nav svešs, tomēŗ to, kā trenēties priekš MTB nezinu. Ir vēlēšanās paspēkoties ar citiem maratonā(sākumā pusmaratonā), tāpēc gribēju noskaidrot, kā kaut kam tādam trenēties…ko? cik? kur? un cik bieži būtu vēlams braukt. utt. :)

Paldies jau iepriekš!

sāc ar savas fiziskās sagatotavības novērtēšanu. tālāk jau var saprast, vai ir izturība un jātrenē spēks, vai nav nekā un jāsāk ar pamatiem- sirdi un izturību.

SEBs nav nekas šausmīgi grūts, praktiski jebkurš veselīgs cilvēks viņu nomīs 3-4h laikā.

Manuprāt, jātrenē izturība. kā to darīt?

Ko tieši tu domā ar “maratons” un “pusmaratons”? Un kā jau agstāk minēts, velobraukšanā svarīgākais muskulis nav ciska, bet sirds. Tev var būt pārākās kājas, kas māk ielikt jaudu, bet jaudas sprintam nebūs, ja motors buksēs jau pus distancē.

Vienkārši brauc un pats jutīsi, kā tev ies. Galvenais sākumā nepārforsēt sirdi un pārējos muskuļus, tāpēc iesāc mierīgi un ar laiku liec slodzi klāt. Ūdens arī pietiekami jādzer.

Sākumā galvenais regulāri braukāt. Nav jābrauc daudz un ātri, bet regulāri. Vēlāk jāsāk palielināt apjoms. Skaties, cik ilgs laiks apmēram nepieciešams, lai pieveiktu sacensību distanci - tad arī treniņos orientējies uz šādu laiku (nevis kilometriem). Tad, kad tiksi līdz tādam līmenim, ka nepieciešamās stundas vari braukt labā tempā, tad varēs pievērsties specifiskiem spēka vingrinājumiem.
Bet šis laikam ir tikai viens no variantiem - un varianti ir dažādi un katram cilvēkam der kaut kas savs.
Galvenais atceries, ka nevajag steigties. Jāsāk ar pamatiem.

Kā saka Galvenais ir nemīzt :D Es vispār aizbraucu uz Rīgas maratonu 2 nedēļas pēc velo iegādes :D Nominu ar smieklīgiem 22km/h vidējo , Pēc maza laika jau gāzu uz Jūrmalas maratonu, kuram sagatavojos cik nu var ar savu svaru, savu tehniku :D Un volā nominu par 8km garāku distanci kā Rīgā, bet jau ar 32km/h vidējo ātrumu. Sirds gan pa muti leca ārā finišā, bet pašam liels prieks par sasniegto. Tagad ar nepacietību gaidu nākamo braucienu , nu jau vēl labāk jūtos uz velo. Arī minu ar MTB pie kam 26" ratiem.
Tā kā čalim kuram ir kāda fizisā sagatavotība vispār nevajadzētu raustīties kādu braucienu nobraukt, ja jau to var biroja krēslā pirdējs :D Protams ja tikai savu augumu kačā ceļot pa 5x 130kg stieni, tad arī savu pirmo braucienu nomīsi pakaļgalā.

Jā Martin,Ušakovs arī maratonu skrēja ļoti apņēmīgi,spītējot visām grūtībām…

Lai izvairītos no spama par " … galvenais nemīzt … "un “Ušakovs arī maratonu…”, lūk galvenie ieteikumi.

