Sveiciens!
Esmu paliels iesācējs slēpošanā un vaskošanā, gribētu saprast dažus jautājumus.
Cik liels ir performances kritums svaigā pūderī ar pareizi sasmērētām slēpēm?
Stāsts tāds:
sestdien paslēpoju. Ārā -4. Sniegs nav pirmā svaiguma. Viss slīd labi. Uz slēpēm hydrocarbon vasks 0 līdz -4 grādiem.
Svētdien nesanāca paslēpot, bet slēpēm sanāca tikt pie LF vaska -4 līdz -8 grādiem, (kam it kā būtu jāslīd labāk kā hidrokarbon vaskam).
Pirmdien svaigs pūderis. Grādi ~ -0,5. Un nu diezgan slikti slīd. kādas 20 sec/km klāt.
Nu es tagad nesaprotu - varbūt tas tā normāli uz svaigu pūderi? Varbūt tomēr vasks -4 grādiem pie -1 grāda nestrādā? Varbūt slikti sasmērēja?
Nez, vakar tā pūka, kura nokrita, bija mitra, gaiss relatīvi mitrs. Es arī ar lētajiem parafīniem smērēju. Svētdien bija uzlikts -4 / -8. Vakar nomainīju uz +1 /-4. Atšķirības nejutu. Es pa ezeru slēpoju, viss 100% dabīgs.
Mākslīgais ar sagatavotu virsmu/tikko uzkritis dabīgais - loģiski, ka dabīgais būs lēnāks. Pieņemot, ka vasks nepareizs, tā starpība būs izteiktāka.
Dominējošais viedoklis profesionālajās vietnēs un slēpotāju diskusiju lapās ir tāds, ka patiesā gaisa/sniega temperatūra mazliet ārpus uz vaska uzrakstītā diapazona ir mazāks slīdamības zaudējums par:
Mūsdienās vaski bez T diapazona ir “svaigam sniegam”, “vecam sniegam”, “mitram sniegam”, “sausam sniegam”, “mākslīgam sniegam”. Nepareizais tips slīdēs sliktāk. Mākslīgam sniegam mēdz likt klāt piedevu tajā pašā slānī (mixed as an additive), piem.: https://www.mysport.lv/lv/toko-lf-hot-wax-black-40g.html
Cik rūpīgi ticis notīrīts viss iepriekšējais, pirms liek jaunu slāni? Ja iepriekšējais vasks bija siltākam laikam, tas kūst pie zemākas T, un, to labi nenotīrot, rodas tā sajaukums ar jauno virsējo.
Cik ātrā laikā svaigs sniegs kļūst par vecu sniegu?
Nu, ja neņem Race komponentus, tad tik daudz nemaz nav tā izvēle… Šim laikam no Swix laikam ir LF8 vai CH8… un viss.
Kā man veikalā stāstīja, ka LF vienmēr slīdēs labāk par CH… bet vai tā ir? Reku, Swix Guide, tiklīdz uzliec vietu - Rīga, tā rekomendētais ir CH8, nevis LH8.
Reku, Swix Guide, tiklīdz uzliec vietu - Rīga, tā rekomendētais ir CH8, nevis LH8.
Interesanti, pēc kā viņi vērtē? Varbūt pēc valsts iekšzemes kopprodukta un līdz ar to slēpotāja vidējā maciņa biezumu?:)
Es pats tās retās reizes, kad nekas nesāp, slēpoju 40+ sporta grupas viducī, tāpēc labāk Tev atbildētu tie, kas smērē slēpes augstāka līmeņa slēpotājiem.
Pēc manas saprašanas, svaigs sniegs ir kļuvis vecs, ja ar pirkstiem pacilājot tā virskārtu, jūt, ka to vairs neveido svaigas sakritušas sniegpārslas. Pie -15C sausā gaisā tīrā laukā uzsnidzis sniegs būs jauns vismaz 3 dienas, Rīgā ap 0C pat ne vienu pilnu dienu.
Ja veco vasku negrib saglabāt kā bāzi, tad to tīra nost ar šķīdinātāju vai tērauda birsti. Vēl ir izstrādāta t.s. slīdvirsmas struktūras tīrīšana, t.i., kad gludina iekšā ļoti mīkstu vasku un vēl siltu ar bronzas birsti “rauj ārā” - pēc idejas, ar visiem netīrumiem.
Ņemties var bezgalīgi, bet galvenais ir prast noturēt līdzsvaru uz vienas kājas no atgrūdiena sākuma līdz izslīdējiena beigām:)
Oligarhu atbilde: vajag vairākus pārus, tad vismaz nedēļai pietiek :D
No savas pieredzes, pārsmērēju ik pēc noslēpotiem ~60km (parasti 2-3 treniņi), pa starpām pasmērēju ar kādu no Glide šķidrajiem smēriem, piemēram, Blue Glide, kas ir 5min darbs (vēl labāk, ja to izdara tūlīt pēc slēpošanas un klucīša daļu atstāj līdz pat nākošajai dienai).
Parasti lietoju LF6 vai LF5, Latvijas apstākļiem pagaidām man strādā visuniversālāk. Nekādus nanopulverīšus vai raķešaerosolus neesmu mēģinājis, lai gan pamazām kārdinājums rodas :))
Kāds Latvijas veikalos ir šādu brīnumu redzējis? vai varbūt ir mēģinājis? Izskatās gaužām vienkārši priekš tiem, kuriem nepatīk ķēpāšanās. https://www.youtube.com/watch?v=3NCdmgb3GAg
[quote=Imants2]Kāds Latvijas veikalos ir šādu brīnumu redzējis? vai varbūt ir mēģinājis? Izskatās gaužām vienkārši priekš tiem, kuriem nepatīk ķēpāšanās. https://www.youtube.com/watch?v=3NCdmgb3GAg[/quote]
Pasūtīt jau var, bet neredzu priekšrocības pret klasisku vaskošanu.
Ja nepatīk ķēpāšanās, vajag savu slēpju smērētāju.
[quote=Imants2]Kāds Latvijas veikalos ir šādu brīnumu redzējis? vai varbūt ir mēģinājis? Izskatās gaužām vienkārši priekš tiem, kuriem nepatīk ķēpāšanās. https://www.youtube.com/watch?v=3NCdmgb3GAg[/quote]
Man tādi ir, pagaidām mēģinājis neesmu. Pieļauju domu, ka tas ir ekonomiskāk,Treniņos nesmērēju, bet uz sačiem izmantoju optiwax hf un pulverus, vai sprintos paatrinātāju.
es smērēju ar LF vaskiem uz katru otro, dažreiz uz katru treniņu, jo principā jau pēc 20 km visas kantes ir baltas un pēc 30km jau visa slēpe ir praktiski sausa, turklāt, jo biežāk smērē jo labāk slīd (izņēmums ir svaigs sniegs lielos mīnusos) Treniņa slēpes pirms smērēšanas īpaši netīru - reizi mēnesī iepriekš aprakstīto metodi ar karsta vaska skrāpēšanu arā gan veicu.
Svaigu sniegu pierullējot, ja ārā ir -5 uz zemāk, nākošajā vakarā tas slīd ka vecs sniegs.
Uz autora jautājumu vēlos teikt, ka pie - 0,5 ārā sniegs var būt, parasti arī ir, vēsāks - tie paši -4 būs un LF -4 līdz -8 būtu o.k. ātruma kritums vairāk ir dēļ pūdera un/vai gaisa mitruma.
Svarīgāka par parafīniem tomēr ir slēpes struktūra un mikroapspalvojuma neesamība (polietilēna virskārtas svaigumam). Parafīnam pašam ir sekundāra nozīme. Fluors vajadzīgs tikai augsta mitruma%, kas faktiski ir tuvu 0 un virs. Mīnusos, kad ir sausā berze, fluora atstāša sniegā ir naudas un materiāla izniekošana.
Vai tas mikroapspalvojums ar vaskošanu arī nemazinātos? Pat ja tāds ir. Ar aci, jau tur tāpat neko nevar redzēt.
Kkur lasīju, ka slēpes berze spēj radīt mikroskopisku ūdens kārtiņu. Tur gan nebija rakstīta temperatūra, bet domāju, ka tas bija tieši par sausu sniegu rakstīts. Tad ūdens atgrūšana aktuāla arī mīnusos.
Nav kāds mēģinājis vienā dienā dažādus vaskus? Es viengad izmēģināju 3 slēpes, slēpojot apmēram vienādi tomēr min/km atšķīrās. Līdzīgi bija ar nūju garumu. Būtu interesanti izslēpot ar vienām slēpēm dažādos vaskojumos. Teiksim bez nekā, ar CH, tad LF, HF… Čakars gan baigais.
Jau no 70-tiem gadiem tie, kas smērē nopietniem sportistiem, sasmērē dažādi un pirms mačiem dara testu: laiž slēpes lejā pa špūri no lēzena kalniņa. Skatās, cik tālu katra aizslīd. Ja blakus nav fizmata, kas rēķina vidējo kvadrātisko izkliedi un matemātiski statistisko pierādījumu, tad pašam vajag tikt skaidrībā, vai slēpes slīd atšķirīgi tālu atkarībā tieši no vaska.
Čakars mazāks nekā slēpot mm:ss/km, jo nav noguruma faktora, bez tam katram vaskam tikai viena slēpe.
Mūsdienās ar Googles tanti cenšas atrast jau grafikus, kur kāds to būtu jau darījis.
Pietiks izlasīt Swix materiālu, lai vismaz virspusēji saprastu ko kas ietekmē. Viss jau sākas no pašas slēpes pamatnes struktūras, par temperatūru svarīgāk ir pat sniega veids (kristālu forma).
[quote]Fluors vajadzīgs tikai augsta mitruma%, kas faktiski ir tuvu 0 un virs. Mīnusos, kad ir sausā berze, fluora atstāša sniegā ir naudas un materiāla izniekošana.
Kkur lasīju, ka slēpes berze spēj radīt mikroskopisku ūdens kārtiņu. Tur gan nebija rakstīta temperatūra, bet domāju, ka tas bija tieši par sausu sniegu rakstīts. Tad ūdens atgrūšana aktuāla arī mīnusos.[/quote]
Dabā viss ir krietni sarežģītāk kā spējam iedomāties. Īsumā piebildīšu, ka pamatā ir divu veidu pretestības spēki, kas bremzē slīdēšanu: 1) elektrostatiskā pievilkšanās pie sausās berzes mīnusos, kur nekāda ūdens plēvīte neveidojas, un jebkāds fluors ir absolūti bezjēdzīgs, 2) slapjā pielipšana, kad ūdens virsmas sprieguma spēki neļauj ūdens plēvītei plīst un veidojas lieli viskozi plēves laukumi, kas bremzē. Tad nu lūk otrajam gadījumam plēvi saraut palīdzēs flours un rupja specifiska plusu struktūra. Taisnības labad jāteic, ka sniega temperatūra nekad nav plusā un tā robeža starp plusu un mīnusu bāzi ir stipri peldoša un atkarīga gan no sniega struktūras, gan gaisa tempratūras un mitruma. Padomju savienībā ar šo problēmu sporta vajadzībām nodarbojās vesels institūtszinātniskā līmenī, ja nepaslinko, tad ar tā zinātniskajiem traktātiem krievu valodā var iepazīties arī tagad.
Ir dzirdēts ka testa nolūkos vienu slēpi sasmērē tā, otru - savādāk; slēpo un izdara secinājumus.
Un vēl ir dzirdēts par atšķirīgas cietības slēpēm atšķirīgiem sniega/temperatūras apstākļiem. Ja tur ir kāds racionāls grauds, tad ar slēpes laišanu no kalniņa būs par maz, jo slēpe netiek slogota.
Kā izteicās viens vīriņš, kad biju iegādājies savu pirmo slēpju komplektu - “apsveicu, tu esi finansiālā ieberziena pašā sākumā”
Ieteiktu Fisher semināru neapmeklēt noteikti, pārāk liela smadzeņu skalošana uz pričindāļu iegādi, bez kuriem “dzīve noteikti būs galā”.
Tas vairāk domāts publikai, kam skolā vāji padevās fizika un ķīmija.
[quote=Aģents Ilze]Ieteiktu Fisher semināru neapmeklēt noteikti, pārāk liela smadzeņu skalošana uz pričindāļu iegādi, bez kuriem “dzīve noteikti būs galā”.
Tas vairāk domāts publikai, kam skolā vāji padevās fizika un ķīmija.[/quote]
Lasu un smejos par visu šo lielo murgu, kas sarakstīts. Aģents Ilze, Tu slēpo? Un kādā līmenī?