Sveiki, meklēju komandas biedru (precīzāk vitāli nepieciešama meitene, un izskatās ka viens džeks ar) piedzīvojumu sacensībām MONA X 09-10,05,2009
īsumā tusiņš uz 30 h
75 -100 km velosipēds
40 km kājas
mazliet laivas
Vēl viena komanda meklē potenciālo dalībnieci Monai-x. Ambīcijas +/- 10nieks, t.i. norāli jābrauc un jāmāk skriet. Ja ir interes, dodiet ziņu 26189137 Mārtiņam.
…meitenēm jātaisa izsole uz savu piekrišanu piedalīties kādā komanā (cik noprotu, meitenes vienmēr ir “deficīts” :) ) Piemēram - sākumcena 1 SPA apmeklējums :) :)
Man jau gan škiet ka jāmāk oriententerēties. Ar skriešanu tālu netiksi.[/quote]
Uzskatu ka pietiek ka 3 no četriem dalībniekiem sakarīgi orientējas. Ceturtais (dāma) var atļauties saspringt un vilkt līdzi. Starp citu Mona-x parasti ir posmi kur priekšrocības komandām kur vairāki labi orientieristi. Un mūsu komandā tā ir. :)
mmm. uz jebkuru citu PS formātu es vēl spētu saspringt (ideja par SPA karti ir teicama, jā gan :)), bet Monas 30stundnieks tomēr ir par skarbu, vismaz šobrīd vēl.
Nesaprotu, kā tās 30h stundas tur var savākt? Velosipēds 4h, skriešana 4h, laivas -? Man varbūt tāds stulbs jautājums. Neesmu nekad tados pasākumos piedalījies… :))
Komandas meklē arī puišus, pamēģini, tad redzēsi kas tur notiek un ko tur tik ilgi var sadarīt:) Ja rakstīts 100 km ar velo, tad patiesībā x2 vismaz un ne jau pa dabā esošām takām un ceļiem.
Nūūū, viegli runāt. :) ja visa mača distance ir "~ 120 km sadalīta posmos, kuri veicami brīvi orientējoties apvidū vai saskaņā ar sacensību rīkotāju noteiktu trases leģendu. Aptuvenie garumi: ar velosipēdiem ap 75 km, laivām ap 5 km, kājām ap 40 km (attālumi pa optimālo pārvietošanās ceļu) " , tas nav tieši skriet vai braukt pa šoseju, bet orientēties, dzenāties pa purviem/mežiem, kur nereti velo ir stiepjams, nevis braucams. http://www.mona-x.lv/2009/mona_x_nolikums_2009.html Iesaku, šis ir lielisks veids, kā pārliecināties par saviem fiziskajiem un morālajiem spēkiem, salīdzināties ar citiem un citādi saprast, “uz kā vārda šeit pienāk avīzes.”
PS vienmēr esmu sapņojusi par ričuku ar atlokāmiem pedāļiem. Tie vissāpīgāk sitas pa stilbiem un ja stūri vēl var izgrozīt, tad pedāļi noteikti aizķersies visur kur vien var aizķerties:)
Pēc pagājušā gada
brauc ar riteni un ik pa brīdim ir Speciālie uzdevumi (kur ļoti noder orientēšanās, pagājušo gad max vajadzēja trīs labus orientieristus). Mona diezgan spiež uz orientēsanos, nav iemaņu - visu ko trasē iegusi uz veļuka - pazaudēsi vienā setā.
Par izturību nav daudz tādu kas var nolaist 100 km ar ričuku pa vidum uzskriet 2 x 10 km un pēc tam noskriet 30 km.
jāatceras ka Jūs pārvietojaties ar ātrumu kāds ir pa spēkam komandas vājākam posmam.
pavidu vēl panēsājot veļuku uz pleciem.
Senlatviešu gudrība nav grūti noskriet maratonu 3 h ir grūti to noskriet 5h.
Mums arī pirms pirmās reizes likās, ka laika ir liku likām, salīdzinot kontrollaiku ar kilometriem…
Reiz kravājoties nolēmām, ka stumjamajā, brienamajā veloposmā ņemsim nost pedāļus. Par laimi, aizmirsām. Par laimi - jo kādā purvā satikām komandu, kura bija atcerējusies noņemt. Bet aizmirsusi noņemtos pedāļus kaut kur trasē…