  1. Regulāri braukt ar riteni. Nu viwmaz 2 x nedēļā, pa 1.h
  2. Braucienu ieplānot tiešām vismaz 1 stundu garu. 30 minūtes nav nekāds treniņš, braukāt var, bet tas neko būtisku fiziskai formai nedos. Tātad, pāris reizes nedeļ’'a atrast laiku garākam izbraucienam.
  3. Ātrumam nav jābūt lielam, pa asfaltu vai grants ceļu ap 20 kmh. pilnīgi pietiks iesākumam.
  4. Iesaku nedaudz pabraukt pa takām , smilītm, un uzmīties kādā kalniņā (lai iemācītos sajust intei un braukt pa šķērsļotāku apvidu).
  5. Pirms dodies uz maratonu, iesaku vismaz vienu reizi iplānot un izbraukt 2 - 2.5 h, lai pats saprastu kāds ir sagurums pēc stundas vai divām, kur ir spēku robeža.
  6. SEB maratoni (tautas distance) ir pa spēkam jebkuram kas uz riteņa vasarā uzkāpis. Rezultāts (laiks rasē) jau atkarīgs no paša veselības, sagatavotības un treniņu daudzuma.
  7. PIrmajā sacensībā (vai pat pirmajās) iesaku neskriet (Pēc medaļām :D) un neskatīties uz citiem. Braukt savā komfortā un kaut vai lēnām, bet aizbraukt līdz galam. Spējas braukt ātrāk (un nenomirt, vai kā mēs te sakām “dabūt komu”) nāk ar pieredzi un laiku.
  8. OBLIGĀTI trasē līdzi pudele vai divas ar dzeramo.
  9. Ritenim (tā dārdzībai un izkatam) iesākumā nav nozīmes. Neskaties uz citiem. Un nedomā, ka citi par Tavu riteni padomās sliktu. Galvnais lai tas ir tehniskā kārtībā (jo tas dos pašam komfortu, ja zini ka vari droši nobraukt distanci).

Lai viss izdodas !

Pa lielam viss atkarīgs no veselības un fiziskās sagatavotības līmeņa, tālāk jau iet braukšanas tehnika un stratēģija. Kā jau te iepriekš minēja, no sākuma pakāpeniski pieradini savu organismu pie pusmaratona distances.

Sacensībās parasti ir citi tempi un apstākļi tāpēc iesākumā nevajadzētu pārvērtēt savas spējas. Pirmo sezonu vispār iesaku veltīt šī sporta veida izpētei un galvenais finišēt bez tehniskām un ar veselību saistītām problēmām.

Pēc sezonas beigām jau vari padomāt par trenera piesaisti sagatavošanas procesā vai arī pieturēties pie kāda laba treniņu plāna. Un visbeidzot, pirms jaunās sezonas sākuma iesaku arī apmeklēt kādu sporta laboratoriju, lai noskaidrotu savas ķermeņa veselības stāvokli un maksimālas slodzes robežas.

Sacensības ir pietiekami traumatiskas, lai pirmajaa gadaa no taam izvairiitos + otrajaa buutu labi, kad kaads izstaastiitu dazhas nianses kaa piem. ja kaads aizmuguree bljauj - pa kreiso - nepaarkaartoties pa kreisi

[quote=raiter]Lai izvairītos no spama par " … galvenais nemīzt … "un “Ušakovs arī maratonu…”, lūk galvenie ieteikumi.

  1. Regulāri braukt ar riteni. Nu viwmaz 2 x nedēļā, pa 1.h
  2. Braucienu ieplānot tiešām vismaz 1 stundu garu. 30 minūtes nav nekāds treniņš, braukāt var, bet tas neko būtisku fiziskai formai nedos. Tātad, pāris reizes nedeļ’'a atrast laiku garākam izbraucienam.
  3. Ātrumam nav jābūt lielam, pa asfaltu vai grants ceļu ap 20 kmh. pilnīgi pietiks iesākumam.
  4. Iesaku nedaudz pabraukt pa takām , smilītm, un uzmīties kādā kalniņā (lai iemācītos sajust intei un braukt pa šķērsļotāku apvidu).
  5. Pirms dodies uz maratonu, iesaku vismaz vienu reizi iplānot un izbraukt 2 - 2.5 h, lai pats saprastu kāds ir sagurums pēc stundas vai divām, kur ir spēku robeža.
  6. SEB maratoni (tautas distance) ir pa spēkam jebkuram kas uz riteņa vasarā uzkāpis. Rezultāts (laiks rasē) jau atkarīgs no paša veselības, sagatavotības un treniņu daudzuma.
  7. PIrmajā sacensībā (vai pat pirmajās) iesaku neskriet (Pēc medaļām :D) un neskatīties uz citiem. Braukt savā komfortā un kaut vai lēnām, bet aizbraukt līdz galam. Spējas braukt ātrāk (un nenomirt, vai kā mēs te sakām “dabūt komu”) nāk ar pieredzi un laiku.
  8. OBLIGĀTI trasē līdzi pudele vai divas ar dzeramo.
  9. Ritenim (tā dārdzībai un izkatam) iesākumā nav nozīmes. Neskaties uz citiem. Un nedomā, ka citi par Tavu riteni padomās sliktu. Galvnais lai tas ir tehniskā kārtībā (jo tas dos pašam komfortu, ja zini ka vari droši nobraukt distanci).

Lai viss izdodas ![/quote]

TE VISS PATEIKTS. SEKOT ŠIM.

OK, piemetīšu savus 5 santīmus :) : lai nebūtu jautājumi un atbildes ar pirkstu debesīs, ir jārunā par sevi pēc iespējas konkrētāk : Cik Tev gadu ? Kādus cikliskos izturības sporta veidus esi piekopis ? Cik ilgi ? Ar velo pirms tam cik bieži , cik ilgi utt esi braucis ?
Un tagad galvenais : nesačakarē savu veselību. Tas ir , nesagatavojot savu sirdi, cisku , saites un bišku arī braukšanas tehniku nav prāta darbs uzreiz maukt sacenēs uz pilnu klapi , kamēr melns gar acīm griežas.
Prasīji , kā trenēt izturību : nopērc pulsometru. Un tad sāc braukt ar pulsu 120 - 130 bpm ( otrajā pulsa zonā Z2 ), nezinu tavu sagatavotību , bet ja iesācējs , tad tas varētu arī būt ap 20 km/h pa asfaltu :) Otrdienās un ceturtdienās : 1-2 h, sestdienās , svētdienās : 2-3 h.
Un tad jau pēc kādiem mēnešiem varēs likt klāt arī intensīvākus 10 - 15 min intervālus.
Palasi šo interneta vietni. Tur ir ok padomi. Tur ja kas, vari atrast arī treneri :)
http://www.velotrenini.lv/raksti/162-trenins-nevis-vizinasanas

Liels jums visiem paldies par idejām un padomiem, tiešām novērtēju! :) Man ir 23, visu jaunību esmu trenējies basketbolā - tā tīri intensīvi,protams, arī citi sporta veidi nav sveši ,problēmu ar fizisko nav . Gribas izmēģināt kaut ko citu, kā, piemēram, MTB.

Tiešām paldies un tiekas trasē! ;)

Lai neceptu jauno topiku, pacelšu augšā šo.
Šogad nobraucu savu pirmo mūžā velo maratonu (pusmaratona distanci), likās ok, tāpēc uzliku savam priekam mērķi - 1x maratons mēnesī, līdz sezonas beigām.
Esmu daudz dzirdējis par SEB kā “tautai draudzīgo” sēriju, tāpēc maijā, mana izvēle krita uz 26.05 LVM MTB 3. etapu.
Svētdien, aizbraucu uz trases iepazīšanos un tagad esmu šokā. Ja Tome, kā pirmā gonka patika un nenobiedēja, tad šeit ir riktīgs mīz…ns.Līdz ar to, lūdzu pēc jūsu padoma braukšanas tehnikā.

  1. Brauciens lejā pa bruģēto serpantīnu - es nejutu, ka kontrolēju riteni, jo cik es nesvertos uz aizmuguri un nespiestu abas bremzes, ritenis turpināja lēni. bet droši iet uz priekšu. Kā pareizi braukt serpantīnus/bremzēt?
  2. Braucot pa takām (singletrack?) man visu laiku vismazākie pampaki “meta ārā no sēdekļa”, ka nevarēju pedālēt. Skatījos uz priekšā braucošajiem - var redzēt ka kratija, bet turpināja pedālēt sēdošā pozīcijā. Kā pareizi braukt takas?
  3. Smilšaini, stāvi nobraucieni, tas pats kas 1. punkts + kā nenoraut uz acīm kad ir pagrieziens?

Atbildot uz jautājumiem, lūdzu ņemt vērā ka jautājumu uzdošanas mērķis ir netraumēt sevi, citus un nobraukt tautas distanci līdz finišam, nevis cīņa par sekundēm un pjedestālu.
Ritenis - 29er, ar hidrauliskām bremzēm.

P.S. Ja man ir tāda reakcija uz exSEB tad VIVUS vispār nav vērts vai viss ir atkarīgs no konkrēta posma? :) Kas būtu iesācējam draudzīgs jūnijā?

Paldies!

Jūnijā vari uz Ogri droši, Ikšķiles MTB. LVM un VIVUS atkarīgi no posmiem. Par pārējām tehniskām lietām, labāk lai kāds zinošāks pastāsta.

[quote=Eddy]Kas būtu iesācējam draudzīgs jūnijā?
Paldies![/quote]

Ikšķiles MTB velobrauciens

Ja atmiņa neviļ, tad nekādu stipri sarežgītu vietu, trase iet apļos un ir iespēja otrajā aplī braukt gudrāk

Eddy, neķer kreņķi, nekā pārdabiska nav arī LVM Siguldas posmā. Tikai Tev sanācis izvēlēties laikam pašu smagāko posmu šogad :)

  1. Galvenais noteikums stabilitātei nobraucienos - jāstāv kājās ar iespējami zemu smaguma centru, bet atstājot vietu reakcijai uz nelīdzenumiem. Nekas nav sliktāks kā negaidīts pampaks, kas caur sēdekli uzmet gaisā. ABUS PAPĒŽUS LEJĀ, arī ar klipšiem, elkoņi mazliet saliekti un sāņus, gandrīz viss svars caur nedaudz saliektām kājām uz pedāļiem, nevis caur rokām uz stūri, ceļi izvērsti uz āru. Šeit labi izstāstīts (ENG)
    Par bremzēm nesapratu, nepietika jaudas?
  2. katrs pampaks ir jāredz un jāapstrādā, pārējie noteikti nesēdēja tajā brīdī ar pilnu svaru uz sēdekļa, bet mazliet piepacēlās kājās. Uz saknēm palīdz resnākas riepas ar mazāku spiedienu (bezkameru). Pilna amortizācija arī palīdz :D
  3. Smiltīs nedrīkst taisīt pagriezienus, uz gurķa ar garantiju. Jābrauc taisni cauri ar svaru uz aizmugurējā rata, meklējot cietākas vietas, kur pagriezties.

Vivus arī nav nekas pārāk traks, nākošie Pļaviņas un Talsi gan tādi pasmagāki (bet ļoti forši!), vari mēģināt Smilteni, kas ir vienkārša un garlaicīga (pusmaratons).
Galvenais, vajag vairāk braukt pa tām vietām, kas sagādā grūtības. Nobrauksi LVM Siguldu un neviens Vivus vairs nešķitīs pārāk smags. Aizbrauc pa nedēļu vēlreiz un atstrādā grūtākās vietas. Ar mērķtiecību viss būs, es savā pirmajā MTB sezonā nobraucu Zilo kalnu XCO bez čikenlainiem, tā ka vajag tik gribēt.

Es dažādos lv mtb pasākumos piedalos 10 gadus. Nekāds sportists neesmu, bet trases esmu redzēji daudzas. Pēc iepazīšanās ar LVM Siguldas trasi arī esmu vieglā šokā :).

  1. patestē ar spiedienu riepās, es braucu ar tubeless un 1.5-1.7 bar, tev droši vien pa augstu, tapēc arī neamartizē vispār.

  2. ja gribi pagriezties, palaid vaļā bremzes. bremzējot velo ies tikai taisni un ir grūti kontrolējams